Demokrātijas veicināšana un vēlēšanu novērošana
Eiropas Savienības prioritāte ir atbalstīt demokrātiju visā pasaulē. Demokrātija joprojām ir vienīgā pārvaldības sistēma, kurā cilvēki var pilnībā īstenot savas cilvēktiesības, un tā ir uzskatāma par noteicošu attīstības un ilgtermiņa stabilitātes faktoru. Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde, un tādēļ tam jo īpaši ir pienākums veicināt demokrātiju.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pants;
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 205. pants.
Politikas satvars un politikas instrumenti
Demokrātijas jautājumu risināšana papildina ES darbu cilvēktiesību jomā (skatīt faktu lapu 5.4.1.). Tā ir balstīta uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citiem starptautiskiem un reģionāliem standartiem cilvēktiesību, demokrātisku iestāžu un vēlēšanu jomā. Kopš 2015. gada ES, sniedzot atbalstu demokrātijai, balstās arī uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 16. mērķi par atbildīgām institūcijām un iekļaujošu un iesaistošu lēmumu pieņemšanu un 10. mērķi par nevienlīdzības samazināšanu.
Padome 2009. gada 17. novembrī pieņēma secinājumus par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās, kurā izklāstīta jauna stratēģija, lai atbalstītu demokrātiju, izmantojot konkrētai valstij paredzētu pieeju, panākot lielāku saskaņotību un nodrošinot visu ieinteresēto pušu iesaistīšanu. Komisijas 2011. gadā izstrādātajā Pārmaiņu programmā vēlāk uzsvērts, ka ES attīstības politikā ir svarīgi atbalstīt cilvēktiesības, demokrātiju un labu pārvaldību. 2012. gadā ES vienojās par Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un kopš tā laika ir pieņēmusi trīs rīcības plānus tā īstenošanai. Pēc 2011. gada notikumiem saistībā ar sacelšanos arābu valstīs ES atjaunināja tās Eiropas kaimiņattiecību politiku, lai pieņemtu pieeju “vairāk par vairāk”, sasaistot atbalstu ar demokrātiskām pārmaiņām un attīstītu demokrātiju. Valstīm, kas vēlas īstenot politiskas reformas, tika piedāvāti stimuli, tostarp pastiprināta ekonomiskā integrācija, lielāka finansiālā palīdzība, lielākas cilvēku mobilitātes iespējas un piekļuve ES iekšējam tirgum.
Padome 2019. gada oktobrī pieņēma secinājumus par demokrātiju, kuros atkārtoti apstiprināti tās 2009. gada secinājumu principi, vienlaikus apzinot jaunas problēmas, kurām ES steidzami jārod visaptverošs risinājums, īstenojot ārējo darbību. Minētās problēmas ietver demokrātisko procesu un institūciju spēju mazināšanu, zemu uzticēšanās līmeni attiecībā uz iestādēm un politiķiem, tās demokrātiskās telpas sarukšanu, kas pieejama pilsoniskajai sabiedrībai, aizvien lielāku cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpumu skaitu un manipulāciju, izmantojot tiešsaistes tehnoloģijas.
ES apņemšanās pastiprināt centienus demokrātijas veicināšanā tika atkārtoti apstiprināta trešajā ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ko Padome pieņēma 2020. gada novembrī. Plānā, kas nosaka prioritātes 2020.–2024. gada laikposmam, demokrātijas atbalsts ir integrēts piecos darbības virzienos, no kuriem viens ir “noturīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību veidošana”.
Padomes 2012. gadā pieņemtajos secinājumos “Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi – Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā” ir uzsvērta pilsoniskās sabiedrības loma. Tās 2017. gada 19. jūnija secinājumos par ES iesaistīšanos ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā tika atkārtoti apstiprināta ES apņemšanās veidot tādu pilsonisko sabiedrību, kurai ir nodrošinātas tiesības un kura ir izturīga, kas ir būtisks līdzeklis labas pārvaldības un tiesiskuma atbalstam jebkurā demokrātijā.
Vairāki laika gaitā izstrādātie ES politikas elementi attiecas gan uz cilvēktiesībām, gan demokrātijas principiem. Minētais ietver konkrētām valstīm paredzētas stratēģijas cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ar kurām tiek noteiktas prioritātes rīcībai un mērķi, kas ES jāīsteno partnervalstīs. Tas ietver arī cilvēktiesību un demokrātijas klauzulas starptautiskos nolīgumos, kas ļauj ES apturēt tirdzniecību vai sadarbību, ja valsts izdara smagus cilvēktiesību un demokrātijas principu pārkāpumus. Vēl viens elements ir īpašs finansēšanas instruments pilsoniskās sabiedrības dalībnieku atbalstam demokrātijas un cilvēktiesību jomā (sk. turpmāk).
Vēlēšanu novērošana ir svarīgs ES instruments, lai atbalstītu demokrātiskas norises trešās valstīs, veicinātu cilvēktiesības un tiesiskumu un sekmētu miera veidošanu un konfliktu novēršanu. ES ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas misijas izvērtē notikumus visā vēlēšanu procesa gaitā. ES vēlēšanu novērošanas misiju var izvietot tikai pēc uzņēmējvalsts uzaicinājuma. Ilgtermiņa novērotāji parasti sāk darbu divus mēnešus pirms vēlēšanām un seko līdzi visam vēlēšanu procesam, līdz tiek paziņoti oficiālie rezultāti un ir pabeigta apstrīdēšanas procedūra. Īstermiņa novērotāji novēro vēlēšanu dienu un balsu skaitīšanu. Galvenais novērotājs parasti ir Eiropas Parlamenta deputāts. Pēc misijas beigām attiecīgā vēlēšanu novērošanas misija publicē galīgo ziņojumu, kurā ietverti secinājumi un ieteikumi, kas sniedz norādes attiecībā uz vēlēšanu reformu un iespējamu turpmāku ES palīdzību. Papildus vēlēšanu novērošanai ES var sniegt partnervalstīm tehnisku un materiālu palīdzību vēlēšanu procesā, uzlabojot apstākļus demokrātiskām vēlēšanām, palielinot valsts un nevalstisko dalībnieku spējas un atbalstot vajadzīgās reformas, ņemot vērā visu vēlēšanu ciklu.
2021. gada novembrī ES un tās dalībvalstis sāka iniciatīvu “Team Europe Democracy” (TED). Lai palielinātu demokratizācijas atbalsta ietekmi visā pasaulē, iniciatīvu TED veido trīs pīlāri: pētījumi par demokrātijas atbalsta paraugpraksi un politiku; TED tīkls (pasaules līmenī) un speciālo zināšanu sniegšana par demokrātijas atbalstu valstu līmenī.
ES un tās dalībvalstis arī iesaistās daudzpusējos forumos, piemēram, ANO, Eiropas Padomē vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO), lai veicinātu un aizsargātu demokrātiju. Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji piedalās ikgadējā ASV vadītā samitā par demokrātiju, kura mērķis ir veicināt demokrātijas atjaunošanu un mudināt līderus kopīgi reaģēt uz globālo demokrātijas lejupslīdes tendenci.
Finansēšanas instrumenti
ES galvenie finanšu instrumenti demokrātijas atbalstam ārvalstīs ir Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) “Eiropa pasaulē” un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam. IPA III atbalsta ES kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis attiecīgo dalības kritēriju izpildē. NDICI – “Eiropa pasaulē” finansē ģeogrāfiskās programmas pārējās valstīs, uz kurām IPA III neattiecas, kā arī tematiskas programmas, kurām ir globāls tvērums. Tā vispārējie mērķi ietver demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas nostiprināšanu, atbalstīšanu un veicināšanu. Tematiskā programma cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir vērsta uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvjiem. Tās budžets ir 1,511 miljardi EUR, un tā darbojas neatkarīgi no partnervalstu valdību piekrišanas. Programma finansē arī ES vēlēšanu novērošanas misijas un papildu pasākumus saistībā ar vēlēšanām, kā arī sadarbību ar galvenajiem starptautiskajiem partneriem demokrātijas un cilvēktiesību jomā.
Eiropas Demokrātijas fonds tika izveidots 2013. gadā. EDF darbojas autonomi kā privāttiesību fonds, tā mērķis ir sniegt atbalstu politiskajiem un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem demokrātisko pārmaiņu procesā ar pielāgotu finansiālo palīdzību, kas pieejama ātri, elastīgi un bez birokrātijas, koncentrējoties uz ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm. Tā valdē darbojas ES dalībvalstu un iestāžu pārstāvji, tostarp ne vairāk kā deviņi Eiropas Parlamenta deputāti, un citi eksperti.
Eiropas Parlamenta loma
Eiropas Parlaments kā vienīgā ES iestāde, ko Savienības pilsoņi ievēlē tiešās vēlēšanās, ir cieši apņēmies veicināt ilgtspējīgu demokrātiju visā pasaulē. Tas ir uzsvēris šo apņemšanos vairākās rezolūcijās. Katru gadu Parlaments pieņem rezolūciju par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un ES politiku šajā jomā, kurā analizētas galvenās problēmas un sasniegumi saistībā ar ES pieeju demokrātijas atbalstam un sniegti ieteikumi turpmākajai darbībai. Parlaments 2023. gada 9. novembrī pieņēma ieteikumu par līdzdalības vēlmes stiprināšanu: vēlēšanu procesa leģitimitāte un noturība neliberālās politiskās sistēmās un autoritārajos režīmos.
Parlaments ir izstrādājis arī virkni instrumentu, lai tieši iesaistītos demokrātijas atbalstā pasaulē. Parlaments pastāvīgi piedalās vēlēšanu novērošanas pasākumos un strādā pie tā, lai nostiprinātu valstu vēlēšanu procesu leģitimitāti un palielinātu sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu un cilvēktiesību aizsardzībai. Katru gadu tas nosūta vairākas parlamentārās delegācijas, lai novērotu vēlēšanas vai referendumus trešās valstīs. Parlaments var nolemt nosūtīt šādas EP deputātu delegācijas ar nosacījumu, ka vēlēšanas ir valsts līmeņa vēlēšanas, valsts iestādes ir uzaicinājušas ES vai Eiropas Parlamentu un ka valstī darbojas ilgtermiņa misija. Parlamenta delegācijas vienmēr ir daļa no ES vēlēšanu novērošanas misijas vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja ilgtermiņa misijas. Ar Eiropas Parlamentu apspriežas par ES vēlēšanu novērošanas misiju identificēšanu un plānošanu un par pasākumiem pēc misijām.
Parlaments, sekojot savai visaptverošajai demokrātijas atbalsta pieejai, vēlēšanu novērošanu sasaista ar papildu pasākumiem, tostarp pirmsvēlēšanu darbībām un pēcvēlēšanu pārraudzības pasākumiem, darbībām cilvēktiesību jomā un iniciatīvām, kuru mērķis ir atbalstīt parlamentāro darbu. Īpaša uzmanība tiek veltīta paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm Dienvidaustrumeiropā un Eiropas kaimiņreģionā. Eiropas Parlaments palīdz parlamentiem ārpus ES robežām nostiprināt to institucionālās spējas, rīkojot konferences un seminārus, kopīgas apmācības programmas un mācību braucienus deputātiem un amatpersonām, kā arī izmantojot trešo valstu parlamentu darbiniekiem paredzētas stipendijas. Tas atbalsta partneru parlamentu centienus cilvēktiesību integrēšanā tiesību aktos un saiknes veidošanā ar pilsonisko sabiedrību. Parlaments veicina demokrātisko pārmaiņu īstenotāju, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, spēju veidošanu un veicina plašsaziņas līdzekļu brīvību un neatkarīgu žurnālistiku. Šajā pieejā ir integrēta Parlamenta Saharova balva par domas brīvību un Saharova balvas laureātu kopienas darbības.
Simonas Veilas programma ir īpaši izstrādāta, lai atbalstītu sievietes politiķes un parlamenta deputātes. Parlaments arī sniedz atbalstu un lietpratību mediācijas un dialoga jomā, izmantojot mērķtiecīgas darbības sadarbībā ar partnervalstu parlamentiem un starptautiskus pasākumus, kas vērsti uz mediāciju un konfliktu novēršanu. Žana Monē dialogs par mieru un demokrātiju ir mediācijas instruments, ko Parlaments ir izstrādājis, lai apvienotu politiskos līderus nolūkā veicināt partiju savstarpējo saziņu un vienprātības veidošanu. Jauno politisko līderu programma ir viena no pamatiniciatīvām, kas izstrādāta, lai veicinātu dialogu un sapratni starp nākamajiem līderiem ārpus ES un tādējādi palīdzētu veidot uzticēšanos un mieru. Eiropas Parlamenta 2019. gada martā pieņemtajā rezolūcijā par ES konfliktu novēršanas un mediācijas spēju uzlabošanu ir atzīts mediācijas un dialoga procesu nozīmīgums un Parlamenta loma šajos procesos.
Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupa (DEG) sniedz politiskus norādījumus dažādām Parlamenta darbībām. Grupu veido 16 Eiropas Parlamenta deputāti, un to kopīgi vada Ārlietu komitejas un Attīstības komitejas priekšsēdētāji. DEG lemj par Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misijām un pieņem gada darba programmu citām darbībām. 2024. gada laikposmam DEG atkārtoti apstiprināja sešas prioritārās valstis un reģionus (Ukrainu, Gruziju, Moldovu, Tunisiju, Rietumbalkānu reģionu un Panāfrikas parlamentu, kā arī Baltkrieviju kā ad hoc politisku prioritāti), kā arī tematiskās jomas (pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu darbības, parlamentārā mediācija un dialogs, cilvēktiesību pasākumi, tostarp Saharova balvas kopiena un stipendija, kā arī parlamenti un demokrātiska inovācija).
Rasma Kaskina