Trīs Austrumu partnerības kaimiņvalstis: Ukraina, Moldova un Baltkrievija

ES Austrumu partnerības politikā, kas tika uzsākta 2009. gadā, piedalās sešas bijušās Padomju Savienības valstis: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Tā tika izveidota, lai atbalstītu politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas šajās valstīs un šādi veicinātu demokratizāciju un labu pārvaldību, energoapgādes drošību, vides aizsardzību, kā arī ekonomisko un sociālo attīstību. Visas partnerības dalībvalstis, izņemot Baltkrieviju, piedalās Euronest parlamentārajā asamblejā.
Moldovai un Ukrainai 2023. gada jūnijā tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss, kam sekoja Eiropadomes 2023. gada 14. decembra lēmums sākt pievienošanās sarunas ar abām valstīm, tiklīdz būs apmierinoši īstenoti pēdējie atlikušie likumdošanas pasākumi.

Ukraina

Pēdējo desmit gadu laikā Ukraina ir bijusi svarīga ES partnere ar milzīgu ģeopolitisko nozīmi un nepieredzētu ietekmi uz ES politiku. Eiropas Parlaments ir nelokāmi atbalstījis Ukrainas virzību uz Eiropu un ir izveidojis spēcīgas un ciešas saites ar Ukrainas partneriestādi Augstāko radu.

Kopš 2013. gada novembra Ukrainā notiekošais lielā mērā izcēlās no proeiropeiskas protestakcijas pret toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča lēmumu neparakstīt asociācijas nolīgumu ar ES. Eiromaidana kustība galu galā panāca valdības maiņu un noveda pie 2014. gada oktobra parlamenta vēlēšanām, kurās pie varas nāca uz Eiropu un reformām orientētas partijas.

Krievija 2014. gada martā nelikumīgi anektēja Krimu un Ukrainas austrumu daļu pārņēma Krievijas atbalstītu separātistu spēku izraisīts bruņots konflikts.

Neraugoties uz 2015. gadā noslēgto Minskas vienošanos un tādu sarunu formātu izveidi kā Trīspusējā kontaktgrupa (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO), Krievija un Ukraina) un Normandijas formāts (Krievija, Ukraina, Vācija un Francija), periodiski cīņu uzliesmojumi lika apšaubīt pamiera ilgtspēju. ES ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuras tika periodiski atjauninātas, bija atkarīgas no tā, vai Maskava pilnībā ievēro Minskas vienošanos.

Attiecībā uz Ukrainas pilsoņiem, kuriem ir biometriskās pases, 2017. gada jūnijā stājās spēkā bezvīzu režīms, kas ļauj iebraukt ES un uzturēties līdz 90 dienām, jo tika izpildīti vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā noteiktie kritēriji.

ES un Ukrainas Asociācijas nolīgums stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī, bet provizoriski un daļēji tas tiek piemērots jau kopš 2014. gada 1. novembra. Viens no nolīguma stūrakmeņiem ir padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (DCFTA), kas pilnā apmērā sāka darboties 2016. gada 1. janvārī.

Papildus politiskajam atbalstam ES un tās finanšu iestādes no 2014. gada līdz 2022. gada februārim piešķīra vairāk nekā 17 miljardus EUR dotāciju un aizdevumu veidā, lai atbalstītu reformu procesu Ukrainā. Saskaņā ar kopīgi izstrādātu reformu plānu ES ir rūpīgi uzraudzījusi progresu vairākās prioritārajās jomās: korupcijas apkarošana, tiesu iestāžu reforma, konstitucionālās un vēlēšanu reformas, energoefektivitāte, valsts pārvaldes reforma un uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Prezidenta vēlēšanās 2019. gada aprīlī prezidents Petro Porošenko zaudēja Volodimiram Zelenskim, kas nekavējoties atlaida parlamentu un 2019. gada jūlijā izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kurās viņa partija “Tautas kalps” ieguva absolūtu vairākumu. Tā rezultātā “Tautas kalpa” deputāti ieņēma gan parlamenta priekšsēdētāja, gan premjerministra amata vietas. Prezidents V. Zelenskis 2020. gada martā veica nozīmīgu valdības maiņu, kurā Deniss Šmihals pārņēma premjerministra amatu.

Jaunā valsts vadība uzsāka vērienīgu likumdošanas reformu programmu, bet tai bija jārisina arī bruņotais konflikts valsts austrumu daļā, kas ar mainīgu intensitāti bija turpinājies kopš 2014. gada.

Pēc pastāvīgas un draudīgas Krievijas karaspēka palielināšanas un koncentrēšanas gar Ukrainas robežu Krievijas Valsts dome 2022. gada 21. februārī oficiāli atzina pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību. Trīs dienas vēlāk Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā, uzbrūkot no vairākiem virzieniem. Vispārējs iebrukums un no tā izrietošā bombardēšana un uzbrukumi no gaisa, tostarp civilajiem mērķiem un kritiskajai infrastruktūrai, ir prasījuši lielu skaitu cietušo un izraisījuši milzīgas cilvēku ciešanas un masveida pārvietošanu.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) ziņoja, ka pašlaik Ukrainā iekšzemē ir pārvietoti aptuveni 3,7 miljoni cilvēku un visā Eiropā ir izkliedēti 5,9 miljoni bēgļu un patvēruma meklētāju, galvenokārt sievietes un bērni. 2024. gadā 14,6 miljoniem cilvēku Ukrainā būs vajadzīga humānā palīdzība, tostarp iedzīvotājiem, kas ir neaizsargāti dažādās šī vārda nozīmēs.

Kopš iebrukuma sākuma ES ir atkārtoti visstingrākajā iespējamā veidā nosodījusi neprovocēto un nepamatoto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un pieprasījusi pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību tās starptautiski atzītajās robežās. ES Padome 2022. gada 23. februārī pieņēma jaunu sankciju paketi, reaģējot uz to, ka Krievija atzina Doņeckas un Luhanskas apgabalus par neatkarīgām vienībām, un uz rīkojumu izvietot Krievijas bruņotos spēkus minētajās teritorijās. Kopš 2022. gada 24. februāra ES ir ievērojami paplašinājusi ierobežojošus pasākumus dažādās jomās, kā arī pret konkrētam personām un vienībām, pieņemot secīgas sankciju paketes (13 sankciju paketes līdz 2024. gada aprīlim). Šo pasākumu vispārējais mērķis ir vājināt Krievijas ekonomikas bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem un būtiski ierobežojot tās spēju karot. 2022. gada decembrī Eiropas Savienība iecēla Deividu O’Salivanu (David O’Sullivan) par starptautisko īpašo sūtni ES sankciju īstenošanā. Īpašā sūtņa uzdevums ir nodrošināt nepārtrauktu augsta līmeņa saziņu un diskusijas ar trešām valstīm, lai novērstu Krievijas izvairīšanos no sankcijām vai pat to apiešanu un lai nodrošinātu, ka Eiropas izcelsmes sensitīvas kaujaslaukā izmantojamas preces nenonāk Krievijas rīcībā.

Ukraina 2022. gada 28. februārī iesniedza oficiālu pieteikumu dalībai ES, un tai 2022. gada 23. jūnijā tika piešķirts kandidātvalsts statuss pēc 27 ES dalībvalstu vadītāju vienprātīga lēmuma. Šā vēsturiskā lēmuma pamatā bija Eiropas Komisijas ieteikums, ko publicēja 2022. gada 17. jūnijā un kas ierosināja piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tā veiks septiņas konkrētas reformas. Eiropas Komisija turpināja uzraudzīt Ukrainas progresu to nosacījumu izpildē, kas noteikti atzinumā par dalības pieteikumu, un 2023. gada jūnijā sniedza progresa mutisku starpposma atjauninājumu. Komisija 2023. gada 8. novembrī nāca klajā ar ziņojumu Eiropadomei, kas ir daļa no tās regulārās paplašināšanās paketes. Ņemot vērā Ukrainas sasniegtos rezultātus saistībā ar minētajiem septiņiem konkrētiem ieteikumiem, Komisija ieteica Padomei sākt pievienošanās sarunas. Turklāt Komisija ieteica Padomei pieņemt sarunu programmu, tiklīdz Ukraina būs veikusi noteiktus svarīgus pasākumus četrās konkrētās jomās. Komisija 2024. gada martā mutiski informēja Padomi par progresu saistībā ar šiem pasākumiem un līdztekus izvērtēšanas procesam iesniedza Padomei priekšlikumus sarunu programmas projektam Ukrainai un Moldovai.

Eiropas Savienības Padome 2022. gada 4. martā aktivizēja Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai sniegtu ātru un efektīvu palīdzību cilvēkiem, kuri bēg no kara Ukrainā, un garantētu, ka Ukrainas bēgļiem visās ES dalībvalstīs būtu vienādi standarti un tiesības, tostarp tiesības uz izmitināšanu, medicīnisko aprūpi, darbu un izglītību. Šis pasākums tika pagarināts līdz 2025. gada 4. martam, pamatojoties uz Komisijas oficiālu priekšlikumu, ko pēc tam dalībvalstis apstiprināja 2023. gada 28. septembrī. 2022. gada maijā tika sākta ES un Ukrainas solidaritātes joslu iniciatīva, lai Ukraina varētu eksportēt lauksaimniecības produktus un importēt tai vajadzīgās preces. Turklāt ES un Eiropas Parlaments konsekventi atbalstīja ANO vadīto Melnās jūras graudu iniciatīvu, kas ļauj ievērojamam graudu un pārtikas krājumu eksportam no trim galvenajām Ukrainas ostām pie Melnās jūras nonākt pasaules tirgos, izmantojot saskaņotu Melnās jūras koridoru. Lai gan Krievijas Federācija 2023. gada jūlijā atteicās atjaunot nolīgumu, Ukrainai izdevās atturēt Krievijas floti no Melnās jūras rietumu daļas un 2023. gada augustā tā izveidoja aizsargātu jūras koridoru, kas ļāva atsākt graudu eksportu.

Kopš Krievijas agresijas sākuma ES un tās dalībvalstis ir atbalstījušas Ukrainu nepieredzētā apmērā, piešķirot vairāk nekā 98 miljardus EUR (2024. gada aprīlis) finansiālajai, humānajai, ekonomiskajai un militārajai palīdzībai, kā arī bēgļu atbalstam.

Ukraina 2022. un 2023. gadā saņēma atbalstu no ES plašās makrofinansiālās palīdzības programmas 25,2 miljardu EUR apmērā dotāciju un aizdevumu veidā, lai apmierinātu Ukrainas tūlītējās vajadzības un nodrošinātu tās finanšu stabilitāti.

No 2024. gada marta Ukrainas mehānisma ietvaros ES sniegs Ukrainai paredzamu un stabilu atbalstu no īpaša finanšu instrumenta 2024.–2027. gadam līdz 50 miljardiem EUR (17 miljardi EUR dotācijās un 33 miljardi EUR aizdevumos). Mehānisma mērķis ir atbalstīt Ukrainas centienus saglabāt makrofinansiālo stabilitāti, kā arī veicināt Ukrainas atveseļošanu, atjaunošanu un modernizāciju saistībā ar skaidri definētu reformu programmu un Ukrainas plāna nosacījumiem. Ukrainas iestāžu izstrādātajā un iesniegtajā oficiālajā Ukrainas plānā ir izklāstīta detalizēta reformu un investīciju programma Ukrainai nākamajiem četriem gadiem. Komisija 2024. gada 15. aprīlī pozitīvi novērtēja Ukrainas plānu un pieņēma priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam to apstiprināt. Ukraina 2024. gada 20. martā saņēma 4,5 miljardus EUR īpašā pārejas finanšu maksājuma veidā, pirms ir iespējami regulāri maksājumi, pamatojoties uz periodiskiem novērtējumiem mehānisma ietvaros.

ES 2023. gada janvārī izveidoja Daudzaģentūru līdzekļu devēju koordinācijas platformu, lai nodrošinātu, ka starptautiskie līdzekļu devēji cieši koordinē savu darbību un ka atbalsts Ukrainas atveseļošanas un atjaunošanas procesam tiek sniegts saskaņotā, pārredzamā un atbildīgā veidā.

ES un tās dalībvalstis ir sniegušas Ukrainai militāro palīdzību vairāk nekā 33,1 miljardu EUR apmērā, tostarp 11,1 miljardu EUR no Eiropas Miera mehānisma. Turklāt 2022. gada 17. oktobrī tika izveidota Eiropas Savienības Militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine), lai ar 40 000 militārā personāla apmācību, kurai līdz šim piešķirti 362 miljoni EUR, uzlabotu Ukrainas bruņoto spēku militārās spējas.

ES uz laiku apturēja visus ievedmuitas nodokļus Ukrainas eksportam uz ES (kas nozīmē pilnīgu, beztarifu un bezkvotu piekļuvi) uz vienu gadu, sākot no 2022. gada 30. maija, vienlaikus uz vienu gadu apturot arī visus spēkā esošos ES antidempinga un aizsardzības pasākumus attiecībā uz Ukrainas tērauda eksportu. Šī labvēlīgā tirdzniecības priekšrocība, ko dēvē arī par “autonomu tirdzniecības pasākumu”, pēc tam tika pagarināta līdz 2024. gada jūnijam. Komisija 2024. gada janvārī ierosināja pagarināt šo pasākumu uz vēl vienu gadu līdz 2025. gada jūnijam, vienlaikus pastiprinot dažu sensitīvu ES lauksaimniecības produktu aizsardzību, ņemot vērā ievērojamo importa pieaugumu no Ukrainas un no tā izrietošos lauksaimnieku protestus un robežu blokādi. Padome un Eiropas Parlaments panāca kompromisu, ko beigās apstiprināja 2024. gada aprīlī.

Eiropas Savienības padomdevēja misija (EUAM Ukraine) sāka darbu Ukrainā 2014. gada decembrī un koordinē starptautisko atbalstu civilās drošības sektoram. Papildus operatīvajām darbībām tā sniedz stratēģiskus padomus, tostarp apmācību, Ukrainas iestādēm par to, kā izveidot ilgtspējīgus, atbildīgus un efektīvus drošības dienestus, kas stiprina tiesiskumu. Pēc Krievijas iebrukuma Eiropadome grozīja EUAM pilnvaras, lai tā varētu atbalstīt Ukrainu starptautisku noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.

ES ir konsekventi atbalstījusi visus centienus panākt taisnīgumu un saukt pie atbildības par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem un izmeklēt iespējamos starptautiskos noziegumus (kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci), kas izdarīti Krievijas agresijas rezultātā.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gada 2. februārī kopīgā preses konferencē ar prezidentu V. Zelenski Kijivā paziņoja par starptautiska centra saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu (ICPA) izveidi Hāgā, kas koordinēs pierādījumu vākšanu un tiks iekļauts kopējā izmeklēšanas grupā, kuru atbalstīs Eurojust. Centrs sāka darbību 2023. gada 3. jūlijā. 2023. gada 23. februārī tika izveidota Galveno starptautisko noziegumu pierādījumu datubāze (CICED). Eiropas Padome 2023. gada 17. maijā Reikjavīkā notikušajā samitā izveidoja reģistru zaudējumiem, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, kurš varētu būt viens no pirmajiem soļiem ceļā uz starptautisku kompensācijas mehānismu Krievijas agresijas karā cietušajiem.

Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) II Pirmstiesas palāta 2023. gada 17. martā izdeva apcietināšanas orderi pret Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas Federācijas prezidenta biroja bērnu tiesību komisāri Mariju Ļvovu-Belovu, apstiprinot, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka prezidents V. Putins un M. Ļvova-Belova ir krimināli atbildīgi par Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federāciju. 2024. gada 5. martā SKT izdeva apcietināšanas orderus pret diviem augsta ranga Krievijas militārajiem komandieriem.

2024. gada 2. aprīlī Hāgā notika ministru konference “Taisnīguma atjaunošana Ukrainai”, kuru kopīgi organizēja Ukraina, Eiropas Komisija un Nīderlande un kurā piedalījās 60 valstis. Konferences mērķis bija izvērtēt līdz šim gūtos panākumus noziegumu izmeklēšanā, likumpārkāpēju kriminālvajāšanā un starptautisko centienu koordinēšanā šajā nolūkā.

ES ir arī izveidojusi plašu nozaru sadarbību ar Ukrainu, jo īpaši enerģētikas jomā. Ukrainas un Moldovas elektrotīkli 2022. gada 16. martā tika sinhronizēti ar Eiropas kontinentālo tīklu. ES ir veikusi vairākus pasākumus, lai palīdzētu Ukrainai nodrošināt stabilu energoapgādi. Piemēram, tā ir panākusi, ka gāze Ukrainai tiek piegādāta, izmantojot fizisko reversās plūsmas jaudu, un ir ļāvusi Ukrainai gūt labumu no ES kopīgā gāzes, sašķidrinātas dabasgāzes un ūdeņraža iepirkuma.

Eiropadome 2024. gada 17. un 18. aprīlī pieņemtajos secinājumos par Ukrainu stingri nosodīja Krievijas pastāvīgos gaisa un raķešu uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un tās civilajai un kritiskajai infrastruktūrai, tostarp nesen pastiprinātos uzbrukumus enerģētikas nozares objektiem. ES vadītāji arī apgalvoja, ka ES un tās dalībvalstis pastiprināti nodrošinās humāno un civilās aizsardzības palīdzību, tostarp elektroģeneratorus un transformatorus. Eiropadome uzsvēra, ka ir steidzami jānodrošina pretgaisa aizsardzība Ukrainai un jāpaātrina un jāpastiprina visas nepieciešamās militārās palīdzības, tostarp artilērijas munīcijas un raķešu, piegāde. Eiropadome secinājumos arī atzinīgi novērtēja progresu saistībā ar priekšlikumiem Ukrainas labā izmantot ārkārtas ieņēmumus no Krievijas imobilizētajiem aktīviem un prasīja ātri pieņemt priekšlikumus.

A. Eiropas Parlamenta nostāja

Atzīstot apdraudējuma pastāvēšanu, Eiropas Parlaments 2021. gadā pieņēma rezolūcijas par Krievijas militāro spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas (vienu 2021. gada aprīlī un otru decembrī). Tas 2022. gada janvāra beigās arī nosūtīja Ārlietu komitejas un Drošības un aizsardzības apakškomitejas locekļu delegāciju uz Ukrainu.

Pēc tam, kad 2022. gada 24. februārī sākās vispārējs Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, Eiropas Parlaments 2022. gada 1. martā rīkoja ārkārtas plenārsesiju un pieņēma svarīgu rezolūciju, kurā izklāstīta tā nostāja:

• visstingrākajā veidā nosodot Krievijas Federācijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto militāro agresiju pret Ukrainu un iebrukumu Ukrainā, kā arī Baltkrievijas iesaistīšanos šajā agresijā;
• prasot Krievijas Federācijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā, bez nosacījumiem izvest visus militāros un paramilitāros spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un pilnībā ievērot Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību tās starptautiski atzītajās robežās;
• uzsverot, ka militārā agresija un iebrukums ir nopietns starptautisko tiesību, jo īpaši ANO Statūtu, pārkāpums, un aicinot Krievijas Federāciju atsākt pildīt ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles pienākumus, proti, uzturēt mieru un drošību un ievērot saistības, ko tā uzņēmusies saskaņā ar Helsinku Nobeiguma aktu, Parīzes Hartu jaunai Eiropai un Budapeštas memorandu;
• uzskatot Krievijas iebrukumu Ukrainā par uzbrukumu ne tikai suverēnai valstij, bet arī Eiropā noteiktajiem sadarbības un drošības principiem un mehānismam, kā arī noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai, kā tā definēta ANO Statūtos;
• aicinot ES iestādes strādāt pie tā, lai Ukrainai piešķirtu ES kandidātvalsts statusu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 49. pantu, un – pamatojoties uz sasniegto un vienlaikus – turpināt darbu pie tās integrācijas ES vienotajā tirgū saskaņā ar asociācijas nolīgumu;
• atzinīgi novērtējot to, ka Padome ātri pieņēma sankcijas, bet uzstājīgi prasot pieņemt vēl citas smagas sankcijas.

Eiropas Parlaments cieši sekoja līdzi situācijai Ukrainā un pieņēma politisku nostāju vairākās rezolūcijās, jo īpaši 2022. gada 7. aprīļa rezolūcijā, kurā tas cita starpā pieprasīja:

• papildu soda pasākumus, tostarp tūlītēju pilnīgu embargo Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes importam kopā ar plānu nodrošināt ES energoapgādes drošību un pilnīgu atteikšanos no Nord Stream 1 un Nord Stream 2 gāzes cauruļvadiem;
• Krievijas diplomātisko izolāciju, tostarp izslēgšanu no G20 un citām daudzpusējām organizācijām, piemēram, ANO Cilvēktiesību padomes, Interpola, Pasaules Tirdzniecības organizācijas, UNESCO un citām;
• Krievijas banku izslēgšanu no SWIFT sistēmas un aizliegumu Krievijas kuģiem iebraukt ES teritoriālajos ūdeņos un piestāt ES ostās;
• sadarbības ar Krievijas uzņēmumiem izbeigšanu attiecībā uz esošiem un jauniem kodolprojektiem un zinātniskās sadarbības ar Krievijas enerģētikas uzņēmumiem izbeigšanu.

Regulārās parlamentārās debatēs un viedokļu apmaiņā ar Komisijas priekšsēdētāju, Augsto pārstāvi un komisāriem galvenā uzmanība tika pievērsta pretošanās darbībām pret Krievijas agresiju un ES diplomātiskajai, militārajai un humānajai palīdzībai Ukrainai, sankciju efektivitātei un Krievijas iesaldēto līdzekļu izmantošanai, tiesiskumam un saukšanai pie atbildības par starptautiskiem noziegumiem, kā arī situācijai saistībā ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju un piespiedu izraidīšanu. Eiropas Parlaments pieņēma virkni rezolūciju par šiem jautājumiem.

Eiropas Parlaments 2024. gada 29. februāra visaptverošajā rezolūcijā atkārtoti apstiprināja atbalstu konsekventai militāras palīdzības sniegšanai Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams, un jebkādā veidā, lai Ukraina varētu uzvarēt, bez pašnoteiktiem militārās palīdzības ierobežojumiem. Jo īpaši tas atbalstīja priekšlikumu, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem ik gadu būtu militāri jāatbalsta Ukraina ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP. Parlaments arī uzsvēra, ka Ukrainas dalība ES ir ģeostratēģisks ieguldījums vienotā un spēcīgā Eiropā. Tas prasīja pastiprināt sankcijas, jo īpaši ieviešot aizliegumu Krievijas urāna un metalurģijas importam ES, kā arī sadarbībai ar Krievijas kodolenerģijas nozari un Rosatom. Rezolūcijā tas pieprasīja noteikt tūlītēju un vispārēju embargo Krievijas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu, kā arī fosilo degvielu un sašķidrinātas dabasgāzes, ko transportē pa jūras cauruļvadiem, importam Eiropas Savienībā un sadarbībā ar G7 partneriem vēl vairāk samazināt Krievijas naftas produktu cenu griestus, lai pārtrauktu finansēt Krievijas karu ar ES līdzekļiem. Deputāti arī atkārtoti pauda Parlamenta atbalstu Ukrainas prezidenta izklāstītajai miera formulai. Tekstā ir arī uzsvērta steidzamā nepieciešamība izveidot stabilu tiesisko regulējumu, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas aktīvus un tos izmantot, lai novērstu dažādās sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, cita starpā tos izmantojot Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem.

Attiecībā uz Ukrainas virzību uz pievienošanos ES Parlaments jau agrīnā posmā ieņēma stingru nostāju, atbalstot kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un uz nopelniem balstītu ES paplašināšanās procesu. Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji (Priekšsēdētāju konference) 2022. gada 9. jūnijā pieņēma paziņojumu, kurā viņi apņēmīgi aicināja Eiropadomi piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu.

Parlaments ir arī atzinīgi novērtējis Ukrainas tautas nestos upurus un noturību. Pēc tam, kad 2018. gadā Eiropas Parlaments prestižo Saharova balvu par domas brīvību piešķīra Ukrainas kinorežisoram Oļeham Sencovam, 2022. gadā tā tika piešķirta “drosmīgajai Ukrainas tautai, ko pārstāv viņu prezidents, ievēlētie pārstāvji un pilsoniskā sabiedrība”.

Kopš 2022. gada Eiropas Parlaments ir palielinājis tehnisko un materiālo palīdzību Ukrainas parlamentam Augstākā rada, jo īpaši IT, komunikācijas, juridiskās palīdzības un tulkošanas jomā. Tas ir arī izstrādājis vairākus komunikācijas rīkus, piemēram, tīmekļvietni Stand with Ukraine, kas ir pieejama angļu un ukraiņu valodā.

Parlaments ir arī veicis virkni konkrētu pasākumu, lai uzrunātu un atbalstītu Ukrainas pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājus. Piemēram, tas atvēra Ukrainas pilsoniskās sabiedrības centru Eiropas stacijas ēkā Briselē un uzsāka iniciatīvu “Cerību ģeneratori”, kuras ietvaros 2022. gada 8. decembrī tas vienu ģeneratoru ziedoja un septiņus ģeneratorus nosūtīja Augstākajai radai.

B. Parlamentu sadarbība

Vispārēja kara sākšanās un oficiāla ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai ir veicinājušas intensīvāku dialogu un personiskākus apmeklējumus visos līmeņos, tostarp abu parlamentu vadītāju, politisko grupu, parlamentāro komiteju un citu attiecīgo struktūru līmenī, kā arī ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola 2022. gada 1. aprīlī kļuva par pirmo ES līderi, kas kopš Krievijas iebrukuma devās uz Ukrainu. Viņa apmeklēja Kijivu, kur viņa uzrunāja Augstāko radu un tikās ar prezidentu V. Zelenski, premjerministru Denisu Šmihalu un Augstākās radas politisko grupu pārstāvjiem. Lai atzīmētu Ukrainas valstiskuma dienu, 2022. gada 28. jūlijā priekšsēdētāja R. Metsola uzrunāja Augstāko radu video vēstījumā, kurā viņa atkārtoti apstiprināja ES apņemšanos palīdzēt Ukrainai atgūties un atjaunoties. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals 2022. gada 5. septembrī apmeklēja Eiropas Parlamentu un tikās ar prezidenti R. Metsolu un politisko grupu vadītājiem, savukārt prezidenta V. Zelenska dzīvesbiedre Olena Zelenska 2022. gada 14. septembrī piedalījās debatēs, kas tika rīkotas Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā saistībā ar runu par stāvokli Savienībā.

Prezidents V. Zelenskis uzrunāja Eiropas Parlamenta plenārsesiju Saharova balvas pasniegšanas ceremonijā 2022. gada 14. decembrī, savukārt tajā pašā dienā priekšsēdētāja R. Metsola uzrunāja Augstāko radu par Ukrainas kā ES kandidātvalsts progresu. Parlaments 2023. gada 9. februārī rīkoja ārkārtas plenārsesiju (oficiālu sēdi), kurā personīgi piedalījās prezidents V. Zelenskis. Priekšsēdētāja R. Metsola 2023. gada 4. martā piedalījās konferencē “Vienoti tiesiskumam” Ļvivā un tikās ar amatpersonām, tostarp prezidentu V. Zelenski, Augstākās radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku un Ukrainas ģenerālprokuroru Andriju Kostinu.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas un tās Drošības un aizsardzības apakškomitejas locekļu delegācija 2022. gada 2. decembrī apmeklēja Kijivu, lai tiktos ar galvenajām Ukrainas amatpersonām un Augstākās radas locekļiem. 2023. gada 20. februārī Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, un integritātes, pārredzamības un pārskatatbildības stiprināšanu Eiropas Parlamentā (ING2) seši locekļi apmeklēja Kijivu. Viņiem bija intensīva vairāku tikšanos programma, kas pamatā bija par tēmu ārvalstu iejaukšanās, dezinformācija un ES atbalsts Ukrainai saistībā ar Krievijas agresijas karu un Ukrainas ES kandidātvalsts statusu. Cilvēktiesību apakškomitejas (DROI) delegācija 2023. gada 22. un 23. oktobrī apmeklēja Čerņihivas reģionu un Kijivu, lai piedalītos diskusijās ar vietējām kopienām, tostarp cietušajiem un lieciniekiem, Ukrainas Augstāko radu, prezidenta biroju, ģenerālprokuroru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem par tiesiskumu un pārskatatbildību un kopīgu cilvēktiesību programmu. Reģionālās attīstības komitejas (REGI) locekļi apmeklēja Ukrainu no 2023. gada 30. oktobra līdz 1. novembrim, lai apspriestu Ukrainas atveseļošanu un rekonstrukciju, tās virzību uz pievienošanos ES un ar to saistītās reformas.

Vairāku komiteju delegācija 2024. gada 25. un 26. martā apmeklēja Kijivu, lai ar Ukrainas valdības augsta līmeņa pārstāvjiem, Ukrainas Augstākās radas priekšsēdētāju un vadību un pilsoniskās sabiedrības grupām apspriestu ES atbalsta palielināšanu. 

Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma ES un Ukrainas Parlamentārās asociācijas komiteja (PAC) ir tikusies regulāri. Parlamentārās asociācijas komitejas 13. sanāksme – ārkārtas sanāksme – notika 2022. gada 24. martā, Ukrainas parlamenta deputātiem klātesot attālināti, un tika pieņemts kopīgs paziņojums. ES un Ukrainas Parlamentārās asociācijas komitejas kārtējās sanāksmes notika Strasbūrā 2022. gada jūnijā (sk. kopīgo paziņojumu) un 2023. gada jūlijā (sk. kopīgo paziņojumu). Vairākas Augstākās radas ad hoc delegācijas ir apmeklējušas Eiropas Parlamentu, savukārt Parlamentārās asociācijas komitejas prezidijs, kas sastāv no līdzpriekšsēdētājiem un priekšsēdētāja vietniekiem, arī ir ticies regulāri.

Pēc priekšsēdētājas R. Metsolas un priekšsēdētāja R. Stefančuka iniciatīvas abi parlamenti 2023. gada 12. aprīlī rīkoja pirmo komiteju sanāksmi vēsturē, lai stiprinātu saziņu starp parlamentārajām komitejām saistībā ar Ukrainas izvēlēto virzību uz integrāciju Eiropā un tās tiesību aktu saskaņošanas programmu.

Eiropas Parlamenta atbalsta un spēju veidošanas darbību tiesiskais regulējums tika iekļauts Saprašanās memorandā ar Augstāko radu, kas parakstīts 2015. gada 3. jūlijā un pēdējo reizi atjaunināts 2023. gada 28. novembrī (Priekšsēdētāju konferences paziņojums), un Administratīvās sadarbības nolīgumā, ko abu pušu likumdevēju iestāžu ģenerālsekretāri parakstīja 2016. gada martā.

Kā daļa no Eiropas Parlamenta demokrātijas atbalsta darbībām Ukrainā tiek īstenota tālejoša Augstākās radas spēju veidošanas programma. Šo centienu pamatā ir ieteikumi, kas tika izstrādāti laikā no 2016. gada septembra līdz 2017. gada februārim vajadzību novērtēšanas misijā, ko vadīja bijušais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pets Kokss (Pat Cox), kurš joprojām ir cieši iesaistīts ieteikumu īstenošanā un pārraudzībā.

Eiropas Parlaments 2017. gadā sāka politisko dialogu un mediācijas procesu, ko sauc par Žana Monē dialogu. Žana Monē dialogā ar Ukrainu regulāri tiek iesaistīts Augstākās radas priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji diskusijās par šo ieteikumu īstenošanu, kā arī par Augstākās radas iekšējo reformu.

Gaidot Augstākās radas apņemšanos virzīties uz pirmspievienošanās programmas pieņemšanu, Eiropas Parlaments dod ieguldījumu spēju veidošanas programmās un nesen uzsāka vairākus tiešsaistes seminārus Ukrainas parlamenta deputātiem. Tajos galvenā uzmanība pievērsta tiesību aktu saskaņošanai, likumdošanas procesu paraugpraksei un ētikai un interešu konfliktiem. Abi parlamenti arī ciešāk sadarbojas digitalizācijas programmas, stratēģiskās prognozēšanas spēju un tulkošanas dienestu jomā. Eiropas Parlaments ir izstrādājis svarīgu parlamentāro mehānismu, kurš būs daļa no Augstākās radas kontroles un pārraudzības kompetences un kura mērķis būs kontrolēt Ukrainas saņemtos ārējos līdzekļus. Darbu šajā jomā pārrauga iecelts vadošais Eiropas Parlamenta deputāts demokrātijas atbalsta jautājumos Mihaels Gālers (Michael Gahler).

C. Vēlēšanu novērošana

Brīvas un godīgas vēlēšanas ir konsolidētas demokrātijas stūrakmens. Eiropas Parlaments 2014. un 2015. gadā uz Ukrainu nosūtīja novērošanas misijas uz prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanām un 2019. gadā – uz prezidenta un parlamenta vēlēšanām.

ES un Eiropas Parlaments ir pievērsuši lielu uzmanību vēlēšanām nelikumīgi okupētajās teritorijās, jo īpaši Krievijas Domes vēlēšanām 2021. gada septembrī, kurās piedalījās arī okupētās Krimas iedzīvotāji. Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 20. septembra deklarācijā uzsvēra, ka ES neatzīst tā sauktās vēlēšanas, kas notiek okupētajā Krimas pussalā.

Saskaņā ar Ukrainas Konstitūciju kārtējām parlamenta vēlēšanām bija jānotiek 2023. gada rudenī, prezidenta vēlēšanām – 2024. gada pavasarī un pašvaldību vēlēšanām – 2025. gada rudenī. Tomēr vēlēšanas nevar notikt, kamēr ir spēkā karastāvoklis. Pirmās pēckara vēlēšanas radīs vēl nepieredzētas problēmas, jo ievērojama daļa vēlēšanu infrastruktūras ir bojāta un miljoniem vēlētāju ir pārvietoti valstī vai aizbraukuši.

Jau ir sācies darbs, lai novērtētu kara ietekmi uz Ukrainas vēlētājiem un vēlēšanu infrastruktūru un sagatavotos jaunajai vēlēšanu videi. Ukrainas vēlēšanu iestādes saņem palīdzību no starptautiskās sabiedrības, lai balsošanu varētu organizēt arī ārpus valsts. Eiropas Parlaments 2023. gada maija beigās rīkoja parlamenta vēlēšanu dialogu par šo tematu sadarbībā ar Starptautisko Demokrātijas un vēlēšanu palīdzības institūtu (IDEA) un Starptautisko vēlēšanu sistēmu fondu, kas sniedz plaša mēroga vēlēšanu palīdzību Ukrainai un palīdz noteikt labāko modeli balsošanai ārpus valsts, īpašu uzmanību pievēršot Ukrainas bēgļiem ārvalstīs.

Moldova

2014. gada 27. jūnijā ES un Moldova parakstīja asociācijas nolīgumu, kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (DCFTA) un kas stājās spēkā 2016. gada jūlijā. Nolīgums stiprināja Moldovas politiskās un ekonomiskās saites ar ES. Tajā bija noteikts reformu plāns jomās, kam ir būtiska nozīme labai pārvaldībai un ekonomikas attīstībai, un tas stiprināja sadarbību vairākās nozarēs. Parakstot šo nolīgumu, Moldova apņēmās reformēt iekšpolitiku saskaņā ar ES tiesību aktiem un praksi. Asociācijas nolīguma īstenošanas ceļvedis ir noteikts asociācijas programmā, par kuras jaunāko redakciju – pārskatīto asociācijas programmu 2021.–2027. gadam – tika panākta vienošanās 2022. gada augustā. ES ir pārliecinoši Moldovas galvenā tirdzniecības partnere – 58,8 % šīs valsts eksporta ir uz ES un 43,9 % šīs valsts importa ir no ES. ES ir arī lielākā investore šajā valstī.

Kopš 2014. gada aprīlī stājās spēkā vīzu režīma liberalizācija attiecībā uz īstermiņa uzturēšanos, vairāk nekā 2,5 miljoni Moldovas pilsoņu, kuriem ir biometriskā pase, ir ceļojuši uz Šengenas zonu bez vīzas, un tas ir veicinājis tūrismu, darījumu attiecības un tiešus personiskus kontaktus.

Komisija 2021. gada jūnijā publicēja ES ekonomikas atveseļošanas plānu Moldovai, kurā ir paredzēti 600 miljoni EUR tam, lai atbalstītu valsts sociālekonomisko atveseļošanu pēc Covid-19, zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanu un valsts neizmantotā ekonomiskā potenciāla atraisīšanu.

Proeiropeiskās prezidentes Maijas Sandu rīcības un solidaritātes partija (PAS) guva pārliecinošu uzvaru 2021. gada 11. jūlija pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās. Parlaments, kurā dominē PAS, apstiprināja Natālijas Gavriļicas iecelšanu par premjerministri un atbalstīja viņas vērienīgo programmu, saskaņā ar kuru, pilnībā īstenojot ES un Moldovas Asociācijas nolīgumu, šai pēcpadomju valstij ir jāizkļūst no ieilgušās politiskās un ekonomiskās krīzes un jātuvinās ES, kas ir programmas galvenā ārpolitikas prioritāte. 2023. gada 10. februārī premjerministre N. Gavriļica atkāpās, un par jauno premjerministru tika apstiprināts Dorins Rečans. Arī valdība tika pārveidota. Pašreizējā valdība turpina īstenot uz ES vērstu programmu, no jauna koncentrējoties uz valsts drošību un reformu paātrināšanu, kas ir daļa no pievienošanās ES procesa. 2024. gada janvārī premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Niku Popesku atkāpās no amata, un viņa vietā stājās bijušais Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Mihajs Popsojs. Turklāt tika izveidots jauns premjerministra vietnieka amats Eiropas integrācijas jautājumos. Kristina Gerasimova tika iecelta par galveno sarunu vedēju Moldovas pievienošanās Eiropas Savienībai procesā un joprojām turpina darbu šajā amatā.

Moldovas tuvums Ukrainai to ir padarījis īpaši neaizsargātu pret Krievijas agresiju Ukrainā. Šis fakts ir smagi ietekmējis šo valsti. Ņemot to visu vērā, Moldova spēra vēsturisko soli, 2022. gada 3. martā oficiāli piesakoties dalībai ES. Eiropadomes 2022. gada 23. jūnija sanāksmē tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss, uzsākot jaunu stratēģisku posmu ES un Moldovas attiecībās.

Saskaroties ar karu Ukrainā, ES ir solidarizējusies ar Moldovu. Kopš 2021. gada oktobra tā ir sniegusi valstij atbalstu dotāciju un aizdevumu veidā vairāk nekā 1,2 miljardu EUR apmērā. ES cenšas stiprināt Moldovas noturību, drošību, stabilitāti, ekonomiku un enerģētisko drošību, uzlabot sadarbību drošības un aizsardzības jomā un atbalstīt Moldovas centienus īstenot reformas un pievienoties ES. Komisija 2022. gada janvārī ierosināja makrofinansiālās palīdzības paketi Moldovai 150 miljonu EUR apmērā (divas daļas tika izmaksātas 2022. un 2023. gadā), savukārt 2023. gada 24. janvārī tā ierosināja to palielināt par 145 miljoniem EUR. Makrofinansiālās palīdzības izmaksa ir atkarīga gan no tā, kā tiks īstenota SVF programma, gan politikas pasākumi, par ko panākta vienošanās Saprašanās memorandā.

Pirms Eiropas politiskās kopienas samita Moldovā 2023. gada 1. jūnijā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Komisija pastiprina atbalstu Moldovai un tagad saskaņā ar Ekonomikas un investīciju plānu Moldovai piesaistīs investīcijas līdz pat 1,6 miljardiem EUR.

Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas 2023. gada 28. jūnija sanāksmē komisārs Olivērs Vārheji paziņoja par atbalsta paketi Moldovai ar piecām prioritātēm:

• ekonomikas attīstība un savienotība,
• atbalsts reformām un administratīvo spēju veidošana Moldovas ceļā uz ES,
• enerģētika,
• drošība,
• dezinformācijas apkarošana un stratēģiskā komunikācija.

Šajā sakarā Komisija ir ierosinājusi pastiprināt palīdzību Moldovai, veicot daudzgadu finanšu shēmas vidusposma pārskatīšanu, paredzot 600 miljonus EUR no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) pārdalīt programmām, kuru mērķis ir palielināt atbalstu citām ES austrumu kaimiņreģiona valstīm, tostarp Moldovai, laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam.

Moldovas iestādes tagad pastiprina reformu centienus, lai īstenotu deviņus nosacījumus, kas izklāstīti Komisijas atzinumā par Moldovas pieteikumu dalībai ES, un sasniegtu mērķus, kuri izklāstīti ES un Moldovas Asociācijas programmā, kas joprojām ir reformu un saskaņošanas ar ES acquis virzītājspēks. Valsts reformu un tuvināšanas centienus virza arī Komisijas 2023. gada februāra analītiskajā ziņojumā ietvertie ieteikumi.

ES un Moldovas Asociācijas padomes 7. sanāksme notika 2023. gada 7. februārī Briselē. Šajā sanāksmē ES un Moldova atkārtoti pauda apņemšanos stiprināt politisko asociāciju un padziļināt ekonomisko integrāciju. Asociācijas padomes 8. sanāksme notiks 2024. gada 21. maijā Kišiņevā.

Komisija 2023. gada 8. novembrī paplašināšanās paketes ietvaros oficiāli ziņoja par Moldovas panākto progresu. Tā ieteica Padomei sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu un pieņemt sarunu programmas, tiklīdz Moldova būs pieņēmusi noteiktus pamatpasākumus. Komisija konstatēja, ka seši no deviņiem nosacījumiem ir izpildīti. Eiropadome 2023. gada 14 un 15. decembrī pieņēma vēsturisko lēmumu sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu. Tā aicināja Padomi pieņemt sarunu programmu, tiklīdz būs veikti trīs attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Komisijas ieteikumos. Komisija 2024. gada martā ar Vispārējo lietu padomes secinājumu mutisku atjauninājumu atzina, ka Moldova ir izpildījusi astoņus no šiem deviņiem nosacījumiem un tai ir jāturpina ievērojami progresēt trijās jomās: tiesu sistēmas reformā, cīņā pret korupciju un deoligarhizācijā.

Krievija 2023. gada februārī pastiprināja hibrīdkaru pret Moldovu un kopš tā laika atklāti cenšas destabilizēt Moldovas proeiropeisko valdību, ar pastarpināto spēku palīdzību veicot kiberuzbrukumus, izplatot dezinformāciju, izraisot sociālos nemierus un iejaucoties vēlēšanu procesos. Neraugoties uz to, ka Ilanam Šoram ir piespriests 15 gadu cietumsods un viņa partija Șor ir aizliegta, šis bēguļojošais oligarhs joprojām saglabā ievērojamu ietekmi Moldovā un turpina centienus destabilizēt gan valsti, gan tās proeiropeisko valdību. Prezidente M. Sandu publiski apstiprināja, ka ir ticis plānots Krievijas atbalstīts bruņots apvērsums ar mērķi gāzt viņu un viņas valdību. Reaģējot uz šiem mēģinājumiem, ES ir pastiprinājusi sadarbību ar Moldovu drošības un aizsardzības jomā, jo īpaši izvietojot ES partnerības misiju (EUPM Moldova), divkāršojot palīdzību saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu un nosakot sankcijas personām, kas destabilizē šo valsti. Tika izveidots ikgadējs ES un Moldovas augsta līmeņa politiskais un drošības dialogs, un tas ir daļa no ES atbalsta Moldovas drošībai un aizsardzībai, ņemot vērā Krievijas hibrīddarbības un draudus. Turklāt 2022. gada jūlijā tika izveidots ES iekšējās drošības un robežu pārvaldības atbalsta centrs, reaģējot uz palielinātiem iekšējās drošības riskiem, piemēram, šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, migrantu kontrabandu, narkotiku tirdzniecību utt. ES sniegtais atbalsts turpināsies visu 2024. gadu.

Moldovas iestādes 2023. gada 1. jūnijā Bulboakā rīkoja Eiropas politiskās kopienas otro samitu. Sanāksme stiprināja Moldovas starptautisko atzīšanu un tās kā uzticama partnera tēlu.

Piedņestras separātiskais reģions, kas vienpusēji pasludināja neatkarību 1990. gadā, joprojām ir liels izaicinājums Moldovai, jo īpaši saistībā ar karu Ukrainā, ņemot vērā Krievijas karaspēka klātbūtni un Moldovas atkarību no Piedņestrā ražotās elektroenerģijas. Lai gan 5+2 sarunu process par Piedņestras konflikta risinājumu de facto ir iesaldēts kopš 2022. gada, ES turpina atbalstīt visaptverošu un miermīlīgu izlīgumu, ko veidotu Moldovas suverenitāte un teritoriālā integritāte, Piedņestrai nosakot īpašu statusu. Turklāt jau tā saspringtās attiecības starp Gagauzijas autonomo reģionu un centrālo valdību Kišiņevā ir kļuvušas vēl saspringtākas līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un turpinās radīt problēmas.

2024. gads būs svarīgs vēlēšanu gads, ko iezīmēs gan prezidenta vēlēšanas, gan referendums par Moldovas dalību ES, kas rudenī notiks vienlaikus, kā paziņoja prezidente Maija Sandu. Ir sagaidāms, ka Moldova turpinās saskarties ar Krievijas un tās pastarpināto spēku spiedienu, un paredzams, ka pirms vēlēšanām eskalēsies hibrīddraudi.

A. Eiropas Parlamenta nostāja

Eiropas Parlaments 2020. gada 20. oktobra rezolūcijā atzina uzlabojumus, ko Moldova panākusi demokrātijas standartu veicināšanā un korupcijas apkarošanā, vienlaikus atkārtojot savu prasību pēc neatkarīgas un objektīvas tiesu sistēmas. Mēnesi pēc tam, kad Moldova iesniedza pieteikumu dalībai ES, Eiropas Parlaments 2022. gada 5. maijā pieņēma rezolūciju, kurā tas prasīja ES iestādēm piešķirt Moldovai ES kandidātvalsts statusu un integrēt šo valsti ES vienotajā tirgū. Parlaments arī prasīja Komisijai vēl vairāk palielināt finansiālo un tehnisko palīdzību Moldovai, tostarp iesniedzot jaunu priekšlikumu par makrofinansiālo palīdzību, veicot transporta un tirdzniecības liberalizācijas pasākumus un sniedzot pastāvīgu atbalstu bēgļu situācijas pārvaldībai un humanitārajam darbam.

Pēc ziņojuma par ES un Moldovas Asociācijas nolīguma īstenošanu pieņemšanas 2022. gada 19. maijā Eiropas Parlaments vēlreiz prasīja piešķirt Moldovai kandidātvalsts statusu. Ziņojumā tas uzsvēra, ka ir veikti daži svarīgi pasākumi, lai īstenotu reformas, bet ka ir jādara daudz vairāk, jo īpaši, lai stiprinātu galvenās valsts iestādes. Šo aicinājumu Parlaments atkārtoja 2022. gada 23. jūnija rezolūcijā par Ukrainas, Moldovas Republikas un Gruzijas kandidātvalsts statusu.

Pēc hibrīddraudu pieauguma, ar ko Moldova saskārās saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, Eiropas Parlaments 2023. gada 19. aprīlī pieņēma rezolūciju, kurā tas atkārtoti apliecināja savu nelokāmo atbalstu šīs valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei šajā īpaši sarežģītajā laikā un aicināja Komisiju un Eiropadomi līdz 2023. gada beigām sākt pievienošanās ES sarunas, ja tiks izpildīti deviņi priekšnoteikumi.

Pirms iepazīstināšanas ar Komisijas paplašināšanās dokumentu kopumu un pirms Eiropadomes decembra sanāksmes Eiropas Parlaments 2023. gada 5. oktobrī pieņēma rezolūciju, kurā tas atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos attiecībā uz Moldovas turpmāko dalību ES un atkārtoja savu prasību līdz gada beigām sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu.

B. Parlamentu sadarbība

Kopš kara sākuma Ukrainā Eiropas Parlaments ir izrādījis nelokāmu atbalstu Moldovai un solidaritāti ar to. Pēc priekšsēdētājas R. Metsolas uzaicinājuma 2022. gada 18. maijā prezidente M. Sandu uzrunāja Eiropas Parlamenta plenārsesiju Briselē kara Ukrainā pašā virpulī. 2022. gada 11. novembrī priekšsēdētāja R. Metsola apmeklēja Moldovu, lai tiktos ar prezidenti M. Sandu, bijušo premjerministri N. Gavriļicu un Moldovas parlamenta priekšsēdētāju Igoru Grosu un lai uzrunātu Moldovas parlamentu. Vizītes laikā viņa atkārtoti uzsvēra stingro Eiropas Parlamenta atbalstu Moldovas dalībai ES. ES un Moldovas Asociācijas padomes septītā saieta laikā priekšsēdētāja R. Metsola 2023. gada 6. februārī tikās ar bijušo premjerministri N. Gavriļicu. 2023. gada 21. maijā priekšsēdētāja R. Metsola pirmo reizi tikās ar premjerministru D. Rečanu un Moldovas parlamenta priekšsēdētāju I. Grosu, kad viņa apmeklēja Kišiņevu saistībā ar pilsoņu sanākšanu “Eiropas Moldovas Nacionālajā asamblejā”, kuru sasauca prezidente M. Sandu. Eiropas politiskās kopienas sanāksmē Bulboakā 2023. gada 1. jūnijā priekšsēdētāja R. Metsola prasīja ES līdz 2023. gada beigām sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu, savukārt priekšsēdētāja M. Sandu izmantoja samitu, lai paustu savas valsts cerības integrēties Eiropā un atkārtoti uzsvērtu Moldovas pašnoteikto mērķi līdz 2030. gadam pievienoties ES.

Priekšsēdētāja R. Metsola vēlreiz tikās ar priekšsēdētāju I. Grosu Eiropas Parlamentā Briselē 2023. gada 5. jūlijā, kad Moldovas parlamenta delegācija ieradās mācību vizītē, kas bija paredzēta, lai iepazītos ar pievienošanās ES procesu, un ko organizēja Eiropas Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupa.

Parlamenta komitejas ir veltījušas lielu uzmanību situācijai Moldovā, un 2022. un 2023. gadā uz šo valsti ir devušās vairākas delegācijas. Drošības un aizsardzības apakškomitejas delegācija 2023. gada maijā devās uz Moldovu un Rumāniju, lai apmeklētu Eiropas Robežu palīdzības misiju Moldovas Republikā un Ukrainā un ES partnerības misiju Moldovas Republikā. Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Budžeta komitejas locekļi 2023. gada februārī tikās ar Moldovas kolēģiem, lai apspriestu ES un Moldovas tirdzniecības attiecības un budžeta atbalstu saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Tajā pašā nedēļā Kišiņevā notika Euronest asambleja, un tajā piedalījās liela Eiropas Parlamenta delegācija.

Ārlietu komiteja un Drošības un aizsardzības apakškomiteja 2022. gada martā un aprīlī nosūtīja savu pirmo delegāciju uz Moldovu kopš kara sākuma, tādējādi apliecinot ES vienprātīgo solidaritāti un atbalstu Moldovai. Attīstības komitejas locekļi 2023. gada jūnijā arī devās uz Moldovu, lai iepazītos ar tur uzņemto Ukrainas bēgļu situāciju.

Ar ES un Moldovas Asociācijas nolīguma 440. pantu tika izveidota Parlamentārās asociācijas komiteja. Parlamentārās asociācijas komitejas 1. sanāksme notika 2014. gada 16. oktobrī, un 14. sanāksme notika Kišiņevā 2023. gada 29. novembrī. Parlamentārās asociācijas komiteja ir nepārprotami atbalstījusi Moldovas virzību uz integrāciju ES, kopš šī valsts 2022. gada martā iesniedza pieteikumu dalībai ES.

Eiropas Parlaments ir noteicis Moldovu par prioritāru valsti tā demokrātijas atbalsta darbā un kopā ar Moldovas Parlamentu īsteno plašu pasākumu klāstu gan politiskā, gan administratīvā līmenī. Šo pasākumu satvars ir paredzēts Saprašanās memorandā, ko 2021. gada novembrī parakstīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli un Moldovas Parlamenta priekšsēdētājs Igors Grosu. Šo Saprašanās memorandu papildina ceļvedis.

Vairākas Eiropas Parlamenta darbības Moldovā ir vērstas uz palīdzību dezinformācijas un ārvalstu iejaukšanās demokrātiskos procesos apkarošanas pasākumos (Trīsstūris Demokrātijas programmai), dialoga un politisko debašu kultūras veicināšanu Moldovas Parlamentā (Žana Monē dialogs) un spēju veidošanu gan politiskā, gan administratīvā līmenī.

C. Vēlēšanu novērošana

Eiropas Parlaments nosūtīja delegāciju dalībai Starptautisko vēlēšanu novērošanas misijā, ko vadīja EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (EDSO ODIHR), lai uzraudzītu Moldovas parlamenta vēlēšanas 2021. gada 11. jūlijā. Novērotāji atzīmēja, ka šīs vēlēšanas kopumā bija labi organizētas, brīvas un konkurenciālas, neraugoties uz dažiem atlikušajiem trūkumiem, kas jānovērš nākamajās vēlēšanās.

Moldovas Parlaments 2022. gada decembrī pieņēma jaunu Vēlēšanu kodeksu, kurā ņemti vērā galvenie ieteikumi, ko sniegušas starptautiskās un vietējās ekspertu organizācijas, tostarp Venēcijas komisija. Šis jaunais kodekss stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tajā ietverti ieteikumi, ko sniegusi Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācija, kuru vadīja Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters (David McAllister).

Eiropas Parlaments nosūtīja vēlēšanu novērošanas delegāciju dalībai Starptautisko vēlēšanu novērošanas misijā (I-EOM), ko vada EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (EDSO ODIHR), lai novērotu reģionālās vēlēšanas, kas notika 2023. gada 5. un 19. novembrī. Tā bija iespēja novērtēt Vēlēšanu kodeksa efektivitāti un izpildi, jo šīs vietējās vēlēšanas bija pirmās, kas notika saskaņā ar jaunajiem noteikumiem. Neraugoties uz saspīlēto kampaņas periodu un ārkārtas apstākļiem, ko radīja Krievijas hibrīdkarš un nemitīga iejaukšanās Moldovas vēlēšanu procesā, I-EOM delegācija paziņoja, ka vēlēšanas ir bijušas miermīlīgas un efektīvi pārvaldītas, ka vēlēšanu administrācija ir darbojusies pārredzami un profesionāli un ka kandidāti lielākoties ir varējuši brīvi rīkot kampaņas un ir piedāvājuši vēlētājiem atšķirīgas alternatīvas. Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas vadītājs Hosē Ramons Bauza Diazs ieteica, ka pēdējā brīdī pieņemtajiem lēmumiem par kandidātu izslēgšanu, piemēram, attiecībā uz partiju Șansă (kas ir saistīta ar bēguļojošo oligarhu Ilanu Šoru), nevajadzētu radīt ilgstošu precedentu un tie būtu pamatojami tikai ar nopietnām bažām par draudiem valsts drošībai. Delegācijas vārdā viņš arī pauda atbalstu Moldovas Republikai demokrātisko reformu īstenošanā, neraugoties uz ārkārtas stāvokli, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā un hibrīdkarš, kura mērķis ir destabilizēt Moldovas demokrātiskās iestādes.

Baltkrievija

Pēdējos gadu desmitos ES attiecībās ar Baltkrieviju ir bijuši sarežģīti posmi, jo šajā valstī tiek pastāvīgi pārkāptas cilvēktiesības un pilsoniskās tiesības. Tomēr no 2014. līdz 2020. gadam Baltkrievija demonstrēja atvērtāku attieksmi pret ES un Austrumu partnerības politiku. Tās attiecības ar rietumvalstīm bija nedaudz uzlabojušās, un tā deva nozīmīgu ieguldījumu, uzņemot Ukrainas krīzes risināšanas sarunas, kurās ES bija vidutāja loma. Reaģējot uz to, ES attiecībā uz Baltkrieviju apņēmās īstenot “kritiskās iesaistes” politiku, kā izklāstīts Padomes 2016. gada 15. februāra secinājumos, saskaņā ar kuriem reālie Baltkrievijas veiktie pasākumi, lai nostiprinātu pamatbrīvības, tiesiskumu, cilvēktiesības, tostarp vārda, viedokļa paušanas un mediju brīvību, un darba tiesības, joprojām būs būtiski kritēriji, lai veidotu ES turpmāko politiku attiecībā uz šo valsti. Sarunas par mobilitātes partnerību tika pabeigtas 2017. gadā, un 2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kuru mērķis ir veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus.

Diemžēl, neraugoties uz ES un Baltkrievijas cilvēktiesību dialoga atsākšanu, ES un Baltkrievijas koordinācijas grupas izveidi 2016. gadā, kurā darbojas augsta līmeņa eksperti, un cilvēktiesību rīcības plāna pieņemšanu 2016.–2019. gadam un neraugoties uz Baltkrievijas aktīvo dalību divpusējās un daudzpusējās Austrumu partnerības sanāksmēs, Baltkrievija nav izpildījusi savu apņemšanos cilvēktiesību jomā. Tā ir palikusi vienīgā Eiropas kontinenta valsts, kura joprojām izpilda nāvessodu, kas tai de jure liedz iespēju iestāties Eiropas Padomē. Regulāri tiek piesauktas debates par nāvessoda moratoriju, kam varētu sekot nāvessoda atcelšana, bet, šķiet, ka tā ir tikai laika vilcināšana, jo līdz šim konkrēta darbība ir izpalikusi.

ES stingri nosodīja miermīlīgo protestētāju vardarbīgo apspiešanu 2017. gada februārī un martā. Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas 2019. gada 18. novembrī tika sabojātas ar virkni ļaunprātīgu darbību un trūkumu, kuru rezultātā opozīcijai tika atņemta jebkāda parlamentārā pārstāvība. Starptautiskā sabiedrība atzina, ka 2020. gada 9. augusta prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, un pirms tām sistemātiski tika vajāti opozīcijas locekļi, pēc tam notika brutāla vēršanās pret miermīlīgiem protestētājiem, opozīcijas pārstāvjiem un žurnālistiem šīs valsts vēsturē nepieredzētā apmērā. Tā rezultātā ES noteica jaunas sankciju kārtas pret 233 personām un 37 vienībām, kas ir atbildīgas par krāpšanos vēlēšanās un vardarbīgām represijām vai ir iesaistījušās tajās, kā arī palīdzības sniegšanā Krievijai nepamatotajā un neprovocētajā agresijas karā pret Ukrainu, un paziņoja, ka ir gatava veikt turpmākus ierobežojošus pasākumus pret šī režīma vienībām un augsta ranga amatpersonām. Pret Krieviju vērstā 12. sankciju pakete, kas pieņemta 2023. gada 19. decembrī, bija vērsta arī pret 12 Baltkrievijas amatpersonām, kuras ir saistītas ar iestādēm, kas ir atbildīgas par Baltkrievijas militārās rūpniecības sektoru. Starp personām, kurām piemēro sankcijas, ir Baltkrievijas Drošības komitejas un Valsts militārās rūpniecības komitejas locekļi, kas palīdz apgādāt Krievijas bruņotos spēkus.

Pēc tam, kad tika pieņemti 2020. gada 12. oktobra Padomes secinājumi par Baltkrieviju, kuros ir noteikta ES jaunā politika attiecībā uz Baltkrieviju, ES līdz absolūtam minimumam ir samazinājusi divpusējo sadarbību ar Baltkrievijas varas iestādēm valdības līmenī, palielinājusi atbalstu Baltkrievijas tautai un pilsoniskajai sabiedrībai un attiecīgi pārskatījusi divpusējo finansiālo palīdzību. Padomes secinājumos noteikts, ka ES turpmākā politiskā iesaiste, nozaru sadarbība un finansiālā palīdzība Baltkrievijai ir atkarīgas no tā, vai Baltkrievijas režīms ievēros demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principus un ticamu un iekļaujošu politisko procesu, kura rezultātā tiktu rīkotas brīvas un godīgas vēlēšanas, ko novērotu EDSO ODIHR.

Reaģējot uz ES rīcību, Baltkrievijas režīms 2020. gada novembrī veica pasākumus, lai samazinātu savu līdzdalību Austrumu partnerības politikā. 2021. gada jūnijā tas nolēma pilnībā apturēt dalību Austrumu partnerībā, kā arī citās esošās struktūrās, piemēram, ES un Baltkrievijas cilvēktiesību dialogā un ES un Baltkrievijas koordinācijas grupā. Vienlaikus A. Lukašenka atsauca savus pārstāvjus ES uz Minsku, lai apspriestos, un mudināja ES vēstnieku Baltkrievijā pamest valsti.

Situācija, ko rada A. Lukašenkas režīma pastāvīgie cilvēktiesību pārkāpumi, joprojām ir kritiska. Saskaņā ar Cilvēktiesību centra “Viasna” datiem 2024. gada martā valstī bija vairāk nekā 1400 politieslodzīto. Papildus turēšanai necilvēciskos apstākļos, tostarp ilgtermiņa ieslodzīšanai vieninieku kamerās, kas ir psiholoģiska spiediena līdzeklis, politieslodzītajiem tiek liegta arī sarakstes iespēja, piekļuve zālēm un veselības aprūpei, kā arī saziņa ar ģimenes locekļiem un advokātiem. Pašlaik vieninieku kamerās vairāk nekā gadu tiek turēti pieci politieslodzītie, klaji pārkāpjot starptautiskos standartus. Režīms, aizbildinoties ar tā sauktajiem “ekstrēmisma un sabiedriskās kārtības pārkāpumiem”, turpina vajāt un saukt pie atbildības arī parastos pilsoņus, kuri piedalījās 2020. gada protesta kustībā vai kritizēja Aļaksandru Lukašenku.

Grozījumi Baltkrievijas tiesību aktos, ko 2023. gada 30. decembrī parakstīja Aļaksandrs Lukašenka, rada bažas par apziņas un ticības brīvības jauniem ierobežojumiem Baltkrievijā. Jaunie tiesību akti paredz reliģisko organizāciju obligātu reģistrāciju, savukārt reģistrēšanas juridiskais pamats joprojām ir neprecīzs. Nosacījumu neskaidrā definīcija atvieglo jebkuras reliģiskas institūcijas likvidēšanu, aizbildinoties ar “Baltkrievijas diskreditēšanu, nacionālā goda aizskaršanu vai ekstrēmistu darbību veikšanu”. Turklāt tikai Baltkrievijas pilsoņi var būt šādas organizācijas vadībā. Kopš 2020. gada režīms vajāšanai ir pakļāvis līdz pat septiņdesmit garīdzniekiem vai arī tie ir bijuši spiesti pamest valsti.

Aļaksandrs Lukašenka 2024. gada janvārī parakstīja jaunu likumu, ar ko viņam uz mūžu piešķir imunitāti pret kriminālvajāšanu un liedz trimdā dzīvojošiem opozīcijas līderiem kandidēt turpmākajās prezidenta vēlēšanās. Tiesības kandidēt ir tikai Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ir pastāvīgi uzturējušies valstī vismaz pēdējos 20 gadus un kuriem nekad nav bijusi uzturēšanās atļauja kādā citā valstī.

Jaunajos Padomes secinājumos par Baltkrieviju, kas pieņemti 2024. gada 19 .februārī, ir paustas dziļas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā un nosodītas pastāvīgās vajāšanas un iebiedēšanas kampaņas pret visiem Baltkrievijas sabiedrības segmentiem, vēl nepieredzētais represiju līmenis un politiskās līdzdalības ierobežojumi. Padomes secinājumos arī uzsvērta ES apņemšanās turpināt atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, atzinīgi vērtējot to, ka ir izveidota ES grupa konsultācijām ar Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem un pilsonisko sabiedrību.

Padome 2024. gada 26. februārī nolēma individuālās sankcijas pret Baltkrieviju pagarināt līdz 2025. gada 28. februārim. Sankcijas ir vērstas pret 37 vienībām un 233 personām, tostarp Aļaksandru Lukašenku. Vienlaikus, reaģējot uz Minskas iesaistīšanos Krievijas agresijas karā pret Ukrainu, Padome pieņēma lēmumu, ar ko aptur Enerģētikas hartas nolīgumu starp Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un jebkuru juridisku personu, kas ir Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņu vai valstspiederīgo īpašumā vai kontrolē.

2024. gada 25. februāra parlamenta vēlēšanas notika baiļu un negodīgas politiskās konkurences apstākļos. Pamatojoties uz 2023. gada 16. februārī pieņemto likumu “Par grozījumiem Baltkrievijas Republikas Vēlēšanu kodeksā”, vēlēšanu kodeksa normas tika grozītas, lai nepieļautu, ka kāds opozīcijas politiskais spēks apstrīd Lukašenkas režīmu. Tā rezultātā tikai četras no piecpadsmit politiskajām partijām saņēma atļauju pārreģistrēties.

Baltkrievija un Krievija ir visciešāk integrētākās valstis pēcpadomju telpā, tostarp militārās un aizsardzības sadarbības jomā. Baltkrievija un Krievija 2023. gadā īstenoja “Galvenos norādījumus 2021.–2023. gadam par to, kā īstenot Līguma par Savienības valsts izveidi noteikumus” un 28 nozaru savienības programmas, kuru mērķis ir vienādot abu valstu tiesību aktus dažādās ekonomikas, uzņēmējdarbības, finanšu un enerģijas tirgu, transporta, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības politikas jomās. Abas valstis 2022. gadā vienojās par militārtehniskās sadarbības programmu līdz 2025. gadam, kas paredz vairākas darbības, tostarp kopīgu pētniecību un izstrādi attiecībā uz jauniem ieroču un militārā aprīkojuma un divējāda lietojuma preču modeļiem, kā arī esošo modeļu modernizāciju.

Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma 2022. gada februārī Baltkrievija ir atbalstījusi Krieviju un saglabājusi ciešu saikni ar to. Lai gan Baltkrievija tieši nepiedalās karā, tā uzņem līdz 30 000 Krievijas karavīru un piegādā Krievijai munīciju un militāro ekipējumu. Svarīgi ir tas, ka Baltkrievija ļāva Krievijas bruņotajiem spēkiem tās teritorijā turēt Iskander raķetes, kuras tika izmantotas uzbrukumos Ukrainai, un gaisa aizsardzības un gaisa spēku apmācības objektus. Pēc tam, kad 2024. gada janvārī tika pieņemta jauna militārā doktrīna, 2024. gada martā Baltkrievijas teritorijā tika izvietoti Krievijas taktiskie kodolieroči. 2024. gada aprīlī Baltkrievijas bruņotie spēki veica militāras mācības Ukrainas, Polijas un Lietuvas robežu tuvumā pie Gomeļas un Grodno pilsētām.

A. Eiropas Parlamenta nostāja

Pirms krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā Eiropas Parlaments bija pieņēmis virkni rezolūciju, kurās tas kritizēja Baltkrieviju par tās politieslodzītajiem, mediju brīvības un pilsoniskās sabiedrības ierobežojumiem, cilvēktiesību neievērošanu, tostarp nāvessoda saglabāšanu, un neatbilstīgām parlamenta vēlēšanām. Eiropas Parlaments 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā pauda atbalstu ES kritiskas iesaistīšanās politikai pret Baltkrieviju, ja vien tiks veikti konkrēti pasākumi virzībā uz demokratizāciju, kā arī pamatbrīvību un cilvēktiesību ievērošanu. Jo īpaši Parlaments aicināja Baltkrieviju pievienoties globālajam nāvessoda moratorijam, kas būtu pirmais solis ceļā uz pilnīgu nāvessoda atcelšanu. Eiropas Parlaments 2018. gada 4. oktobra rezolūcijā vēlreiz nosodīja žurnālistu un neatkarīgu mediju vajāšanu un aizturēšanu un atkārtoti aicināja stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.

Reaģējot uz krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā un tām sekojošo brutālo vēršanos pret demokrātiskajiem spēkiem, pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, brīvām arodbiedrībām, neatkarīgiem medijiem un miermīlīgiem protestētājiem, Eiropas Parlaments 2020. gada 17. septembrī un 2020. gada 26. novembrī pieņēma rezolūcijas par stāvokli Baltkrievijā. Šajās rezolūcijās Parlaments uzsvēra, ka vēlēšanas notika, klaji pārkāpjot visus starptautiski atzītos standartus, un ka lielākā daļa Baltkrievijas iedzīvotāju uzskatīja, ka vienotās opozīcijas kandidāte Svjatlana Cihanouska ir patiesībā ievēlētā Baltkrievijas prezidente. Deputāti prasīja nekavējoties piemērot ES sankcijas pret amatpersonām, kas atbildīgas par vēlēšanu viltošanu un represijām, tostarp sankcijas pret prezidentu Aļaksandru Lukašenku. Viņi pauda atbalstu S. Cihanouskas izveidotajai Koordinācijas padomei kā pagaidu pārstāvniecībai cilvēkiem, kuri pieprasa demokrātiskas pārmaiņas. Parlaments atkārtoja šīs principiālās nostājas 2020. gada 21. oktobra ieteikumā par attiecībām ar Baltkrieviju.

Turklāt Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju priekšsēdētājs un pastāvīgais referents Baltkrievijas jautājumos ir nākuši klajā ar vairākiem kopīgiem paziņojumiem, kuros viņi pauda nožēlu par to, ka cilvēktiesību stāvoklis šajā valstī turpina pasliktināties, un kritizēja A. Lukašenkas īstenoto nepārtraukto varas uzurpāciju. Eiropas Parlaments 2020. gada decembrī veica faktu vākšanas misiju Baltkrievijas jautājumā, lai novērtētu Baltkrievijas demokrātisko spēku vajadzības un to, kā Eiropas Parlaments tos varētu atbalstīt gan administratīvā, gan politiskā līmenī. Šī misija simboliski sakrita ar 2020. gada Saharova balvas nedēļu, kas godināja Baltkrievijas demokrātisko opozīciju. Tā rezultātā Eiropas Parlaments Cilvēktiesību apakškomitejas vadībā un sadarbībā ar Ārlietu komiteju un Delegāciju attiecībām ar Baltkrieviju ir izveidojis platformu pret nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā. Turklāt Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupa ir ierosinājusi plašu demokrātijas atbalsta pasākumu klāstu, kas paredzēts Baltkrievijas demokrātiskajiem aktīvistiem.

Eiropas Parlaments 2021. gada 10. jūnija rezolūcijā par sistemātiskajām represijām Baltkrievijā un to sekām attiecībā uz Eiropas drošību pēc pasažieru nolaupīšanas no Baltkrievijas iestāžu pārtvertās ES civilās lidmašīnas nosodīja plaši izplatītos cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā un Aļaksandra Lukašenkas režīma nežēlīgo nelikumīgās migrācijas instrumentalizāciju, lai destabilizētu ES. Šīs nostājas tika atkārtotas Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. oktobra rezolūcijā par stāvokli Baltkrievijā vienu gadu pēc protestiem un to vardarbīgās apspiešanas un pēc jauna arestu viļņa, 2022. gada 19. maija rezolūcijā par opozīcijas vajāšanu un arodbiedrību vadītāju aizturēšanu Baltkrievijā, 2022. gada 24. novembra rezolūcijā par pastāvīgām represijām pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā, 2023. gada 15. marta rezolūcijā par jaunām represijām pret Baltkrievijas tautu, jo īpaši Andžeja Počobuta un Alesa Bjaļacka lietu, un 2023. gada 11. maija rezolūcijā par necilvēcīgo izturēšanos pret pazīstamu opozīcijas līderi Viktar Babaryka un viņa stacionēšanu. Eiropas Parlaments 2023. gada 13. septembra rezolūcijā par attiecībām ar Baltkrieviju aicināja Starptautisko Krimināltiesu izdot rīkojumu par A. Lukašenkas apcietināšanu, ņemot vērā viņa režīma lomu Ukrainas bērnu nelikumīgā deportācijā un indoktrinācijā.

Eiropas Parlaments 2023. gada 9. novembra rezolūcijā par sankciju efektivitāti atkārtoti nosodīja Baltkrievijas iesaistīšanos iebrukumā Ukrainā un prasīja noteikt cenu un apjoma ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas mēslošanas līdzekļu importam ES. Sankcijas un ierobežojošie pasākumi pret A. Lukašenkas režīmu ir jāsaskaņo ar sankcijām un ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju. Nākamajā 2023. gada 14. decembra rezolūcijā galvenā uzmanība tika pievērsta 2020. gada Saharova balvas laureāta Baltkrievijas politieslodzītā Mikola Statkēviča situācijai, kurš ir aizturēts un kuram nav piekļuves veselības aprūpei. Eiropas Parlaments prasīja atbrīvot visus politieslodzītos un izbeigt represijas pret Baltkrievijas pilsoņiem, vienlaikus atkārtoti paužot stingru atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem. EP deputāti 2024. gada 16. janvāra rezolūcijā atzinīgi novērtēja lēmumu apturēt pārrobežu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju. Pēc masu arestiem, kas 2024. gada janvārī tika vērsti pret 200 politieslodzīto ģimenes locekļiem, pamatojoties uz apsūdzībām ekstrēmismā, Parlaments 2024. gada 8. februārī pieņemtajā rezolūcijā par opozīcijas aktīvistu un viņu ģimenes locekļu jauno masveida arestu vilni Baltkrievijā prasīja pastiprināt sankcijas pret Baltkrievijas režīmu. Deputāti arī pieprasīja turpināt cilvēktiesību pārkāpumu Baltkrievijā dokumentēšanu un to, lai OHCHR veikto izpēti pārveidotu par neatkarīgu izmeklēšanas mehānismu. Turklāt 2024. gada 29. februāra rezolūcijā par nepieciešamību pēc nelokāma ES atbalsta Ukrainai pēc divu gadu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu atkārtoti pausta prasība turpināt darbu, lai izveidotu īpašu tribunālu, kas izmeklētu Krievijas līderu un viņu sabiedroto, tostarp Baltkrievijas režīma, pret Ukrainu pastrādāto agresijas noziegumu un sauktu pie atbildības par to. Parlaments arī stingri nosodīja Baltkrievijas iesaistīšanos Ukrainas civiliedzīvotāju, jo īpaši bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju, Ukrainas teritorijām, ko uz laiku okupējusi Krievija, un Baltkrieviju.

B. Parlamentu sadarbība

Eiropas Parlamentam nav oficiālu attiecību ar Baltkrievijas Parlamentu, jo šī valsts arvien nenodrošina brīvas un godīgas vēlēšanas un neievēro demokrātijas un tiesiskuma starptautiskos standartus, ko apliecina jaunie protesta viļņi un visaptverošās represijas pēc krāpnieciskajām parlamenta vēlēšanām 2019. gada 18. novembrī un prezidenta vēlēšanām 2020. gada 9. augustā. Tāpat Baltkrievijas Parlamenta deputāti vēl nav uzaicināti piedalīties Euronest parlamentārajā asamblejā, jo uzņemšanas priekšnoteikums ir EDSO vēlēšanu standartu ievērošana. Tomēr Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvji ir regulāri uzaicināti piedalīties Euronest parlamentārās asamblejas darbā.

Turklāt Eiropas Parlaments ar Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju starpniecību uztur aktīvu un ciešu dialogu ar valsts demokrātisko spēku pārstāvjiem, neatkarīgām nevalstiskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp ar Koordinācijas padomes un Svjatlanas Cihanouskas izveidotā Apvienotā pārejas kabineta locekļiem. Briselē un Strasbūrā notiek regulāras Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju sanāksmes, kurās tiek apspriesta ES un Baltkrievijas attiecību attīstība un novērtēta politiskā un ekonomiskā situācija valstī, kā arī jaunākās norises demokrātijas, cilvēktiesību pārkāpumu un tiesiskuma jomā. Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju 2015. gada jūnijā un 2017. gada jūlijā bija arī vizītē Minskā, kā arī 2018. gada oktobrī un 2020. gada februārī šādā vizītē bija Parlamenta prezidijs. 2022. gada jūnijā Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju nosūtīja ad hoc misiju uz Viļņu, lai tiktos ar trimdā esošajiem demokrātisko spēku un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un novērtētu situāciju pie ES un Baltkrievijas robežas. 2023. gada maijā tika nosūtīta Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju ad hoc misija uz Viļņu, lai novērtētu A. Lukašenkas režīma radīto apdraudējumu Eiropas drošībai un Krievijas ietekmi uz Baltkrieviju. 2023. gada 18.–21. decembrī notika vēl viens ad hoc misijas brauciens uz Berlīni un Varšavu, lai ar Baltkrievijas demokrātisko spēku pārstāvjiem apspriestu labāko stratēģiju, ko pieņemt, gatavojoties 2024. gada februāra parlamenta un pašvaldību vēlēšanām Baltkrievijā, Baltkrievijas trimdinieku stāvokli ES valstīs un A. Lukašenkas režīmam noteikto ES sankciju efektivitāti.

No 2024. gada 11. līdz 14. martam tika organizēta solidaritātes kampaņa ar Baltkrieviju #EPSTANDSBYYOU, lai uzlabotu informētību par Baltkrievijas politieslodzīto stāvokli. EP deputātu simboliskais atbalsts izpaudās kā 600 pastkaršu politieslodzītajiem Baltkrievijā parakstīšana. Šī kampaņa sekoja pirmajai šādai iniciatīvai 2022. gada decembrī, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. 

Baltkrievijas Brīvības dienā 25. martā Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju priekšsēdētājs EP deputāts Juozas Olekas un Eiropas Parlamenta pastāvīgais referents Baltkrievijas jautājumos EP deputāts Petras Auštrevičius publicēja kopīgu paziņojumu, paužot dziļas bažas par to, ka Krievija de facto ir atņēmusi Baltkrievijai suverenitāti daudzās jomās. Viņi pauda nožēlu par necilvēcīgai attieksmei pakļauto Baltkrievijas politieslodzīto ciešanām un pauda nelokāmu atbalstu Svjatlanas Cihanouskas vadītā Pārejas kabineta centieniem izveidot brīvu un demokrātisku Baltkrieviju.

C. Vēlēšanu novērošana

Baltkrievija nav aicinājusi Eiropas Parlamentu novērot vēlēšanas kopš 2001. gada. Kā ierasts šādos gadījumos, Eiropas Parlaments paļaujas uz novērtējumu, ko valstī veic Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja un EDSO ODIHR Parlamentārā asambleja. Diemžēl arī šie starptautiskie novērotāji netika uzaicināti novērot prezidenta vēlēšanas 2020. gada 9. augustā, neraugoties uz Baltkrievijas režīma iepriekšēju apņemšanos viņus uzaicināt.

Minska 2024. gada 8. janvārī oficiāli paziņoja par savu lēmumu neaicināt EDSO novērot 25. februāra parlamenta un vietējās vēlēšanas. Vēlēšanas novēroja Šanhajas Sadarbības organizācijas delegācija un parlamenta deputāti no Kolektīvās drošības līguma organizācijas, kas ir sešu bijušo Padomju Savienības valstu starpvaldību militārā alianse Eirāzijā. Saskaņā ar Baltkrievijas iestāžu sniegto informāciju vēlētāju aktivitāte sasniedza 73,09 %.

Kopīgajā paziņojumā par 2024. gada parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā, ar ko nāca klajā Parlamenta Ārlietu komitejas (AFET) priekšsēdētājs Deivids Makalisters, Delegācijas attiecībām ar Baltkrieviju priekšsēdētājs Juozas Olekas un Parlamenta pastāvīgais referents Baltkrievijas jautājumos Petras Auštrevičius, tika uzsvērts, ka vēlēšanas, kas notiek šādā ierobežojošā un represīvā vidē, nevar uzskatīt par taisnīgām un brīvām, un pieprasīts ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai neatzīt balsošanā “ievēlēto” personu leģitimitāti.

Saskaņā ar EDSO datiem kopš 1995. gada nevienas Baltkrievijas vēlēšanas nav atbildušas starptautiskajiem demokrātijas standartiem. Iepriekš minēto vēlēšanu priekšvakarā ODIHR aicināja Minsku ievērot starptautiskās saistības, kas izriet no dalības EDSO, un pauda dziļas bažas par Baltkrievijas žurnālistu, cilvēktiesību aizstāvju un politiskās opozīcijas locekļu vajāšanu un nelikumīgu aizturēšanu.

 

Radka Hejtmankova / Vanessa Cuevas Herman / Levente Csaszi

04-2024