Energoefektivitāte
Energoefektivitātes pasākumu mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu energoapgādi, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabot energoapgādes drošību, samazināt enerģijas importa izmaksas un sekmēt Eiropas konkurētspēju. Abas likumdevējiestādes 2023. gadā nolēma līdz 2030. gadam samazināt ES enerģijas galapatēriņu vismaz par 11,7 % salīdzinājumā ar 2020. gadā izdarītajām prognozēm.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pants.
Sasniegumi
A. Energoefektivitātes direktīva
1. Energoefektivitātes direktīva: mērķi 2020. gadam
Energoefektivitātes direktīvā (2012/27/ES) tika noteikti pirmie saistošie ES energoefektivitātes mērķrādītāji. Šos mērķrādītājus paredzēja, lai līdz 2020. gadam samazinātu primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu ES līmenī par 20 % salīdzinājumā ar 2007. gada prognozēm. Konkrētāk, tas nozīmē, ka primārās enerģijas patēriņš nepārsniegtu 1474 miljonus tonnu naftas ekvivalenta (Mtoe) un galaenerģijas patēriņš — 1078 tonnas.
Direktīvā prasīts, lai ES valstis noteiktu indikatīvus nacionālos mērķrādītājus gan attiecībā uz primāro enerģiju, ko pārveidei un piegādei izmanto enerģētikas nozare, gan galaenerģiju, ko tieši patērē galalietotāji. Ar to tika ieviesti pasākumi nolūkā veicināt šo mērķrādītāju sasniegšanu, un pieņemti juridiski saistoši noteikumi gan attiecībā uz galalietotājiem, gan enerģijas piegādātājiem. ES valstīm turklāt tika noteikts pienākums publicēt savus trīs gadu valsts energoefektivitātes rīcības plānus.
2. Pārskatītā Energoefektivitātes direktīva: mērķi 2030. gadam
Ar jauno Energoefektivitātes direktīvu ((ES) 2023/1791), kas stājās spēkā 2023. gada oktobrī, ES energoefektivitātes mērķrādītāji ir paaugstināti. Šie jaunie mērķrādītāji paredz, ka primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš ES līmenī līdz 2030. gadam ir jāsamazina par 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadā izdarītajām prognozēm. Absolūtā izteiksmē ES primārās enerģijas patēriņam un enerģijas galapatēriņam 2030. gadā nebūtu jāpārsniedz 992,5 Mtoe un 763 Mtoe.
Mērķrādītājs, kas attiecībā uz enerģijas galapatēriņu noteikts direktīvas jaunajā pārskatītajā redakcijā, ir kopīgi saistošs ES valstīm, taču primārās enerģijas patēriņa mērķrādītājs ir tikai indikatīvs. Direktīvā prasīts, lai ES valstis noteiktu indikatīvus nacionālos energoefektivitātes mērķrādītājus, balstoties uz enerģijas galapatēriņa devumu Savienības mērķrādītāja sasniegšanā. Tajā noteikti jauni ikgadēji enerģijas ietaupījuma pienākumi ES valstīm, sākot ar vismaz 0,8 % no enerģijas galapatēriņa līdz 2023. gadam un pēc tam šo rādītāju palielinot līdz 1,3 % no 2024. gada, 1,5 % no 2026. gada un 1,9 % no 2028. gada. Saskaņā ar direktīvu Komisija izvērtē pašreizējās energoefektivitātes partnerības un vajadzības gadījumā ierosina jaunas partnerības konkrētām nozarēm ES līmenī.
Ar direktīvu ir ieviests pienākums publiskajam sektoram būt par paraugu: ES publiskajām struktūrām katru gadu jāsamazina to kopējais enerģijas galapatēriņš vismaz par 1,9 % salīdzinājumā ar 2021. gadu un katru gadu jārenovē vismaz 3 % no to apsildāmo un/vai dzesējamo ēku kopējās platības. Direktīvā pārskatīta efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu definīcija un noteiktas jaunas prasības, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam pilnībā dekarbonizēt šīm sistēmām paredzēto piegādi.
Visbeidzot, direktīvā noteikti arī ziņošanas pienākumi datu centriem, īpašas vienas pieturas aģentūras maziem un vidējiem uzņēmumiem, mājsaimniecībām un publiskajām struktūrām un pienākumi attiecībā uz siltumapgādes un aukstumapgādes plānošanu pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 45 000 iedzīvotāju. Tajā ir ietverti patērētāju aizsardzības noteikumi un ES līmenī definēta enerģētiskā nabadzība, kā arī paredzēti pasākumi šīs nabadzības mazināšanai.
Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana noritēja četros dažādos posmos.
- 2018. gadā paketē “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” tika paredzēts līdz 2030. gadam samazināt ES primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu par 32,5 % salīdzinājumā ar 2007. gadā izdarītajām prognozēm.
- 2021. gadā paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” tika ierosināts 2030. gadam noteikto ES energoefektivitātes mērķrādītāju palielināt līdz vismaz 9 % salīdzinājumā ar 2020. gadā izdarītajām prognozēm par 2030. gadu. Šajā pārskatīšanas posmā par vienu no enerģētikas savienības pīlāriem tika noteikts princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”.
- 2022. gadā Krievijas agresijas pret Ukrainu dēļ Komisija plānā REPowerEU ierosināja vēl vairāk palielināt saistošo energoefektivitātes mērķrādītāju, proti, līdz 13 % 2030. gadā, un ieviesa mērķrādītājus attiecībā uz pieprasījuma samazināšanu iekšējā enerģijas tirgū (2.1.9).
- 2023. gadā Parlaments un Padome vienojās par energoefektivitātes mērķrādītāju 11,7 % apmērā, kas jāpanāk līdz 2030. gadam.
Saskaņā ar Pārvaldības regulu ((ES) 2018/1999) ES valstīm ir jāizstrādā 10 gadu nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP) 2021.–2030. gada periodam un ik pēc diviem gadiem jāiesniedz progresa ziņojumi. Komisija uzrauga un novērtē progresa ziņojumus un var veikt pasākumus ES līmenī, lai nodrošinātu to atbilstību vispārējiem ES mērķrādītājiem.
B. Vispārējs satvars
1. Ēku energosniegums
a. Ēku energoefektivitātes direktīva
Ēku energoefektivitātes direktīvas (2010/31/ES) mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un enerģijas patēriņu ES ēku sektorā, līdz 2050. gadam to padarot par klimatneitrālu, renovēt ēkas ar sliktāko sniegumu un uzlabot informācijas apmaiņu par energosniegumu. 2024. gada martā tika beidzot apstiprināta tās pārskatīšana.
Jaunajā direktīvā ir noteikti emisiju samazināšanas mērķi ēkām gan ES, gan valstu līmenī.
- Ar 2030. gadu visām jaunajām ēkām Eiropas Savienībā jābūt bezemisiju ēkām; tādu jaunu ēku gadījumā, kuras pieder publiskajam sektoram vai kuras tas izmanto, — no 2028. gada.
- Attiecībā uz ēkām, kas nav paredzētas dzīvošanai, ES valstis noteiks minimālos energosnieguma standartus un līdz 2030. gadam renovēs 16 % no to ēku fonda, kuru rādītāji ir vissliktākie, un līdz 2033. gadam — 26 %.
- Attiecībā uz dzīvojamām ēkām ES valstis nodrošinās visa ēku fonda pakāpenisku renovāciju, samazinot vidējo primārās enerģijas patēriņu vismaz par 16 % līdz 2030. gadam un par 20–22 % — līdz 2035. gadam.
Direktīvā definēti jēdzieni “bezemisiju ēka”, “gandrīz nulles enerģijas ēka” un “pamatīga renovācija” un ilgtermiņa renovācijas stratēģijas aizstātas ar nacionālajiem ēku renovācijas plāniem, kas ir operatīvāki un tiks labāk uzraudzīti.
Direktīvā noteikts, ka ES valstīm līdz 2030. gadam pakāpeniski atkarībā no ēku lieluma jāuzstāda saules enerģijas tehnoloģijas sabiedriskajās ēkās un ēkās, kas nav paredzētas dzīvošanai, kā arī visās jaunajās dzīvojamajās ēkās, ja tas ir tehniski iespējams un rentabli.
Tajā paredzēts no 2025. gada pārtraukt atsevišķi stāvošu fosilā kurināmā katlu subsidēšanu, ES valstīm prasīts izveidot tehniskās palīdzības mehānismus un noteikti izņēmumi attiecībā uz lauksaimniecības un kultūras mantojuma ēkām, kā arī iespējas noteikt izņēmumu attiecībā uz ēkām ar īpašu arhitektūras vai vēsturisku vērtību, pagaidu ēkām, baznīcām un kulta vietām.
b. Renovācijas viļņa stratēģija
2020. gada oktobrī Komisija publicēja renovācijas viļņa stratēģiju, kuras mērķis ir nākamo desmit gadu laikā vismaz divkāršot renovācijas rādītājus un nodrošināt, ka renovācijas rezultātā pieaug energoefektivitāte un resursefektivitāte.
2. Siltuma un enerģijas koģenerācija
Koģenerācija ir elektroenerģijas un lietderīgā siltuma vienlaicīga ražošana. Saskaņā ar Energoefektivitātes direktīvu Komisija var pieprasīt ES valstīm veikt visaptverošu novērtējumu par efektīvas siltumapgādes un aukstumapgādes iespējām, kā arī novērtēt iespējas koģenerācijai.
3. Ražojumu energoefektivitāte
ES ir ieviesusi vairākus pasākumus attiecībā uz ražojumu energoefektivitāti, cita starpā ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (Direktīva 2009/125/EK) un energomarķējuma satvaru (Regula (ES) 2017/1369).
Jaunajā ražojumu energoefektivitātes marķēšanas satvarā vairs netiek izmantots reitings A+, A++ vai A+++, bet gan — atkal — vienkāršāka skala no A līdz G.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments ir pastāvīgi aicinājis izvirzīt vērienīgus energoefektivitātes mērķus un pieņemt stingrākus noteikumus.
2018. gada 17. janvārī Parlaments pieņēma pirmā lasījuma grozījumus, prasot noteikt, ka līdz 2030. gadam energoefektivitāte Eiropas Savienībā ir jāpalielina vismaz par 35 %, proti, vairāk nekā par Eiropas Komisijas ierosinātajiem 30 %.
2020. gada 15. janvārī Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu, kurā aicināja pārskatīt Energoefektivitātes direktīvu un Ēku energoefektivitātes direktīvu atbilstoši vērienīgākiem ES mērķiem klimata jomā. 2020. gada 17. septembrī tas pieņēma rezolūciju par ES ēku fonda energoefektivitātes potenciāla maksimālu izmantošanu, aicinot Komisiju izstrādāt konsekventus pasākumus, lai veicinātu ēku ātrāku un pamatīgāku renovāciju.
2022. gada 14. septembrī Parlaments pieņēma grozījumu nolūkā paaugstināt ES energoefektivitātes mērķrādītāju, kuru Komisija bija ierosinājusi saskaņā ar plānu RePowerEU, un noteikt, ka līdz 2030. gadam enerģijas galapatēriņš ir jāsamazina vismaz par 14,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada prognozēm. Tas atbilst enerģijas galapatēriņa un primārās enerģijas patēriņa ierobežošanai līdz attiecīgi 740 Mtoe un 960 Mtoe.
2023. gada 14. martā Parlaments formulēja nostāju pirmajā lasījumā par to, ka jāpanāk dzīvojamo ēku atbilstība minimālajiem energosnieguma standartiem ES līmenī (E energosnieguma klase līdz 2030. gadam un D klase līdz 2030. gadam), un par atbalsta pasākumiem enerģētiskās nabadzības novēršanai. Ēku, kas nav dzīvojamās ēkas, un valsts sektora ēku atbilstība minētajām klasēm būtu jāpanāk līdz attiecīgi 2027. un 2030. gadam. Ierobežots skaits izņēmumu attiektos uz noteiktām īpašām ēkām (ēkas ar pieminekļa statusu, tehniskas ēkas, pagaidu kārtā izmantotas ēkas vai baznīcas, kulta vietas u. c.) un valsts sociālajiem mājokļiem, kuru īres maksa renovācijas dēļ pieaugtu tiktāl, ka to nevarētu kompensēt ar ietaupīto samaksu par enerģiju. Neaizsargātām mājsaimniecībām vajadzētu būt iespējai saņemt īpašas dotācijas un subsīdijas.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas tīmekļa vietnē.
Matteo Ciucci