Biodaudzveidība, zemes izmantošana un mežsaimniecība
ES starptautiskā mērogā ir bijusi svarīga loma tādu problēmu risināšanā kā biodaudzveidības izzušana, atmežošana un klimata pārmaiņas. ANO 1992. gada konferencē par vidi un attīstību tika pieņemta Biodaudzveidības konvencija. Parīzes 2015. gada nolīgumā par klimata pārmaiņām ir uzsvērts, cik būtiski ir nodrošināt visu ekosistēmu integritāti un biodaudzveidības aizsardzību. Eiropas zaļais kurss cita starpā ietver jaunas biodaudzveidības un mežsaimniecības stratēģijas 2030. gadam, kuru mērķis ir panākt, lai Eiropas biodaudzveidība sāktu atveseļoties, kā arī nolūks ir atbalstīt neatmežojošas vērtības ķēdes.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 3., 11. un 191.–193. pants.
Vispārīga informācija
Riodežaneiro 1992. gadā notika ANO konference par vidi un attīstību, kuras rezultātā tika pieņemta ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC), Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD), Riodežaneiro deklarācija, Meža apsaimniekošanas principu deklarācija un programma Agenda 21.
KBD papildina divi nozīmīgi protokoli: 1) Kartahenas protokols par bioloģisko drošumu (2000), ar ko tiecas aizsargāt biodaudzveidību no potenciālajiem riskiem, ko saistībā ar mūsdienu biotehnoloģiju rada dzīvie modificētie organismi; 2) Nagojas protokols par piekļuvi un ieguvumu sadali (2014), kura mērķis ir radīt lielāku juridisko noteiktību un pārredzamību gan ģenētisko resursu nodrošinātājiem, gan to lietotājiem.
ES ir parakstījusi arī šādas starptautiskās konvencijas: Ramsāras konvencija par mitrāju saglabāšanu (1971); Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) (1973); Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (1979); Bernes konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību (1982); un šādas reģionālās konvencijas: Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (1974); Barselonas konvencija par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu (1976); un Konvencija par Alpu aizsardzību (1991).
Saskaņā ar UNFCCC tiek veikti starptautiski pasākumi siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai. UNFCCC Puses 2015. gada decembrī pieņēma Parīzes nolīgumu, kas ir juridiski saistošs klimata nolīgums, attiecas uz visām valstīm un tā mērķis ir noturēt globālo sasilšanu krietni zem 2 ºC un turpināt centienus nepārsniegt 1,5 °C atzīmi. UNFCCC iniciatīvā REDD+ (Atmežošanas un meža degradācijas radīto emisiju samazināšana) ir paredzēti instrumenti atmežošanas un meža degradācijas apkarošanai tropos. Parīzes nolīgumā ir uzsvērts, cik būtiski ir garantēt visu ekosistēmu — tostarp okeānu — integritāti un biodaudzveidības aizsardzību. Turklāt nolīgumā ir minēts, ka nolūkā sasniegt klimata pārmaiņu mazināšanas ilgtermiņa mērķus milzīga loma ir zemes izmantošanas sektoram.
Mērķi un sasniegumi
A. Līdzšinējie biodaudzveidības rīcības plāni
Komisija 2006. gada maijā pieņēma paziņojumu “Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk: ilgtspējīgi ekosistēmu pakalpojumi cilvēka labklājībai” un attiecīgu rīcības plānu. Tā kā ES nespēja īstenot 2010. gada mērķi, proti, apturēt biodaudzveidības izzušanu, Komisija 2011. gada jūnijā pieņēma jaunu stratēģiju, lai varētu “līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju Eiropas Savienībā un atjaunot tos [..], vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē”. Padome 2011. gada decembrī apstiprināja ES biodaudzveidības stratēģiju 2020. gadam, kurā izvirzīti šādi seši uzdevumi: pilnībā īstenot ES vides tiesību aktus, lai aizsargātu biodaudzveidību; labāk aizsargāt ekosistēmas un vairāk izmantot zaļo infrastruktūru; uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības ilgtspēju; labāk apsaimniekot zivju krājumus; stingrāk kontrolēt invazīvas svešzemju sugas; un palielināt ES ieguldījumu, lai novērstu biodaudzveidības izzušanu visā pasaulē.
B. Dabisko dzīvotņu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
Ar Dzīvotņu direktīvu (Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) ir izveidots Eiropas ekoloģiskais tīkls Natura 2000. Tas ietver Kopienā nozīmīgas teritorijas un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuras nosaka dalībvalstis, kā arī īpašas aizsargājamās teritorijas. Tīkls, kura kopējā platība pārsniedz 850 000 km2, ir pasaulē lielākais vienotais aizsargājamo teritoriju tīkls. Dzīvotņu direktīvas galvenais mērķis ir veicināt biodaudzveidības saglabāšanu, vienlaikus ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās vajadzības. 2019. gadā grozītā Putnu direktīva (2009/147/EK) attiecas uz (savvaļas) putnu aizsardzību, pārvaldību un kontroli, tostarp ietver ilgtspējīgu medību noteikumus.
C. Invazīvas svešzemju sugas (ISS)
Viens no galvenajiem aspektiem Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību ir Savienības problemātisko ISS saraksts. 2019. gadā grozītajā regulā ir paredzēti profilakses, agrīnās brīdināšanas un ātrās reaģēšanas pasākumi, kas aizsargātu vietējo biodaudzveidību, kā arī līdz minimumam samazinātu un novērstu šādu sugu ietekmi uz cilvēka veselību un ekonomiku. Viens ES biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam uzdevumiem ir stingrāk kontrolēt ISS. ISS katru gadu ES nodara miljardos euro mērāmu postu ne vien ekosistēmām, bet arī kultūraugiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, kā rezultātā tiek grauta vietējā ekoloģija un ietekmēta cilvēka veselība.
D. Piekļuve un ieguvumu sadale
Regula (ES) Nr. 511/2014tika pieņemta, lai īstenotu Nagojas Protokolu par piekļuvi un ieguvumu sadali. Regulā ir noteikts, ka ģenētiskos resursus un tradicionālās ar šādiem resursiem saistītās zināšanas var nodot un izmantot vienīgi saskaņā ar kārtību, par ko vienojušies lietotāji (uzņēmumi, privātie kolekcionāri un institūcijas) un izcelsmes valsts iestādes.
E. Savvaļas dzīvnieku un augu ekspluatācija un tirdzniecība
CITES konvencija reglamentē starptautisko tirdzniecību, t. i., dzīvu un nedzīvu dzīvnieku un augu (re)eksportu un importu, pamatojoties uz atļauju un sertifikātu sistēmu. Pamatregula ((EK) Nr. 338/97, grozīta ar Regulu (ES) 2023/966) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, integrē CITES konvencijas mērķus, principus un noteikumus ES tiesību aktos. Turklāt Īstenošanas regula (ES) 2023/2770 aizliedz dažu savvaļas augu un dzīvnieku sugu īpatņu ievešanu Savienībā.
F. Jūras biodaudzveidība
Uz jūras biodaudzveidību attiecas biodaudzveidības rīcības plāni dabas resursu un zivsaimniecības jomā. ES biodaudzveidības stratēģijas pārskatā uzsvērts, cik būtiski ir nodrošināt jūru un piekrastes teritoriju labu ekoloģisko stāvokli, lai šajās teritorijās saglabātu biodaudzveidību. Bez tam 2008. gada jūlijā stājās spēkā Jūras stratēģijas pamatdirektīva (MSFD)) (2008/56/EK, grozīta ar Direktīvu (ES) 2017/845) par jūras vides aizsardzību un saglabāšanu. Ar to iecerēts līdz 2020. gadam panākt labu ES jūras ūdeņu stāvokli un aizsargāt resursu bāzi, no kā ir atkarīgas ar jūru saistītās ekonomiskās un sabiedriskās darbības.
G. Meži
Meži aizņem gandrīz 30 % no tīkla Natura 2000 teritoriju platības. Mežu platība ES aizņem gandrīz 182 miljonus hektāru, kas ir 43 % no ES sauszemes teritorijas, tāpēc vairāki ES pasākumi ir mērķēti uz mežu aizsardzību. Kokmateriālu regula ((ES) Nr. 995/2010) nosaka pienākumus tirgus dalībniekiem, kas laiž ES tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus. Ar to cenšas apkarot nelikumīgi iegūtu kokmateriālu un koka izstrādājumu tirdzniecību, nosakot galvenos pienākumus, un aizliedz pārdot nelikumīgi iegūtus kokmateriālus un koka izstrādājumus.
H. Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (ZIZIMM)
ZIZIMM sektors aptver augšņu, koku, augu, biomasas un kokmateriālu izmantošanu. Tas ne vien emitē SEG, bet spēj arī piesaistīt CO2 no atmosfēras. Līdz 2020. gadam dalībvalstis saskaņā ar Kioto protokolu bija apņēmušās nodrošināt, ka zemes izmantošanā radītās SEG emisijas tiek kompensētas ar līdzvērtīgu CO2absorbciju. Pašlaik ES mērķis ir iekļaut šo principu (tā dēvēto debeta nepieļaušanas noteikumu) ES tiesību aktos laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam un ZIZIMM sektoru integrēt ES emisiju samazināšanas centienos. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 par ZIZIMM radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam ZIZIMM radītās SEG emisijas laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam būtu jākompensē vismaz ar līdzvērtīgiem CO2 emisiju piesaistījumiem no atmosfēras. ZIZIMM regulu grozīja 2023. gada aprīlī (Regula (ES) 2023/839), lai saskaņā ar Eiropas zaļo kursu noteiktu jaunu mērķrādītāju 2030. gadam. Proti, mērķis ir paplašināt ES oglekļa piesaistītājus par 15 %, kas atbilst 310 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Komisijas vadlīnijas, kas izdotas 2023. gada maijā, palīdzēja dalībvalstīm zemes izmantošanas, mežsaimniecības un lauksaimniecības darbības saskaņot ar atjauninātajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, lai nodrošinātu atbilstību pārskatītajām regulām.
I. Finanšu instrumenti
Kopš 1992. gada ES ir atsevišķs videi veltīts finansēšanas instruments, proti, programma LIFE. Kā apakšprogrammas ir iekļauta dabas aizsardzība un biodaudzveidības saglabāšana. Programmas LIFE piektajā posmā, kas aptvēra laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam, bija divas galvenās darbības jomas: klimata pārmaiņas un vide. Biodaudzveidības stiprināšanai papildu finansējums ir piešķirts arī no lauksaimniecības un zivsaimniecības rīcībpolitiku līdzekļiem, kā arī no Kohēzijas fonda, struktūrfondiem un daudzgadu pētniecības programmām. Jaunākais posms programmā LIFE (2021.–2027. gads) ir strukturēts tādā pašā veidā kā iepriekšējais, un tā budžets ir 2,15 miljardi EUR.
J. Biodaudzveidības un meža stratēģijas 2030. gadam
Komisija 2019. gada 11. decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu — vērienīgu pasākumu kopumu, kas izstrādāti, lai ES 2050. gadā kļūtu oglekļneitrāla. Eiropas zaļais kurss piedāvā rīcības plānu ES pārtapšanai par ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomiku. Starp ierosinātajām darbībām ir jaunā ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam (publicēta 2020. gada 20. maijā un ir Biodaudzveidības stratēģijas 2020. gadam turpinājums), kas ietver pasākumus, ar ko pievēršas galvenajiem biodaudzveidības izzušanas faktoriem, kā arī jaunā ES meža stratēģija 2030. gadam (publicēta 2021. gada 14. jūlijā), kurā iekļauti pasākumi neatmežojošu vērtības ķēžu atbalstam.
Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam pievēršas pieciem galvenajiem faktoriem, kuri veicina biodaudzveidības izzušanu (zemes un jūras izmantošanas maiņa, dabas resursu noplicināšana, klimata pārmaiņas, piesārņojums un invazīvas svešzemju sugas), stratēģijā ir izklāstīta spēcīgāka pārvaldības sistēma vēl nenovērsto trūkumu pārvarēšanai, turklāt stratēģija nodrošina, ka pilnībā tiek īstenoti ES tiesību akti, kā arī konsolidē visus līdzšinējos centienus.
Meža stratēģijas 2030. gadam mērķis ir pielāgot Eiropas mežus jaunajai situācijai, ekstremālajiem laikapstākļiem un lielajai nenoteiktībai, ko izraisījušas klimata pārmaiņas. Tāds ir priekšnosacījums, lai meži turpinātu pildīt sociālekonomiskās funkcijas un uzturētu dinamiskus lauku apvidus ar plaukstošu sabiedrību.
Kā daļu no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam Komisija 2022. gadā pieņēma priekšlikumu tiesību aktam par dabas atjaunošanu, kura uzdevums ir “atjaunot degradētās ekosistēmas un atjaunot dabu visā Eiropā, sākot no lauksaimniecības zemes un jūrām līdz mežiem un pilsētvidei”. Mērķis ir ES līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20 % zemes un 20 % jūras teritoriju un līdz 2050. gadam — visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana. Tiesību akts prasīs dalībvalstīm izstrādāt nacionālos atjaunošanas plānus mērķrādītāju sasniegšanai, taču vienlaikus dalībvalstīm tiek dotas elastības iespējas, kas ļauj ņemt vērā katras valsts apstākļus. Tiesību akts tika pieņemts Parlamentā 2024. gada 27. februārī, un tagad tiek gaidīts apstiprinājums no Padomes.
Komisija 2023. gada janvārī publicēja paziņojumu “ES Apputeksnētāju iniciatīvas pārskatīšana. Jaunais kurss attiecībā uz apputeksnētājiem”, kura mērķis ir pārskatīt 2018. gada ES apputeksnētāju iniciatīvu. 2018. gada iniciatīva bija pirmais ES satvars, ar ko pievērsties savvaļas apputeksnētāju izzušanas problēmai. Pārskatītajā ES apputeksnētāju iniciatīvā ir noteikti mērķi 2030. gadam un darbības saskaņā ar trim prioritātēm: 1) apputeksnētāju aizsardzības uzlabošana un izzušanas cēloņu novēršana; 2) zināšanu apguve, 3) sabiedrības mobilizēšana un stratēģiskās plānošanas un sadarbības veicināšana.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments izsenis atbalsta ES biodaudzveidības aizsardzības un klimata pārmaiņu rīcībpolitikas. Parlaments 2010. gada septembrī pieņēma rezolūciju par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, ņemot vērā mērķi laikposmam pēc 2010. gada. Parlaments pauda lielas bažas, ka rīcība, kas ļautu apturēt biodaudzveidības izzušanu, starptautiskajā politikā netiek uzskatīta par steidzamu prioritāti, un pieprasīja gan iekšējo, gan ārējo attiecību kontekstā uzlabot biodaudzveidības pārvaldību.
Parlamenta 2015. gada oktobra rezolūcijā par virzību uz jauna starptautiska nolīguma klimata jomā noslēgšanu Parīzē tika atgādināts, ka klimata pārmaiņas paātrina biodaudzveidības izzušanu. Tajā tika aicināts panākt vienošanos, kas ietvertu “visu nozaru visaptverošus centienus”, un norādīts, ka zemes izmantošanai “ir ievērojams rentabilitātes potenciāls mazināt klimata pārmaiņas un palielināt noturību”.
Parlaments 2016. gada novembrī pieņēma rezolūciju par ES rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai ar mērķi izskaust šo destruktīvo organizētās noziedzības veidu, jo tas apdraud biodaudzveidību un līdz ar to daudzas sugas nonāk uz izzušanas robežas. Rīcības plānā noteiktas trīs prioritātes: profilakse, izpildes nodrošināšana un sadarbība. Bez tam tika uzsvērta izcelsmes valstu, tranzītvalstu un galamērķa valstu globālās sadarbības nozīme.
Parlaments 2020. gada oktobra rezolūcijā par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā izklāstīja ieteikumus Komisijai. Tajā uzsvērts, ka ir jāpārskata tirdzniecības un investīciju politika, lai efektīvāk risinātu globālo atmežošanas problēmu, un šajā ziņā ir jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi globālā mērogā un jāņem vērā saikne starp tirdzniecības nolīgumiem un globālo biodaudzveidību, kā arī mežu ekosistēmām.
Parlaments 2021. gada jūnijā pieņēma rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu. Tajā izvirzītas šādas prasības: 1) 30 % ES sauszemes un jūras teritoriju noteikt par aizsargājamām; 2) izvirzīt saistošus pilsētu biodaudzveidības mērķrādītājus, piemēram jauno ēku jumtu apzaļumošanas jomā; un 3) steidzami rīkoties, lai apturētu bišu un citu apputeksnētāju populācijas izzušanu. Pēdējo uzskaitīto prasību Komisija izpildīja 2023. gada janvārī.
Parlaments 2022. gadā pēc savas iniciatīvas pieņēma rezolūciju, kuras mērķis ir aizsargāt un palielināt mežu un ekosistēmu noturību. Ar šo rezolūciju aicināja palielināt mežu strukturālo, funkcionālo un komponentu daudzveidību un prasīja no ES fondiem neatbalstīt monokultūru audzēšanu.
Plašāka informācija par šo tematu ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) tīmekļa vietnē.
Alyssia Petit / Georgios Amanatidis