Stratēģija “No lauka līdz galdam”

Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir daļa no Eiropas Savienības zaļā kursa, kura mērķis ir līdz 2050. gadam padarīt ES klimatneitrālu. Tā ir politikas satvars, kurā izvirzīti politiskie mērķi un kurā ietilpst iniciatīvas, kuru nolūks ir padarīt Eiropas Savienības pārtikas sistēmu ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku. Stratēģijā ir gan regulatīvas, gan neregulatīvas iniciatīvas, un tās galvenie instrumenti taisnīgas pārkārtošanās īstenošanā ir kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika.

Juridiskais pamats

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (38.–44. pants) (3.2.1.).

Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir politikas satvars un stratēģija, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2020. gada 20. maijā.

Šī stratēģija ir daļa no Eiropas zaļā kursa. Paziņojumu par Eiropas zaļo kursu Komisija publicēja 2019. gada 11. decembrī.

Ievads

Neraugoties uz COVID-19 krīzi, klimata pārmaiņu mazināšana joprojām ir steidzami nepieciešama. Joprojām ir vajadzīga arī ilgtspējīga izaugsme.

2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu par Eiropas zaļo kursu, ar kuru tika uzsāktas debates par to, kā līdz 2050. gadam Eiropu padarīt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Eiropas zaļais kurss aptver daudz vairāk nekā tikai klimata politiku. Tas paredz jaunu Eiropas Savienības ilgtspējīgas izaugsmes modeli, kurā uzsvērts, ka dekarbonizācijai, ilgtspējai, dabas resursu aizsardzībai, sabiedrības veselībai un ekonomikas konkurētspējai ir jāiet roku rokā.

Šajā jaunajā ES satvarā ir norādīts uz vajadzību pēc saskaņotas un visaptverošas starpnozaru pieejas un izcelts, cik nozīmīga ir teritoriālā dimensija, kas ir izšķirīgi svarīga lauksaimniecības resursiem un bioloģiskajai daudzveidībai.

Eiropas zaļā kursa atzari ir savstarpēji cieši saistīti un pastiprina cits cita centienus pārveidot ES par resursu ziņā efektīvu, klimatam draudzīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. Daudzas no paketes politikas iniciatīvām tieši vai netieši ietekmē lauksaimniecības un agropārtikas nozari.

Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir Eiropas zaļā kursa neatņemama sastāvdaļa, un tās mērķis ir veicināt taisnīgāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu Eiropas Savienībā.

Tās prezentācija bija pirmā reize, kad Eiropas Komisija nāca klajā ar visaptverošu pieeju, kas aptver visus pārtikas piegādes ķēdes posmus no ražošanas līdz patēriņam un arī atbalsta lauksaimnieku pielāgošanos.

Intervenču mērķi un veidi

Ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” tiek izveidots politikas satvars, kura pamatā ir viens horizontāls mērķis un četri konkrēti mērķi, kas aptver visus pārtikas piegādes ķēdes līmeņus:

• ilgtspējīga pārtikas ražošana,
• ilgtspējīga pārtikas pārstrāde un izplatīšana,
• ilgtspējīgs pārtikas patēriņš,
• pārtikas zudumu un pārtikas izšķērdēšanas novēršana.

Šie mērķi ir balstīti uz vairākiem mērķrādītājiem, kuri norāda, ko un līdz kuram laikam Eiropas Komisija cer sasniegt. Paziņojumā “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, kurā tika izklāstīta stratēģija “No lauka līdz galdam”, ir iekļauts rīcības plāna projekts, kas paredz virkni jaunu politikas pasākumu, kuru mērķis ir pārskatīt un/vai stiprināt pašreizējo ES pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības regulējumu. Tiesību aktu priekšlikumu un neregulatīvo iniciatīvu sarakstam ir pievienots indikatīvs grafiks, kurā norādītas darbības, kas plānotas laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam.

Paziņojumā par stratēģiju “No lauka līdz galdam” ir atzīts, ka ES nevar viena pati sasniegt vispārējo mērķi nodrošināt pārtikas sistēmu ilgtspēju. Tāpēc ES sadarbosies ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai atbalstītu globālu virzību uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām.

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” galvenās jomas

A. Horizontālais mērķis: tiesiskais regulējums, ar ko uzlabot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un garantēt nodrošinātību ar pārtiku.

Šim mērķim ir pakārtoti divi politikas pasākumi:

• līdz 2023. gada beigām nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par ilgtspējīgas pārtikas sistēmas satvaru. Priekšlikumā tiks noteiktas kopīgas definīcijas, vispārīgi principi un prasības ilgtspējīgām pārtikas sistēmām un produktiem, lai garantētu ES un valstu rīcībpolitiku saskaņotību.
• 2021. gadā nākt klajā ar ārkārtas rīcības plānu par pārtikas apgādi un nodrošinātību ar pārtiku krīzes laikā, kas būtu jāiedarbina, reaģējot uz jebkura veida krīzi (piemēram, uz krīzi, ko izraisījušas ekonomikas norises vai klimatiskie apstākļi, dabas katastrofa vai kaitīgie organismi). Turklāt varētu izveidot ES nodrošinātības ar pārtiku observatoriju, kura uzraudzītu ES spēju garantēt produktu pieejamību. Tās darbības varētu aptvert pārtikas ražošanu un kritisko infrastruktūru, nodrošinot pārredzamību un koordināciju pārtikas nodrošinājuma krīzes laikā.

B. Pārtikas ražošanas mērķis: ilgtspējīgas pārtikas ražošanas nodrošināšana

Šajā jomā ir noteikti desmit politikas pasākumi. To mērķis ir stimulēt resursu ziņā efektīvāku, taisnīgāku un iekļaujošāku lauksaimniecisko ražošanu.

• kvantitatīvie mērķi, kas tieši attiecas uz lauksaimniecības praksi:

Lopkopība ir viena no nozarēm, ko visvairāk skar stratēģija “No lauka līdz galdam” – tajā izklāstīti pasākumi, kas nozari ietekmē no dažādiem aspektiem (vide, sabiedrības veselība un dzīvnieku labturība). Galvenās iniciatīvas ir šādas:

• spēkā esošo dzīvnieku labturības tiesību aktu izvērtēšana un pārskatīšana, arī attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu un dzīvnieku kaušanu,
• priekšlikums pārskatīt Barības piedevu regulu, lai samazinātu lopkopības ietekmi uz vidi (jo īpaši metāna un slāpekļa oksīda emisijas),
• īpašas darbības, kas vērstas uz lauksaimniecību:

C. Pārtikas pārstrādes un izplatīšanas mērķis: ilgtspējīgas pārtikas pārstrādes, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumu prakses stimulēšana

Šis mērķis attiecas uz pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un mazumtirgotājiem. Šim mērķim ir pakārtoti septiņi konkrēti politikas pasākumi:

• korporatīvās pārvaldības tīkla uzlabošanas iniciatīvas, kurās iekļauta prasība pārtikas nozarei integrēt ilgtspēju korporatīvajās stratēģijās,
• ES kodeksa un pārraudzības sistēmas atbildīgai rīcībai uzņēmējdarbībā un tirgvedībā pārtikas piegādes ķēdē,
• iniciatīvas, kas paredzētas, lai stimulētu pārstrādātas pārtikas sastāva pārveidošanu, tostarp konkrētu uzturvielu maksimāli pieļaujamo līmeņu noteikšanu,
• iniciatīvas, kas veicina pāreju uz veselīgāku uzturu, tostarp uzturvielu profilu izveide, kuru nolūks ir ierobežot tādu pārtikas produktu popularizēšanu, kuros ir augsts sāls, cukuru un/vai tauku saturs,
• priekšlikums pārskatīt ES tiesību aktus par materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, lai uzlabotu pārtikas nekaitīgumu un sabiedrības veselību, atbalstītu ilgtspējīga iepakojuma izmantošanu un palīdzētu samazināt pārtikas izšķērdēšanu,
• priekšlikums pārskatīt ES tirdzniecības standartus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības produktu ieviešanu un piegādi un stiprinātu ilgtspējas kritēriju nozīmi, ņemot vērā ietekmi uz pārtikas zudumiem un izšķērdēšanu,
• rīcības plāna īstenošana attiecībā uz krāpšanu pārtikas jomā, lai uzņēmējiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un stiprinātu kontroles pilnvaras, tostarp apsverot iespēju plašāk izmantot Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšanas spējas.

D. Pārtikas patēriņa mērķis: veicināt ilgtspējīgu pārtikas patēriņu, kas sekmētu pāreju uz veselīgiem un ilgtspējīgiem uztura paradumiem

Šis mērķis attiecas uz patērētājiem un tam ir viens mērķrādītājs: līdz 2030. gadam visā Eiropas Savienībā vērojamo liekā svara un aptaukošanās līmeņa pieaugumu pavērst pretējā virzienā. Tas ietver četrus politikas pasākumus, kuru mērķis ir izveidot pārtikas produktu informācijas politiku, kas patērētājiem palīdzētu izvēlēties ilgtspējīgus pārtikas produktus:

• - ilgtspējīgas pārtikas marķēšanas satvara izstrādāšana, kurā būtu paredzēts vienots ilgtspējīgas pārtikas logotips, kas aptvertu pārtikas uzturvērtības, vides, klimata un sociālo dimensiju. Lai sasniegtu šo mērķi, tika noteiktas vairākas galvenās darbības:

E. Pārtikas zudumu un izšķērdēšanas novēršanas mērķis: samazināt pārtikas zudumus un izšķērdēšanu

Šim mērķim ir pakārtoti divi politikas pasākumi.

• priekšlikums par ES līmeņa mērķrādītājiem pārtikas atkritumu samazināšanai: Eiropas Komisija noteiks atskaites līniju un ierosinās juridiski saistošus mērķus pārtikas izšķērdēšanas samazināšanai,
• priekšlikums pārskatīt ES noteikumus par derīguma termiņa marķējumu (datumi “izlietot līdz” un “ieteicams līdz”).

Norises un veiktie pasākumi

Iniciatīvas par ilgtspējīgas pārtikas sistēmas satvara izveidošanu sākotnējais ietekmes novērtējums tika darīts pieejams sabiedrības atsauksmju sniegšanai no 2021. gada 28. septembra līdz 2021. gada 26. oktobrim. Pēc tam 2022. gada 28. aprīlī tika publicēta šīs iniciatīvas atklātā sabiedriskā apspriešana.

ES tiesību aktu par lauksaimniecības dzīvnieku labturību “atbilstības pārbaude” (novērtējums) tika pabeigta 2022. gada septembrī pēc tam, kad Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā publicēja Iestāžu nolīguma ceļvedi un 2022. gada janvārī notika sabiedriskā apspriešana. Komisija tagad ir lūgusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi sagatavot zinātniskus atzinumus par dzīvnieku labturību.

Saikne starp stratēģiju “No lauka līdz galdam” un KLP stratēģisko plānu

Stratēģijas “No lauka līdz galdam” politikas pasākumi rada papildu ierobežojumus lauksaimniecības praksei, jo to mērķis ir samazināt ķīmisko pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un antibiotiku izmantošanu, uzlabot dzīvnieku labturības standartus un regulēt pārtikas izšķērdēšanu. Šie jaunie komponenti, kas ietver gan ierobežojumus, gan stimulus, ievērojami atšķiras no pašreizējiem KLP komponentiem. Tāpēc Eiropas Komisijai stratēģijas “No lauka līdz galdam” politikas pasākumi būtu jāizmanto, lai atjauninātu KLP instrumentus un palielinātu lauksaimniecības nozares lomu taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas ES agropārtikas ķēdes izveidē.

Ar KLP reformu tiek ieviests jauns lēmumu pieņemšanas līmenis, ko ietekmē Eiropas zaļais kurss un stratēģija “No lauka līdz galdam”. Šādi tiek veidota integrēta pieeja un ciešāka saikne starp KLP un citām agropārtikas nozares politikas jomām. Tā rezultātā laikposmā pēc 2020. gada KLP kļūst par vairāku līmeņu programmu. Jaunajam KLP īstenošanas modelim un valstu stratēģiskajiem plāniem būtu jāļauj dalībvalstīm izstrādāt īpaši pielāgotus un uz rezultātiem vairāk orientētus pasākumus lauksaimniecības nozarei, kuru nolūks ir realizēt zaļā kursa un stratēģijas “No lauka līdz galdam” politiskās prioritātes. Stratēģijas “No lauka līdz galdam” 3. darbība apstiprina, ka KLP stratēģiskajiem plāniem ir būtiska nozīme ES izvirzītā mērķa sasniegšanā – līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu un veidot taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu ES agropārtikas ķēdi.

Eiropas Parlamenta loma

2019. gada 11. decembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu par Eiropas zaļo kursu. Mēnesi vēlāk Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā atzinīgi novērtēja šo jauno iniciatīvu. Pēc tam Eiropas Komisija 2020. gada 20. maijā nāca klajā ar paziņojumu “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, bet Eiropas Parlaments 2021. gada 20. oktobrī pieņēma rezolūciju par šo stratēģiju.

 

Vera Milicevic / François Nègre

10-2023