Ekonomiskās un monetārās savienības institūcijas
Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) institūcijas lielā mērā atbild par Eiropas monetārās politikas veidošanu, euro emisiju reglamentējošiem noteikumiem un cenu stabilitāti Savienībā. Šīs institūcijas ir: Eiropas Centrālā banka (ECB), Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS), Ekonomikas un finanšu komiteja, Eurogrupa un Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN padome).
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 119.–144. pants, 219. pants un 282.–284. pants;
- Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pielikumā pievienotie protokoli: Protokols (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem un Protokols (Nr. 14) par Eurogrupu.
Mērķi
EMS institūciju galvenie mērķi (2.6.1) ir šādi:
- pabeigt iekšējā tirgus izveidi, likvidējot valūtas kursu svārstības un atceļot valūtas maiņas darījumiem raksturīgās izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar valūtas kursa svārstību riska ierobežošanu;
- nodrošināt izmaksu un cenu salīdzināmību Savienībā, lai tādējādi palīdzētu patērētājiem, stimulētu Savienības iekšējo tirdzniecību un atvieglotu uzņēmējdarbību;
- pastiprināt Eiropas monetāro stabilitāti un finansiālo ietekmi, šajā nolūkā:
Sasniegumi
A. EMS pirmā posma (1990. gada 1. jūlijs – 1993. gada 31. decembris) institūcijas:
EMS pirmajā posmā netika izveidota neviena monetārā institūcija.
B. EMS otrā posma (1994. gada 1. janvāris – 1998. gada 31. decembris) institūcijas
1. Eiropas Monetārais institūts (EMI)
EMI tika izveidots EMS otrā posma sākumā (saskaņā ar EK līguma 117. pantu), un tas pārņēma Vadītāju komitejas un Eiropas Monetārās sadarbības fonda (EMSF) uzdevumus. Tam nebija teikšanas par monetārās politikas īstenošanu, kas palika attiecīgo valsts iestāžu prerogatīva. Viens no EMS otrā posma īstenošanas galvenajiem uzdevumiem bija stiprināt valstu centrālo banku sadarbību un dalībvalstu monetārās politikas koordinēšanu, lai nodrošinātu cenu stabilitāti. Saskaņā ar EK līguma 123. panta 2. punktu EMI tika likvidēts pēc ECB izveides (1998. gada 1. jūnijā), kam tas bija sagatavojis augsni.
2. Monetārā komiteja
Šī komiteja sastāvēja no Komisijas un dalībvalstu vienādā skaitā ieceltiem locekļiem. To izveidoja, lai veicinātu dalībvalstu politikas koordinēšanu pilnā apmērā, kas bija nepieciešama iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai (EK līguma 114. pants), un šai institūcijai bija konsultatīva loma. To likvidēja trešā posma sākumā un aizstāja ar Ekonomikas un finanšu komiteju (LESD 134. pants).
C. Trešā posma (no 1999. gada 1. janvāra) institūcijas
1. Eiropas Centrālā banka (ECB) (1.3.11)
a. Organizācija
ECB tika izveidota 1998. gada 1. jūnijā, un tās mītnes vieta ir Frankfurtē pie Mainas. To vada divas struktūras, kas ir neatkarīgas no Savienības institūcijām un dalībvalstu iestādēm, — ECB Padome un Valde —, un attiecībā uz noteiktu uzdevumu veikšanu arī ECB Ģenerālpadome, kura pati nav ECBS, kas aprakstīta 2. apakšiedaļā, lēmumu pieņemšanas struktūra. Ar Lisabonas līgumu ECB tika padarīta par Savienības institūciju (LES 13. panta 1. punkts un LESD 282.–284. pants). Pirms tam saskaņā ar EK līguma noteikumiem tai nebija nekāda statusa, lai gan tā bija juridiska persona.
i. ECB Padome
Tā sastāv no ECB Valdes locekļiem un to dalībvalstu centrālo banku vadītājiem, kuras ir ieviesušas euro (LESD 283. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk — Statūti) 10. panta 1. punkts). Kā augstākā līmeņa lēmējstruktūra Padome pieņem pamatnostādnes un lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ECBS uzticēto uzdevumu izpildi, formulē Savienības monetāro politiku (tostarp attiecīgā gadījumā lēmumus par starpposma monetārajiem mērķiem, galvenajām procentu likmēm un rezervju nodrošināšanu ECBS) un nosaka nepieciešamās pamatnostādnes tās īstenošanai (Statūtu 12. pants). Lisabonas līgums nosaka, ka ECB Valdes locekļus izvēlas un ar savstarpēju piekrišanu un kvalificētu balsu vairākumu ieceļ Eiropadome (LESD 283. pants).
ii. ECB Valde
Valde sastāv no priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un četriem citiem locekļiem, kurus visus, kopīgi vienojoties, ieceļ eurozonas dalībvalstu vai to valdību vadītāji uz astoņu gadu laikposmu, kas nav atjaunojams (LESD 283. pants). Valdei ir uzticēta monetārās politikas īstenošana, un, to darot, tā sniedz nepieciešamos norādījumus valstu centrālajām bankām. Tā arī atbild par ECB Padomes sanāksmju sagatavošanu un ECB ikdienas darbu (Statūtu 11. un 12. pants).
iii. ECB Ģenerālpadome
Ģenerālpadome (Statūtu 44. pants) sastāv no ECB priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un visu ES dalībvalstu centrālo banku vadītājiem neatkarīgi no tā, vai šīs valstis ir ieviesušas euro vai ne. Ģenerālpadome piedalās statistiskās informācijas vākšanā, koordinē to dalībvalstu monetāro politiku, kuras nav ieviesušas euro, un pārrauga Eiropas valūtas kursa mehānisma darbību.
b. Loma
Eurozonā banknotes var emitēt gan ECB, gan valstu centrālās bankas, taču tikai ECB var atļaut to emisiju. Dalībvalstis drīkst emitēt monētas, ECB pirms tam apstiprinot emisijas apjomu (LESD 128. pants). ECB pieņem lēmumus, kas nepieciešami, lai ECBS varētu veikt uzdevumus, kuri tai uzticēti saskaņā ar Statūtiem un Līgumu (LESD 132. pants). Ar valstu centrālo banku palīdzību tā vāc nepieciešamo statistisko informāciju vai nu no atbildīgajām valstu iestādēm, vai tieši no ekonomikas dalībniekiem (Statūtu 5. pants). Ar ECB apspriežas par visiem ierosinātajiem Savienības tiesību aktiem, kas ir tās kompetencē, un pēc valstu iestāžu pieprasījuma — par jebkādiem likumprojektiem (LESD 127. panta 4. punkts). Tā ir atbildīga par Eiropas Vienotās automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET2) — euro maksājumu sistēmas, kas savieno valstu maksājumu sistēmas ar ECB maksājumu mehānismu, — netraucētu darbību. ECB veic nepieciešamos pasākumus to dalībvalstu centrālo banku integrēšanai ECBS, kuras pievienojas eurozonai.
ECB var veikt īpašus uzdevumus saistībā ar politikām, kas attiecas uz kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu prudenciālo uzraudzību (LESD 127. panta 6. punkts un Statūtu 25. panta 2. punkts). Saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) ECB tika uzticēti papildu uzdevumi attiecībā uz tā dēvēto nozīmīgo banku tiešu pārraudzību eurozonā un citās šī mehānisma dalībvalstīs. Dalībvalstu iestādes sadarbībā ar ECB turpina pārraudzīt mazāk nozīmīgās bankas. Uzraudzības iestāžu pārrobežu sadarbību Savienībā nodrošina trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI): Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI). Šo uzraudzības sistēmu papildina jaunā makroprudenciālās pārraudzības institūcija — Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK).
2. Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) un Eurosistēma
a. Organizācija
ECBS sastāv no ECB un visu ES dalībvalstu centrālajām bankām (LESD 282. panta 1. punkts un Statūtu 1. pants). To pārvalda tās pašas lēmējstruktūras, kuras pārvalda ECB (LESD 282. panta 2. punkts). Eurosistēma ietver tikai ECB un eurozonas dalībvalstu centrālās bankas.
b. Loma
ECBS pamatuzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti (LESD 127. panta 1. punkts un 282. panta 2. punkts un Statūtu 2. pants). Neskarot šo mērķi, ECBS atbalsta vispārējo ekonomikas politiku, kas veicina Savienības mērķu sasniegšanu. Pildot šo uzdevumu, tā veic šādas funkcijas (LESD 127. panta 2. punkts un Statūtu 3. pants):
- Savienības monetārās politikas noteikšana un īstenošana,
- veikt ārvalstu valūtas maiņas operācijas atbilstīgi LESD 219. panta noteikumiem;
- dalībvalstu oficiālo ārvalstu valūtas rezervju turēšana un pārvaldība,
- maksājumu sistēmu netraucētas darbības veicināšana un
- palīdzēšana kompetentajām iestādēm netraucēti īstenot politikas, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti (LESD 127. panta 5. punkts un Statūtu 3. panta 3. punkts).
3. Ekonomikas un finanšu komiteja
Dalībvalstis, Komisija un ECB katra ieceļ ne vairāk kā divus šīs komitejas locekļus (LESD 134. panta 2. punkts). Tās pienākumi ir tādi paši kā Monetārajai komitejai, kuras funkcijas tā pārņēma 1999. gada 1. janvārī, ar vienu būtisku atšķirību — Komisiju un Padomi par monetārās situācijas attīstību tagad informē ECB.
4. Ekonomikas un finanšu jautājumu padome (ECOFIN padome)
ECOFIN padome apvieno visu ES dalībvalstu finanšu ministrus, un tā ir Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanas institūcija. Pēc apspriešanās ar ECB tā pieņem lēmumus par euro maiņas kursa politiku attiecībā uz trešo valstu valūtām, vienlaikus ievērojot mērķi nodrošināt cenu stabilitāti.
5. Eurogrupa
Sākotnēji tā saucās Euro-11, bet 1997. gadā eurozonas ekonomikas un finanšu ministru sanāksmē tās nosaukumu nomainīja uz “Eurogrupa”. Šī neformālā konsultatīvā institūcija regulāri tiekas, lai apspriestu visus jautājumus, kas saistīti ar eurozonas un EMS netraucētu darbību. Piedalīties tās sanāksmēs tiek uzaicināta Komisija un nepieciešamības gadījumā ECB (Protokola (Nr. 14) par Eurogrupu 1. pants). Ar Lisabonas līgumu Eurogrupas loma tika palielināta, lai pastiprinātu koordināciju eurozonā. Šajā līgumā arī pirmo reizi minēts nosaukums “Eurogrupa” (LESD 137. pants). Oficiālie jauninājumi ietver Eurogrupas priekšsēdētāja ievēlēšanu uz divarpus gadiem (Protokola (Nr. 14) par Eurogrupu 2. pants) ar Eurogrupā pārstāvēto dalībvalstu vairākumu. ECOFIN padomes neformālajā sanāksmē, kas notika 2004. gada 10. septembrī Ševeningenā, par Eurogrupas priekšsēdētāju ievēlēja toreizējo Luksemburgas premjerministru un finanšu ministru Ž. K. Junkeru. Tādējādi 2005. gada 1. janvārī viņš kļuva par pirmo ievēlēto un pastāvīgo Eurogrupas priekšsēdētāju. Viņa otrais (un pēdējais) pilnvaru laiks beidzās 2013. gada 21. janvārī. Kopš 2020. gada 13. jūlija Eurogrupas priekšsēdētājs ir Īrijas finanšu ministrs P. Donohū. Viņu ievēlēja atkārtoti — viņa otrais pilnvaru laiks sākās 2023. gada 13. janvārī.
Eiropas Parlamenta loma
A. Likumdošanas loma
1. Eiropas Parlaments kopā ar Padomi, izmantojot parasto likumdošanas procedūru:
- pieņem sīki izstrādātus noteikumus par daudzpusējās uzraudzības procedūru īstenošanu (LESD 121. panta 6. punkts),
- izdara grozījumus noteiktos ECB Statūtu pantos (LESD 129. panta 3. punkts) un
- nosaka pasākumus, kas nepieciešami euro kā vienotās valūtas izmantošanai (LESD 133. pants).
2. Ar Eiropas Parlamentu apspriežas par šādiem jautājumiem:
- kārtība, kādā dalībvalstis emitē euro monētas (LESD 128. panta 2. punkts);
- nolīgumi par euro maiņas kursu attiecībā pret trešo valstu valūtām (LESD 219. panta 1. punkts);
- vienotās valūtas ieviešanas kritērijiem atbilstošo valstu izvēle 1999. gadā un pēc tam;
- ECB Valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un citu tās locekļu iecelšana (LESD 283. panta 2. punkts un Statūtu 11. panta 2. punkts);
- jebkādas izmaiņas balsošanas kārtībā ECB Padomē (Statūtu 10. panta 2. punkts);
- tiesību akti, ar kuriem īsteno pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas paredzēta Stabilitātes un izaugsmes paktā;
- jebkādas izmaiņas pilnvarās, kas ECB piešķirtas, lai uzraudzītu kredītiestādes un citas finanšu iestādes (LESD 127. panta 6. punkts);
- grozījumu izdarīšana noteiktos Statūtu pantos (LESD 129. panta 4. punkts).
3. Eiropas Parlamentu informē par sīki izstrādātajiem noteikumiem par Ekonomikas un finanšu komitejas sastāvu (LESD 134. panta 3. punkts).
B. Uzraudzības loma
1. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību
ECB iesniedz Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eiropadomei gada pārskatu par ECBS darbībām un par monetāro politiku iepriekšējā un kārtējā gadā. ECB priekšsēdētājam šis pārskats pēc tam jāiesniedz Padomei un Parlamentam, kas par to var sarīkot vispārējas debates (LESD 284. panta 3. punkts un ECB Statūtu 15. panta 3. punkts). ECB priekšsēdētāju un pārējos Valdes locekļus pēc Parlamenta pieprasījuma vai pēc viņu pašu ierosmes var uzklausīt Parlamenta kompetentās komitejas (LESD 284. panta 3. punkta otrā daļa).
2. Parlamenta loma
Parlaments pieprasīja Līgumā noteiktās ECB plašās pilnvaras, t. i., brīvību noteikt īstenojamo monetāro politiku, līdzsvarot ar demokrātisko pārskatatbildību (1996. gada 18. jūnija rezolūcija). Šajā nolūkā tas ieviesa dialogu par monetārās politikas jautājumiem. ECB priekšsēdētājs vai kāds cits tās Padomes loceklis vismaz reizi trīs mēnešos piedalās Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON komitejas) rīkotā oficiālā sanāksmē, lai atbildētu uz jautājumiem par ekonomisko perspektīvu un pamatotu monetārās politikas īstenošanu eurozonā. Turklāt Parlaments ar patstāvīga ziņojuma palīdzību regulāri sniedz savu viedokli par ECB gada pārskatu.
ECB uzraudzības pienākumi ir saskaņoti ar papildu pārskatatbildības prasībām, kas noteiktas 2014. gada aprīļa Vienotā uzraudzības mehānisma pamatregulā. Praktisko kārtību iepriekš minētajam reglamentē iestāžu nolīgums starp Parlamentu un ECB. Pārskatatbildības noteikumi paredz Uzraudzības valdes priekšsēdētāja piedalīšanos kompetentās komitejas, proti, ECON komitejas, sanāksmē; atbildēšanu uz Parlamenta uzdotajiem jautājumiem un pēc pieprasījuma — konfidenciālas mutiskas diskusijas ar kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Turklāt ECB sagatavo ikgadēju uzraudzības ziņojumu, kuru Uzraudzības valdes priekšsēdētājs iesniedz Parlamentam.
Sīkākai informācijai par šo tematu, lūdzu, skatīt ECON komitejas tīmekļa vietni.
Jost Angerer