Vidusāzija
ES atzīst, cik stratēģiski nozīmīga ir Vidusāzija, kas savieno milzīgo Āzijas kontinentu ar Eiropu. 2019. gadā ES atjaunināja savu stratēģiju Vidusāzijai, lai koncentrētos uz izturētspēju (aptverot tādas jomas kā cilvēktiesības, robežu drošība un vide), labklājību (īpaši uzsverot savienojamību) un reģionālo sadarbību. ES un Vidusāzija ar ES “Global Gateway” starpniecību ir spērušas svarīgus soļus, lai attīstītu Kaspijas jūras transporta koridoru. Parlaments uzsver cilvēktiesību, labas pārvaldības un sociālās attīstības svarīgo nozīmi reģionā, uzsverot parlamentārās diplomātijas lomu. Parlaments stingri atbalsta demokrātiju un tiesiskumu ar konkrētām iniciatīvām, piemēram, demokratizāciju Vidusāzijā. Ņemot vērā situāciju Afganistānā, Vidusāzija ir kļuvusi par izšķirošu faktoru drošībai un stabilitātei. 2022. gada janvāra nemieri Kazahstānā (kas beidzās pēc tam, kad Kolektīvās drošības līguma organizācija nosūtīja Krievijas vadīto karaspēku) un sadursmes uz robežas starp Vidusāzijas valstīm liecina par nestabilitātes risku Maskavas ietekmētajā reģionā. Tomēr šī ietekme Vidusāzijā kļūst vājāka Krievijas iebrukuma Ukrainā un karaspēka koncentrēšanās frontē rezultātā. Tomēr Krievija joprojām ir viens no galvenajiem drošības garantiem reģionā ar militāriem objektiem trijās no piecām Vidusāzijas valstīm, un tā kontrolē divas trešdaļas ieroču importa un atbalsta reģiona valstu valdības. Attiecībā uz tirdzniecību un ieguldījumiem palielinās Ķīnas ietekme ar tās iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”.
Ņemot vērā reģiona ģeostratēģisko nozīmi, Parlaments stingri mudina ES pastiprināt sadarbību ar Vidusāziju. ES būtu jāmudina veikt politiskās un ekonomiskās reformas, kas stiprina tiesiskumu, demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu; Parlaments ir gatavs veicināt parlamentāro sadarbību un parlamentāro diplomātiju ar Vidusāziju.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienību V sadaļa: “Ārējā darbība”;
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. un 207. pants (tirdzniecība) un 216.–219. pants (starptautiski nolīgumi);
- partnerības un sadarbības nolīgumi (PSN), kas aptver divpusējās attiecības, izņemot Turkmenistānu, ar kuru ir noslēgts pagaidu tirdzniecības nolīgums. Jaunais pilnveidotais PSN (PPSN) ar Kazahstānu pilnā apmērā stājās spēkā 2020. gada 1. martā. PPSN ar Kirgizstānu tika parafēts 2019. gada jūlijā, un notiek sarunas ar Uzbekistānu. Tadžikistāna arī ir paudusi interesi par PPSN.
Vidusāzijas valstis un ES un Vidusāzijas attiecības
Gadiem ilgi Vidusāzijas valstu savstarpējās attiecības kopumā bija vājas, kas izskaidrojams ar strīdiem robežu un resursu dēļ. Tomēr pēc Uzbekistānas vadības maiņas 2016. gadā situācija strauji mainījās, paverot jaunas reģionālās sadarbības iespējas.
Pirmā augstākā līmeņa sanāksme par reģionālo sadarbību starp Vidusāzijas valstu vadītājiem kopš 1990. gada tika rīkota 2018. gada martā Astanā, un piektā Vidusāzijas augstākā līmeņa sanāksme notika 2023. gada septembrī Dušanbē. Atjaunojamie energoresursi ir vēl viens uzmanības centrā liekams īpašs jautājums, ņemot vērā reģionālās sadarbības un ieguldījumu milzīgo potenciālu. Reģionālā ekonomika pašlaik saskaras ar nenoteiktību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, globālā inflācija un preču cenu pieaugums.
Visas Vidusāzijas valstis īsteno daudzvektoru ārpolitiku, tiecoties līdzsvarot attiecības ar Krieviju, Ķīnu, ES un ASV. Svarīgas ir arī attiecības ar Turciju un Irānu. Turkmenistāna ir lielā mērā bijusi slēgta ārpasaulei, un tās “pastāvīgās neitralitātes” statusu pat ir atzinusi ANO.
Kopš 2019. gada jūlijā tika atvērta ES delegācija Turkmenistānā, ES delegācijas ir visās Vidusāzijas valstīs. ES delegācija Mongolijā tika atvērta 2017. gadā. ES arī pauda gandarījumu par Kirgizstānas, Tadžikistānas un Kazahstānas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Kazahstāna un Kirgizstāna ir Eirāzijas Ekonomikas savienības dalībvalstis. ES tirdzniecība ar Kazahstānu, galvenokārt ar derīgo izrakteņu resursiem, ir ievērojama, un tirdzniecība ar Uzbekistānu pieaug.
Parlaments 2016. gadā atbalstīja ES stratēģiju Vidusāzijai, prasot, lai tā tiktu vairāk koncentrēta. Šo ES stratēģiju Vidusāzijai Padome apstiprināja 2019. gada jūnijā. ES attiecību joma ir saistīta ar atsevišķu Vidusāzijas valstu gatavību veikt reformas un stiprināt demokrātiju, cilvēktiesības, tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību. Valstīm arī jābūt gatavām modernizēt un dažādot savu ekonomiku, tostarp atbalstot privāto sektoru un mazos un vidējos uzņēmumus. ES un Vidusāzijas starptautiskā konference par savienojamību (“Global Gateway”) notika 2022. gada novembrī Samarkandā, Uzbekistānā. Reģionālās pieejas un reģionālās sadarbības nozīme tika uzsvērta arī ES un Vidusāzijas ministru sanāksmēs. 2023. gada oktobrī notika 19. ES un Vidusāzijas ministru sanāksme.
Divvirzienu preču tirdzniecība 2022. gadā sasniedza 47,6 miljardus EUR ar tirdzniecības pārpalikumu 15,2 miljarda EUR apmērā par labu Vidusāzijai. Vidusāzijas valstis 2014.–2020. gadā saņēma finansējumu 1,02 miljardu EUR apmērā no Attīstības sadarbības instrumenta, kas ietvēra gan divpusējo palīdzību, gan reģionālās programmas (360 miljoni EUR). “Apvārsnis Eiropa” ir ES jaunā galvenā pētniecības un inovācijas finansēšanas programma, kuras budžets ir 95,5 miljardi EUR, kas pieejami visā pasaulē septiņu gadu periodā saskaņā ar 2021.–2027. gada daudzgadu indikatīvo programmu. Palīdzības uzmanības centrā ir izglītība, reģionālā drošība, ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un sociālekonomiskā attīstība. Kazahstāna un Turkmenistāna vairs nav tiesīgas pretendēt uz instrumenta divpusējām sadaļām, jo tās ir ieguvušas valsts ar vidēji augstiem ienākumiem statusu, bet tām joprojām ir pieejamas reģionālās programmas. Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments darbojas visās Vidusāzijas valstīs, izņemot Turkmenistānu, kur pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir pārāk mazā skaitā, pārāk vāji organizētas un pakļautas pārāk stingrai kontrolei.
Pēc Taliban īstenotās varas pārņemšanas 2021. gada augustā situācija Afganistānā ir kļuvusi ne tikai par globālu jautājumu, bet arī par galveno problēmu, kas sagādā bažas Vidusāzijas valstu valdībām. Viss Vidusāzijas reģions ir kļuvis par izšķiroši svarīgu teritoriju, lai ierobežotu reliģiskā ekstrēmisma un teroristu tīklus, kā arī narkotiku tirdzniecību tā robežās. Humanitārās krīzes dēļ Afganistānā Vidusāzija ir kļuvusi par galamērķi lielam skaitam Afganistānas bēgļu, kuri tādējādi var saņemt papildu ES atbalstu, izmantojot divpusējas un reģionālas programmas kā daļu no ES daudzgadu indikatīvās programmas 2021.–2027. gadam.
Parlamenta darbību ar Vidusāziju galvenokārt veic Ārlietu komiteja (AFET), Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA), Drošības un aizsardzības apakškomiteja (SEDE), Cilvēktiesību apakškomiteja (DROI) un Delegācija attiecībām ar Vidusāziju (D-CAS), kā arī līdztekus citām struktūrām izmantojot parlamentārās sadarbības komitejas (PSK) un Delegāciju attiecībām ar Afganistānu (D-AF). PSK komitejas katru gadu rīko sanāksmes ar lielāko daļu Vidusāzijas valstu. Eiropas Parlamenta deputāti pārrauga nolīgumu īstenošanu un īpašu uzmanību pievērš cilvēktiesību jautājumiem, politiskajai situācijai, sadarbībai ekonomikas un attīstības jomā un vēlēšanu norisei.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un ES lēmuma noteikt Krievijai vairākas sankciju paketes dažas Vidusāzijas valstis un jo īpaši Kazahstāna, Kirgizstāna un Uzbekistāna kļuva par iespējamiem sankciju apiešanas centriem, kā tas tika nosodīts Parlamenta rezolūcijās.
Parlaments 2024. gada janvārī pieņēma rezolūciju par ES stratēģiju Vidusāzijai, atjauninot savu visaptverošo pieeju šim reģionam un paužot gandarījumu par to, ka ir plānots pirmais ES un Vidusāzijas samits 2024. gadā. Rezolūcija arī apstiprina 2023. gada oktobra kopīgo ceļvedi ES un Vidusāzijas attiecību padziļināšanai, kas kalpo kā stratēģisks plāns dialoga un sadarbības veicināšanai.
A. Kazahstāna
Parlaments 2017. gada decembrī deva piekrišanu PPSN ar Kazahstānu, uzsverot, cik nozīmīgs ir princips “lielāks atbalsts lielākām reformām”, lai stimulētu politiskās un sociālekonomiskās reformas.
Bijušais prezidents Nursultans Nazarbajevs atkāpās no amata 2019. gada martā pēc trīsdesmit gadu pilnvaru termiņa beigām, bet kā “augstākais līderis” un “nācijas tēvs” saglabāja būtisku ietekmi un oficiālas pilnvaras līdz 2022. gadam.
2020. gadā Kazahstāna pievienojās ANO Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kas ir daudzpusējs līgums, kurš ir iekļauts Starptautiskajā cilvēktiesību hartā. Kazahstāna – pēc tam, kad bija ratificējusi Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ANO Otro fakultatīvo protokolu, – 2021. gada janvārī atcēla nāvessodu. Eiropas Ārējās darbības dienests atzinīgi novērtēja šo soli.
Pēc protestu sākšanās pēc sašķidrinātās gāzes cenu kāpuma 2022. gada janvārī nezināmas, labi apmācītas un organizētas bruņotas personas izprovocēja vardarbību. Prezidents K. Ž. Tokajevs izsludināja ārkārtas stāvokli. Atbildot uz prezidenta K. Ž. Tokajeva lūgumu, Kolektīvās drošības līguma organizācija, Krievijas vadīta militāra alianse, piekrita nosūtīt uz Kazahstānu karavīrus (“miera spēki”) no Krievijas, Baltkrievijas, Tadžikistānas, Armēnijas un Kirgizstānas.
Prezidents K. Ž. Tokajevs izmantoja krīzi, lai vainotu iepriekšējo administrāciju, nostiprinātu savu varu un izbeigtu duālo pilnvaru režīmu, ko viņam bija uzspiedis N. Nazarbajevs. K. Ž. Tokajevs pārņēma Drošības padomes priekšsēdētāja amatu un iecēla jaunu premjerministru. Svarīgi N. Nazarbajeva ģimenes locekļi zaudēja savus ietekmīgos amatus. 2022. gada septembrī Kazahstānas parlaments atkal pārdēvēja valsts galvaspilsētu no Nursultanas uz Astanu, kas ir pēdējais solis ceļā uz valsts distancēšanos no šīs kādreizējās Padomju Savienības republikas pirmā prezidenta Nursultana Nazarbajeva. 2022. gada janvārī K. Ž. Tokajevs paziņoja par būtisku reformu kopumu. Kazahstāna līdz šim ir uzrādījusi augstu ekonomikas izaugsmi, 2006. gadā kļūstot par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem. Šo ekonomikas progresu ir apdraudējusi Covid-19 pandēmijas smagā ietekme un valsts arvien lielākā politiskā un ekonomiskā atkarība no Ķīnas. Paredzams, ka IKP pieaugums 2024. gadā būs aptuveni 4 %, jo īpaši sakarā ar prognozētajām neskaidrībām par naftas ražošanu 2024.–2025. gadā.
2022. gada jūnijā Kazahstāna rīkoja konstitucionālu referendumu, ar kuru tika ieviestas būtiskas izmaiņas esošajā iestāžu varas līdzsvarā, tostarp ierobežojot prezidenta pilnvaras un stiprinot parlamenta lomu. Vēlētāju aktivitāte bija augsta (68 %), un 77,1 % vēlētāju nobalsoja par izmaiņām.
ES ir Kazahstānas lielākā tirdzniecības partnere un lielākā ārvalstu investore, un Kazahstāna joprojām ir vadošā ES tirdzniecības partnere Vidusāzijā. Tirdzniecības bilance 2022. gadā sasniedza 19,5 miljardus EUR par labu Kazahstānai.ES un Kazahstānas 10. augsta līmeņa uzņēmējdarbības platforma, kas 2022. gada jūlijā notika Nursultanā, bija vērsta uz sadarbību izejvielu un ilgtspējīgas derīgo izrakteņu ieguves jomā.
Eiropas Parlaments nav novērojis vēlēšanas Kazahstānā kopš 2005. gada. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (EDSO/OIDHR) ir nosūtījis uz Kazahstānu vēlēšanu novērotājus. EDSO/ODIHR nosūtīja vēlēšanu novērošanas misiju uz pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām 2023. gada martā, reaģējot uz bažām par patiesas opozīcijas trūkumu attiecībā pret partiju “Amanat” (bijušo “Nur Otan”) un par to, ka Kazahstāna neievēro ieteikumus par pamatbrīvībām, vēlēšanu pārvaldības objektivitāti un vēlēšanu tiesībām.
Parlaments ir uzsvēris nepieciešamību garantēt pamatbrīvības, izbeigt cilvēktiesību aktīvistu un politiskās opozīcijas kustību locekļu patvaļīgo aizturēšanu, nodrošināt LGTBIQA+ personu tiesības un kazahu un citu etnisko minoritāšu grupu drošību. Turklāt tas aicināja noteikt iespējamas individuālas sankcijas pret Kazahstānas amatpersonām, kas ir tieši atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem.
Parlaments 2022. gada janvārī pieņēma rezolūciju par protestiem un vardarbību Kazahstānā, atkārtoti paužot bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem pēc protestu uzliesmojuma valstī, tostarp par plaši izplatīto spīdzināšanu un demokrātijas neievērošanu.
Vairākas iekšējās reformas Kazahstānā tika apspriestas regulārā divpusējā parlamentu dialogā parlamentārās sadarbības komitejas 19. sanāksmē (Astanā un Almati, 2022. gada aprīlī) un ES un Kazahstānas Sadarbības padomes 20. sanāksmē, kas notika 2023. gada oktobrī, lai pārskatītu panākto progresu ES un Kazahstānas PPSN īstenošanā. Sanāksmē ES pauda gandarījumu par ekonomisko attiecību augsto līmeni.
B. Kirgizstāna
ES un Kirgizstānas PPSN tika parakstīts 2019. gada jūlijā. Parlaments 2019. gada janvārī sniedza ieteikumus sarunām par jaunu divpusēju nolīgumu. ES ir viens no galvenajiem ilgtspējīgas attīstības un reformu sponsorētājiem Kirgizstānā. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES piešķīra 174 miljonus EUR uz dotācijām balstītai attīstības palīdzībai, kas paredzēta trim galvenajām nozarēm un atbalsta pasākumiem: tiesiskumam, integrētai lauku attīstībai un izglītībai. Daudzgadu indikatīvā programma 2021.–2027. gadam ir atbilde uz Kirgizstānas valsts attīstības stratēģiju 2040. gadam, kurā izklāstīts ilgtermiņa ceļvedis, kā kļūt par spēcīgu, pašpietiekamu un pārtikušu valsti.
EDSO/ODIHR regulāri veic vēlēšanu novērošanu parlamenta vēlēšanās un prezidenta vēlēšanās. 2020. gada oktobrī Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas, kas vēlāk pēc masu protestiem pret pārkāpumiem un balsu pirkšanu tika atzītas par spēkā neesošām. Kirgizstānas prezidents Soronbajs Džeenbekovs 2020. gada oktobrī atkāpās no amata, un 2021. gada janvārī valstī notika prezidenta vēlēšanas, kurās par Kirgizstānas prezidentu – sesto pēc kārtas – ievēlēja Sadiru Džaparovu. ES norādīja uz zemo vēlētāju aktivitāti, vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkumu kandidātiem, pārkāpumiem saistībā ar kampaņu procedūrām un administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu, kā ziņoja EDSO/ODIHR.
Referendumā, kas notika 2021. gada aprīlī, vēlētāji apstiprināja jaunu konstitūciju, ar kuru samazināja parlamenta sastāvu par 25 %, lai tajā būtu 90 deputātu vietas. Tā arī piešķīra prezidentam pilnvaras iecelt tiesnešus un tiesībaizsardzības iestāžu vadītājus un aizstāja likumu, kas ļāva prezidentam ieņemt amatu vienu pilnvaru termiņu, lai prezidentu varētu atkārtoti ievēlēt uz otru pilnvaru termiņu. 2021. gada aprīlī ES nāca klajā ar paziņojumu par konstitucionālo reformu Kirgizstānā, paužot nožēlu par iekļaujoša dialoga trūkumu, kurā būtu iesaistīta pilsoniskā sabiedrība. ES un Kirgīzu Republikas Sadarbības padomes 19. sanāksmē 2022. gada novembrī tika apspriesta tiesiskuma, cilvēktiesību, tostarp mediju brīvības, stiprināšana, tiesu sistēmā panāktais progress un laba pārvaldība. 2021. gada novembrī Briselē notika ES un Kirgīzu Republikas 13. ikgadējais cilvēktiesību dialogs.
Pēc 2021. gada aprīlī notikušajām sadursmēm pie Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas Parlamenta AFET komitejas priekšsēdētājs David McAllister un D-CAS priekšsēdētājs Fulvio Martusciello 2021. gada maijā nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzteica panākto pamieru un aicināja abas puses rīkot diplomātiskas diskusijas, nevis iesaistīties militārās sadursmēs. Kirgizstānas un Tadžikistānas robežkonfliktā ir tikuši nogalināti un ievainoti simtiem cilvēku, un tūkstošiem cilvēku ir pārvietoti.
Eiropas Parlaments ir ļoti nobažījies par cilvēktiesību situāciju Kirgizstānā. Tika slēgta un pēc tam atkal atsākta izmeklēšana par cilvēktiesību aizstāvja Azimžana Askarova nāvi apcietinājumā 2020. gada jūlijā. Kirgizstānā joprojām ir aizliegts ieceļot vairākiem ārvalstu cilvēktiesību aktīvistiem un ārvalstu mediju korespondentiem. Vardarbība ģimenē joprojām ir plaši izplatīta.
Reaģējot uz pretrunīgo Kirgizstānas likumu par medijiem un NVO, Parlaments 2023. gada jūlijā pieņēma rezolūciju par vārda brīvību Kirgizstānā. Tas bija viens no galvenajiem parlamentu dialoga jautājumiem, kad Parlamenta D-CAS apmeklēja Kirgizstānu 2023. gada decembrī, lai rīkotu ES un Kirgīzu Republikas parlamentārās sadarbības komitejas 16. sanāksmi. Kirgizstāna ir būtisks Eiropas parlamentārās diplomātijas partneris ar regulāriem kontaktiem un atklātām diskusijām par cilvēktiesību stāvokli valstī, tās nostāju attiecībā uz Krieviju un karu pret Ukrainu. Parlaments ir paudis bažas par LGBTIQA+ “propagandas” likumu projektiem 2015. gadā. 2023. gada augustā Kirgizstāna pieņēma jaunu likumu, kura mērķis ir ierobežot vārda brīvību un piekļuvi informācijai par LGTBIQA+ personām, identitātēm, tiesībām un dzīvi.
C. Uzbekistāna
2021. gada aprīlī Uzbekistāna kļuva par ES īpašā veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+) devīto saņēmējvalsti. Pievienojoties šai shēmai, Uzbekistāna saņem papildu ekonomiskos ieguvumus, jo tiek atcelti tarifi divām trešdaļām produktu pozīciju, uz kurām attiecas VPS+. Šis instruments veicina valsts eksportu un palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas. Savukārt no Uzbekistānas tiek sagaidīts, ka tā īstenos 27 galvenās starptautiskās konvencijas par labu pārvaldību, cilvēktiesībām un darba tiesībām, kā arī vides un klimata aizsardzību. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sava Uzbekistānas apmeklējuma laikā 2022. gadā palīdzēja vēl vairāk attīstīt sadarbību. Sarunas un nozīmīgas vienošanās tika panāktas, priekšsēdētājam piedaloties pirmajā ES un Vidusāzijas sanāksmē Astanā 2022. gada oktobrī.
2022. gada jūlijā ES un Uzbekistāna pabeidza sarunas par jaunu PPSN, kura mērķis ir nodrošināt jaunu, modernu un vērienīgu satvaru ES un Uzbekistānas partnerības stiprināšanai. ES un Uzbekistānas 19. ikgadējā sadarbības komitejas sanāksme notika 2023. gada decembrī Taškentā. Abas puses apmainījās viedokļiem par turpmāku finanšu, tehniskās, tirdzniecības, ekonomikas un investīciju sadarbības attīstību, galveno uzmanību pievēršot pasākumiem tirdzniecības procedūru liberalizācijai un vienkāršošanai, izmantojot VPS+ sniegtās priekšrocības. Ikgadējā 19. sanāksmē tika uzsvērti centieni veicināt energoefektivitāti un videi nekaitīgas enerģijas projektus, kā arī sadarbību transporta paplašināšanā, tostarp Kaspijas jūras starptautiskā transporta maršrutā.
Kopš 2016. gadā amatā stājās Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs, ir notikušas plašas un straujas demokrātiskas pārmaiņas. Tās ir pozitīvas norises, kas ietver vairākas vērienīgas reformas un iekšējas izmaiņas, piemēram, vairāku politieslodzīto atbrīvošanu. Parlaments tika aicināts pirmo reizi novērot parlamenta vēlēšanas Uzbekistānā 2019. gada decembrī, bet atteicās, pamatojoties uz to, ka vēlēšanas nav brīvas un godīgas, norādot, ka visi kandidāti ir no režīmam labvēlīgām partijām. Tāpēc vēlēšanas uzraudzīja tikai EDSO/ODIHR.
2021. gada februārī Šavkats Mirzijojevs parakstīja likumu par prezidenta vēlēšanu pārcelšanu uz 2021. gada oktobri. EDSO/ODIHR atkārtoja savus ieteikumus attiecībā uz politisko partiju finansēšanu, balsu skaitīšanas paātrināšanu un valsts resursu samazināšanu vēlēšanu kampaņām. Parlaments pieņēma uzaicinājumu uzraudzīt 2021. gada oktobra prezidenta vēlēšanas, lai gan pieci pieņemtie kandidāti, kurus reģistrējusi Centrālā vēlēšanu komisija, iespējams, bija valdību atbalstoši, savukārt diviem ticamiem opozīcijas kandidātiem no Liberāldemokrātiskās partijas un sociāldemokrātiskās partijas “Patiesības un progress” reģistrācija tika atteikta.
2023. gada jūlijā Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs tika ievēlēts atkārtoti ar 87,1 % balsu. Viņš ir paredzējis turpināt vērienīgās reformas, kas plānotas saskaņā ar Attīstības stratēģiju 2022.–2026. gadam un kuru mērķis ir panākt patiesas pārmaiņas valstī attiecībā uz sociālekonomisko attīstību; efektīvu pārvaldību; lielāku tiesu sistēmas neatkarību un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu.
Uzbekistāna veic sarunas ar Taliban, lai apspriestu tirdzniecības jautājumus un ekonomisko mijiedarbību, nodrošinot robežu drošību un sadarbību enerģētikas, transporta un starptautisko kravu jomā, kā arī dzelzceļa projektu, kas savieno Uzbekistānas robežpilsētu Termezu ar Pakistānas pilsētu Pešavaru – maršrutam ejot caur Afganistānas Mazārešarīfu un Kabulu.
Esot amatā prezidentam Š. Mirzijojevam, ir nostiprinājušās attiecības starp Uzbekistānu un Krieviju. Uzbekistāna ANO Ģenerālajā asamblejā atturējās nosodīt Krievijas iebrukumu Ukrainā, oficiāli pieņemot “neitrālu” nostāju. Abas valstis parakstīja nolīgumu par militārās un tehniskās sadarbības paplašināšanu, kurā pausta apņemšanās attiecībā uz militāro preču, militārā ekipējuma iegādi kopīgā iepirkumā, pētniecību un palīdzību, kā arī novecojušo ieroču atjaunošanu. Krievija ir viens no Uzbekistānas lielākajiem tirdzniecības partneriem, un Krievijas investori ir īpaši ieinteresēti Uzbekistānas naftas un gāzes nozarē. Krievijas “Gazprom” sadarbojas ar ogļūdeņražu ražotāju “Uzbekneftegaz” gāzes ražošanā Uzbekistānas gāzes atradnēs, kā arī pērk Uzbekistānas gāzi.
2024. gada janvārī Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins risināja sarunas ar Uzbekistānas prezidentu Šavkatu Mirzijojevu. Viņi paziņoja, ka Ķīna un Uzbekistāna ir nolēmušas izveidot noturīgu, visaptverošu stratēģisko partnerību jaunam laikmetam.
ES un Uzbekistānas parlamentārās sadarbības komitejas piecpadsmitā sanāksme notika 2022. gada janvārī Briselē, un ES un Uzbekistānas parlamentārās sadarbības komitejas 16. sanāksme notika 2023. gada aprīlī Taškentā, Nukusā un Muinakā. Diskusiju temati bija Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, gaidāmais konstitucionālais referendums Uzbekistānā un Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīguma noslēgšana. Tajās arī tika novērtēta situācija Karakalpakstānā pēc 2022. gada jūlija protestiem, kā arī Arāla jūras vides stāvoklis.
D. Turkmenistāna
Oficiālas ES un Turkmenistānas attiecības radās 1997. gadā, un abas puses 1998. gadā parakstīja PSN. Kopš 2004. gada visas ES dalībvalstis un Turkmenistāna jau ir ratificējušas PSN. Tā pabeigšanai ir atlicis izpildīt galīgo prasību par to, lai to būtu ratificējis Eiropas Parlaments. Parlaments ir atteicies sniegt piekrišanu ratificēt ES un Turkmenistānas PSN, jo ir ļoti nobažījies par īstermiņa kritērijiem Turkmenistānas progresam cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā. Tāpēc ES un Turkmenistānas divpusējās attiecības pašlaik reglamentē 2010. gada pagaidu tirdzniecības nolīgums.
Turkmenistāna ir veikusi pasākumus valsts atvēršanai un tam, lai radītu vairāk telpas pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tomēr Turkmenistāna joprojām ir represīva valsts prezidenta G. Berdimuhamedova autoritārajā režīmā. Jaunākās norises rāda, ka demokrātiskā attīstība nav progresējusi un cilvēktiesību situācija nav konkrēti uzlabojusies. 2021. gadā Turkmenistāna ieviesa dažas konstitucionālās reformas, tostarp izveidojot augšpalātu, tomēr Turkmenistānas parlamenta loma joprojām ir ļoti ierobežota.
Papildus ES un Vidusāzijas reģionālajām sistēmām ES un Turkmenistāna uztur ikgadējus divpusējus dialogus: ES un Turkmenistānas cilvēktiesību dialogu un ES un Turkmenistānas Apvienoto komiteju. Apvienotās komitejas 22. sanāksme notika 2023. gada decembrī, lai turpinātu attīstīt partnerību un sadarbību, jo īpaši tirdzniecības, enerģētikas un attīstības sadarbības jomā. ES ir atkārtoti apstiprinājusi, ka tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana ir būtiski ES un Turkmenistānas attiecību aspekti. 2023. gada decembrī notika ES un Turkmenistānas 15. ikgadējais cilvēktiesību dialogs. Diskusiju centrā bija Turkmenistānas starptautisko juridisko saistību izpilde, jo īpaši cilvēktiesību ievērošana, sociālekonomiskie jautājumi un sadarbība daudzpusējās platformās.
Parlaments vairākkārt ir paudis bažas par stāvokli cilvēktiesību jomā Turkmenistānā un attiecīgi ir līdz šim nobloķējis PSN stāšanos spēkā. Turkmenistāna ne reizi nav aicinājusi Eiropas Parlamentu novērot vēlēšanas. Kopš 2023. gada jūnijā tika rīkota ES un Turkmenistānas sestā starpparlamentārā sanāksme Ašgabatā un Mari, lai atsāktu tiešo dialogu.
Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ES valstis cenšas palielināt savu piekļuvi gāzes resursiem no Turkmenistānas, lai nodrošinātu savu enerģētisko drošību. Tā rezultātā Turkmenistāna un ES pašlaik strādā pie gāzes nolīguma, jo Turkmenistāna vēlas dažādot enerģijas eksportu, savukārt ES vēlas dažādot enerģijas importu. 2014. gada novembrī Turkmenistāna parakstīja pamatnolīgumu ar Turciju par gāzes piegādi pa Anatolijas dabasgāzes cauruļvadu, kas tagad saņem gāzi no Azerbaidžānas Šahdenizas atradnēm Kaspijas jūrā. 2021. gadā uzņēmums “Trans Caspian Resources” iepazīstināja ar projektu par Kaspijas jūras starpsavienojumu, kas ir mazāks gāzes cauruļvads (salīdzinājumā ar Kaspijas jūras dabasgāzes cauruļvadu) no Turkmenistānas uz Azerbaidžānu. Kad tas būs pabeigts, tas piegādās 10–12 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā.
E. Tadžikistāna
ES sadarbība ar Tadžikistānu ir ievērojami attīstījusies, kopš šī valsts 1992. gadā ieguva neatkarību no PSRS. Pašreizējais tiesiskais regulējums ES un Tadžikistānas attiecībām ir PSN, ko parakstīja 2004. gada oktobrī un kas stājās spēkā 2010. gada janvārī. Parlaments 2009. gadā sniedza piekrišanu noslēgt PSN, bet pieprasīja veikt uzlabojumus cilvēktiesību, korupcijas novēršanas, veselības un izglītības jomā. PSN palīdzēja uzlabot divpusējo sadarbību un palielināja ES redzamību Tadžikistānā, izveidojot politiskā dialoga platformu un cenšoties veicināt divpusējas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības. Tajā ir iekļauti arī punkti par sadarbību migrācijas jomā un par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, narkotikām un terorismu.
Tadžikistāna ir svarīga ES partnere, kas pašlaik saskaras ar vairākām problēmām, piemēram, starptautisko sankciju ietekmi un daudzu Tadžikistānas migrantu atgriešanos no Krievijas pēc tās iebrukuma Ukrainā, kritisko situāciju cilvēktiesību jomā un lielu ieinteresētību pievienoties VPS+ tirdzniecības preferenču shēmai. Pēc Taliban varas pārņemšanas Afganistānā Tadžikistāna ir uzņēmusi tūkstošiem Afganistānas bēgļu. Valsts ir apņēmusies cīnīties pret ekstrēmisma un radikālisma izplatīšanos Vidusāzijā.
2023. gada sākumā ES un Tadžikistāna sāka sarunas par PPSN. ES un Tadžikistānas Sadarbības padomes 10. sanāksme tika rīkota 2023. gada jūnijā Luksemburgā. Kopš tā laika ir nodibināti kontakti, lai sāktu sarunas par PPSN, sekojot citu Vidusāzijas valstu piemēram. ES mudina Tadžikistānu panākt labākus rādītājus attiecībā uz pamatbrīvībām un cilvēktiesību ievērošanu. 14. cilvēktiesību dialogs notika 2023. gada decembrī, un tajā galvenā uzmanība tika pievērsta sadarbības stiprināšanai starp Tadžikistānas valdību un pilsonisko sabiedrību.
2020. gada martā Tadžikistānā notika parlamenta vēlēšanas. Valdošā Tautas Demokrātiskā partija uzvarēja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Prezidenta vēlēšanas notika 2021. gada oktobrī Covid-19 pandēmijas laikā. Kā jau bija sagaidāms, vēlēšanās vieglu uzvaru guva Emomalī Rahmons, tādējādi sev nodrošinot atrašanos prezidenta amatā vēl septiņus gadus.
Eiropas Parlaments 2016. gada jūnijā pieņēma ļoti kritisku rezolūciju par pārliecības dēļ ieslodzīto stāvokli Tadžikistānā, paužot dziļas bažas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos, cilvēktiesību aktīvistu, politisko oponentu un viņu ģimenes locekļu aizturēšanas un arestu skaita pieaugumu un stingrajiem ierobežojumiem attiecībā uz neatkarīgiem medijiem.
Parlaments ir vairākkārt paudis bažas par sadursmēm pie Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas un atzinīgi novērtēja 2021. gada aprīlī panākto vienošanos par pamieru. Tomēr 2022. gada septembrī palielinājās vardarbība starp robežsargiem dažādos robežas posmos. 2024. gada februārī Kirgizstāna un Tadžikistāna panāca izlīgumu, lai izbeigtu gadu desmitus ilgušos asos strīdus, vienojoties par delimitāciju 90 % no iepriekš apstrīdētās teritorijas.
2022. gada jūlijā Parlaments pieņēma rezolūciju par situācijas pasliktināšanos Tadžikistānas Kalnu Badahšānas autonomajā provincē un 2024. gada janvāra rezolūcijā par valsts represijām pret neatkarīgajiem medijiem atkārtoti pauda bažas par valsts cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos. Saglabājās intensīvs politiskais parlamentārais dialogs, izmantojot ES un Tadžikistānas parlamentārās sadarbības komitejas 9. sanāksmi 2022. gada maijā (Briselē) un ES un Tadžikistānas parlamentārās sadarbības komitejas 10. sanāksmi 2023. gada maijā (Dušanbē un Bohtarā). Parlaments pastiprina pārbaudi attiecībā uz cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos šajā valstī. Uzlabojumiem šajā jomā ir būtiska nozīme, lai tālāk pilnveidotu Tadžikistānas un ES divpusējās attiecības.
F. Mongolija
Lai gan ES stratēģija Vidusāzijai neaptver Mongoliju, savu pastāvīgo delegāciju sistēmā Eiropas Parlaments to klasificē kā reģiona daļu. Mongolijai ar Vidusāzijas bijušajām Padomju republikām ir daudz kopīgu kultūras, vēstures un ekonomikas aspektu. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Mongolija sevi ir raksturojusi kā “demokrātijas oāzi” ar stabilu ekonomikas izaugsmi, lai gan norises 2019. gadā ir radījušas bažas par demokrātijas vājināšanos. Parlaments 2017. gadā deva piekrišanu ES un Mongolijas PSN.
Laikā, kad turpinājās Covid-19 pandēmija, Mongolijā notika kārtējās parlamenta vēlēšanas, un par prezidentu tika ievēlēts Hurelsuhs Uhnagijns. Tā kā jaunā grozītā konstitūcija paredz, ka prezidents nedrīkst būt saistīts ar kādu politisko partiju, 2021. gada jūnijā H. Uhnagijnu viņa Mongolijas Tautas partijas (MPP) vadītāja amatā nomainīja pašreizējais Mongolijas premjerministrs Ojun-Erdene Luvsannamsrajns. Mongolijas politikā pašlaik dominē MPP partijas konsolidācija ar lielu vairākumu Mongolijas parlamentā un prezidenta kontroli. 2024. gada jūnijā notiks parlamenta vēlēšanas, kas būs valsts demokrātijai izšķirošs moments, jo tās būs pirmās kopš 2023. gada maijā veiktās Mongolijas konstitucionālās reformas, kura palielināja parlamenta skaitlisko sastāvu no 76 līdz 126 deputātiem.
2023. gada jūlijā tika rīkota ES un Mongolijas ikgadējā Apvienotās komitejas sanāksme, lai atkārtoti apstiprinātu partnerību, kuras pamatā ir tādas kopīgas vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un ANO Statūtu principu ievērošana. Mongolija un ES vienojās, ka ir jācīnās pret klimata pārmaiņām un jāaizsargā vide, pilnībā atbalstot Parīzes nolīguma īstenošanu. 2023. gada jūlijā tikās ES un Mongolijas Attīstības sadarbības jautājumu darba grupa, lai aplūkotu nākotnes problēmas un iespējas un apspriestu progresu, kas panākts, īstenojot Mongolijas daudzgadu indikatīvo programmu 2021.–2027. gadam. 2023. gada novembrī tika rīkota ES un Mongolijas Tirdzniecības un investīciju apakškomitejas sanāksme, lai apspriestu pašreizējo ekonomisko situāciju, investīciju vidi un tirdzniecības politiku.
Eiropas Parlamenta paziņojumi par Mongoliju plašā mērā attiecas uz ekonomikas jautājumiem, bet tie skar arī valsts attīstību un iedzīvotāju vajadzības, kas saistītas ar ekstrēmajiem klimatiskajiem apstākļiem. Parlamenta delegācija veica novērošanu Mongolijas parlamenta vēlēšanās 2016. gadā un prezidenta vēlēšanās 2017. gadā un atzīmēja, ka valstī attīstās stabila demokrātija. Tomēr Parlaments neveica vēlēšanu novērošanu 2020. gada jūnija parlamenta vēlēšanās (Covid-19 pandēmijas dēļ), ne arī 2021. gada jūnija prezidenta vēlēšanās. 2022. gadā, ņemot vērā ārkārtas starptautisko situāciju pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu uzliesmojuma, pirmo reizi tika rīkotas divas pilnas ES un Mongolijas starpparlamentārās sanāksmes viena gada laikā: 14. sanāksme 2022. gada februārī Ulanbatorā un 15. sanāksme 2022. gada jūnijā Briselē. ES un Mongolijas 16. starpparlamentārā sanāksme notika 2023. gada septembrī Ulanbatorā. Delegācija pauda atzinību Mongolijai par demokrātijas veicināšanu un uzturēja tiešus kontaktus ar dažādiem Mongolijas sabiedrības pārstāvjiem. Tas ietvēra tikšanās ar studentiem, skolotājiem un Valsts universitāti, Tibetas budistu augstākajām iestādēm valstī, daudzām NVO un ES finansēto projektu labuma guvējiem.
Jorge Soutullo / Niccolò Rinaldi