Digitālā programma Eiropai
Digitālo pakalpojumu platformas un jaunās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, būtiski ietekmē mūsu sociālo vidi. Šīs inovācijas ir pārveidojušas to, kā mēs sazināmies, iepērkamies un piekļūstam informācijai tiešsaistē, padarot tās svarīgas ikdienā. Šīm pārmaiņām pievēršas Digitālā programma Eiropai 2020.–2030. gadam. Tās prioritāte ir drošu digitālo telpu izveide, godīgas konkurences nodrošināšana digitālajos tirgos un Eiropas digitālās suverenitātes uzlabošana saskaņā ar paralēli veicamo digitālo un zaļo pārkārtošanos.
Juridiskais pamats
Lai gan Līgumos nav paredzēti noteikumi par informācijas un sakaru tehnoloģijām (IST), ES, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), var rīkoties šādās politikas jomās: rūpniecība, konkurence, tirdzniecība, Eiropas komunikāciju tīkli, pētniecība, enerģētika, vienotā tirgus izveide, brīva preču un pakalpojumu aprite un personu pārvietošanās, izglītība un kultūra.
Mērķi
ES mērķis ir dot iespējas uzņēmumiem un cilvēkiem uz cilvēku vērstā, ilgtspējīgā un labklājīgākā digitālajā nākotnē. Saskaņā ar Lisabonas stratēģiju Digitālajā programmā Eiropai 2010. gadam tika uzsvērts, ka IST ir izšķiroša nozīme ES mērķu sasniegšanā. 2015. gadā Digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķis bija nodrošināt labāku piekļuvi digitālajām precēm un pakalpojumiem visā Eiropā, veicināt optimālus apstākļus digitālajiem tīkliem un pakalpojumiem un palielināt digitālās ekonomikas izaugsmes potenciālu. 2020. gadā Eiropas digitālās nākotnes veidošanas stratēģija koncentrējās uz tehnoloģijām, kas dod labumu cilvēkiem, veicina konkurētspējīgu ekonomiku un atbalsta atvērtu un demokrātisku sabiedrību. 2021. gadā digitālajā kompasā tika noteikti ES digitālie mērķi attiecībā uz prasmēm, pārvaldību, uzņēmumiem un infrastruktūru 2030. gadam.
Sasniegumi
A. Pirmā digitālā programma Eiropai: 2010.–2020. gads
Pirmā digitālā programma sasniedza vairākus galvenos mērķus:
- tā samazināja elektronisko sakaru cenas (Regula (ES) 2022/612) un 2017. gada 14. jūnijā atcēla viesabonēšanas maksu (“viesabonēšana kā mājās”);
- tā uzlaboja interneta savienotību, ar mobilajām un satelīta tehnoloģijām nodrošinot visaptverošu pamata platjoslu;
- tā pastiprināja patērētāju aizsardzību telesakaros, izmantojot privātuma (Direktīva 2009/136/EK) un vispārīgus datu aizsardzības regulējumus (Regula (ES) 2016/679 un Direktīva (ES) 2016/680).
Lai veicinātu digitālo tīklu un pakalpojumu attīstību, Parlaments atbalstīja Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC). Šī struktūra veicina sadarbību starp valstu regulatoriem un Komisiju, mudina pārņemt paraugpraksi un strādā pie tā, lai saskaņotu sakaru noteikumus (Regula (ES) 2018/1971).
Pirmajā digitālajā programmā tika uzsvērta digitālā izaugsme, veicinot digitālās prasmes, augstas veiktspējas datošanu, rūpniecības digitalizāciju, MI attīstību un publisko pakalpojumu modernizāciju. Turklāt ES ieviesa noteikumus par ģeogrāfisko bloķēšanu (Regula (ES) 2018/302) un digitālo pakalpojumu pārnesamību (Regula (ES) 2017/1128), kas ļauj patērētājiem piekļūt tiešsaistes saturam visā ES.
Savienība papildus iepriekš minētajam jaunajam tiesiskajam regulējumam par datu aizsardzību ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, lai veicinātu elastīgas datu ekonomikas attīstību, piemēram:
- Regula par nepersondatu brīvu apriti (Regula (ES) 2018/1807), kas ļauj uzņēmumiem un valsts pārvaldes iestādēm brīvi izvēlēties, kur glabāt un apstrādāt nepersondatus;
- Kiberdrošības akts (Regula (ES) 2019/881), kas stiprina ES Kiberdrošības aģentūru un izveido ražojumu un pakalpojumu kiberdrošības sertifikācijas satvaru;
- Atvērto datu direktīva (Direktīva (ES) 2019/1024), kas paredz kopīgus noteikumus valsts rīcībā esošu datu Eiropas tirgum.
B. Otrā digitālā programma Eiropai: 2020.–2030. gads
Otrā digitālā programma pievērsās digitālo tehnoloģiju radītājām pārmaiņām un digitālo pakalpojumu un tirgu būtiskajai nozīmei, uzsverot ES tehnoloģiskos un ģeopolitiskos mērķus. Paziņojumos par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu un Eiropas digitālo desmitgadi Komisija izklāstīja darbības drošu digitālo pakalpojumu un tirgu panākšanai. Tā par prioritāti noteica kvantu datošanu, blokķēdesstratēģijas, MI, pusvadītājus (Eiropas Mikroshēmu akts), digitālo suverenitāti, kiberdrošību, 5G/6G, Eiropas datu telpas un globālos tehnoloģiju standartus.
2021. gada martā ES pieņēma digitālo kompasu, kurā izklāstīti četri mērķi 2030. gadam:
- prasmes: vismaz 80 % no visiem pieaugušajiem vajadzētu būt digitālajām pamatprasmēm, un ES vajadzētu būt nodarbinātiem 20 miljoniem IST speciālistu, sievietēm biežāk izvēloties darbu šajā nozarē;
- uzņēmumi: 75 % uzņēmumu būtu jāizmanto mākoņdatošanas pakalpojumi, lielie dati un MI; vairāk nekā 90 % ES mazo un vidējo uzņēmumu būtu vismaz jāsasniedz digitālās intensitātes pamatlīmenis; un ES “vienradžu” (augstvērtīgu jaunuzņēmumu) skaitam būtu jādivkāršojas;
- infrastruktūra: visām ES mājsaimniecībām vajadzētu būt gigabitos mērāmam pieslēgumam un 5G būtu jāaptver visas apdzīvotās teritorijas; modernu un ilgtspējīgu pusvadītāju ražošanai Eiropā būtu jāsasniedz 20 % no pasaules ražošanas apjoma; Eiropas Savienībā būtu jāizveido 10 000 klimatneitrālu ļoti drošu perifēro mezglu; un Eiropai vajadzētu uzbūvēt pirmo kvantu datoru;
- sabiedriskie pakalpojumi: visiem galvenajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē; visiem pilsoņiem vajadzētu būt piekļuvei savām e-medicīniskajām kartēm; un 80 % iedzīvotāju būtu jāizmanto elektroniskā identitāte.
Programma “Digitālā Eiropa”, ko ieviesa Regula (ES) 2021/694, ir ES iniciatīva, kas piešķir 7,5 miljardus EUR (2021–2027) digitālo tehnoloģiju projektiem tādās jomās kā superdatošana, MI, kiberdrošība, padziļinātas digitālās prasmes un digitālo tehnoloģiju integrācija, ko atbalsta digitālās inovācijas centri.
1. Dati
Datu kopīgošanai ir būtiska nozīme Eiropas digitālajā redzējumā. Tā kā ES veicina uz datiem balstītu inovāciju, tās mērķis ir saglabāt līdzsvaru ar privātumu, drošību, ētiskumu un drošumu, vienlaikus apsverot nepersondatu izmantošanu un kopīgošanu ar jaunām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības paradigmām.
ES datu stratēģija ieviesa ideju par kopīgām Eiropas datu telpām deviņās nozarēs, nodrošinot, ka izmantošanai ekonomikā un sabiedrībā kļūtu pieejams vairāk datu, vienlaikus saglabājot kontroli pār uzņēmumiem un privātpersonām, kas ģenerē datus. Eiropas datu tiesisko regulējumu veido Vispārīgā datu aizsardzības regula (ES) 2016/679 un Direktīva (ES) 2016/680, Eiropas Datu pārvaldības akts (Regula (ES) 2022/868) par datu pieejamību un uzticēšanos un Eiropas Datu akts (Regula (ES) 2023/2854) par taisnīgu piekļuvi un lietotāju tiesībām, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību.
2. Mākslīgais intelekts
2020. gada februāra Baltā grāmata par mākslīgo intelektu uzsvēra MI būtisko nozīmi modernajā sabiedrībā un iezīmēja tā sniegtos sociālos un ekonomiskos ieguvumus dažādās nozarēs. Parlaments MI aktu pieņēma 2024. gada martā. Tas aizsargā vispārēja lietojuma mākslīgo intelektu, ierobežo biometriskās identifikācijas sistēmu izmantošanu tiesībaizsardzības iestādēs, aizliedz iedzīvotāju datu vērtēšanu un MI izmantošanu manipulācijām ar lietotāju neaizsargātību un tās izmantošanu, kā arī garantē patērētāju tiesības iesniegt sūdzības un saņemt jēgpilnus paskaidrojumus.
Komisija 2022. gada septembrī nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai par MI atbildību, kas nodrošinātu vienlīdzīgu aizsardzību tiem, kuriem MI ir nodarījis kaitējumu. Turklāt tika publicēts priekšlikums jaunai produktatbildības direktīvai, lai pievērstos tādiem digitālajiem produktiem kā MI.
3. Digitālo pakalpojumu akts un Digitālo tirgu akts
Digitālās stratēģijas stūrakmens ir drošāka un atvērtāka digitālā vienotā tirgus izveide, kurā uzsvērtas lietotāju tiesības un godīga uzņēmējdarbības konkurence. Tas ietver divus leģislatīvos pīlārus: Digitālo pakalpojumu aktu (DPA) un Digitālo tirgu aktu (DTA), kuri abi modernizē ES digitālo pakalpojumu regulējumu. Likumdevējiestādes tos pieņēma 2022. gadā, un tie stājās spēkā 2023. gada maijā un piedāvā vienotu noteikumu kopumu visai Savienībai. DPA nosaka pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši tiešsaistes platformām. Lielām platformām jāievēro konkrētas vadlīnijas atbilstoši riskiem, ko tās rada saistībā ar nelikumīga un kaitīga satura izplatīšanu. DTA ir izklāstīti noteikumi uzņēmumiem ar vārtziņa statusu, īpaši pievēršoties tiem, kuriem ir vislielākās negodīgas prakses iespējas. Tas ietver tādus pakalpojumus kā tiešsaistes starpniecība, sociālie tīkli un mākoņdatošana. Pamatojoties uz DPA, Komisija ierosināja regulējumu, kas saskaņo datu vākšanu un kopīgošanu attiecībā uz izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumu. Likumdošanas procedūra tika sekmīgi pabeigta, 2024. gada 11. aprīlī parakstot galīgo aktu.
4. E-pārvalde, e-identitāte un digitālais euro
Digitālajā programmā uzsvērta e-pārvalde un publiskā sektora pārrobežu sadarbība. Pēc Komisijas 2022. gada novembra priekšlikuma izskatīšanas Padome 2024. gada martā pieņēma Sadarbspējīgas Eiropas aktu (Regula (ES) 2024/903), lai uzlabotu sabiedriskos pakalpojumus ES. Tas izveido sadarbspējīgas Eiropas kolēģiju ar dalībvalstu, Komisijas un citu ES struktūru pārstāvjiem.
Uzticēšanās veidošana tiešsaistē ir ļoti svarīga sabiedrības un ekonomikas izaugsmei. Regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju nodrošina satvaru drošai digitālajai mijiedarbībai starp iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm. Lai tuvotos šiem mērķiem, Parlaments 2024. gada februārī pieņēma Eiropas Digitālās identitātes satvaru, kura mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka 80 % ES pilsoņu ir droša piekļuve svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, izmantojot digitālo identitāti. Komisija 2023. gada 28. jūnijā nāca klajā ar tiesību aktu kopumu, ar ko izveido centrālās bankas naudas digitālu formu, lai papildinātu tās fizisko formu, un paredzēja noteikumus un nosacījumus tās izmantošanai.
5. Kiberdrošība
Atbildot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Komisija un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 10. novembrī ieviesa ES kiberaizsardzības politiku un militārās mobilitātes rīcības plānu 2.0. To abu mērķis ir palielināt investīcijas kiberaizsardzības jomā, uzlabot sadarbību starp militāro un civilo kibernozari, nodrošināt efektīvu kiberkrīžu pārvarēšanu un stiprināt ES pozīciju kritiski svarīgo kibertehnoloģiju jomā. Tie stiprina Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un industriālo bāzi, kuras mērķis ir izveidot integrētu ES mēroga aizsardzības rūpniecību. 2022. gada decembrī TID2 direktīva (Direktīva (ES) 2022/2555) aizstāja savu priekšteci, paplašinot tās tvērumu, lai aptvertu vairāk sektoru un vienību. Turklāt pēc Komisijas priekšlikuma 2023. gada decembrī tika panākta neformāla vienošanās par Kibernoturības aktu, lai uzlabotu dažādu tehnoloģiju produktu drošību. 2024. gada aprīlī Parlaments pieņēma Kibersolidaritātes aktu, kura mērķis ir stiprināt solidaritāti ES līmenī un labāk atklāt kiberdraudus un kiberincidentus un reaģēt uz tiem. Parlaments un Padome arī panāca vienošanos par Kiberdrošības akta grozīšanu.
6. Mediji un demokrātija
Komisijas 2020. gada decembra paziņojumā ir izklāstīts rīcības plāns Eiropas mediju nozares atveseļošanas un pārveides atbalstam. Tajā ir uzsvērts, ka ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts, izmantojot apstiprinātus atveseļošanas plānus laikam pēc Covid-19 pandēmijas, un izcelta globālo tiešsaistes platformu graujošā ietekme uz medijiem, jo īpaši to dominējošais stāvoklis datu un reklāmas tirgos. Eiropas Demokrātijas rīcības plāns papildina iepriekš minēto mediju plānu un koncentrējas uz nozares digitālās pielāgošanās, mediju brīvības un plurālisma stiprināšanu un dezinformācijas apkarošanu. Tajā ir apspriesta arī mediju brīvības samazināšanās, uz ko norāda pieaugošie draudi žurnālistiem.
7. Izglītība un prasmes
Papildus regulēšanai ES uzsver digitālo izglītību. Digitālās izglītības rīcības plāns (2021–2027) palīdz dalībvalstīm pielāgot savas izglītības sistēmas digitālajam laikmetam. Tā prioritāte ir stabilas digitālās izglītības ekosistēmas izveide un prasmju uzlabošana digitālās pārveides kontekstā.
8. Darba nosacījumi platformu darbā
Komisija 2021. gada 9. decembrī ierosināja direktīvu ar virkni pasākumu, kā uzlabot darba nosacījumus platformu darbā. Jauno noteikumu mērķis ir reglamentēt, kā pareizi noteikt platformu darba ņēmēju nodarbinātības statusu un kā digitālajām darba platformām būtu jāizmanto algoritmi un MI šīs nozares darba ņēmēju uzraudzībā un izvērtēšanā.
9. Digitālā infrastruktūra
Komisija 2024. gada 21. februārī nāca klajā ar jaunām iniciatīvām digitālajai infrastruktūrai Eiropā ar mērķi sākt diskusijas par konkrētiem priekšlikumiem digitālās infrastruktūras inovācijas, drošības un noturības veicināšanai.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments 2019. gada 12. marta rezolūcijā mudināja Komisiju atkārtoti izvērtēt Tīklu un informācijas drošības direktīvas darbības jomu un novērst digitalizācijas apdraudējumus, prasot to saskaņot ar uzlabotu ES kiberdrošības politiku un piešķirt lielāku lomu ES Kiberdrošības aģentūrai.
2020. gada 20. oktobrī Parlaments pieņēma trīs rezolūcijas par MI, kas attiecas uz ētiskumu, civiltiesisko atbildību un intelektuālo īpašumu, prasot izveidot uz ētiku balstītu Eiropas tiesisko regulējumu MI jomā. Lai veicinātu digitālā vienotā tirgus izveidi, Parlaments pieņēma rezolūciju par DPA. Tajā ierosināts panākt, ka tiesību aktu kopums stiprina iekšējo tirgu, garantē patērētāju aizsardzību, nodrošina vienādu attieksmi pret nelikumībām bezsaistē un tiešsaistē, saglabā pārredzamību, ievēro tiesības un attiecas uz trešo valstu struktūrām, kas ietekmē ES patērētājus. Tajā arī pieprasīts palielināt taisnīgumu, pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz digitālo pakalpojumu satura moderāciju. Rezolūcijā izmantotas zinātnisko pētījumu atziņas, kāda darbsemināra materiāli un vairāki pētījumi, ko bija pasūtījusi Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. DPA un DTA priekšlikumu saskaņošana ar Parlamenta rezolūciju liecina, ka Parlaments var ietekmēt likumdošanas programmu pat bez formālām likumdošanas iniciatīvas tiesībām.
2021. gada 20. maija rezolūcijā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu Parlaments pieprasīja novērst visus šķēršļus digitālā vienotā tirgus darbībai un uzlabot MI izmantošanu Eiropas patērētāju labā.
Eiropas Parlaments 2023. gada 12. decembrī prasīja tiešsaistes pakalpojumos aizliegt atkarību izraisošus paņēmienus, piemēram, bezgalīgu ritināšanu vai automātisku atskaņošanu. Daži EP deputāti arī vēlējās ieviest digitālas “tiesības netikt traucētam”, kā arī pakalpojumu uzbūves paraugprakšu sarakstu.
EP deputāti 2023. gada 13. decembrī uzsvēra, ka ir atkārtoti jāizvērtē ES noteikumi par ģeogrāfisko bloķēšanu, lai likvidētu atlikušos šķēršļus un pilnībā izmantotu vienotā tirgus potenciālu.
2024. gada 13. martā saskaņā ar Eiropas rīcības plānu demokrātijai Parlaments apstiprināja likumu par mediju brīvību un plurālismu, kas uzlabo mediju neatkarības aizsardzību, un vēl vienu likumu par demokrātisko procesu pārredzamību, kas reglamentē politisko reklāmu.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnēs.
Alyssia Petit / Zuzanna Wala / Matteo Ciucci / Barbara Martinello