Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Tirgu kopīgas organizācijas (TKO) regula

Ar “tirgu kopīgas organizācijas” (TKO) regulu (jeb “Grozījumu regulu”) groza noteikumus, kas reglamentē lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju (ieskaitot noteikumus par vīnu), ES kvalitātes shēmas (ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) un atbalsta pasākumus attālākajiem reģioniem. Mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniecības tirgi un atbalsta pasākumi spēj risināt jaunas problēmas, atjaunināt noteikumus, vienkāršot procedūras un nodrošināt saskaņotību ar citām kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) regulām.

Juridiskais pamats

Kopējās lauksaimniecības politikas juridiskais pamats ir noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (38.–44. pants) (3.2.1.)

Tirgu kopīgu organizāciju (TKO) reglamentē: Regula (ES) 2021/2117, ar kuru groza Regulu (ES) 1308/2013 par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju; Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām; Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; Regula (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem ES reģioniem.

Papildus šai “tirgu kopīgas organizācijas” (TKO) regulai (jeb “Grozījumu regulai”) uz KLP 2023.–2027. gada periodam attiecas vēl divas regulas: Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (3.2.3.), un Regula (ES) 2021/2116 par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (3.2.7.).

Ievads

Ar jauno TKO regulu groza vairākas KLP iepriekšējā tiesiskajā regulējumā (2014.–2020. gads) ietilpstošas regulas, kas attiecas uz lauksaimniecības tirgu organizāciju, lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmām, aromatizētu vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un pasākumiem lauksaimniecības jomā attālākajiem ES reģioniem.

Lielākā daļa jaunās TKO regulas noteikumu paliek nemainīgi, salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu. Grozāmo noteikumu vidū būtiskākās strukturālās izmaiņas attiecas uz atbalsta shēmām kopumā un atbalstu konkrētām nozarēm (augļi un dārzeņi, biškopība, vīns, apiņi, olīveļļa un galda olīvas). Šie “nozaru intervences pasākumi” tagad ietilpst dalībvalstu stratēģiskajos plānos, un tādēļ attiecīgie nosacījumi ir pārcelti no TKO regulas uz regulu par KLP stratēģiskajiem plāniem.

Vairāki grozījumi ir veikti arī noteikumos, kas attiecas uz vīna nozari, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un citām kvalitātes shēmām un pasākumiem attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām.

Pēc jauno KLP regulu pieņemšanas 2021. gada decembrī tās tiek piemērotas no 2023. gada 1. janvāra, savukārt KLP stratēģiskie plāni visās ES valstīs tiek īstenoti kopš 2023. gada 1. janvāra.

Tirgu kopīga organizācija un tirgu pārvaldība

Lai gan TKO/Grozījumu regulā ir saglabāti Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, mērķi, struktūra un galvenās iezīmes, ar to tiek ieviestas arī vairākas izmaiņas attiecībā uz tirgus intervences pasākumiem un tirgus pārvaldību.

  • Nosacījumi attiecībā uz atbalsta shēmām, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļas 2.–6. iedaļā, ir svītroti, jo visi attiecīgajās nozarēs paredzēto intervenču veidi tagad ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas III nodaļā (Intervenču veidi konkrētās nozarēs). Intervences konkrētās nozarēs tagad var attiekties uz visiem lauksaimniecības produktiem (3.2.3.).
  • Ir ieviesti vairāki grozījumi noteikumos, kas attiecas uz vīna nozari, lai risinātu jaunās ekonomiskās, vides un klimata problēmas:
  • Savienības tirgus novērošanas centriAr jauno regulu izveido vienotu oficiālu tiesisko regulējumu Savienības lauksaimniecības tirgu novērošanas centru izveidei un darbībai jebkurā lauksaimniecības nozarē un nosaka attiecīgus paziņošanas un ziņošanas pienākumus šiem novērošanas centriem. Šie novērošanas centri būtu jāizveido līdz 2023. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz statistikas datiem un informāciju, kas apkopota lauksaimniecības tirgu uzraudzībai, tiem savos ziņojumos būtu jāidentificē tirgus traucējumu draudus. Komisijai būtu regulāri jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informācija par situāciju lauksaimniecības produktu tirgū, tirgus traucējumu draudiem un iespējamiem veicamajiem pasākumiem, regulāri piedaloties Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Īpašās lauksaimniecības komitejas sanāksmēs.

Jauni noteikumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

Jaunā KLP paredz papildu noteikumus attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (ĢIN), kas atbilst pasākumiem, kas veikti, lai nostiprinātu lauksaimnieku stāvokli vērtību ķēdē:

  • piedāvājuma pārvaldība produktiem, kam piešķirti aizsargāti cilmes vietas nosaukumi (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN): jaunā TKO arī paplašinās pašreizējo piedāvājuma pārvaldības instrumentu produktiem, kam piešķirti ACVN un AĢIN, attiecinot to uz visām nozarēm – līdz šim tas attiecās tikai uz šķiņķi un sieru –, nodrošinot ievērojamu atbalstu ES lauksaimniekiem, kuri ražo produktus, kam piešķirti ACVN un AĢIN;
  • produkta specifikācijas: ilgtspējīgas pārstrādes kritērijus produkta specifikācijā var iekļaut brīvprātīgā kārtā;
  • papildu aizsardzības pasākumi produktiem, kam piešķirti ACVN un AĢIN: ACVN un AĢIN tiks īpaši aizsargātas internetā un ES teritorijā. ACVN un AĢIN aizsardzība tiks attiecināta arī uz sastāvdaļu nosaukumu izmantošanu;
  • aromatizētu vīnu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes: šī shēma tiks apvienota ar lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu shēmu;
  • jaunu noteikumu piemērošana vīna nozarē: vīna, kuram piešķirti ACVN un AĢIN, ražotājiem būs atļauts izmantot vīnogulāju hibrīdšķirnes;
  • saskaņotība nozaru starpā: procedūras tiks vienkāršotas, racionalizētas un saskaņotas nozaru starpā.

Īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem

Ar jauno regulu iekļauj jaunu pantu Regulā (ES) Nr. 228/2013 par starpnozaru nolīgumiem Reinjonā (Francijā).

Citi noteikumi

  • Lauksaimniecības rezerve.Regulas (ES) Nr. 1308/2013 V daļas III nodaļā izklāstītie noteikumi par rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē ir svītroti, jo atjaunināti noteikumi par lauksaimniecības rezervi ir iekļauti Regulā (ES) 2021/2116. Rezerves apjoms ik gadu ir vismaz 450 miljoni EUR, un to var novirzīt tādiem pasākumiem kā iepirkumi ārkārtas situācijās un atbalsts privātai uzglabāšanai.
  • ES skolu piena, augļu un dārzeņu programma. Jaunā regula nosaka, ka skolu programmai paredzētais kopējais ES budžeta apjoms ir 220,8 miljoni EUR vienā mācību gadā, un to veido līdz pat 130,6 miljoni EUR augļiem un dārzeņiem un līdz pat 90,1 miljons EUR pienam. Katra valsts var pārskaitīt daļu no sava augļiem un dārzeņiem paredzētā ES budžeta apjoma piena nodrošināšanai vai otrādi atkarībā no tās prioritātēm un vajadzībām. Produktus, kurus paredzēts izplatīt vai iekļaut papildu izglītojošos pasākumos, dalībvalstis izvēlas, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem (piemēram, ar veselību un vidi saistīti apsvērumi, vietējo vai reģionālo produktu sezonalitāte, dažādība un pieejamība, bioloģiskie produkti, īsas piegādes ķēdes, ilgtspējas un taisnīgas tirdzniecības apsvērumi).
  • Visbeidzot, no iepriekšējās TKO regulas ir svītroti vairāki novecojuši nosacījumi:

Eiropas Parlamenta loma

2018. gada 1. jūnijā Eiropas Komisija publicēja tiesību aktu priekšlikumus par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Parlamentā par šo dokumentu kopumu atbild Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja (AGRI), un pēc 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām par AGRI komitejas referentu tika iecelts Eric Andrieu (S&D, Francija). Parlaments 2020. gada 23. oktobrī pirmajā lasījumā pieņēma savu nostāju par Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem.

Pieņemtais dokuments kalpoja par pamatu turpmākajām sarunām ar Padomi, kas attiecībā uz visiem trim KLP dokumentiem sākās 2020. gada 10. novembrī un turpinājās vairākās "trialoga" sanāksmēs. 2021. gada jūnija beigās sarunu dalībnieki panāca vienošanos par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem. Šo vienošanos 2021. gada 28. jūnijā apstiprināja ES lauksaimniecības ministri un 2021. gada 9. septembrī – AGRI komitejas locekļi. Parlaments par trim KLP reformu paketes priekšlikumiem balsoja savā novembra otrajā plenārsēdē, un nobeiguma akts – 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2117 – tika publicēts 2021. gada 6. decembra Oficiālajā Vēstnesī L 435.

Attiecībā uz Grozījumu regulu jānorāda, ka likumdevēju nostājas attiecībā uz vīnu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm bija visai līdzīgas, savukārt attiecībā uz tirgus pārvaldību un krīzes pasākumiem tās būtiski atšķīrās. Vispretrunīgākie aspekti izrādījās Parlamenta ierosinātie grozījumi par valsts intervenci, atbalstu privātai uzglabāšanai, tirdzniecību ar trešām valstīm, tirgus pārredzamību, ārkārtas tirgus pasākumiem un noteikumiem cukura nozarei.

Sensitīvajā jautājumā par tirdzniecību ar trešām valstīm tika panākta vienošanās, ka Parlamenta bažas par produktu importu un zemākiem standartiem var risināt ar politisko deklarāciju palīdzību, proti, ar trim paziņojumiem: kopīgs paziņojums, ko parakstījušas visas trīs iestādes, par importēto produktu veselības un vides standartiem; Parlamenta un Padomes divpusējs paziņojums, kurā Komisija tiek aicināta sagatavot ziņojumu par šiem jautājumiem vēlākais līdz 2022. gada jūnijam; vienpusējs Komisijas paziņojums, kurā norādīts, ko varētu darīt attiecībā uz lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu importu no trešām valstīm. Tāpat visu trīs iestāžu kopīgā paziņojumā tika atzītas grūtības, ar kurām saskaras cukura nozare, un tika pausta apņemšanās izvērtēt patlaban notiekošā un drīzumā publicējamā pētījuma secinājumus.

Kā norādīts Parlamenta pasūtītajā pētījumā par KLP reformu procesu laikposmā pēc 2020. gada iestāžu skatījumā, Parlaments sarunu laikā sasniedza vairākus izvirzītos mērķus, jo īpaši attiecībā uz tirgus pārvaldību (intervenču attiecināšana uz visām nozarēm stratēģisko plānu regulējumā, ES tirgus novērošanas centri, piedāvājuma pārvaldības pasākumi produktiem, kam piešķirti ACVN/AĢIN), lauksaimniecības rezervi (pagarināšanas mehānisms) un vīna nozari (atļauju piešķiršanas sistēmas darbība pagarināta līdz 2045. gadam, ražotājiem pieejamo vīnogulāju šķirņu ierobežojumi).

 

François Nègre