Gaisa un trokšņa piesārņojums
Gaisa piesārņojums ir viens no lielākajiem vides un veselības apdraudējumiem Eiropā. ES nulles piesārņojuma rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gadā, ir noteikts mērķis samazināt gaisa un trokšņa piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs netiek uzskatīts par kaitīgu veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Gan tiesību aktu, gan ES mēroga monitoringa tīkla mērķis ir nodrošināt, ka piesārņojums ir zemāks par kritiskajām vērtībām un ka ES ir uz pareizā ceļa, lai līdz 2050. gadam samazinātu gaisa piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs netiek uzskatīts par kaitīgu.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. līdz 193. pants (vide).
Vispārīga informācija
Gaisa piesārņojums var izraisīt sirds un asinsvadu un elpošanas orgānu slimības, kā arī vēzi, un tas ir galvenais ar vidi saistītais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES. Daži piesārņotāji, piemēram, arsēns, kadmijs, niķelis un policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, ir cilvēkam genotoksiskas un kancerogēnas vielas, kas var izraisīt vēzi, tiešā veidā mainot mērķa šūnu ģenētisko materiālu. Gaisa piesārņojums negatīvi ietekmē arī ūdens un augsnes kvalitāti un kaitē ekosistēmām, piemēram, izraisot eitrofikāciju (pārmērīgu piesārņojumu ar slāpekli) un skābo lietu. Tas ietekmē lauksaimniecību un mežus, kā arī materiālus un ēkas. Gaisa piesārņojumam ir daudzi avoti, bet galvenokārt to rada rūpniecība, transports, enerģijas ražošana un lauksaimniecība. Gaisa kvalitātes standarti, it īpaši pilsētu teritorijās (gaisa piesārņojuma “karstajos punktos”), kur dzīvo lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju, bieži vien netiek ievēroti. Patlaban vislielākās bažas rada tādi piesārņotāji kā smalkās daļiņas, slāpekļa dioksīdi un piezemes ozons. Eiropas Vides aģentūras brīfings “Europe’s air quality status 2023” (Eiropas gaisa kvalitātes stāvoklis 2023. gadā) liecina, ka pārmērīgs gaisa piesārņojums, kas pārsniedz ES standartus, ES ir plaši izplatīts un bieži pārsniedz Pasaules Veselības (PVO) organizācijas pamatnostādnes. ES nulles piesārņojuma rīcības plāna 2050. gadam mērķis ir samazināt gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, kā arī troksni un plastmasas piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs netiek uzskatīts par kaitīgu veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Šis ilgtermiņa mērķis ir sadalīts galvenajos mērķrādītājos 2030. gadam, un progress mērķrādītāju sasniegšanā tiek pastāvīgi uzraudzīts un novērtēts. Saskaņā ar pašreizējām tendencēm mērķis par 55 % samazināt priekšlaicīgas nāves gadījumus, ko izraisa gaisa piesārņojums, visticamāk, tiks sasniegts, un samazinājums varētu būt vēl lielāks, sasniedzot 66 % samazinājumu līdz 2030. gadam.
Vides trokšņu līmenis pilsētās palielinās, un to galvenokārt rada pieaugošā satiksmes intensitāte, kā arī arvien plašākā rūpnieciskā darbība un izklaides pasākumi. Tiek lēsts, ka apmēram 20 % ES iedzīvotāju ir pakļauti troksnim, kura līmenis tiek uzskatīts par nepieņemamu. Tas var ietekmēt dzīves kvalitāti, kā arī radīt lielu stresu, miega traucējumus un veselības problēmas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības. Troksnis negatīvi ietekmē arī savvaļas dzīvniekus. ES nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir par 30 % samazināt to cilvēku īpatsvaru, kurus pastāvīgi traucē transporta radītais trokšņa piesārņojums, taču šis mērķis, visticamāk, netiks sasniegts līdz 2030. gadam.
Sasniegumi cīņā ar gaisa piesārņojumu
Gaisa kvalitāte Eiropā ir ievērojami uzlabojusies kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, kad ES pirmoreiz pievērsās šā jautājuma risināšanai. Kopš tā laika ir būtiski samazināta tādu vielu kā sēra dioksīda (SO2), oglekļa monoksīda (CO), benzola (C6H6) un svina (Pb) koncentrācija. ES ir trīs atšķirīgi juridiski mehānismi, kā pārvaldīt gaisa piesārņojumu: noteikt vispārējos gaisa kvalitātes standartus piesārņotāju koncentrācijai apkārtējā gaisā; noteikt valsts kopējās piesārņotāju emisijas robežvērtības un izstrādāt konkrēti katram piesārņojuma avotam paredzētus tiesību aktus, piemēram, rūpniecisko emisiju kontrolei, vai noteikt standartus transportlīdzekļu emisijām, energoefektivitātei vai degvielas kvalitātei. Turklāt pārrobežu gaisa piesārņojuma problēma tiek risināta starptautiskā sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem. Šos tiesību aktus papildina stratēģijas un pasākumi vides aizsardzības veicināšanai un integrācijai citās nozarēs – tie visi ir svarīgi Eiropas zaļā kursa mērķuzdevumi.
A. Gaisa kvalitāte
Gaisa kvalitātes tiesību aktus veido divas galvenās direktīvas. Direktīva 2004/107/EK par gaisa kvalitāti stājās spēkā 2008. gada jūnijā un attiecas uz tādām vielām kā arsēns, kadmijs, dzīvsudrabs, niķelis un policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, kurām var noteikt tādu robežvērtību gaisā, zem kuras tās neapdraud cilvēka veselību. Direktīvā 2008/50/EK par gaisa kvalitāti ir paredzēti pasākumi, lai definētu un noteiktu gaisa kvalitātes mērķus (t. i., robežvērtības, kuras ES nedrīkst tikt pārsniegtas) attiecībā uz galvenajiem gaisa piesārņotājiem: sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu / slāpekļa oksīdiem, (suspendētajām) daļiņām, ozonu, benzolu, svinu, oglekļa monoksīdu, arsēnu, kadmiju, niķeli un benzo(a)pirēnu. Dalībvalstīm ir jānosaka zonas un pilsētu aglomerācijas nolūkā novērtēt un pārvaldīt gaisa kvalitāti, pārraudzīt ilgtermiņa tendences un sniegt šo informāciju sabiedrībai. Šos datus vāc, izmantojot ES mēroga monitoringa tīklu. Vietās, kur gaisa kvalitāte ir laba, tā jāsaglabā, bet tur, kur robežvērtības ir pārsniegtas, jāveic atbilstīgi pasākumi. Saistībā ar Eiropas zaļo kursu Komisija ierosināja pārskatīt abas Gaisa kvalitātes direktīvas, ciešāk saskaņojot ES gaisa kvalitātes standartus ar PVO ieteikumiem. Padome un Parlaments 2024. gada februārī panāca provizorisku vienošanos, kas būs oficiāli jāpieņem.
Direktīva (ES) 2016/2284 (Direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju apjomu) nosaka stingrākas valstīm maksimāli pieļaujamās emisijas pieciem būtiskākajiem gaisa piesārņotājiem: sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdiem, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, amonjakam un smalkajām daļiņām. Direktīvā dalībvalstīm ir noteikta prasība izstrādāt valsts programmas gaisa piesārņojuma kontrolei.
B. Ceļu transports
Ir pieņemtas vairākas direktīvas nolūkā ierobežot transporta radīto piesārņojumu, nosakot emisijas standartus dažādām transportlīdzekļu kategorijām, piemēram, vieglajiem automobiļiem, vieglajiem kravas automobiļiem, kravas furgoniem, autobusiem un motocikliem, kā arī reglamentējot degvielas kvalitāti. Pašreizējais Euro 6 emisijas standarts vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem nosaka emisijas robežvērtības vairākiem gaisa piesārņotājiem, jo īpaši slāpekļa oksīdiem un daļiņām. Saskaņā ar Komisijas 2020. gada ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju ar “Euro 7” regulu tiks ieviesti stingrāki gaisa piesārņojuma standarti. Parlamenta un Padomes panākto provizorisko vienošanos Parlaments apstiprināja 2023. gada martā. Kopš 2017. gada septembra tiek izmantots reālistiskāks testa cikls: tagad, lai labāk atspoguļotu reālos braukšanas apstākļus, jauniem automobiļu modeļiem nosaka “emisijas reālos braukšanas apstākļos”. Turklāt pastāv noteikumi par atbilstību ekspluatācijā (kuros noteikts, ka transportlīdzekļiem, kamēr tie ir apritē, ir jāatbilst standartiem), piesārņojuma kontroles iekārtu ilgizturīgumu, iebūvētām diagnostikas sistēmām, degvielas patēriņa mērījumiem un transporta līdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijas pieejamību neatkarīgiem uzņēmumiem. Līdzīgi noteikumi ir spēkā attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļiem, piemēram, autobusiem un kravas automobiļiem. No 2020. gada 1. septembra ir stājusies spēkā 2018. gadā pieņemtā regula par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, kuras mērķis ir palielināt tehnisko dienestu kvalitāti un neatkarību un pārbaudīt, vai transportlīdzekļi, ko jau izmanto ceļu satiksmē, atbilst prasībām.
C. Citu transportlīdzekļu emisijas
Lai samazinātu gaisa piesārņojumu no kuģiem, kura dēļ saskaņā ar aplēsēm katru gadu priekšlaicīgi mirst 50 000 cilvēku, ES ir noteikusi robežvērtības sēra saturam to kuģu degvielā, kas kuģo Eiropas jūrās. Vispārējo sēra robežlīmeni 2020. gadā samazināja no 3,5 % līdz 0,5 % atbilstīgi robežvērtībām, par ko vienojās Starptautiskā Jūrniecības organizācija. Kopš 2015. gada vairākās konkrēti noteiktās sēra emisiju kontroles zonās, piemēram, Baltijas jūrā, Lamanša jūras šaurumā un Ziemeļjūrā, tiek piemērots vēl stingrāks standarts – 0,1 %. Turklāt 2016. gadā tika noteikti papildu emisiju standarti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, piemēram, ekskavatoriem, buldozeriem un ķēdes zāģiem, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un atpūtas kuģiem, piemēram, sporta laivām.
Padome 2022. gada decembrī apstiprināja Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu, kas ir globāla shēma starptautiskās aviācijas radīto CO2 emisiju samazināšanai, iesaistot tajā arī ES dalībvalstis. ReFuelEU aviācijas regula, kas piemērojama no 2024. gada janvāra, paredz samazināt aviācijas ietekmi uz vidi, izmantojot tādus pasākumus kā ilgtspējīga aviācijas degvielu izmantošana. Atbilstīgā FuelEU Maritime regula, kas stājās spēkā 2023. gada oktobrī, paredz līdz 2050. gadam par 80 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti uz kuģiem, veicinot atjaunīgo un mazoglekļa degvielu plašāku izmantošanu.
D. Rūpniecības radītās emisijas
2010. gada Rūpniecisko emisiju direktīva (RED) attiecas uz ļoti piesārņojošām rūpnieciskām darbībām, kas rada ievērojamu Eiropā pastāvošā piesārņojuma daļu. Tā konsolidē un apvieno visas attiecīgās direktīvas (par atkritumu sadedzināšanu, gaistošiem organiskiem savienojumiem, lielām sadedzināšanas iekārtām, piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli utt.), veidojot vienu saskaņotu tiesību instrumentu, lai veicinātu konkrēto tiesību aktu īstenošanu un līdz minimumam samazinātu dažādu rūpniecisko avotu radīto piesārņojumu. RED ir arī uzskaitītas saistības, kas obligātas visām rūpnieciskajām iekārtām, dots pasākumu saraksts ūdens, gaisa un augsnes piesārņojuma novēršanai, un tā ir pamats rūpniecisko iekārtu ekspluatācijas licenču vai atļauju izdošanai. Pamatojoties uz integrētu pieeju, tajā ir ņemta vērā iekārtas darbības kopējā ietekme uz vidi, cita starpā arī izejvielu izmantošana, trokšņa piesārņojums un energoefektivitāte. Galvenais uzsvars tiek likts uz koncepciju “labākie pieejamie tehniskie paņēmieni”, kā arī uz elastību, vides inspekcijām un sabiedrības līdzdalību. RED tika 2015. gadā papildināta ar direktīvu par emisijām no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.
Likumdevēji 2023. gada novembrī panāca provizorisku vienošanos par RED pārskatīšanu, kuras mērķis, piemēram, ir nodrošināt RED pilnīgu un konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs, stingrāk kontrolējot gaisa un ūdens emisijas. Šo vienošanos Parlaments atbalstīja 2024. gada martā.
Sasniegumi saistībā ar trokšņa piesārņojumu
ES pieeja attiecībā uz trokšņa piesārņojumu ir divējāda – vispārēja sistēma trokšņa piesārņojuma līmeņa noteikšanai, kas prasa rīcību gan dalībvalstu, gan ES līmenī, un virkne tiesību aktu par galvenajiem trokšņa avotiem, piemēram, ceļu, gaisa un dzelzceļa satiksmes troksni, un troksni no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām.
2002. gada Vides trokšņa pamatdirektīvas mērķis ir mazināt vides trokšņa iedarbību, saskaņojot trokšņa indeksus un novērtēšanas metodes, vācot informāciju par trokšņa iedarbību “trokšņu karšu” veidā un nodrošinot šīs informācijas pieejamību sabiedrībai. Pamatojoties uz to, direktīvā ir noteikta prasība dalībvalstīm izstrādāt rīcības plānus ar troksni saistītu problēmu risināšanai. Trokšņu kartes un rīcības plāni jāpārskata vismaz reizi piecos gados. Jaunākais īstenošanas ziņojums, kas publicēts 2023. gada martā, apstiprināja, ka lielākā daļa dalībvalstu kopumā ir guvušas labu progresu direktīvas īstenošanā, neraugoties uz dažiem sākotnējiem kavējumiem.
Ar 2014. gada Regulu par mehānisko transportlīdzekļu trokšņa līmeni ievieš jaunu testēšanas metodi trokšņa emisiju mērīšanai, pazeminot noteiktās trokšņa robežvērtības un tipa apstiprināšanas procedūrā iekļaujot papildu noteikumus par trokšņu emisiju. Citi noteikumi attiecas uz mopēdu, motociklu un riepu rites trokšņa ierobežojumiem.
Kopš 2016. gada jūnija uz lidostām, no kurām gadā tiek veikti vairāk nekā 50 000 civilo gaisa kuģu lidojumu, attiecas ES noteikumi par aviācijas radīto troksni, un šie noteikumi atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izstrādātajai līdzsvarotajai pieejai. Šī pieeja sastāv no četriem pamatelementiem, kas izstrādāti, lai noteiktu visrentablāko veidu, kā novērst lidaparātu radīto troksni katrā konkrētā lidostā: samazināt trokšņa līmeni tā rašanās vietā, izmantojot modernus gaisa kuģus; ilgtspējīgā veidā pārvaldīt lidostām pieguļošās zemes teritorijas; pielāgot ekspluatācijas procedūras, lai samazinātu trokšņa ietekmi uz zemes; vajadzības gadījumā ieviest ekspluatācijas ierobežojumus, piemēram, aizliegumus veikt nakts lidojumus.
Saistībā ar 2016. gada dzelzceļa savstarpējas izmantojamības direktīvu, savstarpējas izmantojamības tehniskajā specifikācijā attiecībā uz troksni (grozīta 2019. gadā) ir noteikti maksimālie līmeņi troksnim, ko drīkst radīt jauni (parastie) dzelzceļa transportlīdzekļi.
Lielas rūpnieciskās un lauksaimniecības iekārtas, uz kurām attiecas RED, drīkst darboties tikai tad, ja tām ir atļauja, kas ir saistīta ar nosacījumiem emisiju robežvērtībām, tostarp troksnim, un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanu. Tiek reglamentēts arī troksnis, ko rada būviekārtas, kā arī atpūtas kuģi vai iekārtas izmantošanai ārpus telpām.
Eiropas Parlamenta loma
Parlamentam ir bijusi izšķirīga loma progresīvas vides politikas formulēšanā, lai cīnītos pret gaisa un trokšņa piesārņojumu. Piemēram, Eiropas Parlamenta deputāti cīnījās pret centieniem no 2020. gada uz 2025. gadu atlikt termiņu kaitīgā sēra satura samazināšanai līdz 0,5 % kuģu degvielā. Pēc tam, kad ASV tika konstatēts, ka Volkswagen grupa ir izmantojusi testus maldinošu programmatūru, lai samazinātu NOx emisiju rādītājus, Parlaments izveidoja pagaidu izmeklēšanas komiteju attiecībā uz emisiju mērījumiem autobūves nozarē nolūkā sīkāk izpētīt šo jautājumu. Savā 2017. gada galīgajā ziņojumā tas aicināja saukt pie atbildības dalībvalstis un automobiļu ražotājus un mudināja tos modernizēt vai izņemt no tirgus ļoti piesārņojošus automobiļus.
Parlaments 2021. gada 25. martā pieņēma rezolūciju par abu Gaisa kvalitātes direktīvu īstenošanu. Tas norādīja, ka Eiropas gaisa kvalitātes standarti ir tikai daļēji efektīvi samazinājuši gaisa piesārņojumu, un atzinīgi vērtēja Eiropas zaļajā kursā pausto apņemšanos pārskatīt gaisa kvalitātes standartus saskaņā ar pašreizējiem PVO atsauces līmeņiem.
Turklāt rezolūcijā ir pausts aicinājums Komisijai un dalībvalstīm novērtēt spēkā esošo tiesību aktu par emisijām efektivitāti un lūgums pēc iespējas ātrāk izstrādāt minimālo prasību un paraugprakses kopumu gan attiecībā uz gaisa kvalitātes plānu sagatavošanu, gan to īstenošanu dalībvalstīs. Parlaments 2023. gada septembrī pieņēma nostāju par pārskatītiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti visā ES. Lai aizsargātu cilvēka veselību, dabiskās ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību no gaisa piesārņojuma, Parlaments ierosināja stingrākus mērķus attiecībā uz dažādiem piesārņotājiem salīdzinājumā ar Komisijas sākotnējiem ieteikumiem.
Parlaments ir atkārtoti uzsvēris vajadzību turpināt pazemināt robežvērtības un uzlabot mērīšanas procedūras attiecībā uz vides troksni. Tas pieprasīja noteikt ES mēroga vērtības troksnim lidostu apkārtnē, kā arī paplašināt trokšņa samazināšanas pasākumu jomu, attiecinot tos arī uz militārajām zemskaņas reaktīvajām lidmašīnām. Turklāt tas ir apstiprinājis pakāpenisku jaunu un zemāku trokšņa robežvērtību ieviešanu attiecībā uz vieglajiem automobiļiem un ir sekmīgi iestājies par tādu marķējumu ieviešanu, kas informē patērētājus par trokšņu līmeņiem.
Plašāka informācija par šo tematu atrodama Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) tīmekļa vietnē.
Christian Kurrer / Zuzanna Wala