Preču brīva aprite
Preču brīvu apriti veicināja muitas nodokļu, kā arī citu ar tarifiem nesaistītu šķēršļu atcelšana. Tādi principi kā savstarpēja atzīšana un standartizācija vēl vairāk uzlaboja iekšējo tirgu. 2008. gada Jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšana uzlaboja preču brīvu apriti, ES tirgus uzraudzību un CE (Eiropas atbilstības) zīmi. Tomēr problēmas saistībā ar iekšējā tirgus saskaņošanu turpina būt aktuālas, jo Covid-19 pandēmija un citi faktori joprojām var neļaut panākt pilnībā brīvu preču apriti.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. un 28.–37. pants.
Mērķi
Viens no Līguma pamatprincipiem ir tiesības uz tādu preču brīvu apriti, kuru izcelsme ir dalībvalstīs vai kuras ievestas no trešām valstīm un ir brīvā apgrozībā dalībvalstīs (LESD 28. pants). Sākotnēji preču brīvu apriti uzskatīja par daļu no dalībvalstu muitas savienības, kurā bija paredzēts atcelt muitas nodokļus, kvantitatīvus tirdzniecības ierobežojumus un tiem līdzvērtīgus pasākumus un ieviest Savienībai kopēju ārējo tarifu. Vēlāk uzsvars tika likts uz visu atlikušo brīvas preču aprites šķēršļu likvidēšanu nolūkā izveidot iekšējo tirgu.
Sasniegumi
Muitas nodokļu un kvantitatīvu ierobežojumu (kvotu) atcelšana starp dalībvalstīm tika pabeigta līdz 1968. gada 1. jūlijam. Noteiktajā termiņā tomēr neizdevās sasniegt papildu mērķus, proti, aizliegt līdzvērtīgas iedarbības pasākumus un saskaņot attiecīgos valstu tiesību aktus. Turpinot centienus panākt preču brīvu apriti, šie mērķi tika izvirzīti priekšplānā.
A. Muitas nodokļiem līdzvērtīgas iedarbības maksājumu aizliegums: LESD 28. panta 1. punkts un 30. pants
Tā kā iepriekš minētais jēdziens Līgumā nav definēts, tas bija jādefinē judikatūrā. Eiropas Savienības Tiesa (EST) uzskata, ka jebkuru maksu, kurai, ja to piemēro no kādas citas dalībvalsts importētam ražojumam un neattiecina uz līdzīgu iekšzemes ražojumu, mainot tā cenu, ir tāda pati ietekme uz ražojumu brīvu apriti kā muitas nodoklim, var uzskatīt par maksu ar līdzvērtīgu iedarbību neatkarīgi no tās rakstura vai veida (apvienotās lietas 2/62 un 3/62 un lieta 232/78).
B. Kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgas iedarbības pasākumu aizliegums: LESD 34. un 35. pants
EST spriedumā Dassonville lietā uzskatīja, ka visi dalībvalstu pieņemtie tirdzniecības noteikumi, kas var tieši vai netieši, faktiski vai potenciāli kavēt Kopienas iekšējo tirdzniecību, jāuzskata par pasākumiem ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību (sk. 1974. gada 11. jūlija Dassonvillelietu 8/74 un 63.–67. punktu 2005. gada 15. novembra lietā C-320/03). Tiesas argumentācija tika izvērsta Cassis de Dijon lietas spriedumā, kurā noteica principu, ka ikvienu ražojumu, ko legāli ražo un tirgo kādā no dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts taisnīgiem un tradicionāliem noteikumiem un ražošanas procesiem, jāļauj laist jebkuras citas dalībvalsts tirgū. Šī bija galvenā argumentācija debatēs par to, kā definēt savstarpējas atzīšanas principu, ko piemēro gadījumos, kad saskaņošana nav veikta. Tāpēc arī tad, ja nav Eiropas saskaņošanas pasākumu (sekundāro ES tiesību aktu), dalībvalstīm savā tirgū ir jāatļauj laist apritē un ievest citā dalībvalstī likumīgi ražotas un tirdzniecībā laistas preces.
Svarīgi ir norādīt, ka LESD 34. panta piemērošanas jomu ierobežo Tiesas spriedums Keck lietā, kurā noteikts, ka minētais pants neattiecas uz dažiem pārdošanas noteikumiem, ja tie nav diskriminējoši (proti, tie attiecas uz visiem attiecīgajiem tirgotājiem, kuri darbojas valsts teritorijā, un kā juridiski, tā faktiski vienādi attiecas uz iekšzemes ražojumu un citu dalībvalstu izcelsmes ražojumu tirdzniecību).
C. Izņēmumi, uz kuriem neattiecas kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgas iedarbības pasākumu aizliegums
LESD 36. pants ļauj dalībvalstīm noteikt kvantitatīvajiem ierobežojumiem līdzvērtīgus ierobežojumus ar ekonomiku nesaistītu iemeslu dēļ, piemēram, sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ. Šie izņēmumi būtu jāinterpretē šauri, un tie nevar izraisīt patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus tirdzniecības šķēršļus starp dalībvalstīm. Tiem ir tieši jākalpo sabiedrības interesēm un jābūt samērīgiem ar paredzēto aizsardzības līmeni.
Tiesa Cassis de Dijon lietā atzina, ka dalībvalstis dažus valsts pasākumus var atbrīvot no ES tirdzniecības ierobežojumiem, ja tie atbilst obligātajām prasībām, piemēram, efektīvai fiskālajai uzraudzībai, sabiedrības veselības aizsardzībai, tirdzniecības taisnīgumam un patērētāju aizsardzībai. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par šiem atbrīvojumiem. Šādu pasākumu pārraudzībai tika izveidotas informācijas apmaiņas procedūras un monitoringa sistēma. Šīs procedūras tika atjauninātas un oficiāli noteiktas Regulā (ES) Nr. 2019/515 par savstarpējo atzīšanu, kuru pieņēma 2019. gadā, aizstājot iepriekšējo regulu.
D. Valstu tiesību aktu saskaņošana
Saskaņošanas tiesību aktu pieņemšana ir radījusi iespēju likvidēt šķēršļus (piemēram, nosakot, ka valsts noteikumi nav piemērojami) un ieviest vienotus noteikumus, kuru mērķis ir garantēt preču un ražojumu brīvu apriti, un ievērot citus ES līguma mērķus, piemēram, vides un patērētāju aizsardzība vai konkurence.
Saskaņošanas process ES tika atvieglots, pieņemot kvalificēta vairākuma balsošanu par direktīvām, kas saistītas ar vienoto tirgu, kā izklāstīts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Māstrihtas līgumu. Komisijas 1985. gada Baltajā grāmatā tika ieviesta “jauna pieeja”, lai izvairītos no detalizētas saskaņošanas, galveno uzmanību pievēršot valstu noteikumu savstarpējai atzīšanai. Saskaņā ar šo pieeju, ko apstiprina Padomes rezolūcijas un lēmumi, saskaņošana attiecas tikai uz pamatprasībām un notiek tad, ja valstu noteikumi nav līdzvērtīgi un kavē tirdzniecību. Ar šo metodi tiek mēģināts nodrošināt preču brīvu apriti, tehniski saskaņojot visas nozares un saglabājot augstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, un tā ietekmē tādu preču sektorus kā rotaļlietas, būvmateriāli, mašīnas, gāzes iekārtas un telesakaru iekārtas.
E. Iekšējā tirgus izveide
Lai izveidotu vienoto tirgu, vajadzēja atcelt visus atlikušos preču brīvas aprites šķēršļus. Komisijas 1985. gada Baltajā grāmatā ir norādīti atceļamie fiziskie un tehniskie šķēršļi un pasākumi, kas Kopienai jāveic šajā nolūkā. Lielākā daļa šo pasākumu tagad ir pieņemti. Tomēr vienotajam tirgum joprojām ir vajadzīgas būtiskas reformas, lai tas pārvarētu tehnoloģiju progresa radītās problēmas, un daži netarifu šķēršļi joprojām pastāv.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments ir stingri iestājies par iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, jo īpaši uzsverot “jauno pieeju”, kuras uzdevums ir atvieglot preču brīvu apriti. Tam bija nozīmīga loma saskaņošanas direktīvu izstrādē, un tas bija cieši iesaistīts 2008. gadā pieņemtajā jaunajā tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz iekšējā tirgus tiesību aktu īstenošanu un izpildes panākšanu. Parlamenta prioritātes bija nodrošināt, ka visi tirgus operatori ir atbildīgi par ražojumu atbilstību un drošumu, un uzlabot CE zīmes pamanāmību un patērētāju izpratni par to. Tas joprojām ir aktīvs šajos centienos, strādājot pie saskaņošanas tiesību aktu kopuma, kas ietver deviņas direktīvas, kuras reglamentē dažādus ražojumus, piemēram, liftus, pirotehniskos izstrādājumus un sprāgstvielas.
Parlaments 2011. gada 8. marta rezolūcijā prasīja izveidot vienotu tirgus uzraudzības sistēmu visiem ražojumiem, kā rezultātā tika pieņemta 2013. gada tiesību aktu kopums par ražojumu drošumu un tirgus uzraudzību. Līdz 2019. gada aprīlim Parlaments bija pieņēmis Regulu (ES) 2019/1020, lai uzlabotu tirgus uzraudzību un nodrošinātu produktu atbilstību. Komisija 2021. gadā ierosināja jaunu regulu, lai nepārtikas patēriņa produkti būtu vēl drošāki. Parlaments 2023. gada martā oficiāli apstiprināja atjauninātos ražojumu drošuma noteikumus, kuru mērķis ir garantēt visu Savienībā pārdoto ražojumu augstus drošuma standartus gan tiešsaistē, gan bezsaistē, kā rezultātā 2023. gada 10. maijā tika publicēta Ražojumu vispārējā drošuma regula.
Iekšējā tirgus pienācīgā darbībā būtiska nozīme ir standartizācijai. Saskaņotie ES standarti palīdz nodrošināt preču brīvu apriti iekšējā tirgū, dod iespēju ES uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem un aizsargā patērētāju veselību un drošību, kā arī vidi. Ar mērķi pilnveidot standartizācijas reformas saturu, Parlaments 2010. gada 21. oktobrī pieņēma rezolūciju par Eiropas standartizācijas nākotni.
Komisija 2022. gada 2. februārī ieviesa standartizācijas stratēģiju, lai veicinātu noturīgu, zaļu un digitālu vienoto tirgu, ierosinot izmaiņas 2012. gada Standartizācijas regulā. Pēc tam, 2022. gada 14. decembrī, tika pieņemta Regula (ES) 2022/2480, kura atjaunināja ES tiesisko regulējumu standartu noteikšanai. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO) 2023. gada 23. janvārī rīkoja uzklausīšanu, kurā piedalījās Komisija un dažādas ieinteresētās personas un kurā apsprieda standartizācijas rīcībpolitikas agrākos un turpmākos virzienus.
Pamatojoties uz jauno standartizācijas stratēģiju, Komisija 2022. gada 30. martā publicēja priekšlikumu par būvizstrādājumu tirdzniecības saskaņošanu, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta zaļā iekšējā tirgus standartizācijai. Pēc sekmīgām iestāžu sarunām Parlaments 2024. gada 10. aprīlī pieņēma nostāju par minēto priekšlikumu. Jaunie noteikumi paplašinās regulas darbības jomu, iekļaujot tajā lietotus un pārražotus produktus tādā veidā, ka tiem tiks paredzētas īpašas tehniskās specifikācijas, ar jauno tiesisko regulējumu un tirgus uzraudzības un ekodizaina regulām saskaņos noteikumus ekonomikas operatoriem būvniecības nozarē, kā arī izveidos būvizstrādājumu digitālās pases sistēmu.
Astotais Parlamenta sasaukums īpaši pievērsās noteikumiem par trošu ceļu iekārtām, iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, medicīnas ierīcēm un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī eZvana regulai par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļos ieviešamajai eZvana sistēmai, kas izmanto neatliekamās palīdzības numura 112 pakalpojumu. Kā daļu no aprites ekonomikas paketes Parlaments pieņēma tiesību aktu par to, kā vienotajā tirgū dara pieejamus mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi (Regula (ES) 2019/1009).
Kāds 2019. gada pētījums lēš, ka preču brīvas aprites princips un ar to saistītie tiesību akti katru gadu rada ienākumus 386 miljardu EUR apmērā. Tomēr joprojām pastāv šķēršļi pilnībā brīvas preču aprites panākšanai. Šādu šķēršļu pastāvēšana ir konstatēta citā pētījumā, kuru publicēja 2020. gada novembrī un kurā ir aplūkoti valstu noteikumi, kas ierobežo preču un pakalpojumu brīvu apriti un tiesības veikt uzņēmējdarbību visā ES tirgū. Viens secinājums bija, ka, lai gan ES vienotais tirgus ir pasaulē lielākais un veiksmīgākais ekonomiskās integrācijas piemērs, tas joprojām nav atbrīvots no nesamērīgiem šķēršļiem brīvai preču apritei.
Covid-19 pandēmijas laikā Parlaments 2020. gada 17. aprīļa rezolūcijā uzsvēra, ka attiecībā uz precēm ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt atvērtas ES iekšējās robežas, uzsverot vienotā tirgus nozīmi ES kolektīvajā labklājībā un kā izšķirīgu reakciju uz krīzi. Komisija 2020. gada 15. maija paziņojumā ierosināja koordinētu stratēģiju pārvietošanās brīvības atjaunošanai un iekšējās robežkontroles atcelšanai. Šī sadarbīgā pieeja būtiski atviegloja pirmās nepieciešamības preču, tostarp medicīnas preču un aprīkojuma, brīvu apriti ES, mazinot valstu noteikto ierobežojumu uz robežām ietekmi.
Parlaments 2020. gada 19. jūnija rezolūcijā atgādināja, ka Šengenas zona ir augstu vērtēts un ES projektam ļoti nozīmīgs sasniegums, un aicināja dalībvalstis samazināt pārvietošanās brīvības ierobežojumus un vairāk censties pabeigt Šengenas zonas integrāciju.
Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departamenta 2020. gada novembra tīmekļseminārā, kas tika rīkots Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas uzdevumā, tika aplūkota pandēmijas ietekme uz ES preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. Tajā apsprieda problēmas, kas saistītas ar tādu ar veselības aprūpi saistītu preču plūsmu kā individuālie aizsardzības līdzekļi, un uzsvēra, ka turpmāko krīžu gadījumā ir vajadzīga labāka ES koordinācija publiskā iepirkuma un preču aprites jomā. 2021. gada februārī prezentētajā papildu pētījumā tika sīkāk izvērtēta pandēmijas ietekme uz iekšējo tirgu un patērētāju aizsardzību, ierosinot papildu pasākumus, kā uzlabot ES iekšējā tirgus noturību pret turpmākām krīzēm.
Parlamentam ir bijusi būtiska loma muitas noteikumu saskaņošanā, kā rezultātā ar Regulu (ES) 2022/2399 tika izveidota ES vienloga vide muitas jomā. Jomā, uz ko attiecas minētā regula, kuras dažādi noteikumi pakāpeniski stāsies spēkā turpmākās desmitgades laikā, pirmie jaunievedumi bija izmēģinājuma posmā jau kopš 2017. gada, kad sāka darboties ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēma (EU CSW-CERTEX). Sākotnējā posma līdz 2025. gadam mērķis ir uzlabot starpvaldību apmaiņu pie ES robežām, jo īpaši attiecībā uz nemuitas procedūrām. Nākamajā posmā, kas sāksies 2031. gadā, tiks ieviesta sistēma uzņēmumu darījumiem ar valsts iestādēm, lai saskaņotu muitošanas procedūras uzņēmumiem, kuri iesaistīti preču importēšanā vai eksportēšanā, ar mērķi ievērojami samazināt pašreizējos tirdzniecības šķēršļus.
2022. gada decembrī IMCO komitejas pasūtītā pētījumā, ko veica Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments, tika analizētas dalībvalstu atšķirīgās muitas atļauju piešķiršanas procedūras precēm, ko ieved ES. Tā kā šīs atšķirīgās procedūras rada tirdzniecības šķēršļus un izkropļojumus iekšējā tirgū, viens no ierosinātajiem risinājumiem bija Eiropas Muitas aģentūras izveide.
Pēc tam, 2023. gada 17. maijā iznāca Komisijas paziņojums, kas paredz visaptverošus centienus modernizēt ES muitas regulējumu. Modernizācijas priekšlikuma būtiska iezīme ir ES Muitas datu centra izveide, ko pārvaldītu jaunizveidots ES muitas dienests. Šis centrs būs liels datu repozitorijs krāpšanas un neatbilstības atklāšanai un ļaus apmainīties ar datiem starp ES un trešām valstīm, kā arī veicinās sadarbību starp ES dalībvalstu muitas dienestiem.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas tīmekļa vietnē.
Barbara Martinello