Savienības ieņēmumi
ES budžets lielākoties tiek finansēts no pašu resursiem un papildināts ar citiem ieņēmumiem. Gada ieņēmumiem pilnībā ir jāsedz gada izdevumi, jo budžeta deficīts nav atļauts. Lēmumus par pašu resursu sistēmu, balstoties uz vienprātības principu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, pieņem Padome, un tie ir jāratificē ikvienai dalībvalstij. Komisija 2022. un 2023. gadā ierosināja pašu resursu sistēmas reformu, kas sastāvēja no diviem jaunu pašu resursu kopumiem.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pants un 322. panta 2. punkts un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a un 171. pants;
- Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu;
- Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/768, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, Padomes 2014. gada 26. maija Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/769 par galīgajiem vienotajiem pasākumiem, lai iekasētu pašu resursus, ko veido pievienotās vērtības nodokļi, un Padomes 2021. gada 30. aprīļa Regula (ES, Euratom) 2021/770 par pašu resursa aprēķināšanu, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamu minēto pašu resursu, par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, un par dažiem aspektiem attiecībā uz pašu resursu, kas pamatojas uz nacionālo kopienākumu.
Mērķis
Nodrošināt Eiropas Savienībai finansiālu autonomiju budžeta disciplīnas robežās.
Kā darbojas pašu resursu sistēma
Ar 1970. gada 21. aprīļa Pašu resursu lēmumu Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) tika nodrošināta ar pašu resursiem. Saskaņā ar Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 dalībvalstu ikgadējā iemaksa pašu resursu nodrošināšanai pašlaik ir ierobežota līdz 1,4 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Tā kā kopējie budžeta izdevumi nedrīkst pārsniegt kopējos ieņēmumus, šis maksimālais apjoms attiecas arī uz izdevumiem pašreizējās (2021.–2027. gada) daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros (1.4.3.).
Ieņēmumu sastāvs
Tā dēvētie tradicionālie pašu resursi sastāv no muitas nodokļa, lauksaimniecības ražojumu nodokļa un cukura nodevas, ko iekasē kopš 1970. gada. Procentuālā daļa, ko dalībvalstis var paturēt iekasēšanas izmaksu segšanai, tika atjaunota iepriekšējā līmenī, proti, no 20 % uz 25 %. Pašlaik tradicionālie pašu resursi parasti ir aptuveni 10–15 % no pašu resursu ieņēmumiem[1].
1. Pašu resursi
PVN pašu resursi ir tādas summas pārskaitījums Savienībai, kura ir procentuāla daļa no lēstā pievienotās vērtības nodokļa (PVN), ko iekasē dalībvalstis. Lai gan šis pašu resursu veids bija paredzēts jau 1970. gada lēmumā, dalībvalstis to sāka pārskaitīt Savienības budžetā tikai pēc to PVN sistēmu saskaņošanas 1979. gadā. PVN pašu resursi pašlaik ir aptuveni 10 % no pašu resursu ieņēmumiem.
NKI pašu resursi ir iemaksa, ko katru gadu budžeta procedūras ietvaros aprēķina kā vienotu procentuālu daļu no dalībvalstu NKI, un tos ieviesa ar Padomes 1988. gada 24. jūnija Lēmumu 88/376/EEK. Sākotnēji tos bija paredzēts iekasēt tikai tad, ja pārējie pašu resursi pilnībā nesedza izdevumus, taču pašlaik ar tiem finansē ES budžeta izdevumu lielāko daļu. Kopš 90. gadu beigām NKI pašu resursu apjoms ir trīskāršojies, un pašlaik tie ir aptuveni 60–70 % no pašu resursu ieņēmumiem.
Tā dēvētos plastmasas pašu resursus ieviesa 2021. gada 1. janvārī ar 2020. gada Pašu resursu lēmumu. Tā ir dalībvalstu iemaksa (tiešs pārskaitījums no dalībvalstu budžeta), kura balstās uz nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzumu un kuras aprēķināšanai izmanto vienotu piesaistīšanas likmi – 0,80 EUR par kilogramu. To dalībvalstu iemaksa, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par ES vidējo rādītāju, tiek samazināta par ikgadēju fiksētu summu, kas atbilst 3,8 kilogramiem plastmasas atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Šī pašu resursu veida radītie ieņēmumi nodrošina aptuveni 3–4 % no ES budžeta.
2. Citi ieņēmumi un no iepriekšējā gada pārnestais atlikums
Citos ieņēmumos tiek ieskaitīti arī aizņēmumi, un tie pašlaik veido 25–30 % no budžeta. ES budžeta deficīts nav pieļaujams, un tā izdevumus nav atļauts finansēt ar aizņemšanās palīdzību. Tomēr, lai finansētu dotācijas un aizdevumus, kas paredzēti Atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU (NGEU) ietvaros, Komisijai izņēmuma kārtā uz laiku tika atļauts kapitāla tirgos aizņemties līdz 750 miljardiem EUR (2018. gada cenās). Šo jauno neto aizņemšanos paredzēts pārtraukt 2026. gada beigās, un pēc tam būs atļautas tikai refinansēšanas operācijas.
3. Korekcijas mehānismi
Citi ieņēmumi ietver ES iestāžu darbinieku maksātos nodokļus, ar ko apliek viņu algu, trešo valstu iemaksas ES programmās, procentu maksājumus un sodas nauda, ko maksā uzņēmumi, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka tie pārkāpuši ES tiesības. Ja budžetā ir pārpalikums, to attiecīgā finanšu gada beigās pārnes uz nākamā gada budžetu kā ieņēmumus. Citi ieņēmumi, atlikums un tehniskās korekcijas parasti ir aptuveni 2–8 % no kopējiem ieņēmumiem.
Pašu resursu sistēmu izmantoja arī, lai koriģētu nelīdzsvarotību starp dalībvalstu neto iemaksām Savienības budžetā. Lai gan 1984. gadā ieviesto Apvienotās Karalistes atlaidi vairs nepiemēro, fiksētas summas korekcija Dānijas, Vācijas, Nīderlandes, Austrijas un Zviedrijas iemaksai tiks piemērota arī laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam.
Virzība uz ES pašu resursu reformu
Lisabonas līgumā atkārtoti norādīts, ka budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem, un saglabātas Padomes pilnvaras pēc apspriešanās ar Parlamentu vienprātīgi pieņemt lēmumu par Savienības pašu resursu sistēmu[2], ieviest jaunas pašu resursu kategorijas un atcelt esošās kategorijas. Šis līgums nosaka arī to, ka šādu lēmumu īstenošanas pasākumus Padome var pieņemt tikai ar Parlamenta piekrišanu, un šis noteikums pastiprina Parlamenta pozīciju šajā procesā.
Balstoties uz jaunajiem Lisabonas līguma noteikumiem, Parlaments vairākās pēdējos gados pieņemtās nostājās un rezolūcijās[3] atkārtoti ir prasījis veikt pašu resursu sistēmas padziļinātu reformu. Tas ir uzsvēris ar pašu resursu sistēmu saistītās problēmas, it īpaši tās pārmērīgo sarežģītību un finansiālo atkarību no dalībvalstu iemaksām.
2017. gada janvārī augsta līmeņa grupa (Monti grupa), ko izveidoja 2014. gadā pašu resursu sistēmas vispārējai pārskatīšanai, iepazīstināja ar savu galīgo ziņojumu par pārredzamākiem, vienkāršākiem, taisnīgākiem un demokrātiski pārskatatbildīgākiem veidiem, kā finansēt ES budžetu. Galvenais ziņojuma secinājums bija šāds: lai varētu risināt aktuālās problēmas un sasniegt taustāmus rezultātus ES iedzīvotāju labā, ir jāreformē ES budžets – gan tā ieņēmumu, gan izdevumu daļa.
Balstoties uz šo ziņojumu un tam sekojošo Pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni, 2018. gada 2. maijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem[4] vienkāršot pašreizējos PVN pašu resursus un ieviest jaunu pašu resursu grozu. Komisija ierosināja arī atcelt visas atlaides un no 20 % līdz 10 % samazināt muitas nodokļa ieņēmumu daļu, ko dalībvalstis patur kā iekasēšanas izmaksas, kā arī palielināt piesaistāmo pašu resursu ikgadējo maksimālo apjomu, lai ņemtu vērā ES-27 kopējā NKI samazināšanos un ierosināto Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu ES budžetā.
Lai panāktu stabilāku ES budžetu, kas paredzēts ES politikas mērķu atbalstīšanai, Parlaments ir vairākkārt prasījis ieviest uz augstiem mērķiem balstītu un līdzsvarotu jaunu ES pašu resursu grozu, kurš būtu taisnīgs, vienkāršs, pārredzams un fiskāli neitrāls iedzīvotājiem. Parlaments arī atkārtoti ir prasījis veikt reformas, lai ieņēmumu iekasēšanu padarītu vienkāršāku, pārredzamāku un demokrātiskāku, samazinātu uz NKI balstīto iemaksu īpatsvaru, pārveidotu vai likvidētu PVN pašu resursus un pakāpeniski atteiktos no jebkādām atlaidēm.
Reformu priekšlikumi
Eiropadomes 2020. gada 17.–21. jūlija sanāksmē valstu vai to valdību vadītāji vienojās par jaunu DFS, NGEU, maksājumu maksimālā apjoma palielināšanu un jauna – uz nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem balstīta – pašu resursu veida ieviešanu, sākot no 2021. gada janvāra.
NGEU pamatā bija Komisijas 2020. gada 28. maija priekšlikums aizņemties līdz 750 miljardiem EUR, starptautiskajos tirgos ES vārdā emitējot obligācijas ar 3–30 gadu atmaksas termiņu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi. Lai atbalstītu saistības, ko ES uzņēmusies nolūkā atmaksāt tirgū piesaistīto finansējumu, Komisija papildus jau ierosinātajam pastāvīgajam pašu resursu maksimālā apjoma palielinājumam no 1,2 % uz 1,4 % no NKI ir nākusi klajā ar priekšlikumu izņēmuma kārtā un uz laiku palielināt pašu resursu maksimālo apjomu par 0,6 % no ES NKI, lai ņemtu vērā jauno ekonomisko kontekstu.
Reaģējot uz minēto Komisijas priekšlikumu, Parlaments 2020. gada 23. jūlija rezolūcijā uzsver, ka tikai papildu jaunu pašu resursu ieviešana var palīdzēt atmaksāt ES parādu, ko radījusi ar NGEU saistītā aizņemšanās, un vienlaikus glābt ES budžetu un mazināt fiskālo spiedienu uz dalībvalstu finansēm un ES iedzīvotājiem. 2020. gada 16. septembrī Parlaments, paužot nostāju saskaņā ar apspriešanās procedūru, atkārtoti prasīja ieviest jaunus pašu resursus, vadoties pēc iepriekš noteikta ceļveža, un atcelt visas atlaides.
2020. gada 10. novembrī Parlamenta, Padomes un Komisijas sarunu vedēji panāca politisku vienošanos par DFS, pašu resursiem un atsevišķiem aspektiem attiecībā uz atveseļošanas instrumenta pārvaldību. Tā rezultātā kā jauns pielikums Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību ir noteikts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam. No jaunajiem pašu resursiem gūtajiem ieņēmumiem vajadzētu būt pietiekamiem, lai segtu ar NGEU saistīto līdzekļu atmaksu, savukārt atlikušie ieņēmumi būtu izmantojami ES budžeta finansēšanai.
Saskaņā ar 2020. gada 14. decembrī pieņemto jauno Pašu resursu lēmumu tiek saglabātas atlaides dažām dalībvalstīm un muitas nodokļa iekasēšanas izmaksu segšanai paredzētais īpatsvars tiek palielināts no 20 % uz 25 %. Pēc tam, kad Pašu resursu lēmumu līdz 2021. gada 31. maijam bija ratificējušas visas dalībvalstis, to piemēroja ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.
Pēc 2021. gada 14. jūlija priekšlikumiem par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu un oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ieviešanu, 2021. gada 22. decembrī tika publicēts priekšlikums par ES pašu resursu nākamo paaudzi. Tajā precizēts, ka ES budžetā tiek iemaksāti 25 % no ienākumiem, kas gūti no izsolē pārdotajām ETS kvotām, 75 % no oglekļa ievedkorekcijas mehānisma radītajiem ienākumiem un 15 % no atlikušās peļņas daļas, kura ES dalībvalstīm pārdalītā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas / G20 vienošanos par starptautisku uzņēmuma ienākuma nodokļa uzlikšanu (pirmais pīlārs).
2023. gada 20. jūnijā Komisija publicēja priekšlikumus otrajam pašu resursu kopumam. Tas ietver pagaidu uz statistiku balstītus pašu resursus, ko dalībvalstis maksātu kā iemaksu par uzņēmumu gūto peļņu un kas tiktu noteikta 0,5 % apmērā no ES uzņēmumu nosacītās peļņas bāzes (pamatojoties uz Eurostat aprēķinātiem finanšu un nefinanšu sabiedrību nozaru bruto darbības rezultātiem). Galu galā šie pašu resursi tiks aizstāti ar patiesiem pašu resursiem, kas balstīsies uz uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu saskaņā ar gaidāmo satvaru “Uzņēmējdarbība Eiropā: satvars ienākumu nodokļa uzlikšanai (BEFIT)”. Minētais priekšlikums arī paredz palielināt ETS pašu resursu piesaistīšanas likmi no 25 % uz 30 % pieaugošo oglekļa cenu dēļ. Ierosinātais pašu resursu kopums varētu radīt papildu ikgadējos ieņēmumus aptuveni 23 miljardu EUR apmērā no 2024. gada un 36 miljardu EUR apmērā no 2028. gada, kas būtu aptuveni 18–20 % no kopējiem ieņēmumiem.
Par visiem nesen ierosinātajiem jaunajiem pašu resursiem pašlaik tiek gaidīti Padomes lēmumi.
Eiropas Parlamenta nostāja
Ar jauno pašu resursu pirmo grozu saistītās apspriešanās procedūras laikā Parlaments visumā atbalstīja minēto priekšlikumu, ierosinot tajā dažus grozījumus. Parlaments arī ir pieņēmis rezolūciju (2023. gada 10. maijā), kurā mudina Padomi pieņemt pirmo pašu resursu grozu un ierosina vēl citus jaunus pašu resursu veidus.
Andras Schwarcz