Transatlantiskās attiecības: ASV un Kanāda

ES, ASV un Kanādai ir kopīgas vērtības, proti, demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un ekonomiskā un politiskā brīvība, un tām ir kopīgas intereses ārpolitikas un drošības jomā. Cieša sadarbība un stratēģiskas attiecības ar ASV un Kanādu joprojām ir ES prioritāte.

ES un ASV politiskais dialogs

Ciešā sadarbība un stratēģiskās attiecības starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm balstās uz kopīgu vēsturi un kopīgām demokrātiskām vērtībām. Tās ir būtiskas abu partneru drošībai un labklājībai. ES un ASV cieši sadarbojas vairākās ārpolitikas jomās un ģeogrāfiskajos kontekstos tādos jautājumos, kas attiecas uz drošību, enerģētiku, sadarbību tehnoloģiju jomā, terorisma apkarošanu, kā arī Krieviju, Ukrainu, Rietumbalkāniem un Tuvajiem Austrumiem.

Visnesenākais ES un ASV samits, kas notika Vašingtonā 2023. gada 20. oktobrī, bija iespēja pārskatīt transatlantisko partnerību, tostarp kopīgo apņemšanos atbalstīt Ukrainu. Līderi arī uzsvēra tirdzniecības un ieguldījumu nozīmi un apsprieda, kā risināt vēl neatrisinātos jautājumus. Samita beigās viņi pieņēma kopīgu paziņojumu.

2024. gada aprīlī Lēvenā (Beļģijā) notika iepriekšējā ES un ASV samitā (2021. gada jūnijā) izveidotās ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes (TTP) sestā sanāksme. TTP ir forums, kurā abi partneri koordinē savas pieejas galvenajos globālās tirdzniecības, ekonomikas un tehnoloģiju jautājumos. 2023. gada 10. martā ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā pievērsās kopīgajiem centieniem izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu un sadarbībai nākotnes zaļās ekonomikas veidošanā.

2023. gada 13. decembrī Eiropas Parlaments pieņēma savu jaunāko ieteikumu par ES un ASV attiecībām, kurā pausts aicinājums abām pusēm stiprināt multilaterālismu un sadarboties kopīgu ārpolitikas, drošības, ekonomikas un jauno tehnoloģiju mērķu sasniegšanā.

Starpparlamentārais dialogs – Transatlantiskā likumdevēju dialoga process

Attiecības starp Parlamentu un ASV Kongresu aizsākās 1972. gadā. Tās tika padziļinātas un institucionalizētas 1999. gadā, izveidojot Transatlantisko likumdevēju dialogu (TLD). Šā dialoga ietvaros Eiropas Parlamenta deputāti un ASV Pārstāvju palātas deputāti tiek aicināti piedalīties starpparlamentārajās sanāksmēs (SPS), kas notiek divreiz gadā pārmaiņus Eiropā un ASV. Likumdevēji, kas piedalās šajās sanāksmēs, apmainās viedokļiem par abām pusēm svarīgiem politiskiem jautājumiem, piemēram, tirdzniecības un ekonomiskā sadarbība, ārpolitikas problēmas, drošība un aizsardzība. Transatlantiskā politiskā dialoga nozīme ir ievērojama, ņemot vērā Kongresa likumdošanas atbildību un pilnvaras atļaut ASV iejaukšanos globālās krīzēs un veidot ASV līdzdalību globālās pārvaldības iestādēs. 2024. gada aprīlī Briselē notika 88. ES un ASV SPS/TLD. Apspriestie temati ietvēra tādus jautājumus kā transatlantiskā ekonomiskā drošība, TTP, pastiprināta konkurence ar Ķīnu, Eiropas aizsardzības iniciatīvas, NATO paplašināšanās, transatlantiskais atbalsts Ukrainai, sankciju koordinācija, tostarp iesaldēto Krievijas līdzekļu iespējama izmantošana, un Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu situācija. Sanāksmes beigās tika pieņemts kopīgs paziņojums.

ES un ASV ekonomiskās attiecības

ES un ASV ir pasaulē lielākie tirdzniecības partneri un investori. 2022. gadā ASV bija lielākā tautsaimniecība pasaulē, veidojot 25 % no pasaules IKP un 8 % no preču eksporta apjoma pasaulē.

ES sadarbojas ar ASV, izmantojot galvenokārt TTP starpniecību, lai novērstu divpusējās tirdzniecības traucējumus, tostarp tos, kas radās D. Trampa administrācijas laikā. 2021. gada 29. septembrī notika TTP atklāšanas pasākums, pēc kura ASV un ES uzsāka vairākus konkrētus dialogus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar tiešsaistes platformu un lielo tehnoloģiju uzņēmumu atbildību, tostarp mākslīgo intelektu un datu plūsmām, sadarbotos taisnīgas nodokļu politikas un tirgus izkropļojumu jomā un izstrādātu kopīgu pieeju kritiski svarīgu tehnoloģiju aizsardzībai. Lai koordinētu ES un ASV veicināšanas programmas, 2023. gada martā tika sākts dialogs par tīras enerģijas veicināšanu. Tā mērķis ir padarīt šīs programmas savstarpēji pastiprinošas, un tas arī kļūs par TTP daļu.

Kopš 2022. gada oktobra darbu ir sākusi arī ES un ASV darba grupa Inflācijas samazināšanas akta jautājumos, lai apzinātu problēmas, kas saistītas ar pieeju saskaņošanu piegādes ķēžu, ražošanas un inovācijas stiprināšanai un nodrošināšanai abās Atlantijas okeāna pusēs. Tā rezultātā ir sāktas sarunas par mērķorientētu nolīgumu par kritiski svarīgiem izrakteņiem, lai uz attiecīgajiem kritiski svarīgajiem izrakteņiem, kas iegūti vai apstrādāti ES, varētu attiecināt prasības par “tīro transportlīdzekļu” nodokļa kredītu saskaņā ar ASV Inflācijas samazināšanas aktu.

Attiecībā uz vēl vienu strupceļu, kas radies, ASV piemērojot tarifus tērauda un alumīnija importam saskaņā ar Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu (imports, kas apdraud valsts drošību), ES un ASV ir vienojušās uz laiku atcelt 232. iedaļas tarifus vēsturiskajiem ES tērauda un alumīnija eksporta apjomiem. Abas puses arī piekrita tiekties pēc vienošanās, lai sekmētu tērauda un alumīnija rūpniecības dekarbonizāciju, kā arī risināt jautājumu par jaudas pārpalikumu šajās nozarēs, ko rada ārpustirgus prakse dažās valstīs. ES un ASV samitā 2023. gada oktobrī abas puses paziņoja, ka ir panākts būtisks progress ārpustirgus jaudas pārpalikuma avotu apzināšanā un tās cer, ka turpmākajos divos mēnešos progress tiks turpināts.

ASV bija galvenā ES eksporta mērķa valsts 2022. gadā, uzņemot 19,8 % no visa ES preču eksporta (salīdzinājumā ar 9 % no Ķīnas). ASV ieņēma otro vietu starp ES importa partneriem un piegādāja 11,9 % no precēm, kas importētas ES. Pēc 2022. gadā sasniegtā rekordaugstā līmeņa 509,4 miljardu EUR apmērā ES eksports uz ASV 2023. gadā samazinājās par 1,3 % līdz 502,372 miljardiem EUR. Pēc 2022. gadā sasniegtā augstā rādītāja 358,7 miljardu EUR apmērā imports no ASV 2023. gadā samazinājās par 3,6 % līdz 346,254 miljardiem EUR. ES tirdzniecības ar ASV bilances pārpalikums 2023. gadā palielinājās par 6,6 miljardiem EUR, sasniedzot 156,118 miljardus EUR (kas joprojām ir mazāk nekā 2021. gadā sasniegtais rekordlielais pārpalikums 165,962 miljardu EUR apmērā).

ASV ir ES galvenā partnere starptautiskajā pakalpojumu tirdzniecībā. Abu teritoriju ekonomika kopā veido vairāk nekā 40 % no pasaules IKP un vairāk nekā 40 % no pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības. Tomēr kopš 2016. gada tirdzniecības bilancē ir vērojams ES tirdzniecības deficīts pakalpojumu jomā, kas 2022. gadā sasniedza 96,9 miljardus EUR.

ES un ASV ir vislielākie savstarpējie investori, kopējām ASV investīcijām ES četras reizes pārsniedzot investīcijas visā Āzijas un Klusā okeāna reģionā. ES investīcijas ASV ir aptuveni 10 reizes lielākas nekā ES investīcijas Indijā un Ķīnā kopā. Tomēr pēdējos gados bija vērojams samazinājums, un ieguldījumu plūsmas bija negatīvas gan no ASV uz ES, gan no ES uz ASV 2018. gadā, kā arī no ASV uz ES 2021. un 2022. gadā. Tā rezultātā līdzsvarojās uzkrāto ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) bilance, kas 2022. gadā ES sasniedza 203,33 miljardu EUR pārpalikumu salīdzinājumā ar pārpalikumu 33,771 miljarda EUR apmērā ES 2021. gadā. Aprēķini rāda, ka ES uzņēmumi, kas darbojas ASV teritorijā, un ASV uzņēmumi, kas darbojas ES teritorijā, nodrošina darbvietas vairāk nekā 14 miljoniem cilvēku.

ES un Kanādas politiskais dialogs

Kanāda ir viena no ES vecākajām un tuvākajām partnerēm. Uz kopējām vērtībām balstītā ES un Kanādas sadarbība, kurai ir raksturīga ilga ciešas sadarbības vēsture un spēcīgas cilvēku savstarpējās saites, pēdējos gados ir kļuvusi ievērojami stiprāka.

Divpusējās attiecības aizsākās 20. gadsimta piecdesmitajos gados uz ekonomiska pamata un kopš tā laika gadu gaitā ir attīstījušās par ciešu stratēģisko partnerību. ES un Kanāda cieši sadarbojas, strādājot pie tādiem globāliem jautājumiem kā klimata pārmaiņas, vide, energoapgādes drošība un reģionālā stabilitāte, un ir tuvi partneri G7 un G20 kontekstā.

ES un Kanāda izlēmīgi reaģēja uz neprovocēto un brutālo Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, izmantojot koordinētas sankcijas un sniedzot Ukrainai visaptverošu – drošības, finansiālo, materiālo un humāno – atbalstu.

Kanāda ir palīdzējusi uzlabot ES energoapgādes drošību un izbeigt ES atkarību no Krievijas enerģijas, un ES bija būtiska loma konsekventas un stabilas Covid-19 vakcīnu piegādes nodrošināšanā Kanādai. Vakcinācijas izvēršanas agrīnajos posmos lielākā daļa Kanādā izplatīto vakcīnu tika iegūtas no augiem, kas pieejami ES.

Kanāda sniedz regulāru ieguldījumu ES kopējās drošības un aizsardzības politikas misijās, kā arī kopš 2005. gada ir piedalījusies 24 ES vēlēšanu novērošanas misijās. Kanāda tika oficiāli uzaicināta piedalītiespastāvīgās strukturētās sadarbības projektos militārās mobilitātes jomā (2021. gada decembris) un projektā “Loģistikas centru tīkls Eiropā un atbalsts operācijām”.

ES un Kanādas stratēģiskās partnerības nolīgums (SPN), kas aizstāja 1976. gadā noslēgto pamatnolīgumu, ir līdz šim visaptverošākais politiskais nolīgums, kura mērķis ir pastiprināt divpusējo sadarbību vairākās ārpolitikas jomās un nozarēs, cita starpā starptautiskā miera un drošības, terorisma apkarošanas, krīzes pārvaldības, jūras drošības, globālās pārvaldības, enerģētikas, transporta, pētniecības un izstrādes, veselības, vides un klimata pārmaiņu jomā, kā arī jautājumos, kas saistīti ar Arktiku.

ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2016. gada 30. oktobrī, Kanāda un ES parakstīja SPN, un Parlaments 2017. gada februārī deva piekrišanu tā noslēgšanai. Plašas nolīguma daļas tiek provizoriski piemērotas no 2017. gada 1. aprīļa. Pirms nolīguma pilnīgas piemērošanas tas jāratificē visām dalībvalstīm (tas vēl jāizdara Itālijai, Francijai un Īrijai).

2022. gada 23. martā Kanādas premjerministrs Džastins Trudo uzstājās ar runu Eiropas Parlamenta plenārsēdē Briselē, kurā viņš nosodīja “Putina noziedzīgo iebrukumu suverēnā un neatkarīgā demokrātiska valstī: Ukrainā” un uzsvēra, ka NATO un ES ir apņēmīgākas un vienotākas nekā jebkad agrāk. 2022. gada 16. maijā Briselē notika ES un Kanādas Apvienotās ministru komitejas trešā sanāksme, kuru vadīja Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels un Kanādas ārlietu ministre Melānija Žolī (sk. kopīgo paziņojumu). Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2023. gada 6.–8. martā uzstājās ar runu kopīgā Kanādas parlamenta sesijā un tikās ar premjerministru Dž. Trudo. Kopīgajā paziņojumā viņi pievērsās tādiem jautājumiem kā Ukraina, cīņa pret dezinformāciju, klimats, ilgtspējīga enerģija un izejvielas, ekonomika un tehnoloģijas, kā arī pētniecība un dzimumu līdztiesība.

2023. gada 9. martā Briselē notika ES un Kanādas Apvienotās sadarbības komitejas ceturtā sanāksme, kurā piedalījās augstākā līmeņa amatpersonas, un tās rezultātā cita starpā tika pieņemts kopīgs ziņojums par ES un Kanādas attiecībām. Visnesenākais ES un Kanādas samits notika 2023. gada 23. un 24. novembrī Sentdžonsā, Ņūfaundlendā (Kanāda). Apspriestie temati ietvēra konfliktu Tuvajos Austrumos un turpmāko atbalstu Ukrainai. Līderi arī paziņoja par sarunu pabeigšanu, lai Kanāda kļūtu par pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociēto valsti, un par ES un Kanādas zaļās alianses, Eiropas Komisijas un Kanādas ūdeņraža rīcības plāna un ES un Kanādas digitālās partnerības sākšanu (sk. kopīgo paziņojumu).

Starpparlamentārais dialogs

Vairāk nekā 40 gadus Eiropas Parlamenta deputāti un viņu Kanādas kolēģi katru gadu tiekas starpparlamentārās sanāksmēs (SPS), kuras pārmaiņus notiek ES un Kanādā, lai apspriestu politiskās norises Kanādā un ES un apmainītos viedokļiem par savstarpēji interesējošiem jautājumiem, piemēram, tirdzniecību, klimata pārmaiņām un migrāciju.

2023. gada jūnijā Briselē notika 42. SPS par tirdzniecību un ES un Kanādas sadarbību tādās jomās kā MI regulējums, enerģētika, ārvalstu iejaukšanās, drošība un aizsardzība (sk. kopīgo paziņojumu). Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Kanādu locekļi visa gada laikā regulāri tiekas ar ieinteresētajām personām, lai sagatavotos SPS. Nesen notikušās sanāksmes tika veltītas ES un Kanādas Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) īstenošanai piecu gadu periodā, kritiski svarīgu izrakteņu piegādes drošībai un Kanādas un ASV attiecībām. 2024. gada 17. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par CETA īstenošanu.

ES un Kanādas ekonomiskās attiecības

CETA ir ievērojami uzlabojis ekonomiskās, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp ES un Kanādu, atverot savstarpējos tirgus abu valstu precēm, pakalpojumiem un ieguldījumiem, tostarp publiskajam iepirkumam. Ar CETA tika radītas arī ilgtspējīgas izaugsmes iespējas un atspoguļotas kopīgās vērtības, izveidojot tā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu un plašu dialogu klāstu, tostarp regulāru pilsoniskās sabiedrības forumu. CETA ir pirmais ES divpusējais ekonomikas nolīgums, kas ietver īpašu ieguldījumu tiesu sistēmu, kuras uzdevums ir izšķirt ieguldījumu strīdus starp investoriem un valstīm.

Dokuments tika parakstīts ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē 2016. gada 30. oktobrī, un Parlaments 2017. gada 15. februārī deva piekrišanu tā noslēgšanai. Nolīguma daļas, kas ir ES kompetencē, tiek provizoriski piemērotas no 2017. gada septembra. PašreizCETA ir jāparaksta vēl 10 dalībvalstīm, un tad to varēs piemērot pilnībā.

Ceturtajā CETA Apvienotās komitejas sanāksmē, kas notika 2024. gada 9. februārī Briselē, Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis un Kanādas eksporta veicināšanas, starptautiskās tirdzniecības un ekonomiskās attīstības ministre Mary Ng cita starpā paziņoja par vienošanos par ieguldījumu interpretāciju un sarunu pabeigšanu tehniskā līmenī par noteikumiem, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi ieguldījumu strīdu izšķiršanai.

2021. gada jūnijā ES un Kanāda parakstīja vienošanos par stratēģisko partnerību izejvielu jomā, lai vēl vairāk veicinātu izejvielu vērtības ķēžu integrāciju un uzlabotu pušu sadarbību tādās jomās kā zinātne, tehnoloģijas, inovācijas un vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, kā arī standarti.

Gan Kanādu, gan ES ir ietekmējuši ASV tarifi tēraudam un alumīnijam, kuri tika noteikti 2018. gadā, un tās ir vienisprātis, ka šie tarifi nav nedz ekonomiski pamatoti, nedz atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. ES un Kanāda kopā ar citiem uz noteikumiem balstītas tirdzniecības kārtības aizstāvjiem ir pastiprinājušas savu dialogu par tirdzniecības jautājumiem.

Laikā no 2016. līdz 2022. gadam preču tirdzniecības apjoms starp ES un Kanādu palielinājās par 66 %, savukārt pakalpojumu tirdzniecības apjoms starp ES un Kanādu palielinājās par 46 %, apsteidzot ES ārējo tirdzniecību ar citām valstīm.

ES bija otrā lielākā Kanādas tirdzniecības partnere (pēc ASV) 2022. gadā, veidojot 8,2 % no Kanādas preču eksporta un importa kopējā apjoma. 2023. gadā ES uz Kanādu eksportēja preces, kuru kopējā vērtība bija 48,88 miljardi EUR, un no Kanādas saņēma preces 27,7 miljardu EUR apmērā. 2022. gadā Kanāda ieņēma 12. vietu starp ES starptautiskās tirdzniecības partneriem. Starp galvenajām abu partneru tirdzniecības precēm ir tehnika, minerālprodukti, transporta aprīkojums un ķīmiski produkti.

Svarīga ES un Kanādas tirdzniecības attiecību daļa ir pakalpojumu tirdzniecība. 2022. gadā ES pakalpojumu eksporta uz Kanādu vērtība pieauga par 43 %, sasniedzot 26,4 miljardus EUR, savukārt Kanādas pakalpojumu imports Eiropas Savienībā palielinājās par 43 %, sasniedzot 19,1 miljardu EUR. Daži piemēri pakalpojumiem, ar ko savstarpēji bieži tirgojas ES un Kanāda, ir transports, ceļojumi, apdrošināšana un sakari.

ĀTI ziņā ES un Kanāda ir ieguldījušas gandrīz vienādas summas viena otras ekonomikā. ES ir Kanādas otrā lielākā partnere divpusējo tiešo ieguldījumu jomā pēc ASV. Kanādas uzkrātie ĀTI Eiropas Savienībā 2021. gadā pieauga par 12 % un 2022. gadā – par 6 %, savukārt ES uzkrātie ieguldījumi Kanādā 2021. gadā pieauga par 12 % un 2022. gadā – par 3 %.

 

Tuula Turunen / Fernando Garcés de los Fayos