Daudzgadu finanšu shēma

Līdz šim ir bijušas sešas daudzgadu finanšu shēmas (DFS), ieskaitot DFS 2021.–2027. gadam. Ar Lisabonas līgumu DFS no iestāžu nolīguma tika pārveidota par regulu. DFS, ko nosaka vismaz uz pieciem gadiem, ir paredzēta tam, lai nodrošinātu, ka ES izdevumi tiek veikti godprātīgi un pašu resursu robežās. Tā paredz noteikumus, kas jāievēro ES gada budžetā. DFS regulā ir noteikti izdevumu maksimālie apjomi plašām izdevumu kategorijām. Pēc sākotnējiem 2018. gada 2. maijā iesniegtajiem priekšlikumiem un pēc Covid-19 uzliesmojuma Komisija 2020. gada 27. maijā ierosināja atveseļošanas plānu (NextGenerationEU), kas ietvēra pārskatītus priekšlikumus attiecībā uz DFS 2021.–2027. gadam un pašu resursiem un atveseļošanas instrumenta izveidi 750 miljardu EUR vērtībā (2018. gada cenās). Šis tiesību aktu kopums tika pieņemts 2020. gada 16. decembrī pēc iestāžu sarunām. Ņemot vērā jaunākās norises, DFS tika pārskatīta 2022. gada decembrī un pēc tam vēl būtiskāk – 2024. gada februārī.

Juridiskais pamats

• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. pants;
• Padomes 2020. gada 17. decembra Regula (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;
• Padomes 2020. gada 14. decembra Regula (ES) 2020/2094, ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes;
• 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai.

Priekšvēsture

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aizvien lielākā pieejamo resursu un faktisko budžeta vajadzību neatbilstība radīja konflikta gaisotni iestāžu attiecībās. Pirmā daudzgadu finanšu plāna koncepcija tika izstrādāta, mēģinot ar labākas plānošanas palīdzību mazināt konfliktu un uzlabot budžeta disciplīnu un budžeta izpildi. Pirmais iestāžu nolīgums šajā nolūkā tika noslēgts 1988. gadā. Tas ietvēra 1988.–1992. gada finanšu plānu, kurš pazīstams arī kā tiesību aktu kopums Delors I un kura mērķis bija nodrošināt nepieciešamos resursus Vienotā Eiropas akta budžeta izpildei. Jauns iestāžu nolīgums līdz ar 1993.–1999. gada finanšu plānu – Delors II tiesību aktu kopumu – tika noslēgts 1993. gada 29. oktobrī, un tas ļāva dubultot struktūrfondus un palielināt pašu resursu (1.4.1.) maksimālo apjomu. Trešais iestāžu nolīgums par 2000.–2006. gada finanšu plānu, dēvēts arī par “Darba kārtību 2000”, tika parakstīts 1999. gada 6. maijā, un viens no šā plāna svarīgākajiem mērķiem bija paplašināšanās finansēšanai nepieciešamo līdzekļu nodrošināšana. Ceturtais iestāžu nolīgums, kas attiecās uz laikposmu no 2007. gada līdz 2013. gadam, tika noslēgts 2006. gada 17. maijā.

Ar Lisabonas līgumu DFS no iestāžu nolīguma tika pārveidota par Padomes regulu, kura jāpieņem vienprātīgi saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu. Papildus tam, ka LESD paredz, ka DFS “nosaka saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām”, tas nosaka, ka DFS arī “paredz visus citus noteikumus, kas nepieciešami ikgadējās budžeta procedūras sekmīgai norisei”.

Piektā DFS, kas attiecās uz laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, bija pirmā, kurā kopējās summas reālā izteiksmē samazinājās. Tāpēc viens no Parlamenta priekšnoteikumiem tās pieņemšanai bija obligāta vidusposma pārskatīšana, kas dotu iespēju no jauna izvērtēt un vajadzības gadījumā koriģēt budžeta vajadzības attiecīgās DFS darbības laikā. Nolīgums cita starpā nodrošināja arī lielāku elastību, lai varētu pilnībā izmantot plānotās summas, un vienošanos par virzību uz patiesu ES pašu resursu sistēmu. Pārskatītā DFS 2014.–2020. gadam tika pieņemta 2017. gada 20. jūnijā, paredzot papildu atbalstu ar migrāciju saistītiem pasākumiem, nodarbinātībai un izaugsmei. Arī elastības instrumenta un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos līdzekļi tika papildināti, kas deva iespēju pārvirzīt vairāk līdzekļu starp budžeta kategorijām un gadiem, lai varētu reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un jaunām prioritātēm.

Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam

Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumus par DFS 2021.–2027. gadam. Komisijas priekšlikumā paredzētā summa bija 1134,6 miljardi EUR (2018. gada cenās) saistību apropriācijās, kas atbilst 1,11 % no 27 dalībvalstu ES nacionālā kopienākuma (NKI). Tas ietvēra līdzekļu palielinājumus robežu pārvaldībai, migrācijai, drošībai, aizsardzībai, attīstības sadarbībai un pētniecībai. Samazinājumi tika ierosināti jo īpaši kohēzijas un lauksaimniecības politikas jomā. Vispārējā struktūra bija jāpadara racionālāka (pārejot no 58 uz 37 izdevumu programmām), un Komisija ierosināja izveidot īpašu instrumentu kopumu ārpus DFS maksimālajiem apjomiem, lai uzlabotu elastību ES budžeta plānošanā. Eiropas Attīstības fondu (EAF) bija paredzēts iekļaut DFS. Turklāt Komisija ierosināja modernizēt ieņēmumu daļu, ieviešot vairākas jaunas pašu resursu kategorijas.

Rezolūcijas par DFS 2021.–2027. gadam Parlaments pieņēma 2018. gada 14. martā un 2018. gada 30. maijā. 2018. gada 14. novembrī Parlaments sīkāk izklāstīja savu sarunu mandātu, tostarp grozījumus priekšlikumos par DFS regulu un iestāžu nolīgumu, kā arī sniedza pilnīgu informāciju par summām sadalījumā pa izdevumu kategorijām un programmām. Tas paredzēja, ka DFS maksimālais saistību apjoms būtu jāpalielina no pašreizējā 1,0 % no 28 dalībvalstu ES NKI līdz 1,3 % no 27 dalībvalstu ES NKI, t. i., līdz 1324 miljardiem EUR (2018. gada cenās), kas ir par 16,7 % vairāk salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu. Kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas piešķīrumiem reālā izteiksmē būtu jāpaliek nemainīgiem, savukārt vairākas prioritātes būtu vēl vairāk jānostiprina, tostarp “Apvārsnis Eiropa”, Erasmus+ un LIFE; būtu jāizveido jauna Garantija bērniem (5,9 miljardi EUR) un jauns Enerģētikas pārkārtošanas fonds (4,8 miljardi EUR); finansējums, kas paredzēts migrācijas un robežu pārvaldības jomā strādājošajām decentralizētajām aģentūrām, būtu jāpalielina vairāk nekā četrkārtīgi (līdz vairāk nekā 12 miljardiem EUR). ES budžeta ieguldījumam klimata mērķu sasniegšanā būtu jāveido ne mazāk kā 25 % no DFS izdevumiem 2021.–2027. gadā (šos līdzekļus integrējot dažādās attiecīgajās politikas jomās), un tam būtu jāpalielinās līdz 30 % ne vēlāk kā 2027. gadā. DFS vidusposma pārskatīšanai vajadzētu būt obligātai.

Padome 2018. gada 30. novembrī un 2019. gada 5. decembrī publicēja sarunu satvara projektu, kas cita starpā ietvēra horizontālus un nozaru jautājumus, kuri parasti ir to izdevumu programmu kompetencē, uz ko attiecas parastā likumdošanas procedūra (Parlaments to kritizēja, piemēram, 2019. gada 10. oktobra rezolūcijas 14.–16. punktā). Padome atbalstīja DFS kopējo summu 1087 miljardu EUR apmērā saistību apropriācijās 2018. gada cenās (1,07 % no 27 dalībvalstu ES NKI), kas bija daudz mazāk par to, ko vēlējās Parlaments.

Pēc Eiropas vēlēšanām Parlaments atjaunināja savu mandātu 2019. gada 10. oktobrī un 2020. gada 13. maijā un aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu par DFS ārkārtas rīcības plānu, lai nodrošinātu drošības tīklu Savienības programmu līdzekļu saņēmēju aizsardzībai gadījumā, ja spēkā esošās DFS darbības laiks būtu jāpagarina, ņemot vērā domstarpības Eiropadomē.

Tai pat laikā Komisija, īstenojot Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 14. janvārī bija iesniegusi priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās fondu kā vēl vienu elementu ar DFS saistīto priekšlikumu kopumā.

Ņemot vērā Covid-19 krīzi un nepieciešamo pārvietošanās ierobežojumu nopietno ietekmi uz ekonomiku, Komisija 2020. gada 27. maijā publicēja grozītu priekšlikumu par DFS 1100 miljardu EUR apmērā un 2020. gada 28. maijā – par papildu atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU (NGEU) 750 miljardu EUR vērtībā (2018. gada cenās), no kuriem 500 miljardi EUR tiek piešķirti kā dotācijas un 250 miljardi EUR – kā aizdevumi. Šis kopums ietvēra tiesību aktu priekšlikumus par jauniem finanšu instrumentiem, kā arī izmaiņas jau izskatīšanā esošās DFS programmās. Papildu pasākumu finansējums bija jānodrošina ar aizņēmumiem finanšu tirgos. Šim nolūkam Komisija grozīja arī priekšlikumu par pašu resursiem, lai būtu iespējams aizņemties līdz pat 750 miljardiem EUR. Visbeidzot, Komisijas tiesību aktu kopumā bija iekļauts 2020. gadam paredzēts DFS 2014.–2020. gadam saistību maksimālā apjoma palielinājums 11,5 miljardu EUR apmērā, lai sāktu piesaistīt atbalstu pirms jaunās DFS stāšanās spēkā.

Eiropadome 2020. gada 21. jūlijā pieņēma secinājumus par atveseļošanas centieniem (NextGenerationEU), DFS 2021.–2027. gadam un pašu resursiem. Atveseļošanas centieniem tika apstiprināti 750 miljardi EUR 2021.–2023. gadam. Tomēr dotāciju komponents tika samazināts no 500 miljardiem EUR līdz 390 miljardiem EUR, savukārt aizdevumu komponents tika palielināts no 250 miljardiem EUR līdz 360 miljardiem EUR. Eiropadome noraidīja DFS maksimālā apjoma 2020. gadam pārskatīšanu ar mērķi to palielināt. Kopējais saistību maksimālais apjoms DFS 2021.–2027. gadam tika noteikts 1074,3 miljardu EUR apmērā. Turklāt secinājumos bija norādīts, ka budžeta un NGEU aizsargāšanas pret tiesiskuma pārkāpumiem nolūkā tiks ieviests nosacītības režīms. Tika panākta vienošanās par tādu jaunu pašu resursu no 2021. gada 1. janvāra, kas pamatojas uz nereciklēta izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu. Tika plānots darbs pie citu pašu resursu ieviešanas DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā, lai tos izmantotu NGEU ietvaros veiktu aizņēmumu pirmstermiņa atmaksai. Ierosinātais NGEU juridiskais pamats bija LESD 122. pants, kas ļauj ES ar kvalificētu balsu vairākumu Padomē noteikt ekonomiskajai situācijai atbilstošus pasākumus, neiesaistot Parlamentu likumdošanas procedūrā.

Parlaments nekavējoties reaģēja uz šiem secinājumiem, 2020. gada 23. jūlijā pieņemot rezolūciju, kurā atveseļošanas instrumenta izveidi nodēvēja par vēsturisku soli, taču pauda nožēlu par samazinājumiem, kas veikti uz nākotni vērstās programmās. Tas uzstāja uz mērķtiecīgiem palielinājumiem papildus Eiropadomes ierosinātajiem skaitļiem un atkāroti norādīja, ka nesniegs piekrišanu DFS, ja nebūs panākta vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu ar mērķi segt vismaz tās izmaksas, kas saistītas ar NGEU (pamatsumma un procenti), lai nodrošinātu šī instrumenta uzticamību un ilgtspēju. Parlaments arī pieprasīja, lai to kā budžeta lēmējinstitūcijas iestādi pilnībā iesaistītu atveseļošanas instrumentā saskaņā ar Kopienas metodi.

Trīspusējās sarunas, kurās piedalījās Parlaments, Padome un Komisija, sākās 2020. gada augustā un noslēdzās 2020. gada 10. novembrī. Pēc Parlamenta piekrišanas 2020. gada 17. decembrī tika pieņemta Padomes regula par DFS 2021.–2027. gadam. 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā jauns nosacītības mehānisms ES budžeta un NGEU aizsardzībai pret tiesiskuma pārkāpumiem, kas bija vēl viens priekšnoteikums Parlamenta piekrišanai. Visas 27 dalībvalstis līdz 2021. gada 31. maijam ratificēja Pašu resursu lēmumu, ļaujot ES sākt emitēt parādus kapitāla tirgos saskaņā ar NGEU.

Daudzgadu finanšu shēma (ES 27) (miljonos EUR, 2018. gada cenās)

Konkrētāk, Parlamentam izdevās panākt turpmāk minēto:

• papildu 15 miljardi EUR salīdzinājumā ar 2020. gada jūlija priekšlikumu, kas paredzēti šādām pamatprogrammām: “Apvārsnis Eiropa”, Erasmus+, “ES – veselībai”, InvestEU, Robežu pārvaldības un vīzu fonds, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”), humānā palīdzība, “Tiesības un vērtības” un “Radošā Eiropa”;
• juridiski saistošs ceļvedis jaunu ES pašu resursu ieviešanai;
• DFS 2021.–2027. gadam kopējā maksimālā apjoma pakāpeniska palielināšana no 1074,3 miljardiem EUR līdz 1085,3 miljardiem EUR 2018. gada cenās (paskaidrots tālāk tekstā);
• papildu 1 miljards EUR elastības instrumentam;
• jauns procedūras posms (“budžeta rūpīgas pārbaudes procedūra”) turpmāko krīzes mehānismu izveidei, pamatojoties uz LESD 122. pantu, ar iespējamu ievērojamu ietekmi uz budžetu;
• Parlamenta iesaistīšana NGEU ārējo piešķirto ieņēmumu izmantošanā, ārējo piešķirto ieņēmumu un aizņemšanās un aizdošanas vispārēja atkārtota novērtēšana, nākamo reizi pārskatot Finanšu regulu, kā arī sadarbības kārtības turpmākajās sarunās par DFS vispārēja atkārtota novērtēšana;
• uzlabota klimatrīcības apsekošanas metodika, lai sasniegtu mērķi vismaz 30 % no DFS/NGEU izdevumiem atvēlēt klimata mērķu atbalstam[1];
• jauns ikgadējs mērķrādītājs bioloģiskās daudzveidības jomā (7,5 % 2024. gadā un 10 % 2026. un 2027. gadā) un ar dzimumu saistītu izdevumu noteikšanas metodikas izstrāde;
• datu par saņēmējiem vākšanas, kvalitātes un salīdzināmības reforma, lai labāk aizsargātu ES budžetu, tostarp NGEU izdevumus.

Citi DFS 2021.–2027. gadam elementi, kas atbilst Parlamenta prioritātēm, ir šādi:

• EAF iekļaušana ES budžetā;
• tāds kopējā lauksaimniecības un kohēzijas finansējuma apmērs, kas ir pielīdzināms 2014.–2020. gada apmēram;
• Taisnīgas pārkārtošanās fonda izveide.

Papildu 15 miljardi EUR ietver pakāpenisku palielinājumu 11 miljardu EUR apmērā, kura galvenais avots ir jauns mehānisms, kas saistīts ar ES iekasētajiem naudas sodiem, kā rezultātā attiecīgajām programmām 2022.–2027. gadā tiek automātiski piešķirti papildu līdzekļi. Tādējādi septiņu gadu DFS kopējais maksimālais apjoms pakāpeniski sasniegs 1085,3 miljardus EUR 2018. gada cenās, t. i., reālā izteiksmē būs par 2 miljardiem EUR lielāks nekā līdzvērtīgais DFS 2014.–2020. gadam maksimālais apjoms (1083,3 miljardi EUR 2018. gada cenās – bez Apvienotās Karalistes, ar EAF). Papildu avotus veido: nepiešķirto līdzekļu rezerves, kas ir pieejamas Eiropadomes noteikto maksimālo apjomu ietvaros (2,5 miljardi EUR), atmaksājumi no ĀKK ieguldījumu mehānisma (EAF), kas paredzēti NDICI – “Eiropa pasaulē” (1 miljards EUR), un pētniecības jomā atceltās apropriācijas, kuras paredzētas pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” (0,5 miljardi EUR)[2].

Iestāžu nolīgumā 2020. gadā tika noteikts, ka atveseļošanas parāda atmaksājumi un procenti tiks finansēti no ES budžeta, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus 2021.–2027. gada periodam, “tostarp no pietiekamiem ienākumiem no jaunajiem pašu resursiem, kurus ieviesīs pēc 2021. gada”, neskarot to, kā šis jautājums tiks risināts turpmākajās DFS pēc 2028. gada. Nepārprotams mērķis bija saglabāt ES programmas un fondus Komisija 2021. gada 22. decembrī ierosināja jaunus pašu resursus un mērķtiecīgu grozījumu DFS regulā (vēlāk tas tika atsaukts), kura mērķis cita starpā bija ieviest jaunu mehānismu, kas ļautu no 2025. gada automātiski palielināt maksimālos apjomus, lai NGEU parāda pirmstermiņa atmaksas nolūkā iekļautu jebkādus papildu ieņēmumus, kurus radījuši jaunie pašu resursi. Parlaments 2022. gada 13. septembrī pieņēma starpposma rezolūciju par šo grozījumu.

Komisija ir norādījusi, ka līdz 2024. gada 1. janvārim tā iesniegs DFS darbības novērtējumu un attiecīgā gadījumā – priekšlikumus pārskatīšanai. Savā 2022. gada 18. maija paziņojumā par palīdzību Ukrainai un Ukrainas atjaunošanu tā norādīja, ka “neparedzētās vajadzības, ko radījis Eiropā notiekošais karš, krietni pārsniedz pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pieejamos līdzekļus”. Parlaments 2022. gada 19. maijā aicināja “pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2023. gada pirmajā ceturksnī izstrādāt tiesību akta priekšlikumu visaptverošai DFS pārskatīšanai”.

Pirmais solis bija DFS grozīšana ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2022/2496 tās paketes ietvaros, ko Parlaments pieņēma 2022. gada 24. novembrī saskaņā ar steidzamības procedūru. Tādējādi budžeta segums, kas līdz tam attiecās uz dalībvalstīm izsniegtajiem aizdevumiem, tika paplašināts, attiecinot to arī uz makrofinansiālās palīdzības aizdevumiem Ukrainai 2023. un 2024. gadā: saistību neizpildes gadījumā nepieciešamās summas tiktu mobilizētas ārpus DFS maksimālajiem apjomiem, bet nepārsniedzot pašu resursu maksimālo apjomu.

Lai noteiktu darba kārtību daudz plašākai pārskatīšanai, Parlaments 2022. gada 15. decembrī pieņēma rezolūciju “Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam uzlabošana: noturīgs un jaunu problēmu risināšanai piemērots ES budžets”, kurā izklāstītas tā galvenās prasības.

Komisija 2023. gada 20. jūnijā ierosināja mērķtiecīgu pārskatīšanu, kas ietvēra lielāko daļu šo prasību (sešus mēnešus pirms sākotnēji plānotās pārskatīšanas):

• rezerve 50 miljardu EUR apmērā saistībā ar karu Ukrainā un tā humanitārajām un ekonomiskajām sekām un ietekmi uz budžetu (dotācijas, aizdevumi un garantijas);
• papildu finansējums migrācijai, globālām problēmām un dabas katastrofām – 4. un 6. izdevumu kategorijas maksimālos apjomus palielinot attiecīgi par 2 miljardiem EUR un 10,5 miljardiem EUR un rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos palielinot par 2,5 miljardiem EUR;
• jauns Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments (ESAI) papildus DFS maksimālajiem apjomiem, lai risinātu problēmu, kas saistīta ar ESAI parāda atmaksu saistībā ar strauju inflācijas un procentu likmju pieaugumu;
• Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP), lai palielinātu Eiropas stratēģisko autonomiju pēc globālās piegādes ķēdes traucējumiem – 1., 3. un 5. izdevumu kategorijas maksimālos apjomus palielinot attiecīgi par 3,5 miljardiem EUR, 5 miljardiem EUR un 1,5 miljardiem EUR, un pētniecības jomā atceltās saistības, kas turpmāk jāizmanto 1. izdevumu kategorijā;
• elastības instrumentam paredzētā finansējuma palielinājums par 3 miljardiem EUR, lai budžetā palielinātu iespējas reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem;
• papildu finansējums administrācijai (1,9 miljardi EUR), attiecīgi palielinot 7. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu.

Parlaments 2023. gada 3. oktobrī pieņēma mandātu, uzsverot, ka pārskatītajai DFS ir jāstājas spēkā ne vēlāk kā 2024. gada 1. janvārī. Tomēr Eiropadome 2023. gada 15. decembrī nonāca strupceļā.

Kad beidzot tika panākta politiska vienošanās, pārskatītā DFS tika publicēta 2024. gada 29. februārī. Tā ietver samazinājumus pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” (kas tikai daļēji tiek kompensēti, atkārtoti izmantojot pēdējā DFS pētniecības jomā atceltās saistības) un programmā “ES – veselībai” (kurus mazina DFS 5. panta mehānisms), kā arī kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas tiešu pārvaldību un ierobežotus jaunus līdzekļus STEP.

Tomēr šī ir pirmā reize, kad DFS vidusposma pārskatīšana ir izraisījusi izdevumu maksimālo apjomu neto pieaugumu. Galvenie pozitīvie rezultāti ir šādi: 50 miljardi EUR Ukrainai 2024.–2027. gadā, lielāks finansējums migrācijai un ārējai darbībai un Eiropas Aizsardzības fondam (STEP ietvaros), finansējuma palielinājums īpašajiem instrumentiem (elastības instrumentam un ES Solidaritātes rezervei atjaunošanai pēc ekstrēmiem laikapstākļiem un dabas katastrofām, kas tagad ir nodalīta no rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos, no kuras sniedz ārkārtas palīdzību trešām valstīm) un neierobežota īpaša instrumenta – ESAI – izveide, kas aizsargā programmas no ievērojamiem samazinājumiem. Dažas no ES kopīgo aizņēmumu izmaksām ir jāsedz ikgadējā budžeta procedūrā (Eiropadome ir noteikusi nesaistošu slieksni 50 % apmērā). Lai šim nolūkam izmantotu īpašo instrumentu ESAI, aptuveni puse no izmaksām ir jāsedz no īpašajiem instrumentiem vai pārdalot programmu līdzekļus. Pārdale notiek divos posmos: pirmajā posmā tiek piesaistīti resursi, kas līdzvērtīgi to līdzekļu apmēram, par kuriem atceltas saistības, un otrajā posmā tiek izmantotas valstu papildu iemaksas kā “pēdējais līdzeklis”.

Sīkāka informācija ir atrodama Komisijas paziņojumā par DFS tehniskajām korekcijām.

Plašākai informācijai par šo tematu skatīt Budžeta komitejas tīmekļa vietni.

 

Alix Delasnerie

04-2024