Vispārējs pārskats par attīstības politiku

Attīstības politika ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības ārpolitikas virzieniem. Tās mērķis ir samazināt un galu galā izskaust nabadzību, un šī politika ir būtisks elements ES atbildes reakcijā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (Programma 2030. gadam). Attīstības politikas mērķi ir sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi, aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju, panākt dzimumu līdztiesību, veicināt mieru un iekļaujošu sabiedrību un risināt problēmas vides un klimata jomā. ES darbojas globālā mērogā un ir pasaulē lielākā attīstības palīdzības līdzekļu devēja. Sadarbība ar ES dalībvalstīm un darbības saskaņošana ar Programmu 2030. gadam veicina efektīvu palīdzības sniegšanu.

Juridiskais pamats

• Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 1. punkts – vispārējās pilnvaras un galvenie principi ES attīstības sadarbības jomā;
• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. panta 4. punkts un 208. līdz 211. pants;
• LESD 312. līdz 316. pants — budžeta jautājumi;
• Samoa nolīgums (attiecībā uz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu[1]), ko provizoriski piemēro kopš 2024. gada janvāra. Tas pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad būs saņemta Eiropas Parlamenta piekrišana un kad to būs ratificējušas puses, proti, visas ES dalībvalstis un vismaz divas trešdaļas Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas dalībvalstu. Tas aizstāj Kotonū nolīgumu.

Politikas satvars

Eiropas Savienība atbalsta jaunattīstības valstis, veicinot ilgtspējīgu attīstību un stabilitāti. Tās ilgtermiņa mērķis ir izskaust nabadzību, un šis mērķis ir ieņēmis svarīgu vietu ES ārpolitikas nostādnēs, kopš saskaņā ar 1957. gada Romas līgumu tika izveidots Eiropas Attīstības fonds (EAF). EAF izveidoja, lai atbalstītu īpašas attiecības ar bijušajām kolonijām ĀKK reģionos. Kopš 2021. gada 1. janvāra ES attīstības palīdzība tiek sniegta, izmantojot plašo Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu NDICI “Eiropa pasaulē” (sk. turpmāk izklāstīto informāciju). Instrumentā tika apvienoti vairāki bijušie ES ārējās finansēšanas instrumenti, tostarp EAF.

ES un tās dalībvalstis, kopumā ņemot, ir pasaulē lielākās palīdzības līdzekļu devējas, 2021. gadā oficiālajā attīstības palīdzībā nodrošinot 70,2 miljardus EUR. Attīstības sadarbība ir ES dalīta kompetence: ES var īstenot kopēju attīstības politiku ar nosacījumu, ka tas nekavē dalībvalstis īstenot to kompetences šajā jautājumā. Sadarbība ir sasniegusi tādu līmeni, ka dalībvalstu attīstības aģentūras bieži vien īsteno ES finansētas programmas.

ES 2005. gadā apņēmās panākt politikas saskaņotību attīstībai (PSA). Tas nozīmē, ka tai ir jāintegrē attīstības mērķi visās politikas nostādnēs, kas skar jaunattīstības valstis. 2009. gadā šīs saistības tika sadalītas piecās jomās: (1) tirdzniecība un finanses, (2) ar klimata pārmaiņām saistītu jautājumu risināšana, (3) pasaules pārtikas nodrošinājums, (4) pasākumi, kuru mērķis ir panākt, lai migrācija veicinātu attīstību, un 5) drošības un attīstības saikņu un sinerģiju stiprināšana globālas miera veidošanas programmas kontekstā. ES darbības rezultāti PSA jomā agrāk tika aplūkoti Komisijas divgadu ziņojumā. Tagad šāds ziņojums tiek sagatavots retāk. Pēdējais ziņojums tika publicēts 2019. gada janvārī. Eiropas Parlamenta Attīstības komitejai kopš 2010. gada ir pastāvīgs referents PSA jautājumos. Šo uzdevumu pašlaik veic Janina Ochojska (Eiropas Tautas partija, Polija). Parlaments 2023. gada martā pieņēma rezolūciju par PSA, kurā Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests un dalībvalstis tiek aicinātas pastiprināt centienus PSA jomā. Uzsverot, ka PSA arī turpmāk jābūt svarīgai ES ārējo attiecību jomai, Parlaments lūdza Komisiju precizēt PSA piemērošanu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) kontekstā.

Attīstības palīdzība ir ierobežots resurss. Šī iemesla dēļ ES ir apņēmusies nodrošināt palīdzības efektivitāti un veicināt ciešas attiecības ar partnervalstīm attīstības darbību plānošanā un īstenošanā. Tas tika paturēts prātā, 2007. gadā pieņemot Rīcības kodeksu attiecībā uz darba dalīšanu attīstības politikā un 2011. gadā pieņemot Palīdzības efektivitātes darbības sistēmu. Šie centieni atbilst starptautiskajām darbībām, kas tiek veiktas, reaģējot uz ESAO 2005. gada Parīzes deklarāciju, ar kuru tiek veicināti pieci galvenie attīstības palīdzības jēdzieni: jaunattīstības valstu atbildība par attīstības stratēģijām, līdzekļu devēju valstu pieskaņošanās vietējā līmenī noteiktām stratēģijām, starptautiskās attīstības palīdzības saskaņošana, rezultātu uzraudzība un līdzekļu devēju un partneru savstarpēja atbildība par attīstības rezultātiem. Palīdzības efektivitātes nodrošināšanai paredzēto starptautisko satvaru pārskatīja Akras rīcības programmā (2008. gadā) un Pusanas partnerībā efektīvai sadarbībai attīstības jomā (2011. gadā). Pēc tam, kad tika pieņemti ANO IAM, Nairobi noslēguma dokumentā 2016. gadā tika pieņemas papildu saistības.

A. ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam

ES aktīvi piedalījās Programmas 2030. gadam izstrādē. Ar šo programmu izveido jaunu globālu paradigmu, lai palīdzētu izskaust nabadzību un panākt ilgtspējīgu attīstību, un tajā ir ietverti principi “nevienu neatstāt novārtā” un “vispirms risināt to cilvēku vajadzības, kuri ir visvairāk atstāti novārtā”. To apstiprināja Ņujorkā 2015. gada septembrī, tās pamatā ir Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) un tajā ir iekļauti 17 jauni IAM, kuri vērsti uz ekonomiku, sociālo jomu, vidi un pārvaldību un kuri jāsasniedz līdz 2030. gadam. 2019. gadā ES un tās dalībvalstis iesniedza pirmo kopīgo kopsavilkuma ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsta līmeņa politiskajam forumam ilgtspējīgas attīstības jautājumos. Šajā dokumentā galvenā uzmanība tika pievērsta ES darbībām, ar kurām paredzēts sasniegt Programmas 2030. gadam mērķus, un tas tiks izstrādāts reizi četros gados. 2023. gada jūlijā ES nāca klajā ar pirmo brīvprātīgo pārskatu par Programmas 2030. gadam īstenošanu šā gada ANO Augsta līmeņa politiskajā forumā ilgtspējīgas attīstības jautājumos.

B. Jaunais Eiropas Konsenss par attīstību un ES Pārmaiņu programma

Pēc Programmas 2030. gadam apstiprināšanas ES vienojās par 2005. gadā pieņemtā Eiropas Konsensa par attīstību pārskatīto versiju. Jaunajā konsensā ir izklāstīti IAM galvenie principi un pieeja, ko ES un tās dalībvalstis izmantos, cenšoties tos ievērot attiecībā uz jaunattīstības valstīm. Lai gan konsensā galvenā uzmanība pievērsta attīstības politikai, tas saskaņā ar PSA principu attiecas arī uz rīcību citās politikas jomās. ES attīstības politikas galvenais mērķis joprojām ir nabadzības izskaušana. Konsensu 2017. gada 7. jūnijā parakstīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Maltas Republikas premjerministrs ES Padomes un dalībvalstu vārdā, Komisijas priekšsēdētājs un Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. Parlaments ir kritizējis ES centienus, kas īstenoti, lai līdz 2030. gadam sasniegtu IAM, jo īpaši ņemot vērā to, ka Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un citas krīzes ir likvidējušas daļu no progresa, kas panākts kopš 2015. gada. Parlaments ir atkārtoti aicinājis Komisiju pastiprināt centienus IAM sasniegšanā, pēdējo reizi šo aicinājumu paužot 2023. gada rezolūcijā.

Komisijas 2016. gada paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei: Eiropas rīcība ilgtspējības jomā” IAM tiek integrēti ES politikas satvarā un pašreizējās ES prioritātēs. Raugoties pāri savām robežām, ES ir atkārtoti apņēmusies līdz 2030. gadam attīstības palīdzībai tērēt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI), un vismazāk attīstītajām valstīm šis komponents ir 0,15-0,20 % no NKI. Tas atspoguļo saistības, kas paustas Adisabebas rīcības programmā attiecībā uz attīstības finansēšanu (par ko tika panākta vienošanās ANO konferencē 2015. gadā), un šī apņemšanās ir Programmas 2030. gadam neatņemama sastāvdaļa. Kopējā ES oficiālā attīstības palīdzība (no ES un ES dalībvalstīm) 2021. gadā bija 0,49 % no ES NKI.

C. Tiesību akti un finanšu shēma

ES finansēšanas pieeja ārējai darbībai (sk. zemāk redzamo tabulu) ar NDICI “Eiropa pasaulē” izveidi ir mainījusies. Pēc Komisijas 2018. gada 14. jūnija priekšlikuma regulai, ar ko izveido šo instrumentu, un trīs gadus ilgām turpmākām sarunām ar Padomi un Parlamentu regula stājās spēkā 2021. gada 14. jūnijā. Tā ar atpakaļejošu datumu tiek piemērota no 2021. gada 1. janvāra.

NDICI “Eiropa pasaulē” ir nozīmīga inovācija, un pašlaik tas ir galvenais ES ārējās darbības finanšu instruments, kura kopējais piešķīrums 2021.–2027. gadam ir 79,5 miljardi EUR. Instruments vienkāršo ES ārējā finansējuma struktūru (apvienojot iepriekšējās programmas, tostarp attīstības sadarbības instrumentu, Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Partnerības instrumentu, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu). Tas aptver sadarbību ar visām trešām valstīm, izņemot ES pirmspievienošanās valstis, aizjūras teritorijas un teritorijas, kas iekļautas ģeogrāfiskajās programmās.

NDICI “Eiropa pasaulē” pamatā ir trīs galvenie pīlāri:

1. ģeogrāfiskais pīlārs, kas ietver programmas valstīm Eiropas (austrumu un dienvidu) kaimiņreģionos, Subsahāras Āfrikā, Āzijā un Klusā okeāna reģionā, Amerikā un Karību jūras reģionā. Šīs programmas ir vērstas uz tādām sadarbības jomām kā laba pārvaldība, nabadzības izskaušana, migrācija, vide un klimata pārmaiņas, izaugsme un nodarbinātība vai drošība un miers, kā arī citi transversāli jautājumi. Lielākā daļa NDICI “Eiropa pasaulē” līdzekļu tiek piešķirti šim pīlāram;
2. tematiskais pīlārs, kas ietver pasaules mēroga programmas par cilvēktiesībām un demokrātiju, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, stabilitāti un mieru, kā arī globālām problēmām;
3. ātrās reaģēšanas pīlārs, kas ļauj finansēt ātras krīzes pārvarēšanas, konfliktu novēršanas un miera veidošanas spējas. Šādu darbību mērķis ir, piemēram, sasaistīt humanitāros un attīstības centienus, palielināt krīzes skarto valstu izturētspēju vai pievērsties ārpolitikas prioritāšu risināšanai.

NDICI “Eiropa pasaulē”, kas izstrādāts arī kā elastīgs instruments, ietver papildu līdzekļus jaunu problēmu un prioritāšu finansēšanai (piemēram, reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem, migrācijas spiedienu, krīzes/pēckrīzes situācijām vai jaunām ES/starptautiskām iniciatīvām).

D. NDICI “Eiropa pasaulē” izdevumu sadalījums

NDICI “Eiropa pasaulē” pārvalda lielāko daļu ārējās darbības līdzekļu. Šī instrumenta kopējais budžets ir 79,5 miljardi EUR (2021.-2027. gada periodā). Ģeogrāfiskās programmas saņem aptuveni 75 % līdzekļu un tematiskās programmas — 8 %. Turklāt 12 % ir rezervēti jaunām problēmām un prioritātēm un 4 % — ātrās reaģēšanas darbībām. Atlikusī daļa (aptuveni 2 %) paredzēta atbalsta izdevumiem.

Sīkāka informācija atrodama ES 2024. gada budžetā.

Finanšu piešķīrumi NDICI “Eiropa pasaulē” trīs pīlāru struktūrai ir sadalīti, kā norādīts turpmākajā tabulā, skaitļus izsakot miljonos.

NDICI “Eiropa pasaulē” ir arī galvenais elements ES jaunajā stratēģijā “Global Gateway”. Tas ir svarīgs projekts, kura mērķis ir piesaistīt investīcijas līdz 300 miljardu EUR apmērā ilgtspējīgai digitālajai, enerģētikas un transporta infrastruktūrai visā pasaulē. “Global Gateway” ir paredzēta gan kā ES ieguldījums globālo investīciju nepietiekamības mazināšanā, gan kā ES atbilde uz ģeopolitisko izaicinājumu, ko rada Ķīnas globālā investīciju stratēģija. Investīcijas, kas ieguldītas “Global Gateway”, tiek izlietotas, lai finansētu ilgtspējīgu infrastruktūru cīņai pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzībai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai visā pasaulē. Svarīgs piemērs ir ES un Āfrikas “Global Gateway” investīciju pakete, kas sola līdz 2030. gadam Āfrikā mobilizēt investīcijas 150 miljardu eiro apmērā. Šo investīciju mērķis ir paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, radīt ilgtspējīgu izaugsmi, stiprināt valstu veselības sistēmas un uzlabot izglītību un apmācību Āfrikas valstīs. NDICI “Eiropa pasaulē” ar saviem līdzekļiem un garantijas spējām sniegs ieguldījumu stratēģijas īstenošanā.

Eiropas Parlamenta loma

• Tiesiskais regulējums. LESD 209. pantā ir teikts, ka Parlaments un Padome “saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka pasākumus, kas nepieciešami sadarbības politikas īstenošanai attīstības jomā”.
• Parlamenta kontrole attiecībā uz politikas īstenošanu. Parlamentam ir tiesības iztaujāt Komisiju un iebilst pret lēmumu īstenošanu gadījumos, kad tas konstatē, ka Komisija pārkāpj savas pilnvaras. Parlaments arī cenšas ietekmēt procesus, regulāri gan oficiālā, gan neoficiālā gaisotnē apspriežot ar Komisiju politikas nostādnes. NDICI “Eiropa pasaulē” satvarā Parlaments divreiz gadā iesaistās ģeopolitiskā dialogā ar Komisiju.
• Budžeta lēmējinstitūcija. Parlaments un Padome ir vienota ES budžeta lēmējinstitūcija. Attiecībā uz ES septiņu gadu daudzgadu finanšu shēmu Padomei joprojām ir galvenās lēmumu pieņemšanas pilnvaras, taču, lai pieņemtu shēmu, ir vajadzīga Parlamenta piekrišana (LESD 312. pants). Attiecībā uz gada budžetu LESD 314. pantā ir noteikta procedūra, kurā ir paredzēts viens lasījums gan Parlamentā, gan Padomē. Tiklīdz lasījumi tiek pabeigti, Parlaments var apstiprināt vai noraidīt budžetu. Starptautiskās sadarbības jomā Parlamenta Attīstības komiteja seko līdzi budžeta apspriešanai un iesniedz konkrētus priekšlikumus par budžeta pozīcijām, kas attiecas uz tās kompetencē esošajām jomām.

 

Malte Frederik Hergaden

04-2024