Austrumāzija

Ielādēt lapu pdf versijā

Austrumāzijai kā daļai no plašāka Indijas un Klusā okeāna reģiona ir būtiska ģeostratēģiska nozīme ES, taču šis reģions saskaras ar būtiskām problēmām ievērot noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Indijas un Klusā okeāna reģionā notiek straujas pārmaiņas. Tajā dzīvo vairāk nekā 50 % pasaules iedzīvotāju, un tas kļūst par svarīgu ģeostratēģisku reģionu. Divas trešdaļas no pasaules tirdzniecības konteineriem iziet cauri Indijas un Klusā okeāna reģionam. Šī reģiona jūras ceļi ir galvenie tirdzniecības un energoapgādes ceļi. 2021. gada septembrī tika pieņemta ES stratēģija sadarbībai ar Indijas un Klusā okeāna reģionu. Tās mērķis ir palielināt ES klātbūtni reģionā, veidot partnerības, stiprināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību un risināt globālas problēmas. Pašlaik ES pielāgo savus instrumentus tā, lai tie atbalstītu stratēģisko autonomiju. Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai, ko Padome oficiāli apstiprināja 2022. gada martā, veicina atvērtu un uz noteikumiem balstītu reģionālās drošības arhitektūru, kas ietver drošus jūras kuģošanas ceļus, spēju veidošanu un pastiprinātu kuģu klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģiona ūdeņos. Austrumāzija saskaras ar drošības problēmām, piemēram, Ziemeļkorejas kodolproblēmu, strīdiem par teritorijām Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrā un Taivānas jautājumu. ES ir ietekmīga ekonomikas dalībniece Austrumāzijā, kur tā cenšas veicināt godīgu tirdzniecību, multilaterālismu, institūciju veidošanu, demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu.

Šajā faktu lapā aplūkots Austrumāzijas reģions. Skatīt arī faktu lapas par Dienvidāziju (5.6.7.) un Dienvidaustrumāziju (5.6.9.).

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļa (ES ārējā darbība);
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. un 207. pants (tirdzniecība) un 216.–219. pants (starptautiski nolīgumi);
Partnerības un sadarbības nolīgumi (divpusējās attiecības).

Ķīna (Ķīnas Tautas Republika)

ES un Ķīna oficiālas diplomātiskās saites izveidoja 1975. gadā. Pēc tam, kad militārie spēki 1989. gadā vardarbīgi apspieda protestus Tjanaņmeņas laukumā, attiecības tika pārtrauktas. ES attiecības atjaunoja tikai 1994. gadā, bet 1989. gadā noteiktais ieroču embargo joprojām ir spēkā. Tā kā nav detalizētas kopējas ES ieroču embargo definīcijas, katras dalībvalsts ziņā ir interpretēt šo jēdzienu saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

Prezidenta Xi Jinping vadībā politiskā situācija Ķīnā kopš 2012. gada ir ievērojami mainījusies. 2018. gadā tika pārskatīta konstitūcija, kā rezultātā Xi Jinping var palikt savā amatā nenoteiktu laiku, nav termiņa ierobežojuma arī tādiem amatiem kā Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs, valsts vadītājs un armijas virspavēlnieks. Ķīnas ārpolitikā pēdējā laikā ir kļuvusi agresīvāka, biežāk tiek izmantots spiediens, un tai ir pasaulē daudzskaitlīgākais aktīvā militārā dienesta personāls. Ķīna ir otrajā vietā pasaulē militāro izdevumu ziņā (uzreiz aiz ASV).Tiek lēsts, ka 2023. gadā militāriem mērķiem tika atvēlēti 296 miljardi USD, t. i., par 6 % vairāk nekā 2022. gadā. 2022. gada jūnijā Ķīna oficiāli nodeva ekspluatācijā trešo aviobāzes kuģi Fujian (nosaukts par godu provincei, kas ir tieši iepretī Taivānai), kas ir daļa no tās centieniem līdz 2027. gadam izveidot pilnībā modernus spēkus, kuri konkurēs ar ASV bruņotajiem spēkiem. Ķīnā tiek būvēts arī ceturtais šāds bāzes kuģis, un tiek ziņots, ka tas varētu būt darbināms ar kodolenerģiju. Ķīnas jūras spēki karakuģus būvē ātrāk nekā visas pārējās lielvaras kopā. Ķīna paplašina un palielina savu militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā, Taivānas jūras šaurumā un Malakas šaurumā, kas ir ļoti svarīgi starptautiskajai tirdzniecībai.

Pieaugošā ekonomiskā un ģeopolitiskā ES un Ķīnas savstarpējā atkarība ir atspoguļota kopīgajā “ES un Ķīnas Stratēģiskajā sadarbības programmā laikposmam līdz 2020. gadam”, kas ir padziļinājusi un paplašinājusi sadarbību daudzās un dažādās jomās, piemēram, ārpolitikā un drošības politikā; ekonomikas attīstībā; globālā pārvaldībā un daudzpusējā sadarbībā tirdzniecības un ieguldījumu jomā; sociālajos un vides aspektos, kā arī citās jomās, tostarp tiešajos personiskajos kontaktos. Tomēr ES un Ķīnas divpusējās attiecības 2022. gadā pasliktinājās, īpaši saistībā ar Ķīnas nostāju attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā, tās pretpasākumiem pret ES sankcijām cilvēktiesību jomā un nesen arī saistībā ar tās ekonomisko spiedienu un agresiju Taivānas šaurumā.

ES ārlietu ministri tikās 2023. gada maijā, un līderi tikās Eiropadomes sanāksmē 2023. gada jūnijā, kur atkārtoti apstiprināja, ka ir pamatota ES daudzšķautņainā pieeja Ķīnai, kas izklāstīta 2019. gada marta ES un Ķīnas stratēģiskajā perspektīvā, proti, Ķīna ir: partneris, konkurents un sistēmisks sāncensis situācijā, kad konkurence un sāncensība ir kļuvušas nozīmīgākas. ES līderi piekrīt, ka ir jāsadarbojas ar Ķīnu, ja tas ir ES interesēs, bet vienlaikus jācenšas samazināt stratēģiskās atkarības (“riska mazināšana, nevis atsaistīšanās”). ES līderi paziņoja, ka ES ir nobažījusies par pieaugošo spriedzi Taivānas šaurumā un iebilst pret jebkādiem vienpusējiem mēģinājumiem ar spēku vai piespiešanu mainīt status quo. Padome norādīja, ka Ķīnai kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir īpaša atbildība par noteikumos balstītas starptautiskās kārtības, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošanu. Tāpēc Ķīnai būtu jāizdara spiediens uz Krieviju, lai tā pārtrauktu agresijas karu un izvestu savu karaspēku no Ukrainas. Līderu paziņojumā atkārtoti paustas bažas par piespiedu darbu, izturēšanos pret cilvēktiesību aizstāvjiem un minoritātēm, par situāciju Tibetā un Siņdzjanā un par Ķīnas saistību izpildi attiecībā uz Honkongu.

ES un Ķīnas 24. samits notika 2023. gada decembrī. Lai sagatavotos samitam, notika vairāki augsta līmeņa nozaru dialogi: augsta līmeņa dialogs par vidi un klimatu (2023. gada jūlijā); augsta līmeņa digitālais dialogs (2023. gada septembrī); augsta līmeņa dialogs par ekonomikas jautājumiem (2023. gada septembrī); un stratēģiskais dialogs (2023. gada oktobrī). Turklāt 2023. gada februārī notika arī ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogs. Samitā ES pievērsās trim galvenajiem jautājumiem: ES un Ķīnas attiecības un starptautiskie jautājumi, tostarp Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un situācija Tuvajos Austrumos; tirdzniecība, veidi, kā nodrošināt līdzsvarotākas un savstarpīgākas tirdzniecības attiecības, un tādas kopīgu interešu jomas kā klimata pārmaiņas, pārtikas nodrošinājums, globālā veselība un gatavība pandēmijām; nepieciešamība atbalstīt daudzpusēju, noteikumos balstītu starptautisko kārtību, atgādinot par ES pieeju riska mazināšanai un ekonomiskajai drošībai. Ķīna samitā galveno uzmanību pievērsa tirdzniecībai un ieguldījumiem.

Kopš tās sākuma 2013. gadā iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” ir sasniegusi visus pasaules nostūrus, veicinot globalizāciju ar Ķīnas īpatnībām, piemēram, nepārredzamu līgumu slēgšanu, Ķīnas darba standartiem un parādu politiku. Ķīnas mērķis ir kļūt par pasaules līderi augsto tehnoloģiju nozarēs un digitālajās tehnoloģijās, tostarp mākslīgā intelekta un 5G jomā. Ķīna sistemātiski izstrādā ietekmējošas stratēģijas, izmantojot dezinformācijas kampaņas. 2021. gadā ES nāca klajā ar “Global Gateway” – daudzšķautņainu stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot savienotību visā pasaulē un apvienot ES, tās dalībvalstis un to finanšu un attīstības iestādes (Eiropas komanda). “Global Gateway” ir svarīgs ģeopolitisks instruments ES. Tas palīdz risināt visneatliekamākās globālās problēmas, sākot ar cīņu pret klimata pārmaiņām un beidzot ar veselības aprūpes sistēmu uzlabošanu un globālo piegādes ķēžu konkurētspējas un drošības palielināšanu. Tā ir de facto alternatīva iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš” un ļoti svarīgs ģeopolitisks instruments ES.

Eiropas Savienība un Ķīna ir svarīgi tirdzniecības partneri. 2023. gadā Ķīna bija trešā lielākā ES preču eksporta partnere (8,8 %) un lielākā partnere ES preču importam (20,5 %). ES imports no Ķīnas 2023. gadā bija 514 miljardu EUR vērtībā. 2023. gadā ES eksports uz Ķīnu sasniedza 223 miljardus EUR. Tas ir aptuveni 1,3 miljardi EUR dienā importam un 600 miljoni EUR dienā eksportam, tādējādi tirdzniecība starp ES un Ķīnu katru dienu kopā sasniedz 1,9 miljardus EUR. Tirdzniecība ir nelīdzsvarota un ir par labu Ķīnai. Ekonomiskā nelīdzsvarotība un negodīga Ķīnas tirdzniecības prakse apdraud galvenās ES nozares (autobūve, zaļās tehnoloģijas). Tā kā Ķīna demonstrē gatavību izmantot atkarību no kritiski svarīgām izejvielām, Pekina ir brīdināta, ka negodīgas tirdzniecības prakses dēļ arvien vairāk tiks noteikti aizsardzības pasākumi (piemēram, antidempinga pasākumi un kompensācijas maksājumi). Šis jautājums tika risināts 2023. gada jūnija kopīgajā paziņojumā par ekonomisko drošību, kas ietver trīs darba virzienus: veicināt ES rūpniecisko bāzi un konkurētspēju; aizsargāt ES ekonomiku no izkropļojumiem; un veidot partnerattiecības ar trešām valstīm – gan tuvām, gan tālām.

Ķīnas nostāja attiecībā uz Krievijas agresiju pret Ukrainu ir palielinājusi spriedzi starp to un tās Rietumu sabiedrotajiem. Lai gan Ķīna neatbalsta karu kā tādu, tās “neitralitāte” pret Krieviju ir piemērs citām Āzijas valstīm. Ķīna nav pievienojusies sankcijām pret Krieviju, un kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā tās militārā sadarbība ar Krieviju ir padziļinājusies. Lai gan Ķīnai un Krievijai nav oficiāla militāra nolīguma, abas valstis ir palielinājušas ieroču tirdzniecību un kopīgas militārās mācības. Ķīna ir galvenais avots, kas atbalsta Krievijas kara centienus, jo līdz pat 80 % no Krievijas importētajām jutīgajām tehnoloģijām un precēm nāk no Ķīnas. Ķīnas uzņēmumi ir apgājuši ES sankcijas un tādējādi ir iekļauti pastiprinātas eksporta kontroles sarakstā ES 13. kara sankciju paketē, kas pieņemta 2024. gada februārī.

NATO savā 10 gadu stratēģiskajā koncepcijā, kas pieņemta 2022. gada jūnijā Madridē, uzskatīja Ķīnu par problēmu. Tajā atzīts pieaugošais Ķīnas radītais apdraudējums, ņemot vērā tās pieaugošo ekonomisko un militāro ietekmi un pieaugošo kareivīgumu Indijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp ļaunprātīgu hibrīdoperāciju un kiberoperāciju izmantošanu, kā arī konfrontējošu retoriku, un to, ka tā izplata dezinformāciju, lai iedragātu noteikumos balstītu starptautisko kārtību, tostarp kosmosa, kibertelpas un jūrlietu jomā.

ES veicina globālu pārvaldību un daudzpusējas sadarbības pieeju attiecībā uz Dienvidķīnas jūras strīdu, neiejaucoties teritoriālajās prasībās, un uzskata kuģošanas un pārlidošanas brīvību par vienu no galvenajām problēmām. Izmantojot miermīlīgus risinājumus sarunu ceļā, ES mudina strīdā iesaistītās puses ievērot starptautiskās tiesības, kas tām ir saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju. Dienvidķīnas jūrai ir milzīga ekonomiska un stratēģiska nozīme: tajā notiek aptuveni viena trešdaļa no pasaules kuģniecības satiksmes un tajā ir bagāti zvejas un enerģijas resursi. Ķīna uzskata par saviem aptuveni 90 % Dienvidķīnas jūras – teritoriju zem 9. demarkācijas līnijas. Ķīna arvien vairāk iesaistās iebiedējošās darbībās, kas ir izraisījušas incidentus, tostarp bīstamus manevrus, šķēršļus un pat kuģu sadursmes Dienvidķīnas jūrā. Visredzamākais ir saspīlējums attiecībās ar Taivānu un Filipīnām. Ķīna apgalvo, ka liela daļa Dienvidķīnas jūras teritorijas pārklājas ar daļām, uz ko pretenzijas ir vairākām Dienvidaustrumāzijas valstīm.

Parlaments ir ļoti nobažījies par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā un ir pievērsis uzmanību Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp patvaļīgai aizturēšanai, darba nometnēm, nāvessodam. Parlaments ir arī nemitīgi pauž bažas par Honkongu, Taivānu, Siņdzjanu un uiguru stāvokli, nosodot piespiedu darbu un uiguru minoritāšu ekspluatāciju. Parlaments ir arī pieņēmis rezolūcijas par Tibetu, proti, par reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli. Nesenās Parlamenta rezolūcijas un ieteikumi par Ķīnu:

Taivāna

ES ir apņēmusies īstenot “vienas Ķīnas politiku” un uztver Taivānu kā atsevišķu muitas teritoriju, nevis suverēnu valsti, taču atzīst Taivānu par ekonomisku un komerciālu vienību un atbalsta Taivānas dalību daudzpusējos forumos. ES atbalsta miermīlīgu konflikta atrisināšanu starp Taivānu un Ķīnu un iebilst pret spēka pielietošanu vai draudiem. ES ir izveidojusi labi strukturētu dialogu ar Taivānu par ekonomikas un tirdzniecības jautājumiem daudzās jomās, piemēram, autorūpniecības, farmācijas, kosmētikas un medicīnas ierīču jomā.

Taivāna 2023. gadā bija ES 31. lielākā tirdzniecības partnere, savukārt ES bija Taivānas ceturtā lielākā tirdzniecības partnere pēc Ķīnas, ASV un Japānas. Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija arī bija Taivānas galvenā tirdzniecības partnere. Kopējā preču tirdzniecība starp ES un Taivānu 2022. gadā bija aptuveni 84,3 miljardi EUR. ES eksports uz Taivānu 2022. gadā sasniedza 35,1 miljardu EUR, savukārt ES imports no Taivānas sasniedza 49,2 miljardus EUR.

ES un Taivāna ik gadu rīko apspriedes par plašu jautājumu loku, piemēram, migrējošo darba ņēmēju tiesībām, jo īpaši mājsaimniecībās un zivsaimniecības nozarē nodarbinātu personu tiesībām; nāvessodu, dzimumu līdztiesību un taisnīgu attieksme pret LGBTQIA+ personām. Piektā Taivānas un ES darba apspriešanās un sestā Taivānas un ES cilvēktiesību apspriešana notika 2023. gada jūnijā. 2023. gada novembrī abas puses apsprieda sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā, cilvēktiesības, manipulēšanu ar informāciju, katastrofu pārvarēšanu, Erasmus+ un iespējamo sadarbību lauksaimniecības jomā.

2024. gada janvārī Taivānā notika vispārējās vēlēšanas. Dalība tajās sasniedza 71,86 %. Trešo reizi ar 40,1 % balsu vēlēšanās uzvarēja Demokrātiskā progresīvā partija (DPP) un tās kandidāts William Lai (Lai Ching-te), tādējādi saglabājot prezidenta vietu. Likumdošanas Yuan, ko veido 113 vietas, ir sadalīts starp trim galvenajām partijām, tajā ir divas neatkarīgas personas, tāpēc ir radusies situācija, kurā mazie parlamentārie partneri var būtiski noteikt Taivānas politisko darba kārtību.

Kopš 2016. gada DDP uzvaras vēlēšanās ir saasinājusies spriedze starp abām šauruma pusēm. Ķīna ir veikusi agresīvas darbības, palielinot bumbvedēju, kaujas lidmašīnu un novērošanas gaisa kuģu patruļu biežumu un mērogu Taivānas tuvumā. Lai Ching-te ir apņēmies aizsargāt salas de facto neatkarību no Ķīnas un vēl vairāk saskaņot to ar citām demokrātijām. Agresīvi un draudoši manevri bieži sakrīt ar augsta līmeņa starptautiskiem apmeklējumiem Taivānā, jo Ķīna uzskata, ka šie apmeklējumi ir iejaukšanās tās suverenitātē un iekšējās lietās. Taivāna ir uzkrājusi unikālas speciālās zināšanas gan valdības līmenī, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijās cīņā pret kiberuzbrukumiem, ārvalstu informāciju, manipulācijām, iejaukšanos un dezinformāciju.

2022. gada septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par stāvokli Taivānas šaurumā, kurā kritizē Ķīnas militāro eskalāciju un noraida Ķīnas izdarīto ekonomisko spiedienu. Parlaments atzinīgi novērtēja Lietuvas plānu atvērt tirdzniecības pārstāvniecību Taibejā un aicināja citas dalībvalstis sekot šim piemēram un stiprināt attiecības ar Taivānu.

Parlaments ir atkārtoti mudinājis stiprināt ES un Taivānas divpusējo sadarbību tādās jomās kā tirdzniecība, pētniecība, kultūra, izglītība, klimata pārmaiņas un vides aizsardzība. 2023. gada decembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par ES un Taivānas tirdzniecības un investīciju attiecībām, kurā aicināja panākt progresu ES investīciju nolīguma ar Taivānu noslēgšanā. Parlaments ir arī atbalstījis Taivānas jēgpilnu dalību starptautiskās organizācijās, piemēram, Pasaules Veselības organizācijā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā. Parlaments ir atkārtoti aicinājis Ķīnu atturēties no militāru provokāciju aktiem pret Taivānu, uzsverot, ka visi strīdi starp valstīm abās jūras šauruma pusēs ir jāatrisina miermīlīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Tā kā Taivānai ir izšķiroša nozīme ES kā galveno augsto tehnoloģiju nozaru, jo īpaši pusvadītāju, globālai piegādātājai, Parlaments ir atkārtoti aicinājis iekļaut Taivānu kā prioritāti ES Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijā un veicinājis dialogu un sadarbību ar Taivānu visās rūpniecības nozarēs un piegādes ķēdēs, jo īpaši stratēģiski svarīgās nozarēs, piemēram, pusvadītāju tehnoloģiju jomā. Taivāna ražo divas trešdaļas pasaules pusvadītāju un 90 % no augstas kvalitātes pusvadītājiem.

Parlaments ir veicis vairākus oficiālus braucienus uz Taivānu. Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos (INGE) 2021. gada novembrī apmeklēja Taibeju. Tā bija Parlamenta pirmā oficiālā vizītē Taivānā. INGE mērķis bija izpētīt Taivānas pieredzi, vēršoties pret iejaukšanās un manipulāciju kampaņām, un apspriest Taivānas inovatīvo sistēmu dezinformācijas kampaņu un cita veida hibrīduzbrukumu apkarošanai. Starptautiskās tirdzniecības komiteja 2022. gada decembrī devās oficiālā vizītē uz Taibeju. Šī vizīte apliecināja to, cik svarīgi ir stiprināt stratēģiskās attiecības starp Taivānu un ES, konkrētāk, cik svarīgas ES ir vērienīgas un savstarpēji izdevīgas visaptverošas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības. 2023. gada jūlijā oficiālā vizītē uz Taibeju devās Parlamenta Ārlietu komiteja (AFET). Galvenais temats bija globālās drošības problēmas Taivānas šaurumā.

Honkonga

ES piešķir lielu nozīmi Honkongas augstajai autonomijas pakāpei, kas ir jāsaglabā saskaņā ar Pamatlikumu un starptautiskajām saistībām. Pēdējo desmit gadu laikā Honkongā ir krasi pasliktinājusies demokrātija un pamatbrīvības. Pekina ir iedragājusi politisko opozīciju un neatkarīgu presi un izformējusi pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tā cenšoties likvidēt principu “viena valsts, divas sistēmas”, kas nepārprotami pārkāpj 1984. gada Ķīnas un Lielbritānijas kopīgo deklarāciju.

ES ir Honkongas otrā lielākā preču tirdzniecības partnere pēc Ķīnas kontinentālās daļas. 2021. gadā Honkongā darbojās apmēram 1500 ES uzņēmumi, un daudzi no tiem izmanto Honkongu kā bāzi visā reģionā. Divpusējā ES un Honkongas preču tirdzniecība 2022. gadā sasniedza 30,1 miljardu EUR. 2022. gadā ES preču eksports uz Honkongu sasniedza 24,7 miljardus EUR, savukārt imports no Honkongas sasniedza 5,4 miljardus EUR.

Honkongas Likumdošanas padomes septītā sasaukuma vēlēšanas notika 2021. gada decembrī, un bez pārsteiguma tajās uzvarēja Ķīnu atbalstošie kandidāti. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels paziņoja, ka ES šīs vēlēšanas apvienojumā ar pastāvīgo spiedienu uz pilsonisko sabiedrību uzskata par vēl vienu soli ceļā uz atteikšanos no principa “viena valsts, divas sistēmas”. Turklāt 2022. gada maijā 1500 vēlēšanu komitejas locekļi balsoja par vienīgo kandidātu John Lee Ka-chiu, ievēlot viņu par jauno izpildkomitejas vadītāju. Vēlētāju atbalsts Lee bija 99 % salīdzinājumā ar 66 %, ko ieguva viņa priekšgājēja Carrie Lam, kas vadīja Honkongu no 2017. gada. 2023. gada decembrī Honkongā notika rajonu padomju vēlēšanas. Tajās nobalsoja tikai 27,5 % Honkongas iedzīvotāju, kas ir zemākā vēlētāju aktivitāte kopš tā pārstāja būt britu kolonija.

Neraugoties uz pieaugošo starptautisko kritiku, 2024. gada martā Honkonga pieņēma savu jauno Nacionālās drošības likumu (pazīstams kā Pamatlikuma 23. pants). Likums ietver tādus jautājumus kā nodevība, spiegošana, valsts noslēpumu zādzība, musināšana un ārvalstu iejaukšanās. Cilvēktiesību organizācijas uzskata, ka tas ir pēdējais mēģinājums apklusināt demokrātiskos viedokļus Honkongā. ES ir ļoti nobažījusies par šā tiesību akta iespējamo ietekmi uz tiesībām un brīvībām.

Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas par politisko situāciju Honkongā. Parlamenta 2017. gada decembra ieteikumā saistībā ar 20. gadadienu, kopš izveidots Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabals, ir uzsvērts, ka ir svarīgi ievērot Honkongas Pamatlikumu, lai turpinātu stiprināt attiecības ar ES. Parlaments nosodīja Ķīnas iejaukšanos Honkongas iekšējās lietās, kas apdraud modeli “viena valsts, divas sistēmas”. Parlaments 2020. gada jūnija rezolūcijā vienpusējo valsts tiesību aktu ieviešanu drošības jomā nosauca par visaptverošu uzbrukumu Honkongas autonomijai, tiesiskumam un pamatbrīvībām. Ķīnai ir saistoša kopīgā deklarācija, kas ANO tika reģistrēta kā juridiski saistošs līgums, lai saglabātu Honkongas augsto autonomijas pakāpi un tiesības un brīvības.

2021. gada janvāra rezolūcijā par demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Honkongā Parlaments aicināja nekavējoties un bez nosacījumu izvirzīšanas atbrīvot visus, kas Honkongā tika aizturēti 2021. gada pirmajās divās nedēļās, kā arī tos, kas apcietināti pirms tam, pamatojoties uz nacionālo drošības likumu. Parlaments mudināja iestādes ievērot Honkongas tiesiskumu, cilvēktiesības, demokrātijas principus un augstu autonomijas līmeni.

2021. gada jūlijā Parlaments pieņēma rezolūciju par Honkongu, jo īpaši laikraksta “Apple Daily” lietu, kurā nosoda vārda brīvības ierobežojumus un mudina Honkongas iestādes nekavējoties un bez nosacījumu izvirzīšanas atbrīvot visus žurnālistus un citus aktīvistus, kas apcietināti, pamatojoties uz drošības likumu, un atsaukt visas apsūdzības.

2022. gada janvārī Parlaments pieņēma vēl vienu rezolūciju par pamatbrīvību pārkāpumiem Honkongā, stingri nosodot mērķtiecīgos uzbrukumus opozīcijai, NVO un medijiem.

2022. gada janvārī Parlaments pieņēma rezolūciju par pamatbrīvību stāvokļa pasliktināšanos Honkongā, kurā nosodīja to, ka Ķīna Honkongā apspiež politisko opozīciju un prodemokrātiskos aktīvistus, īpaši izceļot Jimmy Lai gadījumu.

2024. gada aprīlī Parlaments pieņēma rezolūciju par jauno drošības likumu Honkongā un Andy Li un Joseph John lietu, kurā nosodīja likuma saturu, kas pilnībā iznīcina pamatbīvības. Parlaments pauda nožēlu par to, ka kopš tā pieņemšanas ir arestēti vairāk nekā 200 cilvēki.

Japāna

Tā kā ES un Japāna ir stratēģiski partneri kopš 2003. gada, tām ir kopīgas pamatvērtības, piemēram, cilvēktiesību ievērošana, demokrātija un tiesiskums, kā arī stingra apņemšanās veicināt ilgtspējīgu attīstību, multilaterālismu un uz noteikumiem balstītu (PTO) sistēmu. Japāna ir apņēmusies efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu cīņai pret klimata pārmaiņām un citus daudzpusējus vides nolīgumus. Tomēr ir daži jautājumi, kas rada bažas ES: Japānā joprojām piemērotais nāvessods, vaļu medības un vecāku veiktas ES bērnu nolaupīšanas, aizvedot bērnus uz Japānu.

ES un Japāna 2019. gada februārī uzlaboja divpusējās stratēģiskās attiecības, provizoriski īstenojot ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu (SPN) un stājoties spēkā ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumam (EPN). EPN ir vissvarīgākais divpusējais tirdzniecības nolīgums, ko ES jebkad noslēgusi, jo tas aptver gandrīz vienu trešdaļu no pasaules IKP, gandrīz 40 % no pasaules tirdzniecības apjoma un vairāk nekā 600 miljonus cilvēku. EPN ir ietvertas arī saistības gan attiecībā uz preču tirdzniecību, gan pakalpojumu tirdzniecību, un tajā paredzēta sistēma divpusējo investīciju veicināšanai. Tajā ir izvirzīti arī vērienīgi mērķi ilgtspējīgai attīstībai un pirmo reizi ir iekļauta īpaša apņemšanās īstenot Parīzes klimata nolīgumu. ES un Japāna 2020. gada jūnijā parakstīja nolīgumu par civilās aviācijas drošumu. Savstarpība attiecībā uz bezvīzu ceļošanu ES pilsoņiem uz Japānu joprojām ir jautājums, kas ir divpusējo attiecību darba kārtībā, jo Japānas valstspiederīgie ES var ieceļot bez vīzas.

Kopš EPN stāšanās spēkā preču tirdzniecība ir pieaugusi par 20 % un lauksaimniecības pārtikas tirdzniecība ir pieaugusi par 34 %. Japāna atzinīgi novērtēja ES lēmumu atcelt pēc Japānā 2011. gadā notikušās zemestrīces pieņemtos importa ierobežojumus pārtikas produktiem no Fukušimas reģiona. Japāna ir ES otrā lielākā tirdzniecības partnere Āzijā pēc Ķīnas, un savstarpējās tirdzniecības apjoms 2022. gadā bija 141,4 miljardi EUR. 2022. gadā ES eksports uz Japānu sasniedza 69,8 miljardus EUR. ES preču tirdzniecības pārpalikums bija 1,8 miljardi EUR.

Abas puses joprojām ir apņēmības pilnas uzlabot investīciju attiecības, nākotnē noslēdzot atsevišķu investīciju nolīgumu, kurā iekļaus investoru/investīciju aizsardzības standartus un strīdu izšķiršanas mehānismu. Kopš ES un Japānas digitālās partnerības uzsākšanas 2022. gada maijā turpinās darbs tādās stratēģiskās jomās kā pusvadītāji, augstas veiktspējas datošana un kvantu tehnoloģijas, 5G un citas jomas, kā arī noturīga digitālā savienotība. ES un Japāna ir vienas no lielākajām digitālajām ekonomikām pasaulē. Brīva datu plūsma starp ES un Japānu ir būtisks elements uzņēmumiem, un tā ir nozīmīgs rezultāts, kas panākts ar ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā un digitālo partnerību ar Japānu. Augsta līmeņa ekonomikas dialogā 2023. gada oktobrī ES un Japāna noslēdza vienošanos par pārrobežu datu plūsmām. Tiklīdz saskaņotie noteikumi būs ratificēti, tie tiks iekļauti ES un Japānas EPN.

ES un Japāna ir līdzīgi domājošas stratēģiskās partneres ar līdzīgu pieeju Indijas un Klusā okeāna reģionam. Tās ir vienojušās, ka būtu lietderīgi pastiprināt ES iesaisti šajā reģionā, kā arī pastiprināt sadarbību ar Japānu un citiem partneriem. Ir abpusēja interese veicināt sadarbību tādās jomās kā savienotība, jūras drošība, vide, klimata pārmaiņas, tirdzniecība un investīcijas, digitālie jautājumi, multilaterālisma veicināšana un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības saglabāšana.

ES un Japānas 29. samits notika 2023. gada jūlijā Briselē. ES un Japāna joprojām apņēmīgi atbalsta Ukrainu. Abas valstis nosodīja Ziemeļkorejā notiekošo kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādi. Līderi uzsvēra vēlmi veidot konstruktīvas un stabilas attiecības ar Ķīnu un turpināt attīstīt drošības partnerību, kas veicinātu ciešāku sadarbību jūras drošības, kiberdrošības, hibrīddraudu, terorisma apkarošanas, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jomā. Enerģētikas un zaļās pārkārtošanās jomā līderi atkārtoti uzsvēra savu kopīgo mērķi līdz 2050. gadam panākt neto nulles emisiju līmeni. Zaļās alianses ietvaros tās vienojās pastiprināt darbu pie enerģētikas pārkārtošanas, sadarbojoties energoefektivitātes, mazoglekļa un atjaunīgā ūdeņraža, atkrastes atjaunīgās enerģijas, oglekļa uztveršanas, izmantošanas un reciklēšanas jomā.

Japānu un pasauli spēcīgi satricināja bijušā premjerministra Shinzo Abe slepkavība 2022. gada jūlijā Narā, brīdī, kad viņš uzstājās 2022. gada vēlēšanu kampaņas pasākumā. Japānas padomnieku palātas, ko ievēl uz sešiem gadiem, vēlēšanas notika divas dienas vēlāk. Liberāli demokrātiskā partija nedaudz palielināja savu mandātu skaitu, tika arī uzstādīts jauns rekords, proti, 28 % mandātu ieguva sievietes. Nākamās vispārējās vēlēšanas notiks 2025. gadā. Valdošā Liberāli demokrātiskā partija 2024. gada septembrī ievēlēs savu priekšsēdētāju uz trim gadiem. Vēlēšanu uzvarētājs vadīs partiju nākamajās Japānas vispārējās vēlēšanās.

ES un Japānas divpusējo stratēģisko attiecību uzlabošanas ietvaros Eiropas Parlaments un Japānas parlaments stiprina savu starpparlamentāro dialogu. 2018. gada 12. decembrī Parlaments pieņēma divas rezolūcijas – par to, lai noslēgtu stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu un par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu. 2020. gada jūlijā Parlaments pieņēma rezolūciju par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki, kurā uzsvēra situāciju, kādā atrodas tie bērni, kas cieš tādēļ, ka Japānā notikusi bērna vecāka īstenota bērna nolaupīšana, un to, ka netiek piemēroti attiecīgie likumi un izpildīti tiesu spriedumi. Citas svarīgas rezolūcijas: 2021. gada 21. janvāra rezolūcija par savienojamību un ES un Āzijas attiecībām, 2022. gada 7. jūnija rezolūcija par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā un 2022. gada 5. jūlija rezolūcija par Eiropas stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionam tirdzniecības un investīciju jomā.

Parlaments 2023. gada decembrī pieņēma rezolūciju par ES un Japānas attiecībām, atzīstot ES un Japānas EPN un SPN būtisko nozīmi un aicinot ātri pilnībā ratificēt SPN (provizoriska īstenošana). Parlaments aicināja izveidot visaptverošu drošības partnerību, paātrinātu sadarbību enerģētikas jomā, sadarbību vides jomā un dialogu par cilvēktiesībām.

ES un Japānas 41. starpparlamentārā sanāksme notika 2023. gada jūlijā Strasbūrā, kurā tika apspriestas politiskās, ekonomiskās un sociālās norises, Krievijas karš Ukrainā, drošības jautājumui Japānā, Austrumāzijā un Dienvidaustrumāzijā, ES un Japānas digitālā partnerība, sadarbība vides un enerģētikas jomā un tirdzniecības attiecības. Tika parakstīts kopīgs paziņojums, kurā aicināts izstrādāt starptautiskus noteikumus mākslīgā intelekta jomā.

2023. gada jūlijā Japānu apmeklēja Parlamenta AFET komiteja. Notika viedokļu apmaiņa par globālo drošību, kiberdrošību un dezinformāciju, kā arī par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Japānas parlaments pauda nopietnas bažas par Taivānas drošības situāciju.

Dienvidkoreja (Korejas Republika)

ES un Dienvidkorejas attiecības aizsākās 1997. gadā ar Nolīgumu par muitas sadarbību un savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās. Dienvidkoreja ir viena no 10 galvenajām ES stratēģiskajām partnerēm, un ES un Dienvidkorejas stratēģiskā partnerība balstās uz trim galvenajiem pīlāriem, kuru pamatā ir trīs galvenie nolīgumi:

ES un Dienvidkorejas pamatnolīgums, kas ir spēkā kopš 2014. gada jūnija un nodrošina vispārēju struktūru stratēģiskajai partnerībai un visaptverošai divpusējai sadarbībai. Apvienotā komiteja nodrošina un uzrauga tā īstenošanu.
ES un Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN), kas ratificēts 2015. gada decembrī. Dienvidkoreja bija pirmā Āzijas valsts, kas parakstīja BTN ar ES, un šis BTN ir viens no vērienīgākajiem ES tirdzniecības nolīgumiem. Tas ir ievērojami plašāks par iepriekšējiem nolīgumiem. BTN mērķis ir likvidēt šķēršļus divpusējai tirdzniecībai, izveidot paplašinātu un drošu preču un pakalpojumu tirgu un radīt stabilu vidi investīcijām.
ES un Dienvidkorejas Krīžu pārvarēšanas dalības ietvarnolīgums (FPA), kas ir spēkā kopš 2016. gada un kas stiprina stratēģisko partnerību drošības jautājumos, ļaujot Dienvidkorejai piedalīties ES civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās. FPA arī veicina Dienvidkorejas iesaistīšanos ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās, lai uzlabotu reaģēšanas efektivitāti krīzes situācijās.

ES un Dienvidkorejas Apvienotās komitejas 19. sanāksme notika 2023. gada martā Briselē, atzīmējot ES un Dienvidkorejas diplomātisko attiecību 60. gadadienu, tajā tika pārskatīts progress divpusējās, reģionālās un globālās sadarbības jomās un risinātas pašreizējās un turpmākās problēmas.

2023. gada maijā Seulā notika ES un Korejas Republikas 10. samits. Līderi vienojās saglabāt un palielināt kolektīvo spiedienu uz Krieviju, jo īpaši efektīvi īstenojot sankcijas. ES un Dienvidkoreja aicināja visas ANO dalībvalstis paust vienotu un stingru nostāju pret Ziemeļkorejas nelikumīgo ieroču programmu. Līderi apsprieda arī sadarbības veicināšanu pusvadītāju, nākamās paaudzes mobilo tīklu, kvantu un augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta un digitālo platformu jomā.

Divpusējā ES un Dienvidkorejas tirdzniecība ir turpinājusi pieaugt, 2022. gadā sasniedzot gandrīz 132 miljardus EUR. Dienvidkoreja ir ES devītais lielākais preču eksporta galamērķis, savukārt ES ir Dienvidkorejas trešais lielākais eksporta tirgus. Taču ir atsevišķas jomas, kurās joprojām pastāv problēmas, un ES aicina Dienvidkoreju novērst šķēršļus ES dzīvnieku izcelsmes produktu importam un ratificēt vēl nepieņemto Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju par piespiedu darba aizliegšanu.

2021. gada maijā Dienvidkoreja rīkoja 2021. gada P4G Seulas vides samitu, kurā nāca klajā ar Seulas deklarāciju. Tajā pausts atbalsts tam, lai globālās temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni nepārsniegtu 2 °C, nevis 1,5 °C. Līderi mudināja palielināt valstu izdevumus siltumnīcefekta gāzu samazināšanai, paātrināt centienus atteikties no neatjaunojamiem energoresursiem un sadarboties, lai risinātu jautājumu par plastmasas atkritumiem jūras ekosistēmās.

Dienvidkorejas zinātnes un tehnoloģiju nozare ir viena no vismodernākajiem pasaulē. Tā koncentrējas uz inovāciju, un tai ir ievērojami sasniegumi robotikas un mākslīgā intelekta jomā, kas paver jaunas iespējas, lai palielinātu zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību ar ES. Ciešāka sadarbība jau izveidojusies kiberdraudu jomā, jo Dienvidkorejā ir augsti digitalizēta ekonomika un tiek izstrādāta valsts kiberdrošības stratēģija, ņemot vērā nelikumīgas ielaušanās gadījumus tās datorsistēmās un uzbrukumus šīm sistēmām, kas ietekmēja miljoniem cilvēku un oficiālo iestāžu vietnes. Par lielāko daļu no šiem lielajiem kiberuzbrukumiem aizdomās tiek turēta Ziemeļkoreja.

Prezidenta vēlēšanās, kas notika 2022. gada martā, sīvā cīņā uzvarēja konservatīvais Yoon Suk-yeol. Astotās vietvaru vēlēšanas notika 2022. gada jūnijā, un tās tika rīkots vienlaikus ar papildu vēlēšanām uz brīvajām vietām Nacionālajā asamblejā. Prezidenta Yoon Suk-yeol valdošā partija uzvarēja 12 no 17 lielo pilsētu mēru un provinču gubernatoru vēlēšanām, vēl vairāk paplašinot viņa ietekmi. 2024. gada aprīlī Dienvidkorejā notika parlamenta vēlēšanas, kas tika uzskatītas par pašreizējās administrācijas vidusposma testu. Liberālā demokrātiskā opozīcijas partija kopā ar mazākām opozīcijas partijām ieguva 192 vietas no 300 vietām Nacionālajā asamblejā, kas nozīmē prezidenta Yoon Suk-yeol un viņa Tautas varas partijas sakāvi.

Dienvidkoreja apgalvo, ka Japāna joprojām ir parādā valstij kompensācijas par Otrajā pasaules karā nodarīto. Abu valstu attiecības joprojām ir saspringtas, neraugoties uz centieniem atjaunot saites ar 1965. gada līgumu. Īpaši strīdīgs ir “komforta sieviešu” jautājums (seksa verdzenes laikā no 1932. līdz 1945. gadam). Dienvidkoreja ir paudusi bažas arī par Japānas plāniem no Fukušimas spēkstacijas piesārņoto ūdeni ielaist Klusajā okeānā, kas negatīvi ietekmēs jūras organismus un līdz ar to arī zvejas nozari. Prezidenta Yoon Suk-yeol ārpolitikas kurss paredz tuvināšanos Japānai, lai atrisinātu pašreizējos strīdus un novērstu tirdzniecības šķēršļus.

Laikā no 2018. gada aprīļa līdz septembrim notika trīs abu Korejas valstu samiti, lai censtos panākt atteikšanos no kodolieročiem, taču pēc ASV un Ziemeļkorejas 2019. gada samita Hanojā dialogs un sadarbība apstājās un vēlreiz pasliktinājās 2019. gada augustā pēc ASV un Dienvidkorejas kopīgām militārām mācībām. Saspīlējums saasinājās līdz ar Ziemeļkorejas tuva darbības rādiusa raķešu palaišanu 2020. gada martā, sprādzienu Korejas valstu sadarbības birojā Kaesongā 2020. gada jūnijā un Dienvidkorejas pilsoņa nāvi Ziemeļkorejas teritorijā. 2022. gada augustā Dienvidkorejas prezidents Yoon Suk-yeol paziņoja, ka viņš piedāvās liela mēroga atbalsta paketi Phenjanai apmaiņā pret atteikšanos no kodolieročiem, kas būtiski uzlabotu Ziemeļkorejas ekonomiku, ja vien šī valsts sāktu patiesu un būtisku atteikšanos no kodolieročiem.

Pēc Covid-19 pandēmijas Dienvidkoreja un Amerikas Savienotās Valstis 2022. gada augustā atsāka kopīgas militārās mācības pēc tam, kad prezidents Yoon Suk-yeol pieņēma lēmumu pastiprināt atturēšanas spējas. Iepriekš Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidkoreja un Japāna piedalījās pretballistisko raķešu aizsardzības mācībās pie Havaju salu krastiem 2022. gada pavasarī, demonstrējot Seulas un Tokijas attiecību uzlabošanos. Amerikas Savienotās Valstis, Dienvidkoreja un Japāna 2024. gada janvārī veica vislielākās apvienotās jūras spēku mācības, kādas jebkad notikušas, izrādot spēkus pret Ziemeļkoreju. Dienvidkorejas militārie spēki 2024. gada janvārī paziņoja, ka saskaņā ar 2018. gada septembrī parakstīto Korejas iekšējo militāro nolīgumu vairs nepastāv nemilitārā zona.

Parlaments ir ļoti nobažījies par attiecībām starp abām Korejas pussalas valstīm. ES atbalsta diplomātisku risinājumu Korejas kodolkrīzei un plāno turpināt savu tā saucamās kritiskās iesaistes stratēģiju. Parlaments ir vienīgā ES iestāde, kurai ir oficiālas attiecības ar Ziemeļkoreju.

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Ziemeļkoreja)

ES attiecībā uz Ziemeļkoreju īsteno kritiskas iesaistīšanās politiku, kas vienlaikus izmanto gan noteikto sankciju un citu pasākumu spiedienu, gan atvērtu saziņas kanālu uzturēšanu. Divpusējās attiecības ir ierobežotas, un starp ES un Ziemeļkoreju nav spēkā neviens divpusējs politisks vai komerciāls līgums. Ja neskaita humāno palīdzību, pārējā ES attīstības sadarbība, kura galvenokārt ir saistīta ar pārtikas nodrošinājumu, ir atkarīga no politiskiem apsvērumiem, ANO sankcijām un citiem ierobežojumiem. ES nav divpusējas attīstības palīdzības programmas ar Ziemeļkoreju. Sešām ES dalībvalstīm ir vēstniecības Phenjanā. Tur darbojas arī Francijas Kultūras sadarbības birojs. Ievērojams skaits ES dalībvalstu ir akreditējušas Ziemeļkorejā savus vēstniekus, kas pastāvīgi dzīvo Seulā. Ziemeļkorejas robežu slēgšana 2020. gada janvārī ir apgrūtinājusi personāla rotāciju, jo ir sarežģīti iebraukt valstī un izbraukt no tās, tāpēc diplomātiskā klātbūtne ir samazinājusies.

ES sankcijas pret Ziemeļkoreju ir visstingrākās no šāda veida sankcijām, kas pieņemtas, reaģējot uz kādas valsts kodolieroču un ballistisko raķešu izstrādes darbībām. ES ir īstenojusi visas attiecīgās ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas un ir ieviesusi savu autonomo sankciju režīmu, tādējādi papildinot un pastiprinot ANO pieņemtās sankcijas. ES 2020. gada septembrī rīkoja ceturto sazināšanās kārtu ar trešām valstīm, mudinot tās pilnībā īstenot ANO DP rezolūcijas. 2021. gada martā ES pirmo reizi paziņoja par cilvēktiesību sankcijām pret KTDR, kas ir daļa no ES globālā sankciju režīma par cilvēktiesību pārkāpumiem. Sarakstā par palīdzību represīvu darbību veikšanai ir iekļauti divi ministri, kā arī Centrālā prokuratūra. 2022. gada decembrī ES pieņēma jaunas sankcijas pret astoņām personām un četrām vienībām saistībā ar to iesaistīšanos Ziemeļkorejas ballistiskās un kodolprogrammās un starptautisko sankciju apiešanu.

Ziemeļkoreja 2017. gadā pastiprināja savu kodolprogrammu, kas palielināja spriedzi attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Dienvidkoreju. Kamēr ASV politika paredz maksimāla spiediena izdarīšanu, bijušais Dienvidkorejas prezidents Moon Jae-in 2018. gadā trīs reizes iesaistījās saspīlējuma mazināšanā un tikās ar Ziemeļkorejas līderi Kim Jong-un. Pēc neveiksmīgā 2019. gada samita Hanojā, kurā piedalījās prezidents Tramps un Kim Jong-un, spriedze un neuzticēšanās tikai pieauga. Kopš 2021. gada jūlija Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra ziņo, ka Yongbyon Kodolpētniecības centrā palielinās kodolaktivitāte, un tajā darbojas eksperimentāls reaktors ar piecu megavatu jaudu. Kopš 2021. gada septembra Ziemeļkoreja ir veikusi jaunu tāldarbības spārnoto raķešu izmēģinājumus. Tās spēj lidot zemāk un ļoti plakanās trajektorijās, kas apgrūtina to pārtveršanu. 2022. gadā tā veica lielākos ballistisko raķešu izmēģinājumus, nodemonstrējot, ka tās starpkontinentālās raķetes spētu sasniegt Amerikas Savienotās Valstis. Saspīlējumu 2022. gada martā pastiprināja tas, ka Ziemeļkoreja palaida jauna tipa starpkontinentālo ballistisko raķetiHwasong-17, kas ir līdz šim lielākā raķete. Tās augstums virs jūras līmeņa pārsniedz jebkuras iepriekš testētās raķetes augstumu, sasniedzot 6000 km. Dienvidkoreja stiprina savas aizsardzības spējas un militāro sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tostarp piedaloties liela mēroga kopīgās militārās mācībās un izvēršot papildu ASV pretgaisa pretraķešu sistēmas. Ziemeļkorejas stratēģija ir piespiest Amerikas Savienotās Valstis atsākt sarunas par sankcijām un humāno palīdzību.

Ziemeļkorejas atgriešanās pie raķešu izmēģinājumiem 2022. gadā kopā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir liels izaicinājums Dienvidkorejas prezidentam Yoon Seok-yeol, kurš ieņem stingru nostāju. 2023. un 2024. gadā Ziemeļkoreja turpināja palaist ballistiskās raķetes, kas to terminālajā fāzē sasniedz hiperskaņas ātrumu un 5–10 reizes pārsniedz skaņas ātrumu, ļaujot tām izvairīties no atklāšanas un pretraķešu aizsardzības sistēmām.

2022. gada septembrī Ziemeļkorejas Augstākā tautas asambleja pieņēma likumu, kas padara valsts kodolstāvokli neatgriezenisku un pieļauj preventīvus kodoluzbrukumus, ja tai draud uzbrukums. 2023. gada septembrī Ziemeļkoreja grozīja savu konstitūciju, lai stiprinātu un paplašinātu savu kodolvaru. Līderis Kim Jong-un norādīja uz pieaugošo sadarbību starp Amerikas Savienotajām Valstīm, Dienvidkoreju un Japānu kā “sliktāko faktisko apdraudējumu”, ar ko saskaras šī izolētā valsts.

Augstākais līderis Kim Jong-un 2024. gada janvārī pavēlēja grozīt Ziemeļkorejas konstitūciju, lai atceltu mērķi mierīgi apvienoties ar Dienvidkoreju, tagad pasludinot to par naidīgu atsevišķu valsti. Tas nozīmē, ka oficiālā politika izslēdz miermīlīgu apvienošanos. Šī politikas maiņa iet roku rokā ar Ķīnas un Krievijas atjaunoto atbalstu.

ES ir nosodījusi raķešu palaišanu, aicinot Ziemeļkoreju pildīt savas saistības saskaņā ar ANO DP rezolūcijām un atturēties no jebkādām darbībām, kas apdraud diplomātijas un dialoga vidi. ES ir apņēmusies atteikties no kodolieročiem. Kamēr Ziemeļkoreja nebūs izpildījusi savas saistības saskaņā ar ANO DP rezolūcijām, ES turpinās stingri īstenot sankcijas, mudinot starptautisko sabiedrību rīkoties tāpat.

Delegāciju attiecībām ar Korejas pussalu (DKOR) tika izveidota 2004. gadā. Kopš tā laika DKOR ir vienīgā ES institūcija, kam ir oficiālas attiecības ar Ziemeļkoreju. Starpparlamentārās sanāksmes ar Augstāko tautas asambleju notiek reti. Lai arī Parlamenta delegācija sākotnēji centās saglabāt saziņas kanālus atvērtus, politiskie un militārie notikumi Ziemeļkorejā un jo īpaši tās kodolizmēģinājumi un ballistisko raķešu izmēģinājumi ir padarījuši delegācijas kontaktus ar Ziemeļkoreju retākus. DKOR regulārajās sanāksmēs galvenā uzmanība tikusi pievērsta attiecībām starp abām Korejas valstīm un drošības situācijai Korejas pussalā. DKOR tiksies ar “6-Party-Talks” pušu pārstāvjiem, lai labāk izprastu katras puses nostāju un sarkanās līnijas un redzētu, vai ir iespējams risināt sarunas, lai mazinātu spriedzi.

Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, kurās nosodīta Ziemeļkorejas kodolprogramma un raķešu programma. 2022. gada aprīlī Parlaments pieņēma rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Ziemeļkorejā, cita starpā arī reliģisko minoritāšu vajāšanu.

Airis Meier / Samuel Cantell / Jorge Soutullo

05-2024