Eiropas Savienībai darba aizsardzības uzlabošana ir svarīgs jautājums jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Ar tiesību aktiem Eiropas līmenī ir noteikts standartu minimums darba ņēmēju aizsardzībai, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus pasākumus. Darba aizsardzība ir būtiska sastāvdaļa Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91., 114., 115., 151., 153. un 352. pants.

Mērķi

Pamatojoties uz LESD 153. pantu, ES var pieņemt tiesību aktus (direktīvas) par darba aizsardzību, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu darbības. Tiesību akti ES līmenī paredz prasību minimumu, ļaujot dalībvalstīm ieviest augstāku aizsardzības līmeni valsts mērogā, ja tās to vēlas. Līgumā ir arī noteikts, ka pieņemtajās direktīvās nedrīkst paredzēt tādus administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus, kas traucētu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) izveidi un attīstību.

Sasniegumi

A. Institucionālā attīstība

Ar Eiropas Ogļu un tērauda kopienas atbalstu darba aizsardzības jomā ir īstenotas dažādas pētniecības programmas. Kopš 1957. gada, kad tika izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), kļuva skaidrāka nepieciešamība izstrādāt šai jomai visaptverošu pieeju. 1974. gadā tika izveidota Darba drošības, higiēnas un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja, kuras uzdevums bija palīdzēt Komisijai. ES vienotā tirgus izveides pabeigšanai bija jāparedz darba aizsardzības prasību minimums, tāpēc tika pieņemtas vairākas direktīvas, tostarp par metālisko svinu, azbestu un troksni.

1. Vienotais Eiropas akts

Līdz ar Vienotā Eiropas akta pieņemšanu 1987. gadā pirmoreiz EEK līgumā tika iekļauts darba aizsardzības jautājums; attiecīgajā pantā tika noteikts prasību minimums, un Padomei tika dotas pilnvaras ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt arodveselības un darba drošības direktīvas. Mērķi bija šādi: uzlabot darba ņēmēju darba aizsardzību, saskaņot apstākļus darba vidē, novērst sociālo dempingu; kā arī novērst uzņēmumu pārvietošanu uz reģioniem, kuros pastāv zemāks aizsardzības līmenis, uzņēmumu konkurētspējas palielināšanas nolūkā.

2. Amsterdamas līgums (1997. gads)

Ar Amsterdamas līgumu tika nostiprināts nodarbinātības jautājumu statuss, ieviešot sadaļu par nodarbinātību un sociālo nolīgumu. Pirmo reizi Parlaments un Padome koplēmuma procedūrā pieņēma direktīvas, kurās paredzēja prasību minimumu darba aizsardzības jomā.

3. Lisabonas līguma devums (2007. gads)

Lisabonas līgumā ir iekļauta sociālā klauzula, saskaņā ar kuru Savienības politikas nostādnēs ir jāņem vērā sociālās prasības. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva juridiski saistoša dalībvalstīm attiecībā uz ES tiesību aktu īstenošanu.

4. Eiropas sociālo tiesību pīlārs (2017. gads)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir izklāstīts 20 tiesību un principu kopums, tostarp tiesības, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. pantā attiecībā uz darba apstākļiem, kuri nodrošina darba ņēmēju veselību, drošību un cieņu. Saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. principu darba ņēmējiem ir tiesības uz augsta līmeņa darba aizsardzību un tiesības strādāt darba vidē, kas ir pielāgota viņu profesionālajām vajadzībām un dod viņiem iespēju pagarināt savu dalību darba tirgū. Lai gan šis pīlārs nav juridiski saistošs, tas ir tiesību aktu un ieteikuma tiesību pasākumu kopums, kura mērķis ir Eiropas Savienībā veicināt augšupēju konverģenci.

B. Atskaites punkti

1. Pamatdirektīva 89/391/EEK un atsevišķas direktīvas

Nozīmīgs sasniegums bija Pamatdirektīvas 89/391/EEK pieņemšana, kurā īpaša uzmanība pievērsta profilaksei. Pamatdirektīva ir pamats 25 atsevišķām direktīvām dažādās jomās un Padomes Regulai (EK) Nr. 2062/94, ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā.

Minētās atsevišķās direktīvas aptver šādas jomas:

  • prasības attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (Direktīva 89/654/EEK) un drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (Direktīva 92/58/EEK);
  • darba aprīkojuma lietošana (Direktīva 89/655/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2001/45/EK un Direktīvu 2009/104/EK); individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana (Direktīva 89/656/EEK), darbs ar displeju ierīcēm (Direktīva 90/270/EEK) un kravu apstrāde ar rokām (Direktīva 90/269/EEK);
  • nozares: pagaidu vai pārvietojamie būvlaukumi (Direktīva 92/57/EEK), minerālu ieguves rūpniecības nozares (urbšana) (Direktīva 92/91/EEK un Direktīva 92/104/EEK) un zvejas kuģi (Direktīva 93/103/EK);
  • darba ņēmēju grupas: strādājošās grūtnieces (Direktīva 92/85/EEK) un jauniešu darba aizsardzība (Direktīva 94/33/EK);
  • faktori: darba ņēmēju aizsardzība pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (Direktīva 2004/37/EK), ķimikāliju izmantošana darbā (Direktīva 98/24/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2000/39/EK un Direktīvu 2009/161/ES), azbests darba vietā (Direktīva 2009/148/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2023/2668) un bioloģisko aģentu iedarbība darba vietā (Direktīva 2000/54/EK); aizsardzība pret jonizējošo starojumu (Direktīva 2013/59/Euratom); to darba ņēmēju aizsardzība, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (Direktīva 99/92/EK); darba ņēmēju pakļaušana riskiem, ko rada tādi fizikāli faktori kā vibrācija (Direktīva 2002/44/EK), troksnis (Direktīva 2003/10/EK), elektromagnētiskie lauki (Direktīva 2004/40/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/35/ES) un mākslīgais optiskais starojums (Direktīva 2006/25/EK);
  • vielas: vairāku direktīvu, kas attiecas uz vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, pielāgošana (Direktīva 2014/27/ES).

Vēl viens veids, kā ierosināt jaunus darba aizsardzības tiesību aktus, ir sociālo partneru vienošanās, kas panāktas sociālajos dialogos (2.3.7.).

2. Nesenās un pašreizējās iniciatīvas

Direktīvas 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā, atjaunināšana ir pastāvīgs process, kas turpināsies arī nākotnē. Pirmo 13 vielu kopumu reglamentēja 2016. gada maija priekšlikums, ko pieņēma 2017. gada decembrī (Direktīva (ES) 2017/2398). Otro, 2017. gada janvāra priekšlikumu par ierobežojumu pārskatīšanu attiecībā uz vēl septiņām vielām pieņēma 2019. gada janvārī kā Direktīvu (ES) 2019/130 pēc tam, kad Parlamentam izdevās darbības jomā iekļaut arodekspozīcijas robežvērtības attiecībā uz dīzeļdzinēju izplūdes gāzēm. Trešo, 2018. gada aprīļa priekšlikumu, kas attiecās uz vēl piecām vielām, kuras izmanto metalurģijā, galvanizācijā, kalnrūpniecībā, reciklēšanā, laboratorijās un veselības aprūpē, pieņēma 2019. gada jūnijā kā Direktīvu (ES) 2019/983. Ceturtā direktīvas pārskatīšana ar jaunām vai pārskatītām robežvērtībām trim vēzi izraisošām vielām (akrilnitrilam, niķeļa savienojumiem un benzolam) tika pieņemta 2022. gada martā kā Direktīva (ES) 2022/431. Minētā direktīva bija viens no pirmajiem pasākumiem, ko pieņēma saskaņā ar Eiropas Vēža uzveikšanas plānu. Komisija 2023. gada februārī ierosināja atkārtoti atjaunināt Direktīvu 2004/37/EK un grozīt Ķimikāliju direktīvu (98/24/EK), lai pazeminātu svina robežvērtības un Ķimikāliju direktīvā iekļautu diizocianātu robežvērtību. Gan svinu, gan diizocianātus izmanto ēku renovācijā un akumulatoru, vēja turbīnu un elektrotransportlīdzekļu ražošanā. Atjauninātā direktīva tika pieņemta 2024. gada martā (Direktīva (ES) 2024/869) un palīdzēs aizsargāt tos, kas cenšas nodrošināt zaļo pārkārtošanos.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākšanās tika atjaunināta Direktīva par bioloģiskajiem aģentiem (Direktīva 2000/54/EK) ar mērķi bioloģisko aģentu sarakstā iekļaut SARS-CoV-2. Komisija 2022. gada novembrī pieņēma ieteikumu par Covid-19 atzīšanu par arodslimību konkrētos gadījumos.

2022. gada septembrī Komisija nāca klajā ar paziņojumu par darbu virzībā uz azbestu nesatorušo nākotni un priekšlikumu grozīt direktīvu par azbestu darbā, lai vēl vairāk samazinātu tā iedarbību uz darba ņēmējiem (pieņemta 2023. gada novembrī kā Direktīva (ES) 2023/2668).

Ņemot vērā digitālo tehnoloģiju aizvien plašāku izmantošanu darbā, Komisija iekļāva darba aizsardzības aspektus Regulā (ES) 2023/1230 par mašīnām. Darba aizsardzības aspekti ir aplūkoti arī Mākslīgā intelekta aktā un direktīvā par platformu darba nosacījumu uzlabošanu, kas pievēršas arī algoritmiskās pārvaldības radītajiem veselības un drošības riskiem.

3. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA), kas ir trīspusēja aģentūra un atrodas Bilbao, veicina riska novēršanas kultūru, izmantojot zināšanas un informācijas apmaiņu. Aģentūras tīmekļa vidē izvietotā platforma tiešsaistes interaktīvai riska novērtēšanai (OiRA) ietver MVU labvēlīgus nozares riska novērtēšanas rīkus visās valodās, un Bīstamo vielu e-rīks sniedz uzņēmumiem nepieciešamās konsultācijas par bīstamām vielām un ķīmiskiem produktiem, kā arī par paraugpraksi un aizsardzības pasākumiem. Aģentūras Eiropas Riska observatorija uzrauga un prognozē jaunus un nākotnes riskus. Tā rīko arī izpratnes veicināšanas kampaņas par to, kas ir “veselīga darba vieta”. 2023.–2025. gada kampaņā galvenā uzmanība pievērsta jauno tehnoloģiju ietekmei uz darbu un ar to saistītajām problēmām un iespējām darba aizsardzības jomā.

C. Kopienas rīcības programmas un stratēģijas darba aizsardzības jomā

Laika posmā no 1951. gada līdz 1997. gadam darbojās Eiropas Ogļu un tērauda kopienas pētniecības programmas darba aizsardzības jomā. Tad 2000. gadā tika pieņemta Eiropas Sociālā programma, kas ieviesa stratēģiskāku pieeju ES mērogā. Turpmākie stratēģiskie satvari bija vērsti uz profilaksi, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību pastāvīgu samazināšanu ES, darbaspēka novecošanas problēmas risināšanu un noteikumu uzlabošanu un vienkāršošanu. Īpaša uzmanība vienmēr tikusi pievērsta mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vajadzībām.

ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam galvenā uzmanība pievērsta pārmaiņu prognozēšanai un pārvaldībai jaunajā darba vidē, labākai nelaimes gadījumu un arodslimību profilaksei un sagatavotības uzlabošanai attiecībā uz jebkurām iespējamām veselības krīzēm nākotnē.

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments bieži ir uzsvēris, ka ir jānodrošina optimāla darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība. Tas ir pieņēmis rezolūcijas, kurās aicinājis ES tiesību aktos ietvert ikvienu aspektu, kas tieši vai netieši ietekmē darba ņēmēju fizisko vai garīgo labjutību. Parlaments atbalsta Komisijas pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot informācijas sniegšanu MVU. Parlaments uzskata, ka darbs ir jāpielāgo cilvēku spējām un vajadzībām, nevis otrādi, un ka darba vidē vairāk būtu jāņem vērā mazāk aizsargāto darba ņēmēju īpašās vajadzības.

Parlaments ir mudinājis Komisiju izpētīt jaunradušos riskus, uz kuriem neattiecas spēkā esošie tiesību akti, piemēram, nanodaļiņu kaitīgā ietekme, stress, profesionālā izdegšana un vardarbība, kā arī uzmākšanās darba vietā. Jo īpaši aktīvi Parlaments darbojās procesā, kad tika pieņemts sociālo partneru parakstītais pamatnolīgums par asu instrumentu radīto ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē, ko īstenoja ar Padomes Direktīvu 2010/32/ES.

Turklāt 2018. gada septembrī Parlaments pieņēma rezolūciju par risinājumiem attiecībā uz darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā pēc traumas vai slimības, kuras pamatā bija trīs pīlāri: profilakse un agrīna iejaukšanās, atgriešanās darbā un attieksmes maiņa pret darba ņēmēju reintegrāciju. Parlaments 2021. gada oktobrī pieņēma rezolūciju, kurā ir izklāstīti ieteikumi Komisijai par darba ņēmēju aizsardzību no azbesta. Tajā ierosināja izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju visa azbesta aizvākšanai, lai uz visiem laikiem droši aizvāktu azbestu no būvētās vides un tādējādi labāk aizsargātu darba ņēmējus un iedzīvotājus. Tajā arī ierosināja atjaunināt Direktīvu 2009/148/EK par azbestu. Kopš tā laika ir pieņemta pārskatīta direktīva.

Parlaments ne vien izdara grozījumus tiesību aktu priekšlikumos un pārrauga un veicina Komisijas darbu saistībā ar veselību un drošību, bet arī pievēršas šim jautājumam ilgtermiņā, apsverot jaunus riskus. Savā 2021. gada 21. janvāra rezolūcijā par tiesībām būt bezsaistē Parlaments pievērsās digitālo tehnoloģiju un tāldarba pieaugošajai izmantošanai un ietekmei uz darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību. Parlaments 2022. gada 10. martā pieņēma rezolūciju par jaunu ES stratēģisko satvaru darba aizsardzības jomā laikposmam pēc 2020. gada, kurā tas izvirzīja vairākas prasības, tostarp īstenot vērienīgāku rīcību saistībā ar arodvēzi, pieņemt plašāku un visaptverošāku direktīvu par balsta un kustību aparāta traucējumiem un reimatiskajām slimībām, kā arī iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visos darba drošības pasākumos. Rezolūcijā arī aicināts stratēģiskajā satvarā iekļaut tiesības būt bezsaistē un ierosināt direktīvu par psihosociālo risku novēršanu. Parlaments 2022. gada 5. jūlijā pieņēma rezolūciju par garīgo veselību digitālajā darba pasaulē, kurā atzīta Covid-19 pandēmijas ietekme uz darba organizāciju un darba ņēmēju garīgo veselību. Minētajā rezolūcijā Parlaments aicina Komisiju ierosināt likumdošanas iniciatīvas par psihosociālo risku pārvaldību un labklājību darbā un nākt klajā ar ES garīgās veselības stratēģiju un Eiropas aprūpes stratēģiju. Kopš tā laika Komisija ir nākusi klajā ar abām minētajām stratēģijām. Parlaments 2024. gada martā pieņēma rezolūciju, kurā deva piekrišanu Padomes lēmuma projektam, ar ko dalībvalstis tika aicinātas ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2019. gada Konvenciju par vardarbību un aizskarošu izturēšanos (Nr. 190).

Parlaments arī uzdeva Komisijai jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, par garīgo veselību darbā un ugunsdzēsēju darba apstākļu uzlabošanu.

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas tīmekļa vietnē.

 

Aoife Kennedy / Monika Makay