Atjaunojamie energoresursi
Atjaunojamie energoresursi, piemēram, vēja, saules, okeāna un ģeotermālā enerģija un hidroelektroenerģija, kā arī biomasa un biodegvielas nodrošina alternatīvus enerģijas avotus, kas ir tīrāki nekā fosilā degviela. Tie samazina piesārņojumu, paplašina mūsu enerģijas ieguves iespējas un mazina atkarību no fosilā kurināmā cenu svārstīguma. 2022. gadā atjautīgā enerģija veidoja 23 % no Eiropas Savienības energopatēriņa. Likumdevēji 2023. gadā palielināja Savienības atjaunīgo energoresursu īpatsvara enerģijas bruto patēriņā mērķrādītāju 2030. gadam no 32 % līdz 42,5 %, cenšoties panākt 45 %.
Juridiskais pamats un mērķi
Līguma par Eiropas Savienības darbību 194. pants.
Sasniegumi
A. Eiropas zaļais kurss
Ar 2019. gada 11. decembrī pieņemto Eiropas zaļo kursu Savienība apņēmās risināt enerģētikas, klimata un vides problēmas un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Savienības energosistēmas pārveidei šajā jomā ir būtiska nozīme, jo enerģijas ražošana un izmantošana kopā rada vairāk nekā 75 % no tās siltumnīcefekta gāzu emisijām.
B. Atjaunojamo energoresursu direktīva
1. Atjaunojamo energoresursu direktīva — ceļā uz 2020. gadu
Sākotnējā Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas pieņemta 2009. gada 23. aprīlī, tika noteikts, ka līdz 2020. gadam 20 % no ES bruto enerģijas galapatēriņa un 10 % no katras ES dalībvalsts enerģijas patēriņa transporta jomā jābūt iegūtam no atjaunīgajiem energoresursiem. Direktīvā ir noteikti un apstiprināti valstīm obligāti mērķrādītāji, kas ir saskaņoti ar ES vispārējo mērķi. Tajā arī noteikts, ka ES dalībvalstīm ir jāizstrādā indikatīvas trajektorijas savu mērķu sasniegšanai, jāiesniedz valsts rīcības plāni atjaunojamās enerģijas jomā un reizi divos gados jāpublicē valsts progresa ziņojumipar atjaunojamiem energoresursiem. Direktīvā ir izklāstīti dažādi mehānismi, ko ES dalībvalstis var izmantot, lai veicinātu ieguldījumus atjaunīgajos energoresursos, kā arī atbalsta shēmas, izcelsmes apliecinājumi, kopīgi projekti, sadarbība ar trešām valstīm un biodegvielas ilgtspējas kritēriji.
2018. gadā paketes “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” ietvaros stājās spēkā pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva. Šajā direktīvā, kas ES dalībvalstīm līdz 2021. gada jūnijam bija jātransponē savos valsts tiesību aktos, ir noteikts jauns saistošais ES atjaunīgo energoresursu mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam panākt vismaz 32 % šādu resursu bruto enerģijas galapatēriņā un līdz 14 % palielināt atjaunīgās degvielas īpatsvaru transporta nozarē.
Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 ES dalībvalstis piedāvā savus nacionālos mērķrādītājus enerģētikas jomā un izstrādā 10 gadu nacionālos enerģētikas un klimata plānus (NEKP), kas par 2021.–2030. gada periodu bija jāiesniedz līdz 2023. gada martam. NEKP uzraudzību nodrošina ar progresa ziņojumiem reizi divos gados, un tos vērtē arī Komisija, kura ir pilnvarota veikt ES līmeņa pasākumus, lai panāktu minēto plānu saskaņotību ar kopējiem ES mērķrādītājiem.
2. Atjaunojamo energoresursu direktīva — ceļā uz 2030. gadu
Atjaunojamo energoresursu direktīvas otrā pārskatīšana (2023. gads) bija saistīta ar trim būtiskiem grozījumiem. Ar pirmo grozījumu (2021. gada jūlijs) paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros saskaņoja Savienības atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus ar tās jaunajiem mērķiem klimata jomā.
Ar otro grozījumu (2022. gada marts un maijs) pēc Krievijas uzsāktās agresijas pret Ukrainu “REPowerEU” paketes ietvaros centās paātrināt pārkārtošanās uz tīras enerģijas izmantošanu atbilstoši lēmumam pakāpeniski likvidēt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā. To plānots panākt, uzstādot siltumsūkņus, palielinot saules fotoelementu jaudu un importējot atjaunīgo ūdeņradi un biometānu.
Trešā grozījuma (2022. gada novembris) mērķis bija paātrināt atjaunīgās enerģijas izvēršanu, pieņemot, ka dažas atjaunīgās enerģijas elektrostacijas ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs. Tas paredz ātrāku atļaujas piešķiršanas procesu atjaunīgo energoresursu projektiem un īpašas atkāpes no ES vides tiesību aktiem.
Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kas stājās spēkā 2023. gada novembrī, atjaunīgo energoresursu mērķrādītājs 2030. gadam tika palielināts līdz 42,5 %, vienojoties, ka ES dalībvalstis centīsies sasniegt 45 %. Ar to paātrina atļauju piešķiršanas procedūras jaunām atjaunīgās enerģijas elektrostacijām, piemēram, saules enerģijas paneļiem vai vējturbīnām, un nosaka maksimālo laiku jaunu iekārtu apstiprināšanai līdz 12 mēnešiem prioritārajās atjaunīgās enerģijas ražošanas teritorijās un līdz 24 mēnešiem citviet.
Direktīvā ES valstīm ir noteikti nozaru un inovācijas mērķi.
- Rūpniecības nozarē: saistošs atjaunīgā ūdeņraža īpatsvara mērķrādītājs (42 %) kopējā ūdeņraža patēriņā līdz 2030. gadam un (60 %) līdz 2035. gadam, kā arī indikatīvs mērķrādītājs — atjaunīgo energoresursu gada vidējais pieaugums par 1,6 procentpunktiem.
- Ēku sektorā: indikatīvs mērķrādītājs, lai panāktu 49 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru līdz 2030. gadam, un siltumapgādes un aukstumapgādes mērķrādītāji, kas paredz ikgadēju palielinājumu par 0,8 procentpunktiem līdz 2025. gadam un par 1,1 procentpunktu no 2026. līdz 2030. gadam.
- Transporta nozarē: mērķis vai nu līdz 2030. gadam panākt atjaunīgo energoresursu enerģijas īpatsvaru 29 % apmērā, vai arī par 14,5 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, plašāk izmantojot modernās biodegvielas un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO), piemēram, ūdeņradi.
- Pētniecības un inovāciju jomā: indikatīvs mērķrādītājs līdz 2030. gadam, lai 5 % no jaunuzstādītās atjaunīgās enerģijas jaudas būtu iegūta no inovatīvām tehnoloģijām.
3. No atjaunīgajiem resursiem iegūtas enerģijas finansēšanas mehānisms
Ar Regulu (ES) 2020/1294 izveido ES finansēšanas mehānismu, lai palīdzētu valstīm sasniegt savus individuālos un kolektīvos atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus. Šāds mehānisms nodrošina saikni starp valstīm, kas iegulda projektu finansēšanā (ieguldītājas valstis), ar valstīm, kuras piekrīt, ka to teritorijā tiek īstenoti jauni projekti (uzņēmējas valstis). Komisija piedāvā mehānisma īstenošanas sistēmu un finansēšanas metodes, paredzot, ka mehānisma darbības var finansēt ar ES dalībvalstu, fondu vai privātā sektora ieguldījumiem. Enerģijas apjomu, kas saražots šī mehānisma izmantošanas rezultātā, ņem vērā, nosakot atjaunīgo energoresursu mērķrādītājus visām iesaistītajām valstīm.
4. Eiropas enerģētikas tīkls
Eiropas enerģētikas tīkls (TEN-E 3.5.1) ir politikas elements, ar ko mērķtiecīgi iecerēts savienot ES dalībvalstu enerģētikas infrastruktūru atbilstoši mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. TEN-E regulā ir paredzēti ES noteikumi pārrobežu energoinfrastruktūrai. Tajā ir norādīti 11 prioritārie koridori un trīs tematiski prioritārās jomas, noteikti jaunie kopīgu interešu projekti (KIP) ES dalībvalstīm, ierosināti ES un trešo valstu savstarpēju interešu projekti (SIP), akcentēta jūras vēja enerģijas projektu nozīme un liegta iespēja ES finansējumu izmantot turpmākiem dabasgāzes projektiem. Turklāt regula veicina atjaunīgās enerģijas un jaunu tīras enerģijas tehnoloģiju integrāciju energosistēmā, savieno no Eiropas enerģijas tirgiem patlaban izolētus reģionus un nostiprina jau izveidotos pārrobežu starpsavienojumus, sekmē sadarbību ar partnervalstīm un piedāvā risinājumus, kā vienkāršāk un ātrāk īstenot atļauju un apstiprinājumu piešķiršanas procedūras.
C. Turpmākie pasākumi
Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana
2021. gada jūlijā Komisija publicēja priekšlikumuEnerģijas nodokļu Direktīvas 2003/96/EK pārskatīšanai. Ar to cenšas nodokļu uzlikšanu energoproduktiem pieskaņot ES enerģētikas un klimata politikai, veicināt tīras tehnoloģijas un atcelt novecojušus atbrīvojumus un samazinātas likmes, ar ko pašlaik sekmē fosilā kurināmā izmantošanu. Eiropas Parlaments un ES Padome pašlaik izskata šo tiesību akta priekšlikumu.
D. Ar konkrētiem resursiem saistīti jautājumi
1. Saules enerģija
Ar plānu REPowerEU ieviestās stratēģijas mērķis ir līdz 2025. gadam divkāršot saules fotoelementu jaudu līdz 320 GW un līdz 2030. gadam sasniegt 600 GW jaudu. Minētajā plānā ir iestrādāts pakāpeniski īstenojams juridisks pienākums uz jaunām sabiedriskām, komerciālām un dzīvojamām ēkām uzstādīt saules enerģijas paneļus un stratēģija divreiz ātrākai siltumsūkņu ieviešanai centralizētajās un komunālajās siltumapgādes sistēmās. Turklāt saskaņā ar minēto plānu ES dalībvalstīm ir jānoskaidro, kuras teritorijas ir izdevīgas atjaunojamās enerģijas ražošanai, un tām jānosaka īsākas un vienkāršākas atļauju piešķiršanas procedūras. Pārskatītajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir noteiktas ātras atļauju piešķiršanas procedūras saules enerģijas iekārtu uzstādīšanai.
2. Biomasa, biodegviela un ūdeņradis
Atjaunojamo energoresursu direktīva ((ES) 2018/2001) transporta nozarei nosaka moderno biodegvielu, biogāzes un RFNBO (t.i. ūdeņradis) 1 % mērķrādītāju līdz 2025. gadam un 5,5 % — līdz 2030. gadam.
2020. gada jūlijā ar energosistēmas integrācijas un ūdeņraža stratēģijām ieviesa mērķi līdz 2024. gadam Eiropas Savienībā nodrošināt no atjaunojamiem resursiem iegūtus ūdeņraža elektrolīzerus ar vismaz 6 GW jaudu un saražot līdz 1 miljonam tonnu atjaunīgā ūdeņraža. Šīs stratēģijas paredz arī attiecīgi 40 GW un 10 miljonus tonnu līdz 2030. gadam.
Komisija ar plānu REPowerEU 2022. gadā noteica mērķrādītāju — līdz 2030. gadam saražot un importēt 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža.
2023. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteica indikatīvu atjaunīgā ūdeņraža mērķrādītāju — 42 % no kopējā ūdeņraža patēriņa līdz 2030. gadam un 60 % no kopējā ūdeņraža patēriņa rūpniecībā līdz 2035. gadam.
3. Atkrastes vēja enerģija
Komisija 2020. gada 19. novembrī publicēja ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju. Ar to iecerēts elektroenerģijas apjomu, kas ES saražots no jūras atjaunojamiem energoresursiem, palielināt no 12 GW 2020. gadā līdz vairāk nekā 60 GW 2030. gadā un 300 GW 2050. gadā.
TEN-E regula, kas stājās spēkā 2022. gada jūnijā, ievieš nesaistošas reģionālās vienošanās atkrastes atjaunīgās enerģijas izvēršanai. 2023. gada janvārī ES dalībvalstis vienojās par augstākiem nesaistošajiem atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas mērķrādītājiem 111 GW un 317 GW apmērā attiecīgi līdz 2030. un 2050. gadam.
4. Okeāna enerģija
Komisija 2014. gada janvārī publicēja rīcības plānu osmozes enerģijas jomā, kura mērķis ir atbalstīt okeāna enerģijas attīstību. Tajā iekļauta viļņu radītā enerģija, plūdmaiņas enerģija, siltumenerģijas pārveidošana un sāļuma gradienta jauda. Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā arī uzsvērts, ka ir būtiski jāplašina jūras atjaunīgo energoresursu nozare — piecas reizes līdz 2030. gadam un 25 reizes līdz 2050. gadam.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments konsekventi atbalsta atjaunojamo energoresursu izmantošanu un uzsvēra vajadzību noteikt obligātus 2020. gada un 2030. gada mērķus.
Ņemot vērā 2018. gadā plānoto Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, Parlaments 2018. gada janvārī atbalstīja ierosinājumu noteikt Savienībai saistošu vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķrādītāju 2030. gadam un nostiprināja tiesības uz pašpatēriņu. Tomēr pēc sarunām ar Padomi ES saistošais mērķrādītājs tika samazināts līdz vismaz 32 %.
Parlaments 2020. gada janvārī pieņēma rezolūciju par Eiropas zaļo kursu, kurā pieprasa Atjaunojamo energoresursu direktīvu pārskatīt un noteikt dalībvalstīm saistošus mērķrādītājus.
Parlaments 2021. gada maijā pieņēma rezolūciju par ES stratēģiju energosistēmu integrēšanai un par Eiropas Ūdeņraža stratēģiju, kurās atbalsta izvēli par labu dekarbonizācijai un elektroenerģijas un ūdeņraža iegūšanai no atjaunīgajiem resursiem.
Parlaments 2022. gada februārī pieņēma rezolūciju par Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju, norādot, ka izmaksu ziņā konkurētspējīgai pārejai uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 55 % līdz 2030. gadam ir vajadzīga atkrastes vēja enerģijas uzstādītā jauda 70–79 GW apmērā, un aicinot šādu mērķi pārsniegt.
Savā nostājā par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu Parlaments 2022. gada septembrī ierosināja 45 % mērķrādītāju 2030. gadam.
2023. gada oktobra sarunās Parlaments un Padome vienojās atjaunīgo energoresursu mērķrādītāju palielināt līdz 42,5 %, cenšoties sasniegt 45 %, lai gandrīz dubultotu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru ES.
Plašāka informācija par šo tematu pieejama Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas (ITRE) tīmekļa vietnē.
Apmeklējiet Eiropas Parlamenta mājaslapu par atjaunīgo energoresursu izmantošanu.
Matteo Ciucci