Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU)
REACT-EU ir programma, ar kuru ir paredzēts panākt atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas radītajiem sociālajiem un ekonomiskajiem zaudējumiem un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai atveseļošanai. Ar REACT-EU iecerēts laikposmā no 2021. gada līdz 2022. gadam mobilizēt papildu 47,5 miljardus EUR struktūrfondiem un palielināt kohēzijas politikas izdevumu vieglu pielāgošanu.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 177. un 322. pants.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2221 (2020. gada 23. decembris), ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)
Vispārīga informācija
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ekonomiskās darbības palēnināšanās visā Savienībā ir radījusi ievērojamus zaudējumus, jo īpaši bezdarba pieaugumu un ekonomikas sarukšanu. Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja REACT-EU paketi Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai reģionos, kurus krīze skārusi vissmagāk. Tas papildina divus agrākus priekšlikumus – Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII) un Papildināto investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+) –, ar kuriem tika grozīti noteikumi par kohēzijas politikas izdevumiem. REACT-EU izpaužas kā mērķtiecīgi grozījumi Regulā (ES) Nr. 1303/2013, Kopīgo noteikumu regulā, kas ir tiesiskais regulējums, kurš reglamentē pašreizējo kohēzijas politikas plānošanas periodu.
Komisijas priekšlikums
Sākotnēji Komisija ierosināja 2020.–2022. gada periodam piešķirt papildu līdzekļus 54,8 miljardu EUR apmērā (2018. gada cenās) Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD).
No šīs kopsummas 2020. gadā bija jādara pieejami 4,8 miljardi EUR kā papildinājums esošajām kohēzijas politikas programmām, savukārt papildu resursi 50 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2021. līdz 2022. gadam tiktu nodrošināti, izmantojot Eiropas Atveseļošanas instrumentu (NextGenerationEU).
Attiecībā uz ERAF un ESF saskaņā ar mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” būs pieejami papildu līdzekļi saskaņā ar jaunu vienoto tematisko mērķi “Palīdzēt veicināt ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai”.
Attiecībā uz ERAF šos papildu resursus galvenokārt paredzēts izmantot, lai atbalstītu investīcijas veselības aprūpes izstrādājumos un pakalpojumos un sniegtu atbalstu apgrozāmā kapitāla vai investīciju atbalsta veidā MVU vajadzībām, tostarp atbalstu saimnieciskās darbības un personāla izmaksu un veselības un drošības pasākumu izmaksu segšanai.
Attiecībā uz ESF papildu resursus galvenokārt paredzēts izmantot, lai saglabātu darbvietas, arī izmantojot saīsināta darba laika shēmas un atbalstu pašnodarbinātām personām, radītu darbvietas, jo īpaši neaizsargātām iedzīvotāju grupām, atbalstītu jauniešu nodarbinātības pasākumus, attīstītu prasmes un lai uzlabotu piekļuvi vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem visiem, tostarp arī bērniem.
Līdz 4 % no papildu resursiem, kas pieejami programmām saskaņā ar ERAF un ESF, var piešķirt tehniskajai palīdzībai.
Līdzekļi jāsadala starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Komisijas īstenošanas lēmumu un saskaņā ar konkrētiem piešķiršanas kritērijiem, kuros ņemta vērā dalībvalstu relatīvā labklājība un tas, cik lielā mērā pašreizējā krīze ietekmē to ekonomiku un sabiedrību. Līdzekļi netiek sadalīti pa reģioniem, kā tas parasti notiek kohēzijas politikas jomā.
Komisija ir ierosinājusi augstu priekšfinansējuma likmi (50 %), lai nodrošinātu ātru atbalstu reālajai ekonomikai. Turklāt papildu atbalstu var pilnībā finansēt no ES budžeta, neprasot valsts līdzfinansējumu, un tas atšķiras no parastajiem kohēzijas politikas noteikumiem.
Padomes nostāja
Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija augstākā līmeņa sanāksmē ES valstu un valdību vadītāji apstiprināja REACT-EU budžetu 47,5 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2021. gada līdz 2022. gadam, kas ir daļa no vienošanās par Eiropas atveseļošanas plānu. Tomēr tas ir par 5 % mazāk, nekā bija paredzēts Komisijas sākotnējā priekšlikumā. Saskaņā ar Eiropadomes pamatnostādnēm Padome 2020. gada 22. jūlijā vienojās par daļēju pilnvarojumu sarunām ar Eiropas Parlamentu. Padome uzsvēra, ka vairāk jāiegulda kultūrā un tūrismā, kas ir nozares, kuras īpaši smagi skārusi pandēmija. Turklāt Padome ierosināja jaunu noteikumu, kas ļauj pieņemt pagaidu pasākumus fondu vieglai pielāgošanai , lai tos izmantotu turpmāku krīžu gadījumos.
Eiropas Parlamenta loma
REACT-EU priekšlikuma mērķis bija grozīt Kopīgo noteikumu regulu. Tā tika pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas Parlamentam un Padomei piešķir vienlīdzīgas tiesības. Tādēļ Parlamentam bija svarīga loma attiecībā uz šo projektu. Parlamentā Reģionālās attīstības komiteja (REGI) ir uzņēmusies vadību šajā jautājumā un 2020. gada 7. septembrī pieņēma ziņojumu. Ziņojumā bija iekļauti vairāki svarīgi grozījumi Komisijas priekšlikumā. Komiteja jo īpaši uzsvēra, ka ir nepieciešams saglabāt Komisijas ierosināto sākotnējo budžetu, neraugoties uz Eiropadomes ierosinātajiem samazinājumiem. Komiteja arī ierosināja ieguldījumus novirzīt: uz veselības un sociālo infrastruktūru, veselības aprūpes sistēmām un pakalpojumiem visiem, tostarp pārrobežu reģionos, tālākos reģionos, reģionos, kurus skārusi rūpniecības restrukturizācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, tūrismam un kultūrai, jauniešu nodarbinātībai un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām. Turklāt tā uzsvērusi nepieciešamību izmantot arī papildu līdzekļus budžeta saistībām 2023. un 2024. gadā, pārsniedzot Komisijas noteikto termiņu 2022. gadā. Ziņojumā ir arī atgādināts, ka jebkādas atkāpes no parastajiem kohēzijas politikas izdevumu noteikumiem varētu būt tikai īslaicīgas un ka ir jāaizsargā demokrātiskās pārskatatbildības principi. Parlaments 2020. gada septembra plenārsēdē apstiprināja pilnvaras sākt iestāžu sarunas ar Padomi, pamatojoties uz komitejas ziņojumu. Pēdējā trialoga sanāksmē 2020. gada 18. novembrī tika panākta politiska vienošanās ar Padomi, ņemot vērā daudzus Parlamenta galvenos apsvērumus, tostarp to, cik svarīgi ir atbalstīt sociālo kohēziju un klimata mērķus krīzes atveseļošanā un iespēju atbalstīt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu. Vienošanās arī apstiprina Eiropadomes jūlija lēmumu, kurā noteikts REACT-EU budžets 47,5 miljardu EUR apmērā laikposmam no 2021. līdz 2022. gadam bez papildu kohēzijas finansējuma 2020. gadam. Parlaments apstiprināja vienošanos 2020. gada 15. decembra plenārsēdē. REACT-EU regula stājās spēkā 2020. gada 24. decembrī.
Turklāt 2022. gada 12. aprīlī Parlaments pieņēma regulu, lai nodrošinātu lielāku iepriekšēju finansējumu saskaņā ar REACT-EU. Šiem papildu līdzekļiem būtu jāpalīdz dalībvalstīm risināt problēmas, ko rada ārkārtīgi lielais skaits cilvēku, kuri bēg no kara Ukrainā. Ar tiem būtu arī jāatbalsta dalībvalstu pāreja uz noturīgu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas.
Frédéric Gouardères