Kodolenerģija
Kodolenerģija ir svarīga mazoglekļa alternatīva fosilajam kurināmajam. Tā veido gandrīz 26 % no ES kopā saražotās elektroenerģijas. Tomēr pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā un Fukušimas katastrofas 2011. gadā kodolenerģija tiek vērtēta ļoti pretrunīgi. Dalībvalstis pašas izvēlas, vai iekļaut kodolenerģiju savā energoresursu struktūrā, bet ES tiesību aktu mērķis ir uzlabot kodolspēkstaciju drošības standartus un garantēt, ka kodolatkritumi tiek droši apstrādāti un apglabāti.
Juridiskais pamats
Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līgums) 40.–52. pants (investīcijas, kopuzņēmumi un piegādes) un 92.–99. pants (kodolmateriālu kopējais tirgus).
Mērķi
Pagājušā gadsimta 50. gados, lai novērstu tradicionālo energoresursu vispārēju nepietiekamību, sešas dibinātājvalstis apsvēra iespējas izmantot kodolenerģiju, to uzskatot par līdzekli enerģētiskās neatkarības iegūšanai. Tā kā katra valsts atsevišķi nespēja nodrošināt vajadzīgās investīcijas kodolenerģētikā, dibinātājvalstis apvienojās, lai izveidotu Eiropas Atomenerģijas kopienu.
Sasniegumi
A. Kodoldrošība
Kodoldrošība aptver kodoliekārtu drošu ekspluatāciju, pretradiācijas aizsardzību un kodolmateriālu drošības pasākumu piemērošanu trešās valstīs. ES mērķis ir veicināt efektīvu kodoldrošības kultūru, tostarp piemērojot augstākos kodoldrošības un radiācijas standartus. Katrai dalībvalstij ir jāizveido sava sistēma kodoldrošības prasību ievērošanai, kodolspēkstaciju licencēšanai un uzraudzībai, kā arī normatīvo aktu izpildes nodrošināšanai. ES prioritārs uzdevums ir arī veicināt atbildīgu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī bijušo kodolobjektu un iekārtu dezekspluatāciju un sanāciju.
1. Leģislatīvais darbs
a. Euratom līgums
Ar Drošības pamatstandartu direktīvu (2013/59/Euratom) nosaka vienotus drošības pamatstandartus darbinieku, sabiedrības locekļu un pacientu veselības aizsardzībai. Tajā ir noteikti precīzi parametri, kā arī paredzēta vieta nelielai rīcības brīvībai. Direktīvu ir paredzēts piemērot ne vien parastos apstākļos, bet arī paredzamās un avārijas apstarošanas situācijās. Ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas prasības tika pastiprinātas, lai tajās ņemtu vērā 2011. gada Fukušimas kodolavārijā gūto pieredzi.
b. Kodoldrošuma direktīva
Pēc Fukušimas kodolavārijas Komisija veica visaptverošu riska un drošības novērtējumu visās ES kodolspēkstacijās, lai novērtētu kodoliekārtu drošumu un izturību ārkārtēju dabas katastrofu gadījumā. Spēkā esošos ES drošības standartus Komisija novērtēja kopumā pozitīvi, tajā pašā laikā uzsverot, ka ir vajadzīgi papildu uzlabojumi, lai panāktu to labāku saskaņotību starp dalībvalstīm un tos pielāgotu starptautiskajai paraugpraksei. Kopā ar Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu Komisija ir izstrādājusi salīdzinošus valstu rīcības plānus ES reaktoru fiziskas modernizācijas plānošanai.
2014. gadā tika atjaunināti ES mēroga drošības noteikumi attiecībā uz kodoliekārtām (Direktīva 2014/87/Euratom). Komisija 2015. gada februārī ierosināja pārskatīt informācijas prasības, kas noteiktas Euratom līguma 41. un 44. pantā, lai tās pieskaņotu jaunajām politikas attīstības tendencēm.
Komisija 2018. gadā iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru izveido Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumentu (Padomes Regula (Euratom) 2021/948), kas aizstāj iepriekšējo kodoldrošuma sadarbības instrumentu un papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu.
2021. gada 14. jūnijā stājās spēkā jaunais Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instruments, un tā finansējums 2021.–2027. gada periodā ir 300 miljoni EUR.
2. Pretradiācijas aizsardzība
Jonizējošā starojuma iedarbība būtiski apdraud cilvēku veselību un vidi. Padomes 2013. gada 5. decembra Direktīva 2013/59/Euratom nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma iedarbības radītajiem draudiem. Ar minēto direktīvu aizstājot piecas citas, ES tiesību akti tika vienkāršoti un tika ieviestas saistošas prasības attiecībā uz aizsardzību pret iekštelpu radonu, būvmateriālu izmantošanu un vidē nonākuša kodoliekārtu radioaktīvā piesārņojuma ietekmes uz vidi novērtējumu. Turklāt Padomes Direktīva 2013/51/Euratom attiecas uz radioaktīvo vielu uzraudzību ūdenī, kas paredzēts lietošanai uzturā.
Vairākas regulas (tostarp Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1158) paredz nosacījumus, kas reglamentē lauksaimniecības produktu importu no trešām valstīm. Tās pieņemtas pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā. Padomes Regula (Euratom) 2016/52 nosaka maksimālos pieļaujamos pārtikas un barības radioaktīvā piesārņojuma līmeņus pēc kodolavārijas vai kādas citas radiācijas avārijsituācijas.
Euratom un Apvienotās Karalistes nolīgums regulē abu pušu attiecības kodolenerģijas jomā pēc Brexit un paredz stabilu sistēmu turpmākajai sadarbībai un tirdzniecībai ar Apvienoto Karalisti šajā jomā.
3. Radioaktīvo vielu un atkritumu pārvadāšana
Sistēma iepriekšēju atļauju piešķiršanai radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem ES tika izveidota 1992. gadā un ievērojami grozīta ar Padomes 2006. gada novembra Direktīvu 2006/117/Euratom par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli. Tās 20. pants paredz, ka dalībvalstīm reizi trijos gados jāziņo Komisijai par direktīvas īstenošanu. Padomes Regulā (Euratom) Nr. 1493/93 ir paredzēti noteikumi par to, kā kontrolēt radioaktivitātes starojuma avotu pārvadājumus starp ES valstīm.
4. Atkritumu apsaimniekošana
Tiesiskais regulējums atkritumu apsaimniekošanai ES tika izveidots 2011. gadā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai. Tā paredz cieši uzraudzīt dalībvalstu programmas šādu atkritumu galīgo glabātavu būvēšanai un pārvaldībai un nosaka juridiski saistošus drošuma standartus. Savas pirmās valsts programmas dalībvalstis publicēja 2015. gadā un tagad reizi trijos gados iesniedz nacionālos ziņojumus par šīs direktīvas īstenošanu.
5. Dezekspluatācija
Kodoliekārtas dezekspluatācija ietver vairākas darbības: no iekārtas slēgšanas un kodolmateriāla aizvākšanas līdz teritorijas atjaunošanai un radioloģiskā apdraudējuma pilnīgai novēršanai. Galīgā atbildība šajā jomā ir dalībvalstīm. Komisija 2018. gada jūnijā pieņēma divus priekšlikumus Padomes regulām (COM/2018/0466 un COM/2018/0467), ar ko izveido īpašas finanšu programmas kodoliekārtu dezekspluatācijai un ar kodolspēkstacijām saistīto radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai Bulgārijā (Kozloduja), Slovākijā (Bohunice) un Lietuvā (Ignalina), kā arī Komisijas Kopīgā pētniecības centra kodolpētniecības iekārtu četros objektos. Ierosinātais budžeta piešķīrums 2021.–2027. gadam tika noteikts šādi:
- 466 miljoni EUR 2021.–2027. gada periodā ar maksimālo ES līdzfinansējumu Kozlodujas un Bohunices programmai līdz 50 % apmērā;
- 552 miljoni EUR 2021.–2027. gada periodā ar maksimālo ES līdzfinansējumu Ignalinas programmai 86 % apmērā.
Padomes Regula (Euratom) 2021/100 un Regula (ES) 2021/101 tika pieņemtas 2021. gada 25. janvārī. Tās stājās spēkā 2021. gada 21. februārī un tiek piemērotas kopš 2021. gada 1. janvāra.
6. Kodolmateriālu drošības kontrole
Vairākas regulas ir pieņemtas un grozītas nolūkā izveidot drošības kontroles sistēmu, kas ļauj pārliecināties, ka kodolmateriālus izmanto tikai tiem mērķiem, kurus deklarējuši to lietotāji, un ka tiek ievērotas starptautiskās saistības, piemēram, Komisijas Regula (Euratom) Nr. 302/2005. Šāda drošības kontrole aptver visu kodoldegvielas ciklu, sākot no kodolmateriālu ieguves dalībvalstīs, kā arī šādu materiālu ievešanu no trešām valstīm un izvešanu ārpus ES. Komisija ir atbildīga par to kodolmateriālu kontroli ES, kas paredzēti nemilitāriem mērķiem.
B. Pētniecība, mācības un informācija kodolenerģijas jomā
ES kodolpētījumus finansē no daudzgadu pamatprogrammām. Euratom pētniecības un mācību programma papildina Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, taču nav tajā iekļauta. Euratom programmai 2021.–2025. gadā paredzētā summa ir 1,38 miljardi EUR, kas ir sadalīti trim konkrētām programmām: netiešiem pasākumiem kodolsintēzes pētniecības jomā (583 miljoni EUR), kodola skaldīšanai un pretradiācijas aizsardzībai (266 miljoni EUR) un EK Kopīgā pētniecības centra darbībām (532 miljoni EUR).
Eiropas Parlamenta loma
Saskaņā ar Euratom līgumu Eiropas Parlamentam ir tikai konsultatīvas pilnvaras lēmumu pieņemšanā. Neraugoties uz to, Parlaments ir konsekventi uzsvēris, ka ir skaidri jānošķir ES iestāžu un dalībvalstu pienākumi, jāstiprina ES regulējums attiecībā uz dažādiem kodoliekārtu aspektiem un ir svarīgi uzlabot drošuma un vides aizsardzības prasības.
Parlaments 2011. gada 5. jūlija rezolūcijā par enerģētikas infrastruktūras prioritātēm 2020. gadam un pēc tam pauda stingru atbalstu Komisijas lēmumam veikt ES kodolspēkstaciju noturības testus. 2013. gada 14. martā tika pieņemta papildu rezolūcija, kurā norādīts uz Komisijas 2012. gadā veikto noturības testu trūkumiem un pieprasīts tajos iekļaut papildu kritērijus, jo īpaši attiecībā uz materiāla nolietojumu, cilvēku kļūdām un reaktoru korpusu bojājumiem. Parlaments iestājās par drošības uzlabojumu pilnīgu ieviešanu.
Eiropas Parlaments 2011. gada 23. jūnija rezolūcijā par priekšlikumu Padomes direktīvai par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, ko pieņēma pirmajā lasījumā, atbalstīja Komisijas priekšlikumu pilnībā aizliegt radioaktīvo atkritumu eksportu, turpretī Padome uzskatīja, ka eksports ir jāatļauj saskaņā ar ļoti stingriem nosacījumiem.
Pēc Fukušimas katastrofas 2013. gada 14. martā Parlaments rezolūcijā par Eiropas Savienības kodolspēkstaciju riska un drošības novērtējumiem (“noturības testi”) ne tikai atbalstīja Komisijas lēmumu pārbaudīt Eiropas kodoliekārtas, veicot noturības testus, bet arī kritizēja šādu testu tvēruma ierobežojumus un prasīja nākotnē iekļaut arī citus kritērijus.
Savā 2013. gada 24. oktobra rezolūcijā par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, kuru pieņēma pirmajā lasījumā, Parlaments vēlreiz prasīja mainīt direktīvas juridisko pamatu. Tas paplašināja direktīvas darbības jomu attiecībā uz visām paredzamajām, esošajām, nejaušajām vai avārijas apstarojuma situācijām, noteica atļautā apstarojuma dozu robežlielumus un pastiprināja sodus un zaudējumu atlīdzināšanas prasības. Tas arī uzlaboja sabiedrības informēšanas sistēmu.
Komisija 2021. gada 21. aprīlī veica vairākus grozījumus ES Taksonomijas regulā (Regula (ES) 2020/852), kuri stājās spēkā 2020. gada jūlijā, un ar to uzsvēra kodolenerģijas iekļaušanu taksonomijā. Noteikumi, kas izklāstīti ES taksonomijas deleģētajā aktā par klimatisko komponentu (Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139), paredz sīki izstrādātus zaļā finansējuma kritērijus, taču neskar gāzes un kodolenerģijas izmantošanu, par ko Parlaments pieņems atsevišķu lēmumu vēlākā posmā.
Parlaments 2022. gada 1. marta rezolūcijā par Krievijas agresiju pret Ukrainu kategoriski noraida Krievijas “retoriku par iespējamu masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu”, atgādinot Krievijai par tās starptautiskajām saistībām un brīdinot par draudiem, ko radītu konflikta kodoleskalācija.
Savā 2022. gada 7. aprīļa rezolūcija par Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumiem, tostarp par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu Ukrainā un ES sankcijām pret Krieviju, un to īstenošanu Parlaments prasīja noteikt papildu soda pasākumus, tostarp “nekavējoties noteikt pilnīgu Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas un gāzes importa embargo”, kā arī izstrādāt plānu ES energoapgādes drošības nodrošināšanai un stratēģiju “sankciju atcelšanai gadījumā, ja Krievija veic pasākumus, lai atjaunotu Ukrainas neatkarību (..)”. Parlaments arī nosodīja to, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši ekspluatācijā esošas vai dezekspluatētas kodoliekārtas un objektus Ukrainas teritorijā.
Parlaments, kurš iepriekš bija paudis iebildumu pret ES taksonomiju papildinošo deleģēto aktu par klimatisko komponentu, kurā konkrētas darbības kodolenerģijas un gāzes jomā ar stingriem nosacījumiem bija iekļautas to saimniecisko darbību sarakstā, uz ko attiecas ES taksonomija, 2022. gada 11. jūlijā nolēma tomēr nenoteikt veto Komisijas priekšlikumam.
Iestāžu sarunās par ierosināto ES elektroenerģijas tirgus modeļa reformu tika panākta vienošanās starp Padomi un Parlamentu par cenu starpības līgumiem (CFD), lai veicinātu ieguldījumus enerģētikā. Atbilstoši šādiem CFD valsts iestādes nodrošinās kompensācijas enerģijas ražotājiem tirgus cenu pārāk strauja krituma gadījumā, bet iekasēs no tiem maksājumus pārāk augstu cenu gadījumā. CFD var piemērot visu veidu ieguldījumiem jaunas elektroenerģijas ražošanai gan no atjaunojamiem energoresursiem, gan kodolenerģijas. Parlaments apstiprināja minēto vienošanos 2024. gada 11. aprīļa plenārsēdē.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnē.
Corinne Cordina