Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Budžeta izpilde

Komisija atbild par budžeta izpildi sadarbībā ar dalībvalstīm, bet budžeta izpildes politisko kontroli veic Eiropas Parlaments.

Juridiskais pamats

Mērķis

Komisija atbild par to, lai budžeta ieņēmumi un izdevumi tiktu izpildīti saskaņā ar Līgumiem un Finanšu regulā izklāstītajiem noteikumiem un norādījumiem un ievērojot piešķirto apropriāciju maksimālos apjomus (1.4.3.).

Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai apropriācijas tiktu izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, proti, taupīgumu, efektivitāti un lietderību.

Apraksts

A. Pamatmehānisms

Budžeta izpildes pamatā ir šādas divas galvenās darbības: saistības, kam seko maksājumi. Attiecībā uz izdevumu saistībām tiek pieņemts lēmums noteiktu summu no noteiktas budžeta pozīcijas izmantot konkrētas darbības finansēšanai. Pēc tam, kad ir noteiktas atbilstošas juridiskās saistības, piemēram, parakstīts līgums, un sniegts attiecīgais pakalpojums, izpildīts darbs vai veikta pasūtīto preču piegāde, tiek apstiprināti izdevumi un tiek veikts maksājums.

B. Izpildes metodes

Komisija budžetu var izpildīt vienā no šādiem veidiem:

  • tieši (t. s. tiešā pārvaldība), budžeta izpildi veicot tās dienestiem vai arī ar izpildaģentūru palīdzību;
  • kopā ar dalībvalstīm (t. s. dalītā pārvaldība);
  • netieši (t. s. netiešā pārvaldība), budžeta izpildes uzdevumus uzticot vienībām un personām, piemēram, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām u. c.

Praksē apmēram 70 % budžeta līdzekļu izlieto, īstenojot dalīto pārvaldību (dalībvalstīm sadalot līdzekļus un pārvaldot izdevumus), aptuveni 20 % – Komisijai un tās izpildaģentūrām īstenojot tiešo pārvaldību, un atlikušos 10 % – īstenojot netiešo pārvaldību[1].

Finanšu pārredzamības sistēma sniedz informāciju par Komisijas tieši pārvaldīto līdzekļu saņēmējiem. Katra dalībvalsts ir atbildīga par to datu publicēšanu, kuri attiecas uz tās atbilstoši netiešajai un dalītajai pārvaldībai pārvaldīto līdzekļu saņēmējiem.

LESD 317. pants nosaka, ka Komisija budžetu izpilda sadarbībā ar dalībvalstīm un ka saskaņā ar LESD 322. pantu pieņemtie noteikumi dalībvalstīm paredz kontroles un revīzijas pienākumus budžeta izpildē un no tiem izrietošo atbildību.

Turklāt ES tiesību aktu īstenošanas plašākā kontekstā LESD 290. un 291. pants paredz noteikumus, kas reglamentē Komisijai uzticētās deleģētās pilnvaras un īstenošanas pilnvaras un it īpaši kontroli, kuru dalībvalstis, Padome un Eiropas Parlaments īsteno pār Komisijas darbu šajā jomā.

Atbilstoši LESD 290. pantam ar leģislatīvu aktu Komisijai var tikt deleģētas pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, lai papildinātu “dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus”. Parlamentam un Padomei ir tiesības atsaukt šādu pilnvaru deleģējumu Komisijai vai iebilst pret to, tādējādi nepieļaujot tā stāšanos spēkā.

LESD 291. pants reglamentē Komisijai uzticētās īstenošanas pilnvaras. Minētā līguma 291. panta 1. punkts nosaka, ka dalībvalstis ir atbildīgas par visu to valsts tiesību aktu pieņemšanu, kuri nepieciešami juridiski saistošu Savienības aktu īstenošanai, savukārt 291. panta 2. punkts paredz, ka šo aktu īstenošanas pilnvaras tiek piešķirtas Komisijai vai – Līguma par Eiropas Savienību (LES) 24. un 26. panta gadījumā – Padomei, “ja ir nepieciešami vienādi nosacījumi juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai”. Saskaņā ar LESD 291. panta 3. punktu Parlaments un Padome ar regulu palīdzību paredz noteikumus par mehānismiem Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanas kontrolei.

Iestādes 2020. gadā vienojās par jaunu Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai. Iestāžu nolīgums tika pieņemts vienlaikus ar Regulu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, un tā mērķis ir ne tikai nodrošināt pastāvīgu sadarbību starp iestādēm budžeta jautājumos, bet arī uzlabot Savienības ikgadējo budžeta procedūru un ar pielikumā izklāstītā ceļveža palīdzību atvieglot jaunu ES pašu resursu ieviešanu šīs DFS ietvaros.

LESD 291. pants tika papildināts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Šo kontroli veic, izmantojot komitejas, kuras sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un kuras vada Komisijas pārstāvis. Regula nosaka divus jaunus procedūru veidus, ko izmanto atkarībā no konkrētā tiesību akta piemērošanas jomas: saskaņā ar pārbaudes procedūru Komisija nevar pieņemt attiecīgo pasākumu, ja komiteja ir sniegusi negatīvu atzinumu; saskaņā ar konsultēšanās procedūru Komisijai ir “pēc iespējas” jāņem vērā komitejas secinājumi, bet komitejas atzinums tai nav saistošs.

Dalībvalstīm, kuras budžetu izpilda nepareizi, tiek noteiktas sankcijas saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas procedūru un saistībā ar atbilstības pārbaudi: pēc Komisijas un Revīzijas palātas veiktās revīzijas ieņēmumiem, ko dalībvalstu valdības saņem no ES budžeta, tiek piemērota prasība atmaksāt nepareizi piešķirtos līdzekļus. Lēmumus par šādām korekcijām pieņem Komisija saskaņā ar iepriekš minētajām īstenošanas pilnvaru izmantošanas procedūrām (1.4.5.).

Tādējādi Revīzijas palāta regulāri pārbauda budžeta izpildi (1.3.12.). Ir atsevišķas nozares, kuras Revīzijas palāta savos ziņojumos ir vairākkārt kritizējusi.

C. Izpildes noteikumi

Pamatojoties uz LESD 322. pantu, Finanšu regulā ir izklāstīti visi principi un noteikumi, kas reglamentē budžeta izpildi. Tai ir horizontāls raksturs, un to piemēro visām izdevumu jomām un visiem ieņēmumiem. Vēl citi budžeta izpildei piemērojami noteikumi ir atrodami attiecīgo nozari reglamentējošajos tiesību aktos, kas attiecas uz konkrētām ES politikas jomām.

Pašreizējo Finanšu regulu pieņēma 2018. gada jūlijā, un tā stājās spēkā 2018. gada 2. augustā. Tomēr lielākā daļa tās noteikumu par Savienības institūciju administratīvo apropriāciju izpildi stājās spēkā tikai 2019. gada 1. janvārī[2].

Komisijas galvenais budžeta izpildes un tās uzraudzības instruments ir datorizētā grāmatvedības sistēma ABAC (uzkrājumu grāmatvedība). Komisija ir veikusi pasākumus, lai panāktu atbilstību augstākajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, it īpaši starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem (IPSAS), ko noteikusi Starptautiskā Grāmatvežu federācija (IFAC). Svarīgs budžeta izpildes aspekts ir atbilstība ES tiesību aktiem, ko piemēro publiskā iepirkuma līgumiem (piegāde, darbi un pakalpojumi 2.1.10.). Turklāt Savienības finanšu interešu aizsardzību pastiprina agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES). Tā ļauj atklāt agrīnā stadijā, izslēgt un finansiāli sodīt neuzticamas personas un vienības, kas iesniedz pieprasījumu ES līdzekļu saņemšanai vai ir uzņēmušās juridiskas saistības ar Komisiju vai citām iestādēm[3].

Eiropas Parlamenta loma

Eiropas Parlamenta līdzdalība budžeta izpildē ir divējāda:

  • Parlaments kā viena no divām budžeta lēmējiestādēm kopīgi apstiprina nākamā gada budžeta apropriācijas;
  • izmantojot ikgadējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, tas pārbauda budžeta izpildi iepriekšējā gadā.

Pateicoties budžeta procedūrai, Parlaments var agrāk ietekmēt ES budžeta izpildi, izmantojot grozījumus un lēmumus, ko tas pieņem budžeta procedūras kontekstā attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu (1.2.5.).

Ja Parlamentam ir šaubas par izdevumu pamatotību vai Komisijas spēju tos īstenot, tas var nolemt izmantot budžeta rezerves mehānismu, pieprasītos līdzekļus iekļaujot rezervē līdz brīdim, kad Komisija sniegs attiecīgus pierādījumus saistībā ar pieprasījumu pārvietot līdzekļus no rezerves. Pārvietojuma priekšlikumi ir jāapstiprina gan Parlamentam, gan Padomei. Apropriācijas nevar izmantot, kamēr tās no rezerves nav pārvietotas uz attiecīgo budžeta pozīciju.

Budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra (1.4.5.) ļauj Parlamentam kontrolēt tekošā gada budžeta izpildi. Lai gan vairākums jautājumu attiecas uz budžeta izpildes apstiprinājuma laikposmu (parasti iepriekšējo gadu), daudzi Parlamenta Budžeta kontroles komitejas jautājumi, ko tā Komisijai uzdevusi budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras ietvaros, attiecas uz tekošā gada budžeta izpildi. Budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanas rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, ir iekļauti daudzi Komisijai un citām budžeta izpildē iesaistītām struktūrām adresēti pienākumi un ieteikumi.

Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlaments kopā ar Padomi pieņem “finanšu noteikumus, kuros jo īpaši nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas, kā arī aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru” (LESD 322. panta 1. punkts).

Turklāt gandrīz visās politikas jomās Parlaments ietekmē budžeta izpildi, izmantojot savu likumdošanas un ar likumdošanu nesaistīto darbību, piemēram, ar ziņojumu un rezolūciju palīdzību vai vienkārši uzdodot Komisijai mutiskus vai rakstiskus jautājumus.

Pēdējos gados Parlaments ir pastiprinājis politisko kontroli pār Komisiju, ieviešot instrumentus, kas ļauj veikt informācijas apmaiņu par līdzekļu izpildi un nenokārtoto saistību, proti, vēl nesamaksāto juridisko saistību, summu. Ja minētās saistības tiek uzkrātas ilgākā laikposmā, tās var radīt problēmas, un tāpēc Parlaments mudina Komisiju šīs saistības pastāvīgi kontrolēt.

Tiek izstrādāti jauni instrumenti, lai varētu labāk uzraudzīt budžeta izpildi un palielināt ES programmām izlietoto līdzekļu atdevi. Tādēļ Parlaments prasa sniegt augstas kvalitātes darbības pārskatus (kurus Komisija kā darba dokumentus sagatavo saistībā ar vispārējā budžeta provizorisko projektu) un regulāri iesniegt ES programmu izmaksu efektivitātes analīzi.

Sīkāka informācija par šo tematu ir atrodama Budžeta komitejas tīmekļa vietnē.

 

[1]Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta sniegtie dati par 2021.–2027. gadu.
[2]Jaunās Finanšu regulas 283. panta 3. punkta c) apakšpunkts.
[3]Minēto reglamentē Finanšu regula, un tas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulai (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti.

Stefan Schulz