KLP horizontālā regula
“Horizontālā” regula[1] par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību nodrošina tiesisko regulējumu KLP finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības noteikumu pielāgošanai tās jaunajam īstenošanas modelim. Tās mērķis ir panākt lielāku subsidiaritāti un vienkāršošanu, uzticot lielāku atbildību dalībvalstīm, veicot pāreju no atbilstības nodrošināšanas uz snieguma uzraudzību un samazinot administratīvo slogu dalībvalstīm.
Juridiskais pamats
Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (38.–44. pants) (3.2.1.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013.
Papildus šai horizontālajai regulai uz KLP 2023.–2027. gadam attiecas divas citas regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko paredz noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (3.2.3.) un Tirgu kopīgās organizācijas (TKO) Regula (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem.
Ievads
Regulā (ES) 2021/2116 ir izklāstīti noteikumi par KLP izdevumu finansēšanu un attiecīgajām pārvaldības un kontroles sistēmām.
Jaunā KLP horizontālā regula pamatā saglabā pašreizējo regulējumu un jo īpaši divus esošos fondus – Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) – dažādu intervenču finansēšanai (ELGF un ELFLA būs tā pati intervenču darbības joma kā iepriekšējās KLP divu pīlāru struktūrā).
Tomēr ar to ievieš vairākas izmaiņas, lai pielāgotu fondu darbību un kontroles un sankciju sistēmu jaunajai KLP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo regulu (Regula (ES) Nr. 1306/2013), kurā bija paredzēti noteikumi par izdevumu finansēšanu saskaņā ar KLP, jaunā regula maina noskaidrošanas procesus un atbilstības procedūru. Mērķis ir pielāgot finanšu procedūras jaunajam īstenošanas modelim, vienkāršot KLP finanšu pārvaldību un samazināt administratīvo slogu gan dalībvalstīm, gan labuma guvējiem.
Turklāt jaunajā KLP tiesiskajā regulējumā dažādi noteikumi, kas iepriekš bija iekļauti Regulā (ES) Nr. 1306/2013, pārcelti uz Stratēģisko plānu un TKO regulām (piemēram, savstarpējās atbilstības un/vai nosacījumu sistēmas darbības joma, KLP uzraudzība un izvērtēšana vai pārbaudes, kas saistītas ar tirgu politiku).
Jaunās KLP regulas tika pieņemtas 2021. gada decembrī, tās piemēro no 2023. gada 1. janvāra, un kopš šī datuma visas ES valstis īsteno KLP stratēģiskos plānus.
Pārvaldības struktūru lomas un funkcijas
Lai ievērotu dalītas pārvaldības principu (ELGF un ELFLA ietvaros), kas paredzēts Finanšu regulas (Regula (ES, Euratom) 2018/1046) 63. pantā, Horizontālā regula saglabā esošo KLP pārvaldības struktūru un nodrošina, ka dalībvalstis izveido nepieciešamās pārvaldības struktūras, proti, kompetento iestādi, maksājumu aģentūru, koordinējošo struktūru un sertifikācijas struktūru.
- Katrai dalībvalstij ministriju līmenī ir jāizraugās kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par maksājumu aģentūru, koordinējošo struktūru un sertifikācijas struktūru akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu.
- Dalībvalstīm, ņemot vērā to konstitucionālās normas, jāierobežo akreditēto maksājumu aģentūru skaits līdz vienai maksājumu aģentūrai dalībvalstī vai vajadzības gadījumā – līdz vienai aģentūrai reģionā.
- Ja dalībvalsts akreditē vairāk nekā vienu maksājumu aģentūru, tai būtu jāizraugās viena publiska koordinējošā struktūra, lai nodrošinātu ELGF un ELFLA pārvaldības konsekvenci, uzturētu saikni starp Komisiju un dažādajām akreditētajām maksājumu aģentūrām un nodrošinātu to, ka Komisijas pieprasītā informācija par vairāku maksājumu aģentūru darbībām tiek sniegta nekavējoties.
- Finanšu regulas 63. panta 7. punkta pirmās daļas nolūkā sertifikācijas struktūrai ir pienākums sniegt atzinumu, kurš sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem un kurā jākonstatē, vai:
Grāmatojumu noskaidrošana
Grāmatojumu noskaidrošanas procedūras pielāgotas, veicot pāreju no pārliecības gūšanas par atbilstību uz pieeju, kas orientēta uz sniegumu:
- saskaņā ar jaunā KLP īstenošanas modeļa arhitektūru un galvenajiem parametriem dalībvalstu veikto maksājumu attiecināmībai uz Savienības finansējumu vairs nevajadzētu būt atkarīgai no atsevišķiem labuma guvējiem veikto maksājumu likumības un pareizības. Tā vietā attiecībā uz intervences veidiem, kas minēti Regulā (ES) 2021/2115, dalībvalstu maksājumiem vajadzētu būt attiecināmiem, ja ar tiem ir panākta atbilstoša izlaide un tiek ievērotas piemērojamās Savienības pamatprasības. Šā iemesla dēļ Komisijas lēmums par grāmatojumu noskaidrošanu (ikgadējā finansiālā noskaidrošana) tiks papildināts ar snieguma ikgadējo noskaidrošanu;
- dalībvalstīm katru gadu līdz 15. februārim būtu jānosūta Komisijai gada pārskati un gada snieguma ziņojums par KLP stratēģiskā plāna īstenošanu, gada kopsavilkums par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un pārvaldības deklarācija. Ja šie dokumenti nav nosūtīti, Komisija nevar veikt attiecīgās maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu un nevar pārbaudīt izdevumu attiecināmību attiecībā pret ziņojumā uzrādīto izlaidi. Rezultātā Komisija var apturēt mēneša maksājumus un pārtraukt ceturkšņa atlīdzināšanu līdz brīdim, kad saņemti trūkstošie dokumenti;
- ir ieviests jauns maksājumu apturēšanas veids, kas izmantojams nesamērīgi mazas izlaides gadījumā. Ja paziņotā izlaide salīdzinājumā ar deklarētajiem izdevumiem ir nesamērīgi maza un dalībvalstis nespēj norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus minētajai situācijai, Komisijai vajadzētu spēt ne tikai samazināt izdevumus attiecībā uz N–1. finanšu gadu, bet arī apturēt turpmākus izdevumus, kas saistīti ar intervenci, kuras izlaide bijusi nesamērīgi maza. Šādai apturēšanai būtu vajadzīgs apstiprinājums lēmumā par snieguma ikgadējo noskaidrošanu;
- Komisijai būtu arī jāspēj apturēt maksājumus saistībā ar snieguma daudzgadu uzraudzību. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad virzība uz dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā noteiktajiem mērķrādītājiem kavējas vai ir nepietiekama, un ja dalībvalsts nespēj norādīt pienācīgi pamatotus iemeslus, Komisija varēs prasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus. Tā to darīs, pamatojoties uz rīcības plānu, kurš jāsagatavo, apspriežoties ar Komisiju, un kurā jāiekļauj skaidri progresa rādītāji, kā arī laika grafiks, kādā jāpanāk progress. Ja dalībvalsts rīcības plānu neiesniedz vai neīsteno, ja rīcības plāns ir acīmredzami nepietiekams, lai situāciju labotu, vai ja tas nav grozīts atbilstīgi Komisijas rakstiskajam pieprasījumam, Komisija var apturēt mēneša maksājumus vai starpposma maksājumus. Komisijai būtu jāatlīdzina apturētās summas, ja, pamatojoties uz snieguma izskatīšanu vai dalībvalsts brīvprātīgu paziņojumu budžeta gada laikā par rīcības plāna virzību un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai novērstu trūkumus, ir panākts apmierinošs progress virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu.
Tiek nostiprināta vienotas revīzijas pieejas koncepcija: lai piemērotu Finanšu regulas prasības attiecībā uz savstarpēju paļaušanos uz revīzijām, mazinātu dažādu iestāžu veiktu revīziju pārklāšanās risku un līdz minimumam samazinātu kontroļu izmaksas un administratīvo slogu labuma guvējiem un dalībvalstīm, regula paredz noteikumus par vienotas revīzijas pieeju. Tajā arī paredzēta iespēja Komisijai gūt pārliecību, pamatojoties uz uzticamu sertifikācijas struktūru darbu, pienācīgi ņemot vērā vienotas revīzijas un samērīguma principus attiecībā uz Savienības budžeta apdraudējuma apmēru. Lai gan šai vienotās revīzijas pieejai vajadzētu samazināt Komisijas revīziju, jo īpaši pārbaužu uz vietas skaitu, Komisija varēs veikt pārbaudes, ja būs informējusi attiecīgo dalībvalsti, ka nevar paļauties uz sertifikācijas iestādes darbu.
Kontroles sistēmas un sodi
Lielāka vienkāršošana jāpanāk arī, piemērojot subsidiaritāti un piešķirot dalībvalstīm lielāku elastību pārbaužu un sodu sistēmu izstrādē, kā arī lemjot par sodiem neatbilstību gadījumā.
Integrētā administrācijas un kontroles sistēma (IAKS), kas jāizveido un jāizmanto katrai dalībvalstij, saglabā savas galvenās iezīmes, bet tā ir jāatjaunina, lai plašāk izmantotu modernās tehnoloģijas, tostarp satelītattēlus, ģeotelpiskos un platību pārraudzības datus un dzīvniekatkarīgo pieteikumu datus, lai samazinātu atbilstības un administratīvās izmaksas gan labuma guvējiem, gan dalībvalstīm.
Horizontālajā regulā ir iekļauti jauni noteikumi par kontroles sistēmām un ar sociālo nosacījumu sistēmu saistītiem administratīvajiem sodiem pēc tam, kad šis jaunais mehānisms tika ieviests KLP Stratēģisko plānu regulā.
Finanšu disciplīna un lauksaimniecības rezerve
Tiek saglabāts finanšu disciplīnas mehānisms un budžeta disciplīnas procedūra (iepriekš – Tiešo maksājumu regulā (Regula (ES) Nr. 1307/2013)).
No iepriekšējās TKO regulas tika pārcelta rezerve krīzes situācijām (tagad saukta par lauksaimniecības rezervi). Lai pārvarētu turpmākās krīzes, šī jaunā finanšu rezerve sasniedz vismaz 450 miljonus EUR gadā.
Eiropas Parlamenta loma
2018. gada 1. jūnijā Eiropas Komisija publicēja tiesību aktu priekšlikumus par KLP reformu. Parlamentā par šo jautājumu bija atbildīga Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja (AGRI), un pēc 2019. gada Eiropas vēlēšanām par AGRI referenti tika iecelta Ulrike Müller (ALDE, Vācija). 2020. gada 23. oktobrī Parlaments pirmajā lasījumā pieņēma nostāju par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem.
Pieņemtais teksts bija pamats turpmākajām sarunām ar Padomi, kuras attiecībā uz visiem trim KLP dokumentiem sākās 2020. gada 10. novembrī un turpinājās vairākās “trialoga” sanāksmēs. 2021. gada jūnija beigās sarunu dalībnieki panāca vienošanos par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem. Šo vienošanos 2021. gada 28. jūnijā apstiprināja ES lauksaimniecības ministri un 2021. gada 9. septembrī – AGRI locekļi. Parlaments par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem balsoja savā novembra II plenārsēdē, un galīgais akts (tagad 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2116), tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī L 435 2021. gada 6. decembrī.
2018. gada rezolūcijā par pārtikas un lauksaimniecības nākotni Parlaments uzsvēra to, cik svarīgi ir jaunās uz sniegumu balstītās izvērtēšanas pieejas vienotie pamatkritēriji, kā arī Komisijas īstenotā finanšu un snieguma kontrole un revīzijas, lai garantētu, ka funkcijas tiek veiktas atbilstoši vieniem un tiem pašiem augstajiem standartiem un saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem visā ES.
Kā norādīts Parlamenta pasūtītajā pētījumā par KLP reformu procesu pēc 2020. gada, aplūkojot to no starpiestāžu viedokļa, Parlaments sarunu laikā sasniedza vairākus savus mērķus, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības rezervi (tostarp pārcelšanas mehānismu), pastiprinātām sankcijām labuma guvējiem, kuri atkārtoti neievēro ES prasības, finanšu disciplīnu (saskaņā ar Parlamenta ierosinājumu maksājumiem joprojām tiek piemērota 2000 EUR robežvērtība, līdz kurai finanšu disciplīnu nepiemēro) vai Savienības finanšu interešu aizsardzību (piemēram, pieņemot Parlamenta iesniegto grozījumu, lai panāktu, ka izveidojamajai dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmai ir jāgūst arī pārliecība par atbilstību attiecināmības kritērijiem).
François Nègre