Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Krāpšanas apkarošana un ES finanšu interešu aizsardzība

Eiropas Savienības darbība budžeta kontroles jomā ir balstīta uz diviem principiem: no vienas puses, uz ES budžeta pienācīga izlietojuma nodrošināšanu un, no otras puses, uz Savienības finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras izmeklēt krāpšanu saistībā ar ES budžetu, korupciju un smagus pārkāpumus. OLAF arī izstrādā krāpšanas apkarošanas politiku. Eiropas Prokuratūra (EPPO) izmeklē noziegumus, kuri skar ES budžetu, veic kriminālvajāšanu un sauc pie atbildības vainīgos.

Juridiskais pamats

  • Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta 6. punkts un 325. pants par krāpšanas apkarošanu;
  • LESD 287. pants par Eiropas Revīzijas palātu;
  • LESD 86. pants par Eiropas Prokuratūras izveidi;
  • Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, XIII un XIV sadaļa;
  • Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, III daļa;
  • Eiropas Parlamenta Reglamenta II sadaļas 6. nodaļas 92., 93. un 94. pants; V sadaļas 1. nodaļas 129. pants, 2. nodaļas 134. pants un 4. nodaļas 142. pants; V pielikums.

Mērķi

Lai pilsoņi būtu pārliecināti par to, ka viņu nauda tiek izmantota pareizi, Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm ir jāaizsargā Savienības finanšu intereses. Tikpat svarīgi ir arī uzraudzīt un kontrolēt OLAF un EPPO darbu un atbalstīt to veiktos pasākumus, ar kuriem tiek apkarota krāpšana un pārkāpumi ES budžeta izpildē.

Vispārīga informācija

Krāpšanas un korupcijas apkarošana un ES finanšu interešu aizsardzība tika oficiāli sākta, 1988. gadā izveidojot Krāpšanas apkarošanas koordinācijas vienību. Konvencija par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību tika ieviesta ar Padomes 1995. gada 26. jūlija aktu. OLAF izveidoja 1999. gadā. Ar Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939 tika izveidota EPPO, kas sāka darboties 2021. gada jūnijā.

Šajos un citos tiesību aktos un ieteikumos ir iekļauti šādi mērķi:

  • garantēt finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu, izmantojot integrētu politiku nodokļu maksātāju naudas aizsardzībai un Komisijas krāpšanas apkarošanas stratēģiju;
  • uzlabot OLAF pārvaldību un stiprināt procesuālās garantijas izmeklēšanās;
  • atbalstīt EPPO.

Tiesību akti

A. Krāpšanas apkarošanas mehānismu stiprināšana

Pirmā programma “Hercule” tika ieviesta 2004. gadā, un tās mērķis bija aizsargāt ES finanšu intereses, apkarojot pārkāpumus, krāpšanu un korupciju, kas ietekmēja ES budžetu. Programmu “Hercule I” nomainīja programma “Hercule II” (2007.–2013. gads) un pēc tam “Hercule III” (2014.–2020. gads). Visas programmas “Hercule” pārvaldīja OLAF. Saistībā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu (2021-2027) tika ieviesta jauna ES Krāpšanas apkarošanas programma. Tā ir izstrādāta, lai replicētu un uzlabotu programmu “Hercule III” un apvienotu to ar Krāpšanas apkarošanas informācijas sistēmu (AFIS) un Pārkāpumu pārvaldības sistēmu (IMS). Abas minētās sistēmas pārvalda OLAF.

AFIS ir tehniskā infrastruktūra ar krāpšanu saistītas informācijas apmaiņai starp valstu un ES pārvaldes iestādēm, un tā atbalsta muitas un lauksaimniecības tiesību aktu piemērošanu, nodrošinot rīkus informācijas apmaiņai un operatīvajām darbībām, kuru mērķis ir atklāt krāpšanu vai korupciju. IMS ir elektroniska datu informācijas apmaiņas sistēma, kas atvieglo ziņošanu par pārkāpumiem dažādās jomās. Šo sistēmu nodrošina dalībvalstīm un ES līdzekļu saņēmējiem. IMS ir daļa no AFIS, un to pašlaik izmanto 35 valstis.

Parlaments atbalstīja Komisijas rīcības plānu, ar ko paredzēts pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā ierosināts tiesību aktu kopumā taisnīgai un vienkāršai nodokļu politikai. Tas nozīmē to, ka būtu jāizstrādā stratēģija uzlabotai un daudzdimensionālai sadarbībai un koordinācijai starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Komisiju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš novēršanas, agrīnas atklāšanas un muitas tranzīta uzraudzības mehānismu izstrādei.

Jaunā centralizētā maksājumu informācijas elektroniskā sistēma darbojas kopš 2024. gada 1. janvāra. Tā glabās uzskaiti par pārrobežu maksājumu informāciju Eiropas Savienībā, kā arī par maksājumiem trešām valstīm vai teritorijām. Tas ļaus nodokļu iestādēm pienācīgi uzraudzīt PVN saistību pareizu izpildi attiecībā uz pārrobežu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu uzņēmumu darījumos ar patērētājiem (B2C). Pēdējos gados Parlaments ir mudinājis Komisiju rīkoties, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību attiecībā uz visiem ES līdzekļu saņēmējiem dalībvalstīs un šajā nolūkā Komisijas tīmekļa vietnē publiskotu visu līdzekļu saņēmēju sarakstu. Parlaments ir arī aicinājis dalībvalstis sadarboties ar Komisiju un sniegt tai pilnīgu un uzticamu informāciju par dalībvalstu pārvaldīto ES līdzekļu saņēmējiem.

No 2016. gada 1. janvāra Komisija ieviesa agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu. Sistēmu izmanto ES finanšu interešu aizsardzībai, atklājot neuzticamas personas un vienības, kas piesakās ES līdzekļu saņemšanai vai kam ir juridiskas saistības ar ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

“Arachne” ir IT rīks, ko izmanto datizracei un datu bagātināšanai. To izmanto administratīvajai kontrolei un vadības pārbaudēm struktūrfondu jomā. “Arachne” var identificēt projektu saņēmējus, līgumus un darbuzņēmējus, kas varētu veikt krāpšanu, interešu konfliktus un citus pārkāpumus. Finanšu regulas pārskatīšanā ir ierosināts padarīt sistēmas izmantošanu obligātu.

Direktīva (ES) 2017/1371 (FIA direktīva) palielina ES budžeta aizsardzības līmeni, saskaņojot definīcijas, sankcijas un noilguma termiņus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses. Komisija sagatavo gada ziņojumu par ES finanšu interešu aizsardzību (FIA ziņojums), kurā sniegts novērtējums par attiecīgajā gadā gūtajiem panākumiem krāpšanas apkarošanā un ES finanšu interešu aizsardzībā.

B. Jauna Eiropas krāpšanas apkarošanas politika un programmas

2019. gada sākumā Eiropas Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2019 “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas” uzsvēra, ka ES ir jāpastiprina cīņa pret krāpšanu un ka Komisijai šajā jautājumā būtu jāuzņemas vadošā loma un jāpārskata sava krāpšanas apkarošanas biroja loma un atbildība.

2019. gada aprīlī Komisija nāca klajā ar jaunu stratēģiju (Komisijas stratēģija krāpšanas apkarošanai (CAFS)), ar ko tika atjaunināta 2011. gada stratēģija krāpšanas apkarošanai. Jaunās stratēģijas mērķis ir uzlabot dažādu Komisijas departamentu darbības saskaņotību un koordināciju cīņā pret krāpšanu. Šai stratēģijai būtu arī jāpaver ceļš uz to, ka turpmākajos gados tiek īstenots vairāk uz datiem balstītu krāpšanas apkarošanas pasākumu. Lai gan pati CAFS joprojām ir spēkā, tai pievienotais rīcības plāns tika atjaunināts 2023. gadā, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar inflāciju, atveseļošanu pēc pandēmijas, klimata pārmaiņām un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Rīcības plānā tagad ir ietvertas 44 darbības, kas iedalītas septiņās nodaļās.

Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta ieviešanas rezultātā Eiropola uzraudzībā tika sākta jauna operācija ES finanšu interešu aizsardzībai. Operācija Sentinel būs īpaši vērsta pret krāpšanu saistībā ar Covid-19 pandēmijas seku novēršanai paredzētajiem ES atveseļošanas līdzekļiem. Šī operācija, kas sākta 2021. gada 15. oktobrī, ietver sadarbību starp Eiropolu, EPPO, Eurojust, OLAF un 19 dalībvalstīm.

Pieņemot Regulu (ES, Euratom) 2020/2092, tika ieviests nosacītības režīms attiecībā uz tiesiskumu, lai aizsargātu ES budžetu. Regula tika izstrādāta, lai novērstu pašreizējos tiesiskuma principu pārkāpumus. Tā stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Iestādes

A. Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

OLAF darbojas neatkarīgi no Komisijas, un tam ir pilnvaras izmeklēt krāpšanu saistībā ar ES budžetu, korupciju un smagus pārkāpumus Eiropas iestādēs. OLAF arī izstrādā Komisijas krāpšanas apkarošanas politiku. Lai nodrošinātu OLAF izmeklēšanu raitu norisi, Parlaments, Padome un Komisija 1999. gadā parakstīja Iestāžu nolīgumu par iekšējo izmeklēšanu. Daļa no šiem noteikumiem, kas tagad ir iekļauti ES iestāžu Civildienesta noteikumos, nosaka darbiniekiem pienākumu sadarboties ar OLAF un paredz zināmu aizsardzības līmeni ierēdņiem, kuri norāda uz iespējamiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem.

Jaunā OLAFregula tika pieņemta 2013. gadā un grozīta 2016. gada jūlijā. Jaunajā dokumentā ir ieviesti būtiski uzlabojumi, kas ir padarījuši OLAF efektīvāku, lietderīgāku un atbildīgāku, vienlaikus aizsargājot tā izmeklēšanas neatkarību. Tajā jo īpaši ir skaidrāk definēts pret krāpšanu vērstās izmeklēšanas juridiskais pamats. Tāpat tajā ir definēti jēdzieni “pārkāpums”, “krāpšana, korupcija un jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses” un “ekonomikas dalībnieks”. Tajā ir atsauces uz Pamattiesību hartu, kas garantē tiesības uz aizstāvību un paredz procesuālās garantijas, liecinieku un trauksmes cēlēju tiesības un tiesības piekļūt reģistriem un citiem attiecīgiem dokumentiem OLAF izmeklēšanas laikā.

Regulas jaunākajā versijā OLAF veiktā izmeklēšana tiek reglamentēta, ņemot vērā EPPO izveidi. Tās mērķis ir nodrošināt maksimālu papildināmību un uzlabot OLAF izmeklēšanas funkciju efektivitāti, cita starpā attiecībā uz pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, palīdzību valstu iestādēm, informāciju par bankas kontiem, OLAF savākto pierādījumu pieņemamību, krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem un koordinācijas darbībām.

B. Eiropas Prokuratūra (EPPO)

Noteikumi par EPPO izveidi ir izklāstīti LESD 86. pantā, kurā sacīts: “Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru.”

Regulu, ar ko izveido EPPO, saskaņā ar ciešākas sadarbības procedūru pieņēma 2017. gada 12. oktobrī, un tā stājās spēkā 2017. gada 20. novembrī. Pašlaik tajā ir iesaistījušās 22 valstis.

EPPO ir decentralizēta Eiropas Savienības prokuratūra, kuras ekskluzīvā kompetencē ir izmeklēt noziegumus, kas skar ES budžetu, saistībā ar tiem veikt kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības vainīgos. Tai ir piešķirtas vispārējās izmeklēšanas pilnvaras, kas būs vienādas visās dalībvalstīs, kuras iesaistīsies EPPO. Šīs pilnvaras balstīsies uz valstu juridiskajām sistēmām un tiks integrētas valstu juridiskajās sistēmās.

EPPO sāka darboties 2021. gada 1. jūnijā.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments ir viens no likumdevējiem ES Krāpšanas apkarošanas programmā 2021.–2027. gadam, kas tika pieņemta 2021. gada 29. aprīlī. Tas bija arī viens no likumdevējiem attiecībā uz FIA direktīvu, kuru Parlaments un Padome pieņēma 2017. gada 5. jūlijā.

Katru gadu Parlaments izskata FIA ziņojumu un sniedz komentārus par to, pieņemot rezolūciju. Jaunākā rezolūcija ir pieņemta 2024. gada 18. janvārī.

Parlamenta Budžeta kontroles komiteja veic Revīzijas palātas locekļu amata kandidātu, kā arī izraudzīto OLAF ģenerāldirektora amata kandidātu uzklausīšanu. Šos amatus nedrīkst aizpildīt bez minētās uzklausīšanas Parlamentā. OLAF ģenerāldirektoru ieceļ Komisija pēc apspriešanās ar Parlamentu un Padomi, bet OLAF Uzraudzības komitejas locekļus, savstarpēji vienojoties, izraugās Parlaments, Padome un Komisija.

Parlaments un Padome arī vienojas par EPPO Eiropas galvenā prokurora iecelšanu amatā. 2019. gada 14. oktobrī šajā amatā iecēla Laura Codruţa Kövesi.

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Budžeta kontroles komitejas tīmekļa vietnē.

 

Alexandra Cynthia Jana Pouwels