Eiropas Savienības faktu lapas
Eiropas Parlaments
Lūdzam aizpildīt šo lauku

Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (EFUS)

Eiropas finanšu uzraudzības sistēma ir daudzpakāpju sistēma, kuru veido mikroprudenciālās un makroprudenciālās uzraudzības iestādes un kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu un konsekventu finanšu uzraudzību Eiropas Savienībā. Tās sastāvā ir Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EBI, EVTI un EAAPI) un valstu uzraudzības iestādes. Eiropas Centrālā banka vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros ir banku uzraudzības iestāde lielākajām bankām.

Juridiskais pamats

Priekšvēsture un mērķi

Uz finanšu nozari attiecas stingra regulatīvā un uzraudzības sistēma, kas izstrādāta, lai veicinātu finanšu stabilitāti un aizsargātu finanšu pakalpojumu klientus. ES regulās ir izklāstīti noteikumi un standarti, kuri finanšu iestādēm ir jāievēro. Uzraudzība ir pārraudzības process, kura uzdevums ir nodrošināt, ka finanšu iestādes pareizi piemēro minētos noteikumus un standartus. Cita starpā 2007.–2008. gada pasaules finanšu krīze radīja nepieciešamību uzlabot un nostiprināt Eiropas regulatīvo un uzraudzības sistēmu. Ņemot vērā Ž. Delarosjē vadītās ekspertu grupas ziņojumā iekļautos ieteikumus par Eiropas uzraudzības regulējuma stiprināšanu, 2010. gadā tika ieviesta Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (EFUS), kas sāka darboties 2011. gada 1. janvārī. EFUS veido Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI), proti, Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI), EUI apvienotā komiteja un valstu uzraudzības iestādes.

Galvenais EFUS mērķis ir nodrošināt finanšu sektorā piemērojamo noteikumu pienācīgu īstenošanu dalībvalstīs, lai saglabātu finanšu stabilitāti, veicinātu uzticēšanos un nodrošinātu patērētāju aizsardzību.

EFUS ir sistēma, kas apvieno mikroprudenciālo un makroprudenciālo uzraudzību. Galvenais mikroprudenciālās uzraudzības mērķis ir samazināt iespējamību, ka kāda no finanšu iestādēm varētu nonākt grūtībās, un ierobežot šādas maksātnespējas ietekmi. Makroprudenciālā uzraudzība attiecas uz visas finanšu sistēmas kā tādas pakļautību biežāk sastopamajiem riskiem un tās mērķis ir ierobežot finanšu sistēmas nonākšanu grūtībās, lai ekonomiku kopumā aizsargātu no ievērojamiem zaudējumiem reālā ražošanas apjoma izteiksmē.

2007.–2008. gada pasaules finanšu krīze parādīja, ka ES pirmskrīzes uzraudzības sistēmā pārāk liels uzsvars bija likts uz atsevišķu finanšu iestāžu uzraudzību un pārāk maz uzmanības bija pievērsts makroprudenciālajiem aspektiem. Tāpēc tika izveidota ESRK un tai tika uzticēta atbildība par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo uzraudzību un sistēmiskā riska novēršanu un mazināšanu. Mikroprudenciālo uzraudzību veic EBI, EVTI un EAAPI katrā attiecīgajā finanšu pakalpojumu nozarē, proti, banku nozarē, kapitāla tirgos un apdrošināšanas nozarē. Starpnozaru un horizontālos jautājumos visas trīs mikroprudenciālās uzraudzības iestādes sadarbojas apvienotajā komitejā.

Sistēma

A. Mikroprudenciālā uzraudzība

Eiropas Savienībā mikroprudenciālā uzraudzība ir daudzpakāpju sistēma, kurā iesaistītās iestādes ir nodalītas atkarībā no nozarēm, uz kurām tās attiecas (banku sektors, apdrošināšana un kapitāla tirgi), un atkarībā no uzraudzības un regulējuma līmeņiem (ES un valsts līmenis).

1. Eiropas uzraudzības iestādes (EUI)

EBI, EVTI un EAAPI ir ES aģentūras ar juridiskās personas statusu, un katru no tām pārstāv tās priekšsēdētājs. EUI ir jādarbojas neatkarīgi un vienīgi visai ES kopīgās interesēs. Par savu darbību tās atskaitās Parlamentam un Padomei.

EUI galvenais mērķis, kā noteikts attiecīgajās to izveides regulās (“EUI regulas”), ir aizsargāt sabiedrības intereses, palīdzot nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un efektivitāti.

EUI dod ieguldījumu vienota noteikumu kopuma izstrādē, sagatavojot divu veidu tehniskos standartus (regulatīvos tehniskos standartus un īstenošanas tehniskos standartus), kurus apstiprina Komisija (kā deleģētos aktus vai īstenošanas aktus). Uzraudzības konverģences uzlabošanas nolūkā tās izdod pamatnostādnes un ieteikumus un tām ir zināmas pilnvaras gadījumos, kad valstu uzraudzības iestādes pārkāpj ES tiesību aktus, ārkārtas situācijās un gadījumos, kad rodas domstarpības kompetento valsts iestāžu starpā.

Savā attiecīgajā darbības nozarē katrai EUI ir uzdots, apspriežoties ar ESRK, izstrādāt kritērijus sistēmiskā riska identificēšanai un kvantitatīvai noteikšanai un izstrādāt atbilstīgu stresa testu režīmu iestādēm, kas ietilpst tās darbības jomā. EUI arī ierosina un koordinē ES mēroga stresa testus, lai novērtētu finanšu tirgu dalībnieku noturību.

Visās trīs EUI Uzraudzības padome ir galvenā lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, katras dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes vadītājs un pa vienam pārstāvim no Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB), ESRK un abām pārējām EUI).

a. Eiropas Banku iestāde (EBI)

EBI, kas sākotnēji atradās Londonā, 2019. gada jūnijā pārcēlās uz Parīzi. EBI pārziņā ir kredītiestādes, finanšu konglomerāti, ieguldījumu sabiedrības, maksājumu iestādes un e-naudas iestādes. Pēc 2019. gadā veiktās pārskatīšanas EBI tika arī uzticēts nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.

b. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

EAAPI galvenā mītne atrodas Frankfurtē pie Mainas. Tās darbība galvenokārt attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas uzņēmumiem, apdrošināšanas starpniekiem, finanšu konglomerātiem un arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijām (AKUI). Tā dod ieguldījumu vienoto noteikumu kopumā apdrošināšanas un aroda pensiju jomā galvenokārt ar “Maksātspēja II” un AKUI sistēmas starpniecību.

c. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA)

EVTI atrodas Parīzē. Tās pārziņā ir kapitāla tirgi un to dalībnieki (biržas, tirgotāji, fondi u. c.). Eiropas Savienībā EVTI ir vienīgā, kas tieši pārrauga un atbild par kredītreitingu aģentūru un darījumu reģistru reģistrāciju un uzraudzību, kā arī sankciju piemērošanu tiem. Tā atbild arī par trešo valstu (t. i., valstu, kuras nav ES dalībvalstis) centrālo darījumu partneru un darījumu reģistru atzīšanu un trešo valstu kredītreitingu aģentūru sertifikāciju un apstiprināšanu.

2. Kopējās struktūras

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (Apvienotā komiteja) ir atbildīga par vispārēju un starpnozaru koordināciju ar mērķi nodrošināt uzraudzības konsekvenci. Tā ir atbildīga arī par strīdu izšķiršanu starp EUI pārnozaru jautājumos.

Apelācijas padome ir neatkarīga no visām trim EUI un ir atbildīga par to pušu pārsūdzībām, kuras ietekmējuši EUI lēmumi. Apelācijas padomes lēmumus var apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā.

3. Kompetentās valsts uzraudzības iestādes

Katra dalībvalsts izraugās savas kompetentās iestādes, kuras kļūst par daļu no EFUS un ir pārstāvētas EUI.

B. Makroprudenciālā uzraudzība – Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK)

Makroprudenciālo uzraudzību ES līmenī īsteno ESRK. Tās uzdevums ir nepieļaut un mazināt sistēmiskus finanšu stabilitātes apdraudējumus, ņemot vērā makroekonomisko attīstību. To veido Valde, Koordinācijas komiteja, divas konsultatīvas struktūras (Konsultatīvā zinātniskā komiteja un Konsultatīvā speciālistu komiteja) un sekretariāts. ECB sniedz ESRK analītisku, statistisku, administratīvu un loģistikas atbalstu. ECB priekšsēdētājs ir arī ESRK priekšsēdētājs.

C. Sadarbība dažādos līmeņos

Finanšu tirgi ir sarežģīti, savstarpēji saistīti un arvien globalizētāki. Tāpēc ļoti svarīga ir gan ES, gan pasaules mēroga koordinācija un sadarbība starp uzraudzības iestādēm, kas atbild par dažādām struktūrām un nozarēm. Šajā sakarā EUI ir svarīga koordinējoša loma. Dažādās EFUS ietilpstošās struktūras koordinē savu darbību arī ar starptautiskām institūcijām, tostarp tādos uzraudzības forumos kā Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO), Finanšu stabilitātes padome (FSP) un Starptautiskā Apdrošināšanas uzraudzītāju asociācija (IAIS), kā arī ar trešo valstu uzraudzības iestādēm.

D. Uzraudzības sistēmas attīstība

2007.–2008. gada pasaules finanšu krīzes laikā un pēc tās kļuva skaidrs, ka eurozonā ir nepieciešama ciešāka banku uzraudzības integrācija. Tāpēc 2013. gadā tika izveidota ES banku savienība, kura sāka darboties 2014. gada novembrī, ieviešot jaunus sistēmas elementus un dalībniekus. Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) kā viens no banku savienības galvenajiem balstiem ir īpaši svarīgs uzraudzības sistēmas elements.

Saskaņā ar VUM izveides regulu ECB ir banku uzraudzības iestāde lielākajām bankām (“nozīmīgas kredītiestādes”) eurozonas dalībvalstīs un visās dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībnieces, bet nolemj pievienoties. Šajā nolūkā ECB pārvaldības struktūra ir tikusi pielāgota, izveidojot Uzraudzības valdi. Saistībā ar šīs funkcijas izpildi ECB uzdevumi ietver atļauju izsniegšanu kredītiestāžu darbībai, atbilstības nodrošināšanu prudenciālajām un citām normatīvajām prasībām, kā arī uzraudzības pārbaužu veikšanu. Valstu banku uzraudzības iestādes turpina uzraudzīt pārējās bankas. Papildus šiem mikroprudenciālajiem uzdevumiem ECB ir arī makroprudenciāli uzdevumi un instrumenti to veikšanai. Lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzību, ECB cieši sadarbojas ar citām valstu banku uzraudzības iestādēm VUM ietvaros un ar citām EFUS veidojošām iestādēm, jo īpaši EBI. Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma process (SREP) ļauj konsekventi novērtēt banku riska profilus, izmantojot vienotu metodiku un saskaņotu instrumentu kopumu.

Turklāt bankām, uz kurām attiecas VUM, tika izveidots vienotais noregulējuma mehānisms (VNM), kas sāka darboties 2016. gadā. Vienotais noregulējuma mehānisms ļauj efektīvi pārvaldīt banku noregulējumu, izmantojot Vienoto noregulējuma valdi (VNV) un vienoto noregulējuma fondu (VNF), ko finansē banku nozare. Tā mērķis ir nodrošināt grūtībās nonākušu banku pienācīgu noregulējumu, radot pēc iespējas mazākas izmaksas nodokļu maksātājiem un reālajai ekonomikai.

Cenšoties izveidot ES kapitāla tirgu savienību un iekļaujoties plašākā pasākumu klāstā, EFUS satvara pārskatīšana 2019. gadā tika pabeigta, izdarot grozījumus EUI un ESRK izveides regulās. Grozījumu mērķis ir stiprināt gan EUI pilnvaras, pārvaldību un finansējumu, gan ESRK spēju pārraudzīt finanšu sistēmu un atklāt finanšu stabilitāti apdraudošus riskus, tostarp tādās jaunās jomās kā finanšu tehnoloģijas (fintech).

EUI darbību jaunākā pārskatīšana bija paredzēta 2020. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plānā un tika pabeigta 2022. gada maijā. To veicot, tika ierosināts veikt mērķtiecīgus grozījumus, lai veicinātu uzraudzības konverģenci nozaru tiesību aktos, un turpināt pārdomu procesu par vēl citām jomām, ko, iespējams, varētu uzlabot.

Tomēr Brexit ir radījis īpašu uzraudzības problēmu. Ievērojama daļa ES tīrvērtes un norēķinu operāciju joprojām tiek veiktas Londonā, un tas ir licis Komisijai pagarināt Apvienotās Karalistes centrālajiem darījumu partneriem (CCP) noteikto līdzvērtību līdz 2025. gada 30. jūnijam. Krīzes laikā tas varētu kļūt par apgrūtinājumu Eiropas Savienībai, jo uz šiem CCP neattiecas ES uzraudzība un krīzes mazināšanas mehānismi.

Eiropas Parlamenta loma

Parlamentam kā vienam no likumdevējiem bija svarīga loma EFUS pamatā esošo tiesību aktu izstrādē. Turklāt Parlamentam ir kontroles funkcija attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti, pilnveidojot vienoto noteikumu kopumu, proti, deleģētajiem aktiem (tostarp regulatīvajiem tehniskajiem standartiem) un īstenošanas aktiem (tostarp īstenošanas tehniskajiem standartiem). EUI priekšsēdētāji un izpilddirektori ir jāapstiprina Parlamentam. Parlamentam ir arī plašas tiesības uz informāciju – piemēram, tiesības saņemt EUI gada darba programmu, daudzgadu darba programmu un gada darbības pārskatus. Turklāt Parlaments no EUI var pieprasīt atzinumus. Tas arī katru gadu balso par to, vai sniegt EUI budžeta izpildes apstiprinājumu.

Parlaments un ECB ir arī noslēguši iestāžu nolīgumu (2013/694/ES), lai nodrošinātu pārskatatbildību un pārraudzītu uzdevumus, kas ECB uzticēti saistībā ar VUM. Parlaments ir tas, kas lemj par ECB izvirzītā attiecīgi Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata kandidāta apstiprināšanu, balsojot Ekonomikas un monetārajā komitejā (ECON komitejā) un plenārsēdē. Papildus tam Uzraudzības valdes priekšsēdētājs regulāri piedalās uzklausīšanās un viedokļu apmaiņās ar EP deputātiem, lai iepazīstinātu ar ECB gada pārskatu par uzraudzības darbību un paskaidrotu, kā ECB veic savus uzraudzības uzdevumus, kā arī atbild uz EP deputātu jautājumiem.

Plašāka informācija par šo tematu atrodama Ekonomikas un monetārās komitejas tīmekļa vietnē.

 

Christian Scheinert