Āfrika
ES sadarbība ar Āfrikas valstīm un Āfrikas Savienību (ĀS) balstās uz divām atšķirīgām sistēmām: proti, a) partnerības nolīgumi ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un b) Āfrikas un ES kopējā stratēģija. Kotonū nolīgums, ko 2000. gadā parakstīja ES un ĀKK valstis un kas jau vairāk nekā 20 gadus kalpo par partnerattiecību politisko, ekonomisko un attīstības aspektu juridisko pamatu, ir aizstāts ar pilnīgi jaunu nolīgumu, kas tika parakstīts Apijā, Samoa, 2023. gada 15. novembrī. Saskaņā ar sākotnējo ieceri Kotonū nolīgumam bija jābeidzas 2020. gada beigās, taču to vairākkārt pagarināja — pēdējo reizi līdz 2023. gada decembrim, jo tā jaunā nolīguma parakstīšana, ko partnerattiecību modernizācijas un atjaunināšanas nolūkā apsprieda sarunās, jau vairākus gadus ir iestrēgusi ES Padomē.
Āfrikas un ES kopējā stratēģija ir īstenota, izmantojot daudzgadu ceļvežus un rīcības plānus, kas ir pieņemti katrā Āfrikas un ES samitā. Pēdējā ES un Āfrikas Savienības samitā, kas 2022. gada februārī notika Briselē, ES un Āfrikas līderi vienojās par atjaunotas tādas partnerības kopīgo redzējumu, kas pamatotos uz solidaritāti, drošību, mieru, ilgtspējīgu attīstību un kopēju labklājību.
ES ir Āfrikas lielākais tās attīstības palīdzības donors, kuru galvenokārt sniedz ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” starpniecību.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 217. un 218. pants;
- Eiropas Savienības un tās dalībvalstu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas un Partnerības (OACPS) nolīgums; 2024. gada 4. aprīlī Parlaments piekrita Samoa partnerības nolīgumam; kopš tā pagaidu piemērošanas, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, tas aizstāj Kotonū nolīgumu;
- Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu — “Eiropa pasaulē”.
Jauna ĀKK un ES partnerība:
ES un Subsahāras Āfrikas attiecības pašlaik reglamentē Kotonū nolīgums, kas veido attiecību starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācija (OACPS) 78 valstīm pamatu.
Saskaņā ar sākotnējo ieceri Kotonū nolīgumam bija jābeidzas 2020. gada beigās, taču to vairākkārt pagarināja — pēdējo reizi līdz 2023. gada decembrim, jo tā jaunā nolīguma parakstīšana, ko partnerattiecību modernizācijas un atjaunināšanas nolūkā apsprieda sarunās, jau vairākus gadus ir iestrēgusi Padomē. Kotonū nolīguma galvenais mērķis bija palīdzēt izskaust nabadzību un veicināt ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā. Nolīgums sastāv no trim pīlāriem: politiskā dimensija, attīstība un ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība, un to īsteno kopīgas ĀKK un ES iestādes, tostarp Ministru padome, Vēstnieku komiteja un Apvienotā parlamentārā asambleja.
Sarunas par nolīgumu, kas sekos Kotonū nolīgumam un kuru sarunās apspriež ES un OACPS, tika pabeigtas 2020. gada decembrī, bet jaunā nolīguma parakstīšana notika tikai 2023. gada novembrī, jo ES iekšienē valdīja domstarpības par jaunā nolīguma būtību un divas ES dalībvalstis bija iesniegušas iebildumus.
Jaunajā Samoa nolīgumā ir noteiktas sešas stratēģiskās prioritārās sadarbības jomas:
- cilvēktiesības, demokrātija un pārvaldība;
- miers un drošība;
- cilvēku un sociālā attīstība;
- iekļaujoša un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un attīstība;
- vides ilgtspēja un klimata pārmaiņas;
- migrācija un mobilitāte.
Jaunajā nolīgumā ir uzsvērts arī tas, cik svarīga ir starptautisku forumu ietvaros īstenota sadarbība un ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķi.
Sadarbība ir strukturēta trīs reģionālos protokolos, kas atspoguļo Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģionu dažādās prioritātes. ES un Āfrikas protokols ir kļuvis par ES un Subsahāras Āfrikas attiecību galveno tiesisko regulējumu. Reģionālās prioritārās jomas ietver iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; cilvēku un sociālā attīstību; vidi un dabas resursus; mieru un drošību; tiesiskas valsts principa ievērošanu un tieslietas un labu pārvaldību; cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību; un migrāciju un mobilitāti. Šajā jaunajā protokolā lielāka nozīme tiek piešķirta dialogam un sadarbībai ar Āfrikas Savienību (ĀS).
Jaunajā Samoa partnerattiecību nolīgumā ir paredzētas kopīgas iestādes, piemēram, OACPS un ES Ministru padome un četras parlamentārās asamblejas: jumta asambleja – OACPS un ES Apvienotās parlamentārās asambleja – un trīs reģionālās parlamentārās asamblejas (ES un Āfrikas, ES un Karību jūras reģiona un ES un Klusā okeāna valstu) (sk. Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes ģenerāldirektorāta informatīvo paziņojumu “Laikposmā pēc Kotonū: ceļā uz jaunu nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm”). Šīs četras parlamentārās asamblejas oficiāli tika izveidotas 2024. gada februārī, kad tās pirmo reizi tikās Luandā, Angolā un pieņēma savu reglamentu. Ir paredzēts ka katra no četrām asamblejām rīkos vienu kārtējo ikgadējo sanāksmi, kas rotācijas kārtībā notiks kādā no ES un ĀKK sanāksmju vietām. Reģionālās asamblejas var rīkot arī papildu sanāksmes kopsakarā ar ikgadējo OACPS un ES Apvienoto parlamentāro asambleju.
ES Āfrikas stratēģija un partnerība ar Āfriku
Sākotnējo Āfrikas un ES kopējo stratēģiju pieņēma Eiropas un Āfrikas valstu vadītāji otrajā ES un Āfrikas samitā (Lisabonā 2007. gadā), un tajā ir noteikts Āfrikas un ES partnerības politiskais redzējums. Tās pieņemšanas mērķi ir:
- papildus naudas devēja un saņēmēja sadarbībai Āfrikas un ES attiecībās uzsākt kopīgu politisku jautājumu risināšanu;
- paplašināt sadarbību, risinot tādas globālas kopīgas problēmas kā migrācija, klimata pārmaiņas, miers un drošība, un pastiprināt sadarbību starptautiskos forumos;
- atbalstīt Āfrikas centienus mudināt šo nozīmīgo problēmu risināšanu starpreģionālā un kontinentālā līmenī;
- izveidot partnerattiecības, kuru uzmanības centrā būtu iedzīvotāji, nodrošinot lielāku Āfrikas un Eiropas sabiedrības līdzdalību.
2020. gadā, ES un ĀS samita priekšvakarā Komisija un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos nāca klajā ar kopīgo paziņojumu “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku”, Tajā ir ierosināts pastiprināt sadarbību, galveno uzmanību pievēršot piecām kardinālajām nozarēm: zaļā pārkārtošanās un piekļuve enerģijai; digitālā pārveide; ilgtspējīga izaugsme un darbvietas; miers un pārvaldība; un migrācija un mobilitāte.
Eiropas Parlaments 2021. gada 25. martā pieņēma “rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai.” Parlamenta rezolūcijā ir pārņemtas un pastiprinātas tādas stratēģijas priekšlikuma daļas kā ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, vienlaikus prasot pievērst lielāku uzmanību citām, piemēram, cilvēkresursu attīstībai, sociālajai iekļaušanai, cilvēktiesībām, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm un jauniešiem un noturīgai lauksaimniecībai. Attiecībā uz migrāciju ziņojumā ir pausts uzskats, ka partnerattiecību panākumi būs atkarīgi no būtiskiem mobilitātes iespēju uzlabojumiem, un tajā ir prasīts likumīgos migrācijas risinājumus pilnveidot.
Sestajā Eiropas Savienības un Āfrikas Savienības samitā (Brisele, 2022. gada 17. un 18. februāris) ES un ĀS valstu un to valdību vadītāji vienojās par kopīgu redzējumu 2030. gada perspektīvā, ar kuru “veicina mūsu kopīgās prioritātes, kopīgās vērtības, starptautiskās tiesības un kopīgi aizsargā mūsu intereses un kopīgos sabiedriskos labumus.” Tajā cita starpā ir ietverta: “Mūsu iedzīvotāju drošība un labklājība, visu cilvēku cilvēktiesību aizsardzība, dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm visās dzīves jomās, demokrātijas principu ievērošana, laba pārvaldība un tiesiskas valsts princips, klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas darbības, ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomikas izaugsme, cīņa pret nevienlīdzību, atbalsts bērnu tiesībām un sieviešu, jauniešu un visnelabvēlīgākajā situācijā esošo personu iekļaušana”. Minētajā samitā tika panākta vienošanās par 150 miljardu EUR vērtu Āfrikas un Eiropas investīciju paketi, ar kuru atbalstītu dažādotas, ilgtspējīgas un noturīgas Āfrikas kontinenta ekonomikas. Samitam sekoja ĀS un ES komisāru kolēģijas kopīga sanāksme 2022. gada 28. novembrī. Paredzams, ka 2024. gadā notiks abu kontinentu ārlietu ministru kopīga sanāksme, kurā tiks izvērtēts progress, kas ir panākts attiecībā uz kopīgajā redzējuma deklarācijā paustajām saistībām.
Sadarbība attīstības jomā
ES un tās dalībvalstis joprojām ir lielākās Āfrikas oficiālās attīstības palīdzības sniedzējas.
Pēc sarunām par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2021.-2027. gadam (sk. atsevišķu faktu lapu 1.4.3. “Daudzgadu finanšu shēma”) attīstības sadarbību finansēs visaptverošais Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē”, kas pilnībā ir iekļauts ES budžetā. Agrāk lielākā daļa attīstības palīdzības Āfrikas valstīm tika sniegta no Eiropas Attīstības fonda, kas no ES budžeta bija nošķirts.
Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē” instruments ietver sevī 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā paredzētus 10 atsevišķus instrumentus un fondus, kā arī Eiropas Attīstības fondu. Tā kopējais budžets ir 79,5 miljardi EUR, un to veido trīs galvenie komponenti: ģeogrāfiskais, tematiskais un ātrās reaģēšanas. Ģeogrāfiskajam komponentam tika piešķirti 60,4 miljardi EUR (2020. gada cenās), un gandrīz puse no tā bija paredzēta Āfrikai.
Tirdzniecības attiecības
Pateicoties Kotonū nolīgumam, ES un ĀKK valstis var risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas ir orientēti uz attīstību un kurus dēvē par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN). ES un Āfrikas valstu tirdzniecību, kā arī reģionālo un kontinentālo ekonomisko integrāciju uzskata par būtisku elementu, ar kura palīdzību veicina ilgtspējīgu attīstību Āfrikā. Turklāt vienpusējas shēmas lielākajai daļai Subsahāras valstu nodrošina preferenciālu piekļuvi ES tirgum (sk. atsevišķu faktu lapu 5.2.3. “Tirdzniecības režīmi, ko piemēro jaunattīstības valstīm”). Galvenie ES un Āfrikas reģionu tirdzniecības veicināšanas instrumenti ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasībām atbilstīgi ekonomisko partnerattiecību nolīgumi. Tomēr sarunas par šiem nolīgumiem, kas sākās 2002. gadā, ir izrādījušās sarežģītākas, nekā gaidīts, un tajās dažas Āfrikas valdības, vietējās pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un arodbiedrības ir izrādījušas ievērojamu pretestību. Tādēļ vairākus minētos ekonomisko partnerattiecību nolīgumus, kaut arī saskaņā ar ieceri tiem bija jāattiecas uz veseliem Āfrikas reģioniem, piemēro tikai uz laiku valstīm, kas pašas to vēlas, piemēram, Kotdivuārai, Ganai, Kamerūnai un Kenijai (sīkāku informāciju sk. Eiropas Parlamenta Pētniecības dienesta kopsavilkuma paziņojumu “ES ekonomisko partnerattiecību nolīgumi ar ĀKK valstīm”).
Eiropas Parlamenta loma
Tāpat kā citu starptautisku nolīgumu gadījumā Samoa nolīguma noslēgšanai saskaņā ar tiesību normām ir nepieciešama Parlamenta piekrišana (LESD 218. pants), lai gan nolīgumu var daļēji un uz laiku piemērot, pirms ir sniegta piekrišana un pirms visas ES un OACPS dalībvalstis to ir ratificējušas. Parlaments piedalījās sarunās, pieņemot rezolūcijas pirms sarunām un to laikā un izveidojot uzraudzības grupu, ko vada tā Attīstības komiteja. Pēc sarunām un nolīguma parakstīšanas Parlaments 2024. gada 10. aprīlī deva piekrišanu.
Parlamenta piekrišana ir vajadzīga arī tādu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanai, kas tiek slēgti ar ĀKK valstīm. Turklāt Parlaments ir aktīvi palīdzējis veidot jauno Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības finanšu instrumentu “Eiropa pasaulē” un uzrauga tā īstenošanu.
Parlamentā darbojas vairākas pastāvīgas attiecību ar Āfrikas valstīm un iestādēm parlamentārās sadarbības delegācijas. Galvenā struktūra, kurā Parlaments sadarbojas šajos jautājumos, ir bijusi ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja, kurā darbojas Eiropas Parlamenta deputāti un ĀKK valstu pārstāvji un kurai ir svarīgākā loma Eiropas Savienībā un tās ĀKK partneru attiecību stiprināšanā saskaņā ar Kotonū nolīguma 14. pantu. Papildus jaunajām reģionālajām parlamentārajām asamblejām viena no Parlamenta galvenajām prasībām sarunu laikā bija jaunajā nolīgumā saglabāt Apvienoto parlamentāro asambleju, ko tas uzskatīja par piekrišanas saņemšanas conditio sine qua non. Delegācijas par katru no jaunajiem PN tika oficiāli izveidotas 2023. gada decembrī, tostarp delegācija Āfrikas un ES Palestīniešu pašpārvaldē. Šajā delegācijā būs 48 deputāti, no kuriem katrs būs arī jaunās OACPS un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas loceklis.
Papildus tam Parlaments ir izveidojis arī parlamentārās sadarbības formas ar Āfrikas Savienību, kuras tas īsteno ar 2009. gadā izveidotās Delegācijas attiecībām ar Panāfrikas parlamentu starpniecību. Parlamentārie samiti bieži vien papildina starpvaldību samitus — parlamentārie samiti katras starpvaldību samita sākumā sniedz kopīgu deklarāciju, kas ir adresēta nepastarpināti valstu vai to valdību vadītājiem.
ES ciešas divpusējas parlamentāras attiecības uztur arī ar Dienvidāfriku, un tās stiprina 2007. gadā iedibinātā ES un Dienvidāfrikas stratēģiskā partnerība — ES vienīgā divpusējā stratēģiskā partnerība, kas ir izveidota ar kādu no Āfrikas valstīm. To atspoguļo arī Parlamenta īpašā Attiecību ar Dienvidāfriku pastāvīgā delegācija.
Christian Meseth