Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Budžeta kontrole

Katra ES iestāde un dalībvalstis rūpīgi pārbauda ES budžetu. Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Parlaments veic detalizētas pārbaudes dažādos līmeņos. Parlaments katru gadu pārbauda budžeta izpildi, lai par to sniegtu apstiprinājumu Eiropas Komisijai, citām ES iestādēm un decentralizētajām ES aģentūrām.

Juridiskais pamats[1]

Mērķi

Nodrošināt budžeta operāciju un finanšu kontroles sistēmu likumību, precizitāti un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību (ievērojot taupības, lietderīguma un efektivitātes principus), Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Parlamentam visu laiku pārliecinoties par to, ka mērķi tiek sasniegti (izpildes kritēriji).

Sasniegumi

A. Kontrole dalībvalstu līmenī

Ieņēmumu un izdevumu sākotnējo kontroli lielākoties veic dalībvalstu iestādes. Tās ir saglabājušas savas pilnvaras, it īpaši attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem (sk. faktu lapu 1.4.1.) – jomā, kurā to rīcībā ir vajadzīgās procedūras attiecīgo summu iekasēšanai un kontrolei. Budžeta kontrole arī tiek veikta, cīnoties pret pārkāpumiem un krāpšanu (sk. faktu lapu 1.4.6.). Dalībvalstu iestādes vispirms pārbauda arī to instrumentu darbības izdevumus, uz kuriem attiecas dalītā pārvaldība, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds (kas kopā veido struktūrfondus), kā arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).

B. Kontrole ES līmenī

1. Iekšējā kontrole

Visās iestādēs kontroli veic kredītrīkotāji un grāmatveži, bet pēc tam – attiecīgās iestādes iekšējais revidents.

2. Ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta (sk. faktu lapu 1.3.12.)

Ārējo kontroli veic valstu revīzijas palātas un Eiropas Revīzijas palāta, kas saskaņā ar LESD 287. pantu katru gadu iesniedz budžeta lēmējinstitūcijai detalizēti izstrādātus ziņojumus, proti:

  • deklarāciju par pārskatu ticamību un pakārtoto darījumu likumību un pareizību (t. s. ticamības deklarāciju);
  • gada pārskatu par vispārējā budžeta izpildi, tostarp par visu iestāžu un izpildaģentūru budžeta izpildi;
  • īpašos gada ziņojumus par ES aģentūrām un struktūrām;
  • īpašos ziņojumus par specifiskiem jautājumiem (snieguma un atbilstības revīzijas);
  • atzinumus (par jauniem vai grozītiem tiesību aktiem, kas būtiski ietekmē ES finanšu pārvaldību);
  • pārskatus, kas aptver politikas jomu un pārvaldības jautājumus, analizē jomas vai jautājumus, kas vēl nav revidēti, vai izveido faktu bāzi par konkrētiem tematiem;
  • attiecībā uz 2019., 2020. un 2021. finanšu gadu Revīzijas palāta publicēja ziņojumu par ES budžeta vispārējo sniegumu. Sākot ar 2022. finanšu gadu, tā pārtrauca publicēt šo ziņojumu.

Revīzijas palāta arī regulāri sagatavo ziņojumus par aizņēmumu un aizdevumu darījumiem un Eiropas Attīstības fondu (EAF). Pēdējais EAF aptvēra 2014.–2020. gada periodu, un pēc tam tas tika integrēts ES budžetā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[2].

3. Politiskā kontrole, ko veic Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā Budžeta kontroles komiteja atbild par Parlamenta nostājas sagatavošanu un it īpaši par:

  • ES budžeta un EAF izpildes kontroli;
  • lēmumu sagatavošanu par budžeta izpildes apstiprināšanu, tostarp iekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;
  • ES, tās iestāžu un visu ES finansēto organizāciju finanšu pārskatu un bilances slēgšanu, iesniegšanu un revīziju;
  • Eiropas Investīciju bankas finansiālās darbības kontroli (sk. faktu lapu 1.3.15.);
  • rentabilitātes kontroli attiecībā uz dažādiem ES politikas virzienu īstenošanā izmantotiem ES finansējuma veidiem;
  • Revīzijas palātas locekļu iecelšanu, ņemot vērā tās ziņojumus;
  • ES budžeta izpildē konstatēto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu izskatīšanu, šādu gadījumu novēršanai un izmeklēšanas ierosināšanai paredzētu pasākumu pieņemšanu, kā arī ES vispārējo finanšu interešu aizsardzību.
  • attiecībām ar Revīzijas palātu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūru.

Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra

Reizi gadā Parlaments pēc tam, kad ir izskatījis cita starpā Komisijas ģenerāldirektorātu ( un citu iestāžu) gada darbības pārskatus, Komisijas pārvaldības un izpildes gada ziņojumu, novērtējuma ziņojumu (saskaņā ar LESD 318. pantu šajā ziņojumā aplūko ES programmās sasniegtos rezultātus, ņemot vērā ieteikumus, ar kuriem Parlaments un Padome nākuši klajā iepriekšējos gados), Revīzijas palātas gada pārskatu, kā arī Komisijas un citu iestāžu sniegtās atbildes uz Parlamenta jautājumiem (LESD 319. pants), saskaņā ar Padomes ieteikumu sniedz Komisijai (un citām iestādēm un struktūrām) apstiprinājumu par n-2 gada budžeta izpildi. Šo procesu dēvē par budžeta izpildes parlamentāro uzraudzību, un tā mērķis ir nodrošināt atbilstību juridiskajām un regulatīvajām prasībām, kā arī pareizu finanšu pārvaldību. Budžeta kontroles komiteja sagatavo Parlamenta nostāju par iepriekš minētajiem ziņojumiem. Pieņemtajiem lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu ir pievienota rezolūcija, kurā ietverti Parlamenta apsvērumi un ieteikumi attiecībā uz budžeta izpildi.

Komisijai un citām iestādēm ir pienākums rīkoties saskaņā ar Parlamenta konstatējumiem, kas izklāstīti tā rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu (LESD 319. panta 3. punkts un Finanšu regulas 262. pants).

Ziņojumus par budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments parasti izvērtē plenārsesijā līdz katra gada 15. maijam (Finanšu regulas 260. pants). Tādējādi balsošana par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu, izņemot ārkārtas gadījumus, notiek maija sesijā, bet gadījumā, ja apstiprinājuma sniegšana tiek atlikta, – oktobra sesijā. Ja priekšlikumu apstiprināt budžeta izpildi neatbalsta vairākums vai ja Parlaments nolemj atlikt lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu (pavasarī), tas informē attiecīgās iestādes vai aģentūras par iemesliem, kāpēc lēmums ticis atlikts. Attiecīgajām iestādēm vai aģentūrām ir nekavējoties jāveic pasākumi, lai novērstu šķēršļus, kas kavē pieņemt lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu. Pēc sešiem mēnešiem Budžeta kontroles komiteja iesniedz jaunu ziņojumu, kurā iekļauts jauns priekšlikums par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu vai noraidīšanu.

Lai gan LESD attiecas tikai uz Komisijai sniedzamo budžeta izpildes apstiprinājumu, pārredzamības un demokrātiskas kontroles labad Parlaments sniedz atsevišķus budžeta izpildes apstiprinājumus pārējām iestādēm un struktūrām un visām aģentūrām vai līdzīgām struktūrvienībām (decentralizētu aģentūru un publiskā un privātā sektora partnerību budžeta izpildes apstiprināšanas noteikumi ir iekļauti to dibināšanas regulās). Tā kā Padome nesadarbojas budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, Parlaments kopš 2009. gada atsakās sniegt Padomes ģenerālsekretāram apstiprinājumu par budžeta izpildi. Visbeidzot, Parlamenta lēmumi par budžeta izpildes apstiprināšanu un rezolūcijas par ES vispārējā budžeta I iedaļas (Eiropas Parlaments) izpildi tiek adresētas Parlamenta priekšsēdētājam.

Eiropas Parlamenta loma

A. Pilnvaru paplašināšanās

Laikposmā no 1958. gada līdz 1970. gadam Parlamentu informēja par Padomes lēmumiem sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi. 1971. gadā tas ieguva tiesības apstiprināt budžeta izpildi kopā ar Padomi. Kopš 1977. gada 1. jūnija, kad stājās spēkā 1975. gada 22. jūlija Līgums, tikai Parlaments var apstiprināt budžeta izpildi pēc tam, kad ir saņēmis Padomes ieteikumu. Turklāt Parlaments ar tā attiecīgo komiteju starpniecību veic Eiropas Komisijas komisāru amata kandidātu uzklausīšanu, un Budžeta kontroles komiteja veic Revīzijas palātas locekļu amata kandidātu, izraudzīto Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektora amata kandidātu un OLAF Uzraudzības komitejas locekļu amata kandidātu uzklausīšanu. Šos amatus nedrīkst aizpildīt bez attiecīgo amata kandidātu uzklausīšanas Parlamentā. Visbeidzot jāpiemin, ka OLAF ģenerāldirektoru ieceļ Komisija pēc apspriešanās ar Parlamentu un Padomi un ka OLAF Uzraudzības komitejas locekļus izraugās Parlaments, Padome un Komisija, savstarpēji vienojoties.

B. Budžeta izpildes apstiprinājuma pielietojums

Parlaments var nolemt atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu, ja tas nav apmierināts ar konkrētiem Komisijas veiktās budžeta pārvaldības aspektiem. Atteikumu apstiprināt budžeta izpildi var pielīdzināt Komisijas demisijas pieprasījumam. Šādi draudi tika īstenoti 1998. gada decembrī: pēc balsojuma plenārsēdē, kurā noraidīja priekšlikumu par budžeta izpildes apstiprināšanu, tika izveidota piecu neatkarīgu ekspertu grupa, kas veica izmeklēšanu par Komisijai izvirzīto apsūdzību krāpšanā, sliktā pārvaldībā un nepotismā. 1999. gada 16. martā visi komisāri kolektīvi atkāpās no amata.

Saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par Eiropas Savienības vispārējā budžeta izpildi ir jāņem vērā, ka Parlaments 2011. un 2012. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās ieviesa divus jaunus elementus: izdevumu likumības un pareizības pārbaudi, ko papildina ar snieguma novērtējumu (LESD 318. pants), proti novērtējuma ziņojumu par ES finansēm, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, un noteikumu, kas paredz, ka lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu var līdzsvarot ar atrunām attiecībā uz konkrētām politikas jomām. 2019. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā Revīzijas palātai pirmo reizi četru gadu laikā nācās sniegt negatīvu atzinumu par pārskatiem pakārtoto izdevumu likumību un pareizību. Tomēr Revīzijas palāta savā pirmajā ziņojumā par ES budžeta vispārējo sniegumu konstatēja, ka ir ieviestas apmierinošas procedūras. Parlaments atbalstīja Revīzijas palātas ierosinājumu vēl vairāk uzlabot Komisijas sniegtās informācijas kvalitāti un uzsvēra, ka rezultātu un ietekmes rādītāji ir piemērotāki snieguma novērtēšanai nekā ieguldījuma un tiešo rezultātu rādītāji.

2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā Parlaments arī pārbaudīja trūkumus Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) budžeta un finanšu pārvaldībā un konstatēja, ka aģentūras paskaidrojumi ir nepilnīgi. Parlaments nolēma atlikt Frontex budžeta izpildes apstiprināšanu no 2021. gada pavasara uz 2021. gada 21. oktobri, kad plenārsēdē balsoja par apstiprinājuma sniegšanu aģentūrai, bet rezervē iekļāva 90 miljonus EUR jeb aptuveni 12 % no aģentūras kopējā budžeta. Šos rezervē iekļautos līdzekļus var izmantot tikai tad, ja Frontex izpilda konkrētus nosacījumus, proti, pieņem darbā 20 trūkstošus pamattiesību uzraudzības speciālistus un trīs izpilddirektora vietniekus, kuriem jābūt pietiekami kvalificētiem, lai šos amatus ieņemtu, kā arī izveido mehānismu ziņošanai par nopietniem incidentiem pie ES ārējām robežām un funkcionējošu pamattiesību uzraudzības sistēmu. Nākamajā 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā Parlaments atlika lēmuma pieņemšanu par Frontex pārskatiem, jo uzskatīja, ka Frontex nav izpildījusi nosacījumus, ko Parlaments bija noteicis 2021. gada oktobrī. Turklāt aģentūrai joprojām bija jāreaģē uz OLAF konstatējumiem saistībā ar izmeklēšanu par aizskarošu izturēšanos, pārkāpumiem un migrantu promraidīšanu un jāziņo Parlamentam par paveikto. Jaunākajās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās Parlaments galveno uzmanību pievērsa Atveseļošanas un noturības mehānisma kontroles prasībām, augstajam kļūdu īpatsvaram izdevumu programmās, pārredzamībai ES līdzekļu izmantošanā (tostarp informācijai par galasaņēmējiem), nevalstisko organizāciju piekļuvei ES līdzekļiem un kontroles un uzraudzības sistēmas stiprināšanai, lai izsekotu ES līdzekļus nestabilās vai konfliktu zonās.

Kā minēts iepriekš, Komisijai, pārējām iestādēm un decentralizētajām aģentūrām ir jāziņo par pasākumiem, ko tās veikušas, ņemot vērā Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijās izklāstītos apsvērumus. Dalībvalstīm jāinformē Komisija par pasākumiem, ko tās veikušas saskaņā ar Parlamenta apsvērumiem, un Komisijai tie jāņem vērā, gatavojot paveiktā darba pārbaudes ziņojumu (Finanšu regulas 262. pants).

Arī Parlamenta specializētās komitejas dod savu ieguldījumu, lai nodrošinātu ES līdzekļu efektīvu izlietojumu, tādējādi nodrošinot arī ES nodokļu maksātāju interešu ievērošanu. Turklāt Budžeta kontroles komitejas locekļi vairākkārt ir tikušies ar dalībvalstu parlamentu atbilstošo komiteju, kā arī dalībvalstu revīzijas iestāžu un muitas dienestu pārstāvjiem.

Plašāka informāciju par šo jautājumu ir atrodama Budžeta kontroles komitejas tīmekļa vietnē.

 

[1]Šā dokumenta sagatavošanas laikā turpinājās iestāžu sarunas par jauno Finanšu regulu.
[2]8., 9., 10. un 11. EAF joprojām tiek īstenots, un līdz to slēgšanai par tiem ziņos atsevišķi.

Diána Haase