ES rūpniecības politikas vispārīgie principi

ES rūpniecības politikas mērķis ir uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju, lai tā varētu saglabāt savu būtisko lomu veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību Eiropā. Digitālā pārkārtošanās un pāreja uz oglekļneitrālu ekonomiku ir likusi pieņemt dažādas stratēģijas, lai nodrošinātu labākus pamatnosacījumus ES rūpniecībai. Covid-19 pandēmijas ietekme un karš Ukrainā ir veicinājis jaunas pārdomas par ekonomikas atveseļošanu, atjaunošanu un noturības veidošanu.

Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pants.

Mērķi

Rūpniecības politika būtībā ir transversāla, un tās mērķis ir nodrošināt rūpniecības konkurētspējai labvēlīgus pamatnosacījumus. Tā ir veiksmīgi integrēta virknē citu ES politikas virzienu, piemēram, tirdzniecības, iekšējā tirgus, pētniecības un inovācijas, nodarbinātības, vides aizsardzības, aizsardzības un sabiedrības veselības politikā. ES rūpniecības politikas īpašie mērķi ir:

• paātrināt rūpniecības pielāgošanos strukturāliem pārveidojumiem,
• veicināt tādas vides veidošanu, kas ir labvēlīga iniciatīvai un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, attīstībai visā Savienībā,
• veicināt tādas vides veidošanu, kas ir labvēlīga uzņēmumu sadarbībai,
• veicināt inovāciju, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu (LESD 173. pants).

Sasniegumi

A. Ievads

Ar ES rūpniecības politiku ir paredzēts izveidot vispārējus nosacījumus, lai uzņēmēji un uzņēmumi varētu uzņemties iniciatīvu, īstenot savas idejas un izmantot iespējas. Tomēr rūpniecības politikā jāņem vērā arī atsevišķo nozaru konkrētās vajadzības un īpatnības. Ikgadējos Eiropas ziņojumos par vienotā tirgus konkurētspēju tiek analizētas gan ES ekonomikas stiprās un vājās puses kopumā, gan konkrēti attiecībā uz Eiropas rūpniecību, un to ietekmē var tikt ierosinātas starpnozaru un nozaru politikas iniciatīvas.

B. Ceļā uz integrētu rūpniecības politiku

Lai gan pagājušā gadsimta 80. un 90. gados ES iestādes galvenokārt koncentrējās uz vienotā tirgus izveidi, ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanās un ES paplašināšanās ir novirzījusi uzmanību uz rūpniecības politiku. Komisijas 2005. gada oktobra paziņojumā “Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: Politikas pamats ES apstrādes rūpniecības stiprināšanai – ceļā uz integrētāku pieeju rūpniecības politikai” tika izklāstīta pirmā ES integrētā pieeja rūpniecības politikai, pamatojoties uz konkrētu starpnozaru un nozaru iniciatīvu darba programmu.

Turpmākajos gados galvenie veiktie pasākumi cita starpā bija vērsti uz patēriņa un ražošanas ilgtspējas nodrošināšanu, piekļuves veicināšanu ar enerģiju nesaistītām kritiskajām izejvielām un svarīgu pamattehnoloģiju iekļaušanu tās politikas satvarā.

C. No stratēģijas “Eiropa 2020” uz jauno rūpniecības stratēģiju

Lisabonas stratēģija 2010. gada martā tika aizstāta ar “Eiropa 2020” – stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Ar jauno stratēģiju tika izveidotas septiņas pamatiniciatīvas, četru no kurām uzmanības centrā ir ES rūpniecības konkurētspējas uzlabošana: “Inovācijas Savienība”; “Digitālā programma Eiropai”; “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam” un “Jaunas prasmes jaunām darbvietām”. Komisijas paziņojumā “Rūpniecības politika − konkurētspējas uzlabošana”, kas pieņemts 2011. gada 14. oktobrī, tika prasīts veikt padziļinātas strukturālas reformas, kā arī visās dalībvalstīs īstenot saskaņotu un koordinētu politiku, lai uzlabotu ES ekonomikas un rūpniecības konkurētspēju un ilgtermiņā veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

Komisija 2012. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku”. Tā mērķis ir atbalstīt investīcijas inovācijā, liekot uzsvaru uz sešām prioritārām jomām ar lielu potenciālu: progresīvām tīras ražošanas tehnoloģijām, svarīgām pamattehnoloģijām, biobāzētiem produktiem, ilgtspējīgu rūpniecības un būvniecības politiku un izejvielām, tīriem transportlīdzekļiem un kuģiem un viedtīkliem.

Komisija 2014. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana”. Šajā paziņojumā uzsvars ir likts uz to, lai novērstu rūpniecības lejupslīdi un īstenotu mērķi līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no IKP veido ražošanas darbības. Šī politika 2016. gadā tika papildināta ar paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”, kurā uzsvars likts uz digitālo pārkārtošanos un pievērsta uzmanība saistītajām jomām, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (IKT), standartizācijai, lielajiem datiem un prasmēm. Turklāt 2016. gadā tika uzsākta jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt daudziem novatoriskiem Eiropas uzņēmējiem visdažādākās iespējas veidot pasaulē vadošus uzņēmumus.

2019. gadā ar Komisijas paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”, kura mērķis bija mobilizēt rūpniecību tīrai un apritīgai ekonomikai, tādas nozares kā IKT, tērauda ražošana, cementa ražošana, tekstilrūpniecība un ķīmisko vielu ražošana tika iekļautas plašajā pamatdarbību ceļvedī. Komisija 2020. gada janvāra paziņojumā par gada darba programmu uzsvēra, ka Eiropas Datu stratēģija un Baltā grāmata par mākslīgo intelektu stiprinātu ES līderpozīcijas digitālajā jomā. Komisija 2020. gada martā nāca klajā ar paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija”, lai palīdzētu Eiropas rūpniecībai īstenot divējādo pārkārtošanos uz klimatneitralitāti un digitālo līderību un stiprinātu Eiropas konkurētspēju un stratēģisko autonomiju.

Tomēr šīs stratēģijas īstenošanas sākums sakrita ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un tā tika izstrādāta pirms Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izveides. Līdz ar to stratēģijas autori nevarēja ņemt vērā pandēmijas ietekmi uz ES rūpniecības nozarēm. Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz rūpniecības piegādes ķēdēm un ES konkurētspēju, Parlaments 2020. gada 17. aprīlī pieņēma rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai. 2020. gada novembrī EP deputāti aicināja Komisiju iesniegt pārskatītu industriālo stratēģiju.

Komisija 2021. gada maijā atjaunināja Eiropas industriālo stratēģiju, galveno uzmanību pievēršot ES vienotā tirgus noturībai, ES atkarībai galvenajās stratēģiskajās jomās un atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jaunuzņēmumiem, kā arī zaļās un digitālās pārkārtošanās paātrināšanai. 2020. gada septembrī Komisija jau bija pieņēmusi Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu, kurā bija iekļauts prognožu pētījums par kritiski svarīgām izejvielām stratēģiskajām tehnoloģijām un nozarēm līdz 2030. un 2050. gadam.

2021. gada februārī Komisija nāca klajā ar Rīcības plānu par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību, lai vēl vairāk uzlabotu Eiropas tehnoloģisko izcilību un atbalstītu tās rūpniecisko bāzi. Tā mērķis bija stiprināt Eiropas inovāciju, izpētot tehnoloģiju revolucionāro potenciālu aizsardzības, kosmosa un civilo lietojumu, piemēram, mākoņdatošanas, procesoru, kiberoperāciju, kvantu tehnoloģiju un mākslīgā intelekta, saskarnē.

Komisija un Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2023. gada 10. martā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par ES kosmosa drošības un aizsardzības stratēģiju, kas ļaus ES aizsargāt savus kosmosa aktīvus, aizstāvēt savas intereses, atturēt no naidīgām darbībām kosmosā un stiprināt savu stratēģisko pozīciju un autonomiju.

D. Neto nulles emisiju laikmets

Komisija 2023. gada 1. februārī nāca klajā ar jauno “Zaļā kursa industriālo plānu neto nulles emisiju laikmetam”, kurā izklāstīta Eiropas pieeja ES neto nulles emisiju rūpniecības veicināšanai, veicot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot ES neto nulles līmeņa rūpniecības konkurētspēju. Šie pasākumi ietver trīs tiesību aktu priekšlikumus, ko Komisija iesniedza 2023. gada 14. martā.

1. 2023. gada 16. marta “Neto nulles emisiju industrijas akts”, kura mērķis ir vienkāršot svarīgu tehnoloģiju ražošanas tiesisko regulējumu, noteikt mērķrādītājus ES rūpniecības spējām 2030  gadā, paātrināt atļauju piešķiršanas procesus, veicināt Eiropas standartu izstrādi attiecībā uz svarīgām tehnoloģijām un mudināt publiskās iestādes iegādāties tīrākas tehnoloģijas, izmantojot publisko iepirkumu.

2. 2023. gada 16. marta “Kritiski svarīgo izejvielu akts”, kura mērķis ir uzlabot tādu izejvielu piegādes drošību, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu pārkārtošanos uz neto nulles emisiju līmeni.

3. Elektroenerģijas tirgus modeļa reforma, kuras mērķis ir padarīt tirgu noturīgāku, samazināt gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas rēķiniem un atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu.

Neto nulles emisiju laikmeta pieeja ietver arī pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot un vienkāršot gan publiskā, gan privātā finansējuma pieejamību valsts vai ES līmenī. Tā ietver arī pasākumus pienācīgi kvalificēta darbaspēka apmācīšanai un pasākumus attiecībā uz pasaules mēroga sadarbību un starptautisko tirdzniecību.

E. ES atbalsta programmas

Daudzi politikas virzieni, programmas un iniciatīvas, kas aptver dažādas jomas, pašlaik sniedz ieguldījumu ES rūpniecības politikā. To iniciatīvu, kurām piešķirts budžets, vidū ir: kohēzijas politika, pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (2021.–2027. gads), Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma. Turklāt Investīciju plāna Eiropai un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda mērķis bija mobilizēt vismaz 500 miljardus EUR privātās un publiskās investīcijās līdz 2020. gadam. Divas regulāras prioritātes šajās programmās un iniciatīvās ir MVU un inovācija.

2024. gada 5. martā tika iesniegta pirmā Eiropas aizsardzības industriālā stratēģija, kuras mērķis ir palielināt aizsardzības izdevumus, uzlabot kopīgo iepirkumu, nodrošināt paredzamību aizsardzības nozarei un uzlabot sadarbspēju starp Eiropas bruņotajiem spēkiem. Ierosinātās regulas, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības programmu, mērķis ir laikposmā no 2025. līdz 2027. gadam mobilizēt 1,5 miljardus EUR no ES budžeta. Šie līdzekļi turpinās stiprināt ES aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes konkurētspēju.

Eiropas Parlamenta loma

Izmaiņas EK līgumā, kas tika ieviestas ar Māstrihtas līgumu, nozīmēja, ka pirmoreiz tika pievērsta uzmanība ar Eiropas rūpniecības politiku saistītiem jautājumiem. Šo panākumu var saistīt ar dažādām Parlamenta iniciatīvām, kuras ir palīdzējušas veicināt tērauda ražošanas nozares reorganizāciju un kurās tika aicināts īstenot dinamiskāku rūpniecības politiku. Kopš tā laika Parlaments ir pieņēmis daudzas rezolūcijas, ar kurām ES rūpniecības politika tiek stiprināta vēl vairāk. Dažas no jaunākajām rezolūcijām ir uzskaitītas šeit:

• 2014. gada 4. februāra rezolūcija par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai;
• 2016. gada 9. jūnija rezolūcija par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju;
• 2017. gada 12. novembra rezolūcija par Eiropas Kosmosa stratēģiju;
• 2019. gada 12. februāra rezolūcija par visaptverošu Eiropas rūpniecības politiku attiecībā uz mākslīgo intelektu un robotiku;
• 2020. gada 17. aprīļa rezolūcija par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai;
• 2020. gada 18. jūnija lēmums par Īpašās komitejas attiecībā uz mākslīgo intelektu digitālajā laikmetā izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku;
• 2020. gada 25. novembra rezolūcija par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju;
• 2022. gada 15. septembra rezolūcija par atjauninātās jaunās Eiropas industriālās stratēģijas īstenošanu: izdevumu pieskaņošana politikai;
• 2023. gada 16. februāra rezolūcija par ES stratēģiju industriālās konkurētspējas, tirdzniecības un kvalitatīvu darbvietu radīšanas stimulēšanai, kurā norādīts, ka Eiropas rūpniecības stratēģija būtu jāizstrādā tā, lai panāktu Eiropas vadošo lomu tīras enerģijas tehnoloģiju jomā un uzlabotu esošo rūpniecisko bāzi, nolūkā nodrošināt kvalitatīvas darbvietas un ekonomikas izaugsmi visiem eiropiešiem, lai sasniegtu zaļā kursa mērķus;
• 2023. gada 12. decembra rezolūcija, ar ko izveido satvaru, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām;
• 2024. gada 11. aprīļa rezolūcijas par regulas un direktīvas, ar ko reformē Savienības elektroenerģijas tirgus modeli, pieņemšanu;
• 2024. gada 25. aprīļa rezolūcija par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai.

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnē.

 

Corinne Cordina

05-2024