Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana
Ilgtspējīga izaugsme ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības (ES) mērķiem. Laikā, kad notiek straujas klimata pārmaiņas un pieaug pieprasījums pēc enerģijas un resursiem, ES ir ieviesusi virkni politikas nostādņu un iniciatīvu, ar kurām panākt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Saistībā ar Eiropas zaļo kursu un jo īpaši jauno aprites ekonomikas rīcības plānu tika paziņots par ilgtspējīgu produktu rīcībpolitikas likumdošanas iniciatīvu, kuras mērķis ir padarīt produktus piemērotus klimatneitrālai un resursefektīvai aprites ekonomikai.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. līdz 193. pants.
Mērķi un sasniegumi
A. Stratēģijas ilgtspējīga patēriņa un ražošanas nodrošināšanai
Komisija 2008. gada jūlijā ierosināja pasākumu un priekšlikumu kopumu attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu (SCP) un ilgtspējīgu rūpniecības politiku. Tā mērķis bija uzlabot ražojumu vidisko sniegumu visā to aprites ciklā, palielināt patērētāju izpratni un pieprasījumu pēc ilgtspējīgām precēm un ražošanas tehnoloģijām, veicināt ES rūpniecības inovāciju un pievērsties starptautiskiem aspektiem, piemēram, tirdzniecībai un standartiem. SCP rīcības plāna rezultātā tika izstrādātas iniciatīvas šādās jomās: Ekodizaina direktīvas darbības jomas paplašināšana, Ekomarķējuma regulas pārskatīšana, Vides vadības un audita sistēmas regulas pārskatīšana, tiesību akti par zaļo publisko iepirkumu, resursu efektīvas izmantošanas ceļvedis un ekoinovācijas rīcības plāns.
ES zaļais kurss palīdzēja virzīt uz priekšu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas nodrošināšanu, jo īpaši ar 2020. gada aprites ekonomikas rīcības plānu un tā ilgtspējīgu produktu politikas satvaru. Divi tā galvenie mērķi ir padarīt ilgtspējīgus produktus par normu ES un dot iespēju patērētājiem un publiskajiem pircējiem par prioritāti izvēlēties ilgtspējīgu patēriņu. Šis satvars cita starpā ietver šādus priekšlikumus:
- regula par ilgtspējīgu produktu ekodizainu;
- direktīva par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam;
- direktīva par zaļuma norādēm;
- direktīva par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai.
B. Ekomarķējums un energomarķējums
Marķējums sniedz ļoti svarīgu informāciju, kas patērētājiem ļauj izdarīt informētu izvēli. Eiropas ekomarķējums ir 1992. gadā izveidota brīvprātīga sistēma, lai mudinātu uzņēmumus tirgot tādus ražojumus un pakalpojumus, kas atbilst noteiktiem vides aizsardzības kritērijiem. Ražojumi un pakalpojumi, kam piešķirts ekomarķējums, ir apzīmēti ar zieda logotipu, kas ļauj patērētājiem, tostarp gan publiskajiem, gan privātajiem pircējiem, tos viegli identificēt. Līdz šim šāds marķējums ir piešķirts tīrīšanas līdzekļiem, ierīcēm, papīra izstrādājumiem, apģērbam, mājas un dārza precēm, smērvielām, personīgās higiēnas un dzīvnieku kopšanas līdzekļiem un tādiem pakalpojumiem kā tūristu izmitināšana. Ekomarķējuma kritēriji netiek balstīti uz vienu vienīgu faktoru, bet uz pētījumiem, kuros analizēta ražojuma vai pakalpojuma ietekme uz vidi visā tā aprites ciklā. Ekomarķējuma regulas 2008. gada pārskatīšanas mērķis bija veicināt brīvprātīgās ekomarķējuma sistēmas izmantošanu, mazinot ar tās piemērošanu saistītās izmaksas un birokrātisko slogu. Komisija 2017. gada 30. jūnijā iesniedza secinājumus par Ekomarķējuma regulas novērtējumu (atbilstības pārbaude). Tā konstatēja, ka minētā regula ir atbilstīga, kopumā saskaņota un nodrošina ES pievienoto vērtību. Tomēr tā arī secināja, ka minētā regula ir tikai daļēji efektīva (lai gan tā ļauj uzlabot to ražojumu ekoloģiskos raksturlielumus, kuriem ir marķējums, kritēriji var nebūt atbilstoši, un dažu ražojumu veidu izmantošana joprojām ir zema) un tikai daļēji lietderīga (ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas dažkārt var radīt šķēršļus dalībai).
Komisija 2023. gada 22. martā pieņēma priekšlikumu direktīvai par jauniem noteikumiem par zaļuma norāžu pamatošanu, kurā skarti tādi jautājumi kā nepatiesas vidiskās norādes un publiskā un privātā sektora vides marķējuma plašā izplatība. Kopā ar priekšlikumu direktīvai par patērētāju iespēju nodrošināšanu zaļās pārkārtošanās jomā jaunie noteikumi veido vidisko norāžu un marķējumu režīmu, lai risinātu zaļmaldināšanas problēmu. Ar Direktīvu 92/75/EEK ieviesa ES mēroga energomarķējuma sistēmu mājsaimniecības ierīcēm (sadzīves preces), paredzot izstrādājumu marķējumā un brošūrās iespējamajiem patērētājiem sniegt enerģijas patēriņa informāciju par visiem pieejamajiem modeļiem. Kopš šīs sistēmas ieviešanas 1995. gadā ES energomarķējums ir gan ražotājiem, gan patērētājiem kļuvis plaši pazīstams un tiek ievērots. Energomarķējuma direktīva 2010/30/ES 2010. gada jūnijā tika pārskatīta, lai iekļautu tās darbības jomā plašāku ar enerģiju saistītu ražojumu klāstu. Komisija 2015. gada 15. jūlijā ierosināja atgriezties pie vienotas marķēšanas skalas no A līdz G. Pamatojoties uz 2017. gada 4. jūlija Regulu (ES) 2017/1369, ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES, ir izveidotas jaunas energomarķējuma prasības atsevišķām ražojumu grupām. Konkrētāk, no 2021. gada ir “atjauninātas” piecas ražojumu grupas (ledusskapji, trauku mazgāšanas mašīnas, veļas mazgāšanas mašīnas, televizori un lampas): piemēram, ražojums, kura energoefektivitātes klase ir A+++, pēc “atjaunināšanas” ir iedalīts B klasē, nemainot neko tā enerģijas patēriņā. Sākotnēji A klase būs tukša, lai dotu vietu energoefektīvākiem modeļiem. Tādējādi patērētāji varēs daudz vienkāršāk atšķirt energoefektīvākos ražojumus.
C. Ekodizaina un ilgtspējīgu produktu politika
Ekodizaina direktīva nodrošina ražojumu tehnisko uzlabošanu. Direktīvu 2009/125/EK piemēro ar enerģiju saistītiem ražojumiem; tie ir ražojumi, kuriem lietošanas laikā ir ietekme uz enerģijas patēriņu vai kuriem ir daļas, ko paredzēts iestrādāt ar enerģiju saistītos ražojumos. Komisija, ņemot vērā aprites ekonomikas rīcības plānu un saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, 2022. gada 30. martā publicēja priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem. Ar šo regulu ir paredzēts atcelt Direktīvu 2009/125/EK un paplašināt tās darbības jomu vēl vairāk, attiecinot to arī uz ražojumiem, kas nav saistīti ar enerģiju. Parlaments un Padome 2023. gada decembrī panāca provizorisku vienošanos, kurā noteikts, ka produkti ES ir jāražo tā, lai tie kalpotu ilgāk, efektīvāk izmantotu enerģiju un resursus, saturētu mazāk bažas raisošu vielu un vairāk reciklēta satura, un tiem jābūt vieglāk remontējamiem un reciklējamiem. Regulā ir arī ierosināts ieviest “digitālo produkta pasi”, kas palīdzēs patērētājiem un uzņēmumiem izvēlēties ilgtspējīgākus produktus. Turklāt Komisija pieņēma priekšlikumu direktīvai par kopīgiem noteikumiem preču remonta veicināšanai. Iniciatīva “tiesības uz remontu” veicina ilgtspējīgu patēriņu, nodrošinot, ka patērētājiem ir vieglāk un lētāk bojātās preces remontēt, nevis aizstāt.
D. Vides vadības un audita sistēma (EMAS)
EMAS ir pārvaldības instruments, ko uzņēmumi un citas organizācijas var izmantot, lai novērtētu savus darbības rādītājus vides jomā, ziņotu par tiem un tos uzlabotu. 2009. gadā EMAS būtiski mainījās, pieņemot jauno EMAS regulu, kuras mērķis bija mudināt organizācijas reģistrēties EMAS. Šī EMAS regulas pārskatīšana ir uzlabojusi sistēmas piemērojamību un uzticamību, kā arī nostiprinājusi tās redzamību un ietekmi. 2017. gadā ar Regulu (ES) 2017/1505 tika grozīts EMAS regulas I, II un III pielikums, lai iekļautu izmaiņas saistībā ar ISO 14001:2015 standarta pārskatīšanu.
E. Zaļais publiskais iepirkums (GPP)
GPP ir brīvprātīga politika stratēģiskā publiskā iepirkuma sistēmā, ar ko tiek atbalstītas valsts iestādes, lai tās iepirktu ražojumus, pakalpojumus un būvdarbus, kam ir mazāka ietekme uz vidi. Iepriekšējos gados GPP koncepcija ir tikusi plaši atzīta kā noderīgs instruments, ar ko attīstīt ekoloģiskāku ražojumu un pakalpojumu tirgu un samazināt valsts iestāžu darbību ietekmi uz vidi. Valstu rīcības plāni ir līdzekļi, ar ko dalībvalstīm īstenot GPP. Divas 2004. gadā pieņemtas publiskā iepirkuma direktīvas (Direktīva 2004/18/EK un Direktīva 2004/17/EK) bija pirmās, kurās tika iekļautas konkrētas atsauces uz iespēju līgumtiesību piešķiršanas procesā ņemt vērā vides apsvērumus, piemēram, tehniskajās specifikācijās iekļaut vides prasības, izmantot ekomarķējumu vai piemērot piešķiršanas kritērijus, pamatojoties uz ekoloģiskiem raksturlielumiem. Ar trim 2014. gada februārī pieņemtām direktīvām, kas ir daļa no publiskā iepirkuma reformas saistībā ar Vienotā tirgus aktu, — Direktīva 2014/24/ES (Klasiskā direktīva), Direktīva 2014/25/ES (Sabiedrisko pakalpojumu direktīva) un Direktīva 2014/23/ES (Koncesiju direktīva) — tiek vienkāršotas attiecīgās procedūras, uzlabojot nosacījumus uzņēmumiem īstenot inovācijas un mudinot plašāk izmantot GPP. Tādējādi ar tām tiek atbalstīta pāreja uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.
Komisija 2008. gadā publicēja paziņojumu “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus”, kurā noteica vairākus pasākumus, kas jāveic, lai dalībvalstīm un atsevišķām līgumslēdzējām iestādēm palīdzētu īstenot GPP. Tā rezultātā ES GPP kritēriji ir tikuši izstrādāti kā daļa no brīvprātīgas pieejas GPP. Līdz šim ir publicēts 21 GPP kritēriju kopums vairākām nozarēm, tādām kā transports, biroju IT aprīkojums, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, būvniecība, siltumizolācija, dārza preces un pakalpojumi.
F. Rīcības plāns ekoinovācijām (EcoAP)
Komisijas 2011. gada decembrī sāktais EcoAP ir vides tehnoloģiju rīcības plāna pēctecis, kura mērķis ir veicināt vides tehnoloģiju izstrādi un izmantošanu un uzlabot Eiropas konkurētspēju šajā jomā. EcoAP galvenokārt ir saistīts ar stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”. Tā mērķis ir paplašināt inovācijas politikas virzību uz ekoloģiskām tehnoloģijām un ekoinovāciju un uzsvērt, ka vides politika var būt ekonomikas izaugsmes faktors. Tā uzdevums ir arī pievērsties konkrētiem ekoinovācijas šķēršļiem un iespējām, jo īpaši tiem jautājumiem, kas nav ietverti plašākās inovācijas politikas nostādnēs. EcoAP veicina ekoinovāciju, izmantojot vides politiku, finansiālu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, starptautisko sadarbību, jaunus standartus un prasmju attīstību.
Pēdējos gados daudzi EcoAP mērķi ir veicinājuši aprites ekonomiku. Ekoinovācija ir svarīga, lai sasniegtu vairākus aprites ekonomikas aspektus: rūpniecības nozaru simbiozi jeb ekoloģiju, izstrādi, kas balstīta uz principu “no šūpuļa līdz šūpulim”, un jaunus, novatoriskus uzņēmējdarbības modeļus utt. (2.5.6). Izmantojot novērtēšanas sistēmu, ko veido 12 rādītāji, ar ekoinovācijas indeksu novērtē dalībvalstu sasniegumus ekoinovācijas jomā.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments daudzreiz ir paudis atbalstu SCP rīcības plānam. Kad 2009. gadā notika Ekodizaina direktīvas pārskatīšana, Parlaments sekmīgi nostiprināja aprites cikla analīzes koncepciju un jo īpaši izpratni par resursu un materiālu ziņā efektīvu pieeju.
Parlaments 2021. gada 10. februāra rezolūcijā par jauno aprites ekonomikas rīcības plānu cita starpā uzsvēra, ka ilgtspējīgiem, apritīgiem, drošiem un netoksiskiem produktiem un materiāliem būtu jākļūst par normu ES tirgū, nevis par izņēmumu, un tie būtu jāuzskata par standarta izvēli, kas ir pievilcīga, cenas ziņā pieņemama un pieejama visiem patērētājiem.
Parlamentam ir bijusi arī svarīga nozīme tādu noteikumu pakāpeniskā iekļaušanā publiskā iepirkuma direktīvās, ar kuriem veikt videi draudzīgākus iepirkumus. Iepriekšējā šo 2014. gadā pieņemto direktīvu pārskatīšanā Parlaments cita starpā atbalstīja jauna kritērija “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums” ieviešanu līgumtiesību piešķiršanas procedūrā. Tādējādi valsts iestādes var lielāku vērību pievērst kvalitātei, vides apsvērumiem, sociāliem aspektiem un inovācijai, vienlaikus joprojām ņemot vērā iepirkuma priekšmeta cenu un aprites cikla izmaksas.
Parlaments 2004. gada 19. aprīlī nolēma izveidot vides vadības sistēmu saskaņā ar EMAS. Parlaments 2006. gada 24. janvārī parakstīja EMAS deklarāciju, apņemoties nodrošināt, ka Parlamenta darbības atbilst pašreizējai paraugpraksei vides vadības jomā. 2007. gadā Parlaments saņēma ISO 14001.2004 sertifikātu un tika reģistrēts EMAS. Saistībā ar EMAS Parlaments 2019. gada 16. decembrī nolēma līdz 2024. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju uz vienu cilvēku vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 2006. gadu, kā arī ieviest vairākus citus rādītājus klimata jomā, tostarp attiecībā uz pasažieru transporta SEG emisiju, atjaunojamās enerģijas izmantošanu, gāzes, degvieleļļas un elektroenerģijas patēriņu utt. Saskaņā ar EMAS 2023. gada vides deklarāciju Parlamenta SEG emisijas uz vienu cilvēku laikposmā no 2006. gada līdz 2022. gadam jau ir samazinātas par 51 %.
Parlaments arī piemēro GPP politiku. 2017. gada jūnijā Parlaments publicēja pētījumu par zaļo publisko iepirkumu, kurā izvērtēta GPP pašreizējā izmantošana un iespējas ES, ņemot vērā Komisijas ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un balstoties uz turpmākajiem pasākumiem saistībā ar to. Pētījumā tika konstatēti ar vidi saistīti ieguvumi iedzīvotājiem, kā arī ieguvumi nodarbinātībai un vispārējai ekonomikai Eiropas līmenī.
Savā 2013. gada 17. oktobra rezolūcijā Parlaments atzinīgi novērtēja EcoAP. Parlaments uzsvēra iespējamo sinerģijas ietekmi, kāda ekoinovācijai var būt ilgtspējīgu darbvietu radīšanā, vides aizsardzībā un ekonomiskās atkarības mazināšanā. Turklāt rezolūcijā tika uzsvērts ekoinovācijas transversālās politikas raksturs un vajadzība ekoinovāciju integrēt visās politikas jomās.
Savā 2017. gada 4. jūlija rezolūcijā “Ilgāks produktu derīguma laiks: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem” Parlaments aicināja Komisiju uzlabot informācijas sniegšanu par produktu izturīgumu, apsverot brīvprātīga Eiropas marķējuma ieviešanu, kas jo īpaši attiektos uz ražojuma izturīgumu, ekodizaina iezīmēm, uzlabojamību atbilstīgi tehnikas attīstībai un remontējamību.
Savā 2018. gada 31. maija rezolūcijā par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu Parlaments aicināja Komisiju piešķirt pietiekamus resursus ekodizaina procesam, ņemot vērā ievērojamos ieguvumus, ko šis tiesību akts sniedz ES. Parlaments arī prasīja Komisijai izvērtēt, vai pašreizējo ekodizaina metodiku varētu izmantot arī citām ražojumu kategorijām papildus ar energopatēriņu saistītiem ražojumiem, un iesniegt priekšlikumus jauniem tiesību aktiem.
Lai gan Parlaments saistībā ar EMAS jau kopš 2016. gada apgalvo, ka ir oglekļneitrāls, jo tas 100 % apmērā izlīdzina savas nesamazināmās emisijas, savā 2020. gada 14. maija rezolūcijā tas norādīja, ka rādīs piemēru, un uzdeva Prezidijam izstrādāt stratēģiju, kā līdz 2030. gadam panākt oglekļneitralitāti, izmantojot iekšējus pasākumus (neveicot izlīdzināšanu). Parlamenta pētījumā par oglekļa neitralitāti, kas publicēts 2020. gada septembrī, ir izklāstīti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa SEG emisijas samazināšanas pasākumi, kas ļautu Parlamentam krasi samazināt tā oglekļa dioksīda pēdu, lai panāktu oglekļneitralitāti.
Plašāka informācija par šo tematu pieejama Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas (ENVI) tīmekļvietnē.
Zuzanna Wala / Georgios Amanatidis