Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Persijas līča valstis, Irāna, Irāka un Jemena

ES ir noslēgusi sadarbības nolīgumus ar Persijas līča sadarbības padomi (reģionāla organizācija, kas vieno Bahreinu, Kuveitu, Omānu, Kataru, Saūda Arābiju un Apvienotos Arābu Emirātus) un Jemenu un partnerības un sadarbības nolīgumu ar Irāku. Eiropas Savienībai nav oficiāla līguma ar Irānu, un Teherānā nav ES delegācijas. ES attiecības ar Irānu pašlaik balstās uz to, lai saglabātu Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP jeb kodolnolīgumu ar Irānu), kas parakstīts 2015. gada jūlijā Vīnē.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļa (ES ārējā darbība);
  • Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. un 207. pants (tirdzniecība) un 216.–219. pants (starptautiski nolīgumi).

Persijas līča sadarbības padome (PLSP)

PLSP izveidoja 1981. gada maijā. Šobrīd šī grupa, ko joprojām veido tās sākotnējās locekles, proti, Bahreina, Kuveita, Omāna, Katara, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), ir galvenais ES attiecību kanāls ar šīm sešām valstīm. ES un PLSP vairākkārt ir paudušas kopīgu nostāju par Tuvo Austrumu problēmām.

Ar naftu bagātās Persijas līča valstis pašlaik piedzīvo ievērojamas sociālekonomiskas un politiskas pārmaiņas, lai gan reformu īstenošana noris nevienmērīgi. Arābu valstu nemieru ietekmi uz Persijas līča monarhijām ir mazinājusi preventīva politika – subsīdijas un nodarbinātības palielināšana valsts sektorā – un represīvi pasākumi, jo īpaši Bahreinā un Saūda Arābijas austrumu provincē (Šarkījas provincē). PLSP valstis ir saglabājušas aktīvu lomu Tuvo Austrumu diplomātijā, dažkārt konkurējot cita ar citu. Tas veicināja 2017.–2021. gada diplomātisko krīzi starp Kataru un dažām citām PLSP valstīm, kas apsūdzēja Kataru terorisma un reliģisko grupu (tostarp Musulmaņu brālības) atbalstīšanā, ar Irānu saistītu grupējumu finansēšanā, tās kaimiņvalstu suverenitātes pārkāpšanā un kūdīšanā uz politisku opozīciju kaimiņvalstīs.

Kaut gan ES cer attīstīt savas politiskās attiecības ar šo reģionu, tostarp ar cilvēktiesību dialoga palīdzību, ES un PLSP attiecības galvenokārt ir noteikušas ekonomiskās un tirdzniecības saites. Tirdzniecības apjomi starp abām pusēm gadu gaitā ir pastāvīgi palielinājušies, un ES ir reģistrēts ievērojams tirdzniecības pārpalikums.

ES un PLSP 1988. gadā parakstīja sadarbības nolīgumu. Tā mērķis ir stiprināt stabilitāti stratēģiski svarīgā reģionā, veicināt politiskās un ekonomiskās attiecības, paplašināt ekonomisko un tehnisko sadarbību, kā arī padziļināt sadarbību enerģētikas, rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu, lauksaimniecības, zivsaimniecības, ieguldījumu, zinātnes, tehnoloģiju un vides jomā. Nolīgums paredz ikgadējas apvienotās padomes sesijas / ministru sanāksmes un apvienotas augstākā līmeņa ierēdņu sadarbības komitejas. Nolīgumā nav paredzēta parlamentāra struktūra. 2016. gada aprīlī ES un PLSP apvienotā sadarbības komiteja vienojās izveidot strukturētāku neformālu dialogu par tirdzniecību un investīcijām. Tam sekoja ES un PSLP apvienotās padomes sesija un ministru sanāksme 2016. gada jūlijā. Diplomātiskā krīze, kas 2017. gada jūnijā izcēlās starp Kataru un citām Persijas līča valstīm, nav ļāvusi sasaukt jaunas sanāksmes.

ES un PLSP sadarbība 2022. gadā tika ievērojami palielināta. ES un PLSP kopīgajā ministru sanāksmē, kas notika 2022. gada 21. februārī Briselē, liels uzsvars tika likts uz to, cik svarīgi ir stiprināt ES un PLSP partnerību. Sanāksmē ministri apstiprināja kopīgo sadarbības programmu 2022.–2027. gadam, kurā izklāstītas konkrētas kopīgas darbības dažādās jomās, tostarp tirdzniecības un investīciju, enerģētikas, klimata pārmaiņu, izglītības, terorisma apkarošanas un humānās palīdzības jomā.

Tā paša gada maijā ministru apņemšanās tika vēl vairāk nostiprināta ar Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu par stratēģisku partnerību ar Persijas līča valstīm, ierosinot visaptverošu satvaru attiecību paplašināšanai ar PLSP valstīm. Paziņojumā, kas apstiprināts ar Padomes 2022. gada 20. jūnija secinājumiem, ir skaidri atzīta Persijas līča reģiona drošības un stabilitātes tiešā ietekme uz ES, vienlaikus uzsverot iespējamos ieguvumus no spēcīgākas un stratēģiskākas partnerības ar PLSP un tās dalībvalstīm.

Kopš tā laika ES un PLSP partnerība ir saglabājusi pozitīvu impulsu. ES 2023. gada 1. jūnijā iecēla savu pirmo īpašo pārstāvi Persijas līča reģionā (Luigi Di Maio), lai turpinātu attīstīt spēcīgāku, visaptverošu un stratēģiskāku ES partnerību ar Persijas līča reģiona valstīm.

2023. gada 10. oktobrī – neilgi pēc karadarbības uzliesmojuma starp Izraēlu un “Hamās” Gazā, ko izraisīja “Hamās” teroristu uzbrukums Izraēlai 7. oktobrī, – Muskatā notika ES un PLSP Apvienotās padomes 27. sanāksme. Sanāksmē tika gūti ļoti pozitīvi rezultāti, piemēram: i) nolīgums par strukturēta ES un PLSP drošības dialoga izveidi; ii) vienošanās kopīgi organizēt augsta līmeņa drošības forumu par reģionālo drošību un sadarbību; un iii) nolīgums par sadarbību humanitārajos jautājumos. Pats pirmais ES un PLSP drošības dialogs notika 2024. gada 24. janvārī Rijādā, un drīz pēc tam 22. aprīlī Luksemburgā notika augsta līmeņa forums par reģionālo drošību un sadarbību.

Ekonomisko attiecību ziņā sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu tika uzsāktas 1990. gadā, taču kopš 2008. gada tās ir apstājušās, nespējot vienoties par izvedmuitas nodokļiem. Tirdzniecības un ieguldījumu dialogs tika uzsākts 2017. gadā. Kopš 2007. gada 1. janvāra ES un PLSP sadarbības nolīguma īstenošanas pasākumu finansēšanai ir pieejams finansējums no Partnerības instrumenta (sākotnēji no tā priekšteča, proti, instrumenta sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu-ienākumu līmeni). PLSP valstis arī piedalās programmā Erasmus Mundus.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments 2011. gada 24. martā pieņēma rezolūciju par ES attiecībām ar PLSP valstīm, aicinot veidot stratēģisku partnerību ar PLSP un tās dalībvalstīm. Šī nostāja nesen tika vēlreiz uzsvērta Parlamenta 2024. gada 28. februāra rezolūcijā par 2023. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu.

Parlamenta delegācija attiecībām ar Arābijas pussalas valstīm rīko regulāras starpparlamentāras sanāksmes ar šī reģiona konsultatīvajām padomēm un uzrauga ES un PLSP attiecību attīstību.

Pēdējo gadu laikā Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, paužot konkrētas bažas par stāvokli cilvēktiesību jomā dažās PLSP valstīs, tostarp 2021. gada 8. jūlija, 2019. gada 14. februāra un 2018. gada 31. maija rezolūcijas par Saūda Arābiju, 2021. gada 16. septembra rezolūciju par Apvienotajiem Arābu Emirātiem, 2021. gada 11. marta, 2016. gada 7. jūlija, 2016. gada 4. februāra, 2015. gada 9. jūlija un 2015. gada 12. marta rezolūcijas par Bahreinu un par nāvessodu izpildi Kuveitā un Bahreinā. Pēc tam, kad Saūda Arābijas konsulātā Stambulā tika noslepkavots žurnālists Jamal Khashoggi, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja slepkavību un aicināja veikt starptautisku, neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu par viņa pazušanu un sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, kā arī mudināja Saūda Arābijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus.

Parlaments ir vairākkārtīgi aicinājis noteikt ES ieroču embargo pret Saūda Arābiju, ņemot vērā apgalvojumus, ka Saūda Arābija ir nopietni pārkāpusi Jemenā starptautiskās humanitārās tiesības.

Parlamenta Saharova balva par domas brīvību 2015. gadā tika piešķirta Saūda Arābijas blogerim Raif Badawi.

Jemena

ES un Jemenas attiecību pamatā ir 1997. gadā parakstītais sadarbības nolīgums, kas attiecas uz tirdzniecību, sadarbību attīstības jomā, kultūru, komunikāciju un informāciju, vidi un dabas resursu pārvaldību, kā arī politisko dialogu. 2015. gada martā Saūda Arābijas vadīta starptautiska militāra koalīcija uzsāka kampaņu pret nemierniekiem, kas bija gāzuši līdzšinējo prezidentu. ES atbalsta ANO vadīto mediāciju, kuras mērķis ir panākt politisku konflikta atrisinājumu.

2022. gada 12. decembrī Padome pieņēma secinājumus par Jemenu, atkārtoti apstiprinot apņemšanos atbalstīt Jemenas vienotību, suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un savu pilnīgo atbalstu ANO miera centieniem un ANO īpašā sūtņa Hans Grundberg starpniecības centieniem. ES ir mudinājusi hutiešus atteikties no maksimālisma nostājām un konstruktīvi sadarboties ar ANO īpašo sūtni H. Grundberg. Padome arī uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi atjaunot un vēl vairāk paplašināt pamieru.

Kopš kara sākuma 2015. gadā ES ir veltījusi vairāk nekā 1,4 miljardus EUR, lai reaģētu uz krīzi Jemenā. Tas ietver 998 miljonus EUR humānajai palīdzībai un 487 miljonus EUR attīstības palīdzībai.

2023. gadā ES piešķīra Irānai humāno palīdzību 145,1 miljonu EUR apmērā tiem, kurus skāris konflikts Jemenā. ES humānā palīdzība ir vērsta uz palīdzības sniegšanu visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem valstī – tiem, kurus tieši skāris konflikts vai kuri ir pārvietoti, kā arī mājsaimniecībām, kuras skar pārtikas trūkums un veselības krīzes. Tas ietver pārtiku, veselības aprūpi, izglītību, ūdeni un pajumti. Tā aptver arī uzlabotus higiēnas pakalpojumus pārvietotajiem iedzīvotājiem un konfliktu skartajām teritorijām, kā arī teritorijām, kurās ir liels pārtikas trūkums un uztura nepietiekamība.

2023. gadā ES piešķīra 55 miljonus EUR attīstības palīdzībai, kas paredzēta pārtikas nodrošinājumam un iztikas līdzekļu atbalstam, pievēršoties gan steidzamām pārtikas nodrošinājuma vajadzībām, gan ilgtermiņa attīstībai un pašattīstībai.

ES delegācija Jemenas Republikā pašlaik darbojas Ammānā, Jordānijā.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments 2015. gada 9. jūlijā, 2016. gada 25. februārī, 2017. gada 15. jūnijā, 2017. gada 30. novembrī, 2018. gada 4. oktobrī un 2021 gada 11. februārī pieņēma rezolūcijas par Jemenu, tajās paužot nopietnas bažas par satraucošo humanitāro un drošības situāciju un aicinot efektīvi īstenot pamieru. 2017. gada 13. septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par ieroču eksportu, kurā pauda nožēlu par to, ka Jemenas konfliktā tiek izmantotas dalībvalstu eksportētas militārās tehnoloģijas.

Parlamenta Delegācija attiecībām ar Arābijas pussalas valstīm ir atbildīga par attiecībām ar Jemenu un par situācijas valstī uzraudzīšanu.

Irāka

ES kopš 2003. gada kara ir bijusi viena no svarīgākajām palīdzības sniedzējām Irākai. 2012. gada maijā ES un Irāka parakstīja partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN). Tas nodrošina satvaru dialogam un sadarbībai vairākos jautājumos, tostarp attiecībā uz politiskiem jautājumiem, terorisma apkarošanu, tirdzniecību, cilvēktiesībām, veselību, izglītību un vidi. Saskaņā ar PSN 2014. gada janvārī notika pirmā ES un Irākas Sadarbības padomes sanāksme. Otrā sanāksme notika 2016. gada 18. oktobrī, un trešā Sadarbības padomes sanāksme notika 2023. gada martā Briselē. Komisija apņēmās laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam piešķirt Irākai 75 miljonus EUR sadarbībai cilvēktiesību, tiesiskuma, izglītības un ilgtspējīgas enerģijas jomā.

2018. gada janvārī ES pieņēma jaunu stratēģiju attiecībā uz Irāku. Stratēģija ir vērsta uz Irākas iedzīvotājiem domātās ES humānās palīdzības sniegšanas turpināšanu un teritoriju, kas atbrīvotas no “Islāma valsts” (IS) grupējuma, stabilizācijas veicināšanu, ņemot vērā to, ka 3 miljoni pārvietoto irākiešu joprojām nevar atgriezties mājās. Ar to arī mēģināts pievērsties reformu, atjaunošanas un samierināšanas centieniem ilgākā laikposmā, kuri Irākai jāīsteno, lai nostiprinātu mieru un veidotu vienotu, demokrātisku valsti, kur visi iedzīvotāji var lielākā labklājībā pilnībā izmantot savas tiesības.

Kopš 2014. gada ES ir piešķīrusi Irākai vairāk nekā 1 miljardu EUR, tostarp 469 miljonus EUR humānajai palīdzībai pārvietotajiem irākiešiem un Sīrijas bēgļiem Irākā. 2020. gadā tika piešķirti papildu līdzekļi, lai palīdzētu vietējai veselības aprūpes sistēmai tikt galā ar Covid-19 pandēmiju.

ES arī piedāvā atbalstu drošībai Irākā. Atbildot uz Irākas iestāžu lūgumu, Padome 2017. gada oktobrī izveidoja kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju civilās drošības sektora reformas atbalstam – EUAM Iraq. EUAM sniedz Irākas iestādēm norādījumus un speciālās zināšanas par civilās drošības sektora reformu. Šīs palīdzības mērķis ir veicināt saskaņotu Irākas valsts drošības stratēģijas īstenošanu.

Eiropas Parlamenta loma

Pēdējo gadu laikā Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas par stāvokli Irākā, tajā skaitā par IS ofensīvu, vardarbību dzimuma dēļ, minoritāšu vajāšanu, situāciju Ziemeļirākā/Mosulā, masu kapiem, izglītību, IS veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu un ieroču eksportu.

Parlamenta Delegācija attiecībām ar Irāku rīko starpparlamentārās sanāksmes (SPS) ar Irākas Pārstāvju padomi. Pēdējā SPS notika 2023. gadā Bagdādē. Parlamenta Saharova balva 2016. gadā tika piešķirta Nadia Murad Basee Taha un Lamiya Aji Bashar, kas ir pārcietušas IS Irākā īstenotu seksuālu paverdzināšanu un kļuvušas par IS seksuālās vardarbības kampaņā cietušo sieviešu runaspersonām. Viņas arī publiski iestājas par jezīdu kopienu Irākā – reliģisko minoritāti, ko IS kaujinieki pakļāvuši genocīdam.

Irāna

ES attiecības ar Irānu ir izaicinājums, jo īpaši ar Irānas atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, un tās ir pasliktinājušās tik lielā mērā, ka ES finansējums nav iesaistīts nekādās darbībās, izņemot dažus ļoti specifiskus atbalsta pasākumus cilvēktiesību aizstāvjiem un humānās palīdzības darbībām. Tā kā Irāna nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekle un starp ES un Irānu nav divpusēja nolīguma, uz tirdzniecību starp tām attiecas vispārējais ES importa režīms. Saskaņā ar Eurostat datiem ES un Irānas tirdzniecības vērtība 2023. gadā bija 4,7 miljardi EUR, kas ir samazinājums par 9 % salīdzinājumā ar 5,2 miljardiem EUR 2022. gadā.

Pašreizējās ES attiecībās ar Irānu galvenā prioritāte ir saglabāt kodolnolīgumu ar Irānu (KVRP), kas parakstīts 2015. gada jūlijā Vīnē. KVRP ir būtisks starptautiskās kodolieroču neizplatīšanas sistēmas elements. Tajā piešķir pilnvaras ANO kodoluzraugam – Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (SAEA), kas veic visstingrākās pārbaudes kodolieroču neizplatīšanas vēsturē. SAEA uzņemas pilnu atbildību par uzraudzību, vai Irāna turpina pildīt KVRP noteiktos pienākumus. Apmaiņā pret Irānas saistībām KVRP reintegrē Irānu globālajā sistēmā.

ASV izstāšanās no KVRP 2018. gadā un to maksimāla spiediena politikas pieņemšana ir novedusi pie tā, ka Irāna ir samazinājusi savas saistības saskaņā ar nolīgumu, ar kuru izveidota visaptveroša un stingra SAEA inspekciju un uzraudzības sistēma. ES kopā ar E3 valstīm (Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste), Krieviju un Ķīnu strādā pie tā, lai saglabātu KVRP un tādējādi arī Irānas saistības.

Saskaņā ar KVRP noteikumiem 2020. gada oktobrī beidzās termiņš Irānai noteiktajam ieroču embargo. ES izteica atturīgu vērtējumu par termiņa izbeigšanos un noraidīja ASV draudus atjaunot visas ANO sankcijas (snapback). ES uztur pati savu ieroču embargo, kas nav saistīts ar KVRP un ir sasaistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem, naidīgām darbībām pret ES un ballistisko un spārnoto raķešu palaišanu. ES instruments tirdzniecības veicināšanai ar Irānu (INSTEX) nespēja kompensēt ASV sankciju smago ietekmi (ko vēl vairāk saasināja Covid-19 uzliesmojums), kas tādējādi stiprina “stingrās līnijas piekritējus”. ES piešķīra humanitāro palīdzību visneaizsargātākajām grupām Irānā, tādējādi kopējais ES atbalsts Irānai kopš 2016. gada pārsniedz 90 miljonus EUR.

Smagā ekonomiskā situācija Irānā un tas, ka KVRP nesniedz priekšrocības, ietekmēja prezidenta vēlēšanas, kuras notika 2021. gada jūnijā un kurās uzvarēja stingrās līnijas piekritējs Ebrahim Raisi, konservatīvs garīdznieks un bijušais tieslietu sistēmas vadītājs. Pašreizējā Ministru kabineta sastāvā ir vairāki ministri, pret kuriem vērstas starptautiskas sankcijas.

Parlamenta (Pārstāvju padomes – Majlis) vēlēšanas Irānā notika 2024. gada martā (pirmajā kārtā) un 2024. gada maijā (otrajā kārtā).

KVRP sarunas Vīnē tika pārtrauktas pēc 2021. gada jūnijā notikušajām prezidenta vēlēšanām. 2021. gada jūlijā SAEA brīdināja, ka Teherāna plāno izmantot līdz 20 % U-235 bagātinātu urānu degvielas ražošanā Teherānas pētniecības reaktoram. ES saglabā apņēmību pilnībā īstenot KVRP, un tai joprojām ir svarīga loma, lai savienotu visas puses un mudinātu tās ievērot nolīgumu.

2021. gada aprīlī, reaģējot uz ES nelokāmo nostāju cilvēktiesību jomā, Irāna paziņoja, ka tiek apturētas visas sarunas par cilvēktiesībām un sadarbība ar ES tādās jomās kā terorisms, narkotikas un bēgļi. 2022. gada janvārī Irānas tiesa piesprieda Irānas cilvēktiesību aizstāvei Narges Mohammadi astoņu gadu cietumsodu ar 70 rīkstes sitieniem. 2022. gada janvārī ES, sekojot šai lietai, aicināja Irānu ievērot starptautiskās tiesības. Mahsa Amini nāve apcietinājumā 2022. gada septembrī vēl vairāk kavēja divpusējos kontaktus.

Sarunas Vīnē palēninājās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un Irānas ekonomiskā un militārā atbalsta Maskavai. Irānas iesaistīšanās karā starp “Hamās” un Izraēlu Gazas joslā kopš 2023. gada oktobra un Teherānas atbalsts tādiem starpnieku grupējumiem kā “Hezbollah” vai hutieši ir vēl vairāk sarežģījuši sarunas. SAEA 2023. gada novembra ziņojumā tika norādīts, ka Irāna ir uzkrājusi tik daudz urāna, ka ar to pietiktu trim atombumbām. 2024. gadā SAEA galveno uzmanību pievērš Irānas kodolprogrammas uzraudzības un pārraudzības palielināšanai. Teherāna nav ieinteresēta risināt sarunas pirms ASV prezidenta vēlēšanām gada beigās.

2024. gada februārī SAEA ģenerāldirektors Rafael Grossi paziņoja, ka Irāna turpina bagātināt urānu tādā apmērā, kas ievērojami pārsniedz kodolenerģijas komerciālas izmantošanas vajadzības. Lai gan urāna bagātināšanas temps kopš 2023. gada decembra ir nedaudz palēninājies, Irāna 2024. gadā joprojām pastiprināti bagātina urānu – aptuveni 7 kg mēnesī līdz 60 % tīrības līmenim. 2024. gadā pieaug bažas par Irānas urāna bagātināšanu un potenciālajām kodolspējām. 2024. gada februārī Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Mohammad Eslami atzina, ka Irāna ir sākusi būvēt jaunu kodolpētniecības reaktoru Isfahānā, kurā jau atrodas trīs reaktori.

Eiropas Parlamenta loma

2004. gadā tika izveidota Parlamenta Delegācija attiecībām ar Irānu (D-IR), lai nodrošinātu tiešu kanālu ar Majlis. Kopš 2015. gada Delegācijai attiecībām ar Irānu ir bijusi izšķiroša nozīme KVRP plānā un ES un Irānas vienošanā pie sarunu galda. Kopš 2005. gada ir notikušas septiņas starpparlamentārās sanāksmes, no kurām pēdējā notika 2018. gada septembrī Briselē.

Neraugoties uz to, ka Parlaments ir pārtraucis attiecības ar Irānu, tas ir nodrošinājis platformu sadarbībai ar Irānas pilsonisko sabiedrību, Irānas diasporu un Irānas cilvēktiesību aizstāvjiem. Parlaments vienmēr ir atbalstījis ES apņemšanos rast diplomātisku risinājumu attiecībā uz Irānas kodolprogrammu. Stingri iestājoties par KVRP, Parlaments tomēr aktīvi uzrauga situāciju Irānā attiecībā uz politiskajiem oponentiem, reliģiskajām minoritātēm, cilvēktiesību aizstāvjiem, sievietēm un LGBTIQA+ kopienu. Turklāt Parlaments stingri iestājas pret nāvessodu, spīdzināšanu, patvaļīgiem tiesas procesiem, policijas brutalitāti un politisko oponentu aizturēšanu.

Jaunākās attiecīgās Eiropas Parlamenta darbības un rezolūcijas par Irānu ir šādas.

 

Walter Masur / Jorge Soutullo / Simona-Daniela Moroianu