Pārvalstiskas lēmumu pieņemšanas procedūras

Eiropas Savienības dalībvalstis, pamatojoties uz dalību ES, ir vienojušās nodot ES iestādēm atsevišķas pilnvaras konkrētas politikas jomās. Tādējādi ES iestādes pieņem pārvalstiski saistošus lēmumus likumdošanas, izpildes, budžeta, amatpersonu iecelšanas un kvazikonstitucionālās procedūrās.

Vēsture (1.1.1., 1.1.2., 1.1.3., 1.1.4. un 1.1.5.)

Romas līgums piešķīra Komisijai priekšlikumu iesniegšanas un sarunu pilnvaras, galvenokārt likumdošanas un ārējo ekonomisko sakaru jomā, kā arī piešķīra Padomei lēmumu pieņemšanas pilnvaras un dalībvalstu valdību pārstāvjiem – amatpersonu iecelšanas pilnvaras. Parlamentam Romas līgums piešķīra konsultatīvas pilnvaras. Parlamenta nozīme ir pakāpeniski palielinājusies gan budžeta jomā ar 1970. un 1975. gada reformām, gan likumdošanas jomā ar Vienoto Eiropas aktu un visiem turpmākajiem Līgumiem, sākot ar Māstrihtas līgumu, ar kuru tika ieviesta koplēmuma procedūra kopā ar Padomi un ar kuru tika arī palielināta Parlamenta loma amatpersonu iecelšanā. Vienotais Eiropas akts arī piešķīra Parlamentam pilnvaras apstiprināt pievienošanās līgumu un asociācijas nolīgumu ratifikāciju. Māstrihtas līgums šīs pilnvaras paplašināja, attiecinot tās uz citiem noteikta veida starptautiskiem nolīgumiem. Amsterdamas līgums bija būtisks panākums ceļā uz Kopienas demokratizāciju, vienkāršojot koplēmuma procedūru, paplašinot tās darbību un iekļaujot jaunas jomas, kā arī pastiprinot Parlamenta lomu Komisijas iecelšanā. Nicas līgums arī ievērojami paplašināja Parlamenta pilnvaras. No vienas puses, koplēmuma procedūru (kurā Parlamentam ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei) piemēroja gandrīz visām jaunajām jomām, kurās Padome lēma ar kvalificētu balsu vairākumu. No otras puses, Parlaments ieguva tādas pašas pilnvaras kā dalībvalstīm attiecībā uz lietu nosūtīšanu izskatīšanai Eiropas Kopienu Tiesā. Lisabonas līgums ir nākamais kvalitatīvais solis virzienā uz pilnīgu vienlīdzību ar Padomi ES likumdošanas un finanšu jomā.

Likumdošanas procedūras[1]

A. Parastā likumdošanas procedūra (LESD 289. un 294. pants)

1. Piemērošanas joma

Ar Lisabonas līgumu ir pievienoti 40 papildu juridiskie pamati, it īpaši tādās jomās kā tiesiskums, brīvība un drošība un lauksaimniecība, kurās Parlamentam tagad lēmumu pieņemšanā par tiesību aktiem ir tādas pašas pilnvaras kā Padomei. Tādējādi parastā likumdošanas procedūra, ko kādreiz sauca par koplēmuma procedūru, tagad tiek piemērota 85 juridiskajiem pamatiem. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru Padomē lēmumi tiek pieņemti ar kvalificētu vairākumu (LESD 294. pants). Tomēr koplēmuma procedūra neattiecas uz vairākām svarīgām jomām, piemēram, fiskālā politika saistībā ar tiešajiem nodokļiem un ģimenes tiesību starptautiskie aspekti, kurās ir nepieciešams vienprātīgs balsojums Padomē.

2. Procedūra

Parastā likumdošanas procedūra ir līdzīga iepriekšējai koplēmuma procedūrai. Tomēr LESD formulējums ir būtiski pārveidots, lai īpaši uzsvērtu Padomes un Parlamenta līdzvērtīgo nozīmi šajā procedūrā.

a. Komisijas priekšlikums

b. Pirmais lasījums Parlamentā

Parlaments pieņem nostāju ar vienkāršu balsu vairākumu.

c. Pirmais lasījums Padomē

Padome pieņem savu nostāju ar kvalificētu vairākumu.

Ja kāds jautājums attiecas uz sociālo drošību vai policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, priekšlikumu var iesniegt Eiropadomei pēc vienas dalībvalsts pieprasījuma (LESD 48. un 82. pants), un tādā gadījumā parastā likumdošanas procedūra tiek apturēta, līdz Eiropadome jautājumu nodod Padomei (ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem). Ja ir piemērojams 82. pants, vismaz deviņas dalībvalstis var nolemt turpināt apspriedes, pamatojoties uz ciešāku sadarbību (LES 20. pants un LESD 326.–334. pants).

Ja Padome apstiprina Parlamenta nostāju, tiesību akts ir pieņems tādā redakcijā, kas atbilst Parlamenta nostājai.

d. Otrais lasījums Parlamentā

Parlaments saņem Padomes nostāju, un tam ir trīs mēneši, lai pieņemtu lēmumu. Tādējādi Parlaments var:

• apstiprināt priekšlikumu ar Padomes ierosinātajiem grozījumiem vai nepieņemt nekādu lēmumu; abos gadījumos akts, kurā Padome izdarījusi grozījumus, ir pieņemts;
• noraidīt Padomes nostāju ar Parlamenta deputātu absolūtu balsu vairākumu; tiesību akts nav pieņemts, un procedūra tiek izbeigta;
• pieņemt grozījumus Padomes nostājā ar Parlamenta deputātu absolūtu balsu vairākumu un pēc tam iesniegt tos Komisijai un Padomei izskatīšanai.

e. Otrais lasījums Padomē

• Tiesību akts ir pieņemts, ja Padome, balsojot par Parlamenta grozījumiem ar kvalificētu balsu vairākumu un balsojot vienprātīgi par tiem grozījumiem, par kuriem Komisija ir sniegusi negatīvu atzinumu, apstiprina visus Parlamenta grozījumus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc to saņemšanas.
• Pretējā gadījumā sešu nedēļu laikā tiek sasaukta Samierināšanas komiteja.

f. Samierināšana

• Samierināšanas komitejā ir vienāds skaits Padomes un Parlamenta pārstāvju, piedaloties arī Komisijai. Tā izskata Parlamenta un Padomes nostājas, un tai ir sešas nedēļas, lai vienotos par kopīgu dokumentu, ko atbalsta Padomes pārstāvju kvalificēts vairākums un Parlamenta pārstāvju vairākums.
• Ja komiteja līdz noteiktajam termiņam nepanāk vienošanos par kopīgu dokumentu, procedūra tiek izbeigta un tiesību akts nav pieņemts.
• Ja komiteja vienošanos panāk, kopīgo dokumentu nosūta apstiprināšanai Padomei un Parlamentam.

g. Procedūras pabeigšana (trešais lasījums)

• Padomei un Parlamentam ir sešas nedēļas kopīgā dokumenta apstiprināšanai. Padome rīkojas ar kvalificētu balsu vairākumu un Parlaments – ar nodoto balsu vairākumu.
• Tiesību akts ir pieņemts, ja Padome un Parlaments kopīgo dokumentu apstiprina.
• Ja neviena no iestādēm līdz termiņa beigām to nav neapstiprinājusi, procedūru pārtrauc un tiesību akts nav pieņemts.

Pēdējos gados ir ievērojami palielinājies vienošanos skaits pirmajā lasījumā, pamatojoties uz neoficiālām sarunām Padomes un Parlamenta starpā.

Dažas pārejas klauzulas ļauj Eiropadomei parasto procedūru piemērot jomām, uz kurām tā neattiecas (piemēram, sociālo politiku: 153. panta 2. punkts).

B. Apspriežu procedūra

Pirms lēmuma pieņemšanas Padomei ir jāņem vērā Parlamenta atzinums un, ja vajadzīgs, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Eiropas Reģionu komitejas atzinums. Padomei tas ir jādara – ja šādas konsultācijas nenotiek, tiesību akts ir prettiesisks un Eiropas Savienības Tiesa to var atzīt par spēkā neesošu (sk. spriedumu lietā 138/79 un lietā 139/79). Ja Padome paredz būtiski grozīt priekšlikumu, tai atkārtoti jāapspriežas ar Parlamentu (sk. spriedumu lietā 65/90).

C. Piekrišanas procedūra

1. Piemērošanas joma

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā piekrišanas procedūru jo īpaši piemēro horizontālajai budžeta elastīguma klauzulai, kā minēts LESD 352. pantā (bijušais EKL 308. pants). Vēl citi piemēri ir pasākumi diskriminācijas apkarošanai (LESD 19. panta 1. punkts) un dalība Savienībā (LES 49. un 50. pants). Turklāt Parlamenta piekrišana vajadzīga attiecībā uz asociācijas nolīgumiem (LESD 217. pants), Savienības pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (LES 6. panta 2. pants), slēdzot nolīgumus, ar ko izveido īpašu iestāžu sistēmu, slēdzot nolīgumus, kas nopietni ietekmē budžetu, un slēdzot nolīgumus tajās jomās, kurām piemērojama parastā likumdošanas procedūra (LESD 218. panta 6. punkts).

2. Procedūra

Parlaments izskata Padomes iesniegto tiesību akta projektu. Tas lemj par projekta pieņemšanu (Parlaments to grozīt nevar), balsojot ar absolūtu balsu vairākumu. Līgums nepiešķir Parlamentam nekādu oficiālu statusu procedūras iepriekšējos posmos Komisijas priekšlikuma izskatīšanai, bet ar iestāžu vienošanos ir panākta prakse, ka Parlaments tiek iesaistīts neoficiāli (sk. Parlamenta Reglamentu).

Iecelšanas procedūras

1. Parlaments ievēlē Komisijas priekšsēdētāju (LES 14. panta 1. punkts) (1.3.8.).
2. Eiropadome ar kvalificētu balsu vairākumu ieceļ Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (LES 18. panta 1. punkts).
3. Padome, balsojot ar kvalificētu balsu vairākumu, pieņem to pārējo personu sarakstu, kuras tā iesaka iecelt par Komisijas locekļiem, savstarpēji vienojoties ar ievēlēto priekšsēdētāju (LES 17. panta 7. punkts).
4. Padome pieņem:
5. Parlaments ievēlē Eiropas ombudu (LESD 228. pants).

Starptautisku nolīgumu slēgšana

Līdz ar juridiskas personas statusa iegūšanu Savienība tagad var slēgt starptautiskus nolīgumus (LESD 218. pants). Lisabonas līgums paredz Eiropas Parlamenta piekrišanu, slēdzot jebkādus nolīgumus kopējās tirdzniecības politikas jomā, kā arī visās ES politikas jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu lemj par nolīgumiem, kas draud ierobežot Savienības kultūru un valodu daudzveidību, un par nolīgumiem jomās, kurās iekšēju noteikumu pieņemšanai ir vajadzīga vienprātība, bet ne par asociācijas nolīgumiem un pievienošanās līgumiem.

• Procedūra: Komisija vai Savienības Augstā(-ais) pārstāve(-is) ārlietās un drošības politikas jautājumos iesniedz ieteikumus Padomei, Padome nosaka sarunu mandātu un izvirza Savienības sarunu vadītāju (no Komisijas vai AP). Eiropas Parlaments ir nekavējoties un pilnīgi jāinformē visos procedūras posmos (218. panta 10. punkts).
• Lēmums: Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot iepriekš minētās jomas.
• Parlamenta loma: piekrišana attiecībā uz vairumu nolīgumu (sk. iepriekš), apspriešanās par nolīgumiem, kas attiecas tikai uz ārpolitiku un drošības politiku.

Kvazikonstitucionālās procedūras

A. Pašu resursu sistēma (LESD 311. pants)

• Priekšlikums: Komisija.
• Parlamenta loma: apspriešanās.
• Lēmums: Padome, balsojot vienprātīgi, un tas ir jāpieņem dalībvalstīm saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajam prasībām.

B. Noteikumi par Parlamenta ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās (LESD 223. pants)

• Priekšlikums: Parlaments.
• Lēmums: Padome, balsojot vienprātīgi pēc Parlamenta piekrišanas un iesakot dalībvalstīm pieņemt priekšlikumu saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.

C. Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma pieņemšana (LESD 223. panta 2. punkts) un Ombuda statūtu pieņemšana (LESD 228. panta 4. punkts)

• Priekšlikums: Parlaments.
• Komisijas loma: atzinums.
• Padomes loma: piekrišana (ar kvalificētu balsu vairākumu, izņemot gadījumus saistībā ar nosacījumiem, kas reglamentē Parlamenta deputātu vai bijušo Parlamenta deputātu nodokļu režīmu, kad piemēro vienprātīgu balsojumu).
• Lēmums: Parlaments.

D. Grozījumi protokolā par Eiropas Savienības Tiesas Statūtiem (LESD 281. pants)

• Priekšlikums: Eiropas Savienības Tiesa (apspriežoties ar Komisiju) vai Komisija (apspriežoties ar Eiropas Savienības Tiesu).
• Lēmums: Padome un Parlaments (parastā likumdošanas procedūra).

Eiropas Parlamenta loma

Parlaments 2000. gada starpvaldību konferencē (SVK) ierosināja vairākus priekšlikumus par to jomu paplašināšanu, kurās būtu jāpiemēro parastā likumdošanas (iepriekš “koplēmuma”) procedūra. Parlaments arī atgādināja par savu nostāju, ka, pārejot no vienprātīga balsojuma uz kvalificētu balsu vairākumu, koplēmuma procedūra būtu jāpiemēro automātiski. Ar Nicas līgumu šo nostāju apstiprināja, bet kvalificēts balsu vairākums un koplēmuma procedūra netika pilnībā saskaņoti. Līdz ar to jautājums par procedūru vienkāršošanu bija viens no galvenajiem jautājumiem Konventā par Eiropas nākotni. Tika ierosināts atcelt sadarbības procedūru un konsultāciju procedūru, kā arī vienkāršot un paplašināt koplēmuma procedūru, attiecinot to uz visām likumdošanas jomām, un ierobežot piekrišanas procedūru, lai tā attiektos tikai uz starptautisko nolīgumu ratificēšanu. Vairāki šādi uzlabojumi tika īstenoti ar Lisabonas līgumu (1.1.5.).

Amatpersonu iecelšanas jomā ar Nicas līgumu neizdevās likvidēt daudzās dažādās procedūras, lai gan tika panākti daži uzlabojumi. Dažos gadījumos joprojām piemēro vienprātību, un tas parasti izraisa politiskus strīdus un mazina Parlamenta ietekmi. Pēc Nicas līguma stāšanās spēkā ir gūti ievērojami panākumi, pārejot no vienprātīga balsojuma uz kvalificētu balsu vairākumu, lai ieceltu Komisijas priekšsēdētāju. Turklāt Lisabonas līgumā paredzēts, ka Komisijas priekšsēdētāju ievēlē Parlaments. Izvirzot kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam, pēc pienācīgas apspriešanās ar Parlamentu jāņem vērā Eiropas vēlēšanu rezultāti. Tas uzsver Eiropas Komisijas politisko leģitimitāti un atbildību. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2014. gadā šie noteikumi tika pirmo reizi īstenoti. Eiropadome vienojās par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju izvirzīt Žanu Klodu Junkeru, jo Eiropas Tautas partija (EPP) pēc vēlēšanām bija lielākā politiskā grupa Eiropas Parlamentā.

 

Martina Schonard

07-2024