Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir viena no septiņām Eiropas Savienības iestādēm. To veido divas tiesas: pati Tiesa un Vispārējā tiesa. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir Eiropas Savienības jurisdikcija. Minētās tiesas nodrošina ES primāro un sekundāro tiesību aktu pareizu interpretāciju un piemērošanu Eiropas Savienībā. Tās pārbauda ES iestāžu izdoto tiesību aktu likumīgumu un lemj par to, vai dalībvalstis ir ievērojušas primārajos un sekundārajos tiesību aktos tām noteiktos pienākumus. Tiesa pēc valsts tiesnešu pieprasījuma interpretē arī ES tiesību aktus.

Tiesa

A. Juridiskais pamats

B. Sastāvs un statūti

1. Tiesneši

a. Tiesnešu skaits (LES 19. pants un LESD 252. pants)

Tiesas sastāvā darbojas pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts (27). Tiesai palīdz 11 ģenerāladvokāti. Tiesas tiesneši no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Tiesas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku – minēto pilnvaru termiņu var atjaunot.

b. Amata kandidātiem izvirzītās prasības (LES 19. pants un LESD 253. pants)

  • Tiesnešiem un ģenerāladvokātiem ir jābūt kvalifikācijai, kas ir nepieciešama, lai ieņemtu augstākos tiesnešu amatus viņu attiecīgajā valstī, vai arī ir jābūt juristiem ar atzītu kompetenci.
  • Viņu neatkarība nekādas šaubas radīt nedrīkst.

c. Iecelšana amatā (LESD 253. pants)

Tuvojoties tiesnešu un ģenerāladvokātu pilnvaru termiņa beigām, dalībvalstu valdību pārstāvji, apspriedušies ar komiteju, kuras uzdevums ir sniegt atzinumu par potenciālo kandidātu piemērotību, kopīgi vienojoties, ieceļ Tiesas tiesnešus vai ģenerāladvokātus (255. panta LESD).

2. Pilnvaru raksturojums

a. Termiņš (LESD 253. pants un Statūti)

Pilnvaru termiņš ir seši gadi. Ik pēc trijiem gadiem notiek Tiesas sastāva daļēja aizstāšana, vienreiz nomainot pusi tiesnešu, otrreiz – pusi ģenerāladvokātu. Gan tiesnešus, gan ģenerāladvokātus, kuriem beidzas pilnvaru termiņš, amatā var iecelt atkārtoti.

b. Privilēģijas un imunitāte (Statūti)

Tiesneši un ģenerāladvokāti bauda imunitāti pret tiesas procesa ierosināšanu. Pēc amata pilnvaru beigām imunitāte saglabājas attiecībā uz darbībām, kuras viņi ir veikuši, atrodoties oficiālajā amatā. Tiesnešus un ģenerāladvokātus var atbrīvot no amata tikai ar Tiesas vienprātīgu lēmumu.

c. Pienākumi (Statūti)

Tiesneši un ģenerāladvokāti:

  • pirms stāšanās amatā nodod zvērestu (pildīt pienākumus neatkarīgi un objektīvi un ievērot amata noslēpumu);
  • nedrīkst atrasties politiskos vai valsts pārvaldes amatos vai pildīt jebkādus citus profesionālus pienākumus;
  • apņemas pildīt pienākumus, ko uzliek šis amats.

C. Organizācija un darbība (LESD 253. pants un Statūti)

1. Institucionālā struktūra

Eiropas Savienības Tiesas Statūti ir jāpieņem atsevišķā protokolā, ko pievieno Līgumiem (LESD 281. pants). Tiesa priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku uz trim gadiem ievēlē no tiesnešu vidus – minēto pilnvaru termiņu var atjaunot (Protokola Nr. 3 9.a pants). Priekšsēdētājs vada Tiesas darbu un vada Plēnuma vai Virspalātas tiesas sēdes un apspriedes. Tiesa ieceļ Tiesas sekretāru. Tiesas sekretārs ir šīs iestādes ģenerālsekretārs un pārvalda tās departamentus, ievērojot Tiesas priekšsēdētāja norādījumus.

2. Darbība

Tiesa pieņem savu reglamentu, ko ar kvalificētu balsu vairākumu apstiprina Padome. Tiesa var sanākt kopā Plēnumā, kuru veido 27 tiesneši, Virspalātā – 15 tiesneši, vai palātās, kuras sastāv no trim vai pieciem tiesnešiem. Šo iestādi finansē no ES budžeta, kurā tai ir paredzēta pašai sava īpašā budžeta iedaļa (IV iedaļa).

D. Sasniegumi

Eiropas Savienības Tiesa ir sevi apliecinājusi kā Eiropas integrācijas procesa virzītājspēku.

1. Vispārīgā tiesu prakse

Tiesa 1964. gada 15. jūlijā pieņēma spriedumu lietā Costa/Enel, kuram bija kardināla nozīme, jo ar to Kopienas tiesības tika definētas kā neatkarīga tiesību sistēma, kurai ir augstāks juridiskais spēks par dalībvalstu tiesību normām, un deklarēts ES tiesību pārākuma princips[1]. Līdzīgā veidā Tiesas 1963. gada 5. februāra spriedums lietā Van Gend & Loos noteica principu, ka dalībvalstu tiesās Kopienas tiesības ir jāpiemēro nepastarpināti. Pie citiem nozīmīgiem spriedumiem, kas attiecas uz cilvēktiesību aizsardzību, ir pieskaitāms arī 1974. gada 14. maija spriedums Nold lietā, kurā Tiesa noteica, ka cilvēka pamattiesības ir neatņemama to vispārējo tiesību principu daļa, kuru ievērošanu tā nodrošina (4.1.2.).

2. Sasniegumi konkrētās jomās

  • Tiesības veikt uzņēmējdarbību: 1976. gada 8. aprīļa spriedums Royer lietā, kurā Tiesa apstiprināja dalībvalsts pilsoņa tiesības uzturēties jebkuras citas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, vai uzņemošā valsts ir izsniegusi dzīvošanas atļauju.
  • Preču brīva kustība: 1979. gada 20. februāra spriedums Cassis de Dijon lietā, kurā Tiesa nolēma, ka ikvienu kādā dalībvalstī likumīgi ražotu un tirgotu preci principā ir jāvar tirgot jebkuras citas dalībvalsts tirgū.
  • Kopienas starptautiskā jurisdikcija: 1971. gada 31. marta Eiropas Nolīguma par autopārvadājumiem (AETR) spriedums lietā Komisija/Padome, kurā Tiesa atzina Kopienas kompetenci noslēgt starptautiskus nolīgumus jomās, uz kurām attiecas Kopienas tiesības.
  • Nesen pieņemtajos spriedumos, kuros dalībvalstīm, kas direktīvas savos tiesību aktos transponējušas nav jeb tās transponējušas ir, taču novēloti, ir noteikts pienākums atlīdzināt nodarītos zaudējumus.
  • Dažādi spriedumi, kas ir pieņemti sociālā nodrošinājuma un konkurences jomā.
  • Nolēmumi par dalībvalstu izdarītiem ES tiesību pārkāpumiem – tie ir būtiski, lai garantētu pienācīgu vienotā tirgus darbību.
  • Datu aizsardzība: nolēmumi par “drošības zonas” nolīgumu Schrems I (2015. gads) un par ES un ASV privātuma vairogu Schrems II (2020), kas atzina par spēkā neesošiem Komisijas lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību attiecībā uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai aizsargātu Eiropas tiesību pamatprincipus un nodrošinātu stingru datu aizsardzības prasību kopumu.

Jāpiebilst, ka viens no ievērojamākajiem Tiesas sasniegumiem ir tās pasludinātais princips, ka Līgumus nedrīkst interpretēt iesīkstējušā veidā, bet gan, ka tie ir jāskata, ņemot vērā integrācijas pakāpi un pašos Līgumos noteiktos mērķus. Pamatojoties uz šo principu, ES varēja pieņemt tiesību aktus jomās, uz kurām konkrētas Līgumu normas neattiecas, piemēram, reglamentēt cīņu pret apkārtējās vides piesārņošanu (2005. gada 13. septembrī Tiesa pieņēma spriedumu lietā C-176/03, ar kuru tā faktiski atļāva ES noteikt regulējumu kas ir saistīts ar krimināltiesībām un kurus [Savienības likumdevējs] “uzskata par vajadzīgiem” no vides aizsardzības mērķu sasniegšanas viedokļa).

2022. gadā Tiesā tika iesniegti 806 prasības pieteikumi, tostarp 546 prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, 37 pirmās instances procesos un 209 apelācijas lietās pret Vispārējās tiesas nolēmumiem. Ir izskatītas 808 lietas, tostarp 564 – prejudiciālā nolēmuma tiesvedībā, 36 prasības pieteikumi pirmās instances procesos un 196 apelācijas lietas pret Vispārējās tiesas nolēmumiem. Visvairāk pieprasījumu ir iesniegti no Vācijas (98), Itālijas (63), Bulgārijas (43) un Spānijas (41). Vidējais tiesvedības ilgums bija 16,4 mēneši[2]. 2022. gada 31. decembrī neizskatītas vēl bija 1111 lietas.

Vispārējā tiesa

A. Juridiskais pamats

LESD 254.–257. pants, Euratom līguma 40. pants un Līgumiem pievienotā Protokola Nr. 3 “Par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem” IV sadaļa.

B. Sastāvs un statūti (LESD 254. pants)

1. Tiesneši

a. Skaits (LES 19. pants un LESD 254. pants)

LESD 254. pantā ir noteikts, ka tās tiesnešu skaits ir paredzēts statūtos. Tā Protokola Nr. 3 par šiem statūtiem 48. pantā, kuru grozīja ar Regulu (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs), ir teikts, ka Vispārējā tiesā ir divi tiesneši no katras dalībvalsts (patlaban 54). Tiesnešus, savstarpēji vienojoties, ieceļ dalībvalstu valdības pēc apspriešanās ar ekspertu grupu, kas ir izveidota, lai sniegtu atzinumu par kandidātu piemērotību tiesneša amatam. Tiesnešu pilnvaru termiņš ir seši gadi, un tas ir atjaunojams. Tiesnešiem var likt pildīt ģenerāladvokāta pienākumus, jo atšķirībā no Tiesas Vispārējā tiesā pastāvīgu ģenerāladvokāta amatu nav.

b. Prasības amata kandidātiem

Tādas pašas kā tiesneša amata kandidātiem Tiesā (LES 19. pants). Lai kandidātus ieceltu par tiesnešiem Vispārējā tiesā, viņiem ir jāapliecina prasmes, kādas ir nepieciešamas iecelšanai augstā tiesneša amatā.

c. Iecelšanas procedūra

Tāda pati kā Tiesā.

2. Pilnvaru raksturojums

Tādas pašas kā Tiesas tiesnešiem.

C. Organizācija un darbība

Lai arī tiesneši no sava vidus ieceļ tiesas priekšsēdētāju uz trim gadiem un tiesas sekretāru uz sešiem gadiem, tomēr Vispārējā tiesa izmanto Tiesas dienestus, lai veiktu savas administratīvās un lingvistiskās funkcijas.

Vispārējā tiesa ar Tiesas piekrišanu pieņem savu Reglamentu. (LESD 254. panta piektā daļa). Vispārējā tiesa lietas izskata palātās trīs vai piecu tiesnešu sastāvā. Vispārējā tiesas sēdes notiek Plēnuma vai Virspalātas formātā, vai tā sastāv no viena vienīga tiesneša. Vairāk nekā 80 % no Vispārējā tiesā iesniegto lietu izskata palātā trīs tiesnešu sastāvā.

Saskaņā ar jaunākajiem 3. protokola grozījumiem (49.a pants) Vispārējai tiesai tāpat kā Tiesai, izskatot lūgumus sniegt prejudiciālu nolēmumu, palīdz viens vai vairāki ģenerāladvokāti. Tāpēc Vispārējās tiesas tiesneši no sava vidus ievēlē ģenerāladvokātu(-us) uz trim gadiem (viņu(-s) vienreiz var pārvēlēt).

Pateicoties nesenajiem Reglamenta grozījumiem (2023. gada aprīlis), tiesas sēžu laikā var rīkot videokonferences (Reglamenta 107.a pants). Ar grozījumiem tika ieviests arī jēdziens “izmēģinājuma lieta” (Reglamenta 71.a pants). Ja vairākās lietās var konstatēt vienu un to pašu tiesisko problēmu un ja nosacījumi ir izpildīti, vienu no lietām var identificēt kā izmēģinājuma lietu, bet pārējās – apturēt.

Vispārējā tiesā pirmajā instancē tiešās prasības var celt galvenokārt fiziskas vai juridiskas personas, uz kurām attiecīgais akts attiecas tieši un individuāli, un dalībvalstis – par Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru tiesību aktiem, kā arī tiešās prasības par iestāžu vai to darbinieku nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Vispārējās tiesas spriedumus var pārsūdzēt Tiesā, bet tikai attiecībā uz tiesību jautājumiem. Vidēji par aptuveni 30 % Vispārējās tiesas nolēmumu iesniedz apelāciju.

Parlaments un Padome var izveidot pie Vispārējās tiesas piederošas specializētās tiesas, kuras pirmajā instancē izskata un iztiesā noteiktu kategoriju prasību pieteikumus vai īsteno īpašās jomās ierosinātas tiesvedības. Lai izveidotu šīs tiesas, Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

2022. gadā Vispārējā tiesā tika iesniegti 904 prasības pieteikumi, un izskatītas tika 858 lietas. 792 tika ierosinātas, pamatojoties uz tiešām prasībām (270 lietas par intelektuālo un rūpniecisko īpašumu, 76 lietas par valsts atbalstu un konkurenci, 66 lietas par ES civildienestu un 380 lietas par citām tiešām prasībām). Tiesvedības puse, kas tiesāšanās izdevumus segt nespēj, var lūgt bezmaksas juridisko palīdzību (2022. gadā tā tika lūgta 54 lietās). Vidējais tiesvedības ilgums bija 16,2 mēneši. 2022. gada 31. decembrī neizskatītas vēl bija 1474 lietas[3].

Bijusī Eiropas Savienības Civildienesta tiesa

Eiropas Civildienesta tiesa (izveidota 2004. gadā) izšķīra ES iestāžu strīdus ar to darbiniekiem, ja minētie strīdi nebija piekritīgi valstu tiesām. Cenšoties palielināt Eiropas Savienības Tiesas iestādes tiesnešu kopējo skaitu, Eiropas Savienības Civildienesta tiesa 2016. gada 1. septembrī tika likvidēta un integrēta Vispārējā tiesā, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/1192 (2016. gada 6. jūlijs) par to, lai Vispārējai tiesai nodotu kompetenci pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp Eiropas Savienību un tās darbiniekiem. Lietas, kuru izskatīšana Civildienesta tiesā 2016. gada 31. augustā vēl pabeigta nebija, tika nodotas Vispārējai tiesai, sākot ar 2016. gada 1. septembri. Vispārējā tiesa turpina skatīt minētās lietas tajā stadijā, kurā tās atradās minētajā datumā, turklāt spēkā paliek procesuālās darbības, kuras ir veikusi bijusī Civildienesta tiesa.

Eiropas Parlamenta loma

Jau 1990. gadā, taisot spriedumu attiecībā uz Parlamenta prasību, kas tika celta tādas likumdošanas procedūras ietvaros, kurā bija paredzēts pieņemt veselības aizsardzības regulējumu pēc Černobiļas atomelektrostacijā notikušās katastrofas, Tiesa tajā atzina, ka Parlamentam ir tiesības celt Tiesā prasību par lēmumu pasludināšanu par spēkā neesošiem, lai aizsargātu tā prerogatīvas, kuras tam ir noteiktas konkrētajā likumdošanas procedūrā.

Atbilstoši LESD 257. pantam Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var izveidot Vispārējai tiesai piederošas specializētās tiesas, kuras pirmajā instancē izskata un izlemj noteiktu kategoriju lietas īpašās jomās. Parlamentam un Padomei ir jārīkojas, pieņemot tiesību normas vai nu pēc Komisijas priekšlikuma un apspriežoties ar Eiropas Savienības Tiesu, vai pēc Eiropas Savienības Tiesas priekšlikuma un apspriežoties ar Komisiju.

Saskaņā ar LESD 281. pantu Eiropas Savienības Tiesas statūti tiek grozīti, Parlamentam un Padomei rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (tiek pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula). Parlamenta dalības piemērs ir Tiesas 2022. gada 30. novembra priekšlikums grozīt tās statūtus.

Parlaments ir viena no LESD 263. pantā minētajām iestādēm, pamatojoties uz kuras (kā puses tiesvedībā) prasības pieteikumu, Tiesa var ierosināt tiesvedību.

Saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu Parlaments var prasīt Tiesai sniegt atzinumu par to, vai paredzētais attiecīgais starptautiskais nolīgums ir saderīgs ar Līgumiem. Ja Tiesas atzinums ir nelabvēlīgs, paredzētais nolīgums stāties spēkā nevar, kamēr tas nav grozīts vai kamēr nav pārskatīti Līgumi. Piemēram, 2019. gada jūlijā Parlaments lūdz sniegt juridisko atzinumu par to, vai ES pievienošanās Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas Konvencija) atbilst Līgumiem (Atzinums Nr. 1/19).

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tiesneša un ģenerāladvokāta amata kandidātu atbilstību tagad vispirms izvērtē ekspertu grupa tādu septiņu personu sastāvā, no kurām vienu izvirza Parlaments (LESD 255. panta otrā daļa un Parlamenta Reglamenta 128. pants), plenārsēdē pieņemot rezolūciju.

Saskaņā ar Regulas 2015/2422 3. panta 1. punktu Tiesa 2020. gada 21. decembrī iesniedza ziņojumu par Vispārējās tiesas darbību, kuru sagatavoja ārējs konsultants. Piemēram, Regulas 2015/2422 3. panta 1. punktā ir izteikta prasība, lai ziņojumā īpaša uzmanība tiktu pievērsta Vispārējās tiesas efektivitātei, tiesnešu skaita palielināšanas līdz 56 tiesnešiem nepieciešamībai un lietderībai, resursu izmantošanai un lietderībai un turpmākai specializētu palātu izveidei un/vai citām strukturālām izmaiņām.

JURI komiteja 2023. gada 19. septembrī pieņēma ziņojuma projektu par priekšlikumu grozīt ES Protokolu Nr. 3 par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem nolūkā Tiesai piekritīgu lietu jurisdikciju prejudiciālā nolēmuma lietās noteiktās jomās nodot Vispārējai tiesai un paplašināt atļaujas iesniegt apelāciju prasības tvērumu apelācijas lietā pret noteiktiem Vispārējās tiesas nolēmumiem. Padome tiesību aktu pieņēma 2024. gada 11. aprīlī pēc Parlamenta pirmā lasījuma. Saskaņotais teksts satur normas par pastāvīgo ģenerāladvokātu ievēlēšanu Vispārējā tiesā uz trim gadiem.

 

[1]Ziller J., La primauté du droit de l’Union européenne (“Eiropas Savienības tiesību augstākais spēks”), Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments, Eiropas Parlaments, 2022. gada maijs.
[2]EST Gada ziņojums par 2022. gadu.
[3]EST Gada ziņojums par 2022. gadu.

Alexandru-George Moș / Udo Bux / Mariusz Maciejewski