Eiropas monetārā politika
Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) veido ECB un visu ES dalībvalstu centrālās bankas. ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Lai sasniegtu šo mērķi, ECB Padome lēmumu pieņemšanā balstās uz integrētu analītisku satvaru un īsteno gan standarta, gan nestandarta monetārās politikas pasākumus.
Juridiskais pamats
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 119.–144. pants, 219. pants un 282.–284. pants;
- Lisabonas līgumam pievienotais Protokols Nr. 4 par Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūtiem.
Mērķi
Saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu ECBS galvenais mērķis ir uzturēt cenu stabilitāti. Neskarot šo mērķi, ECBS atbalsta Savienības vispārējo ekonomikas politiku, lai veicinātu Savienības mērķu īstenošanu. ECBS darbojas saskaņā ar atvērtas tirgus ekonomikas un brīvas konkurences principu, atbalstot līdzekļu efektīvu piešķiršanu (LESD 127. panta 1. pants).
Sasniegumi
A. Pamatprincipi
1. Neatkarība
ECB neatkarības pamatprincips ir noteikts LESD 130. pantā: “[n]e ECB, ne kādas valsts centrālā banka, ne arī kāds to lēmējinstanču loceklis, īstenojot pilnvaras un veicot uzdevumus un pienākumus, ko uzliek Līgumi un ECBS un ECB Statūti, nelūdz un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm vai struktūrām, no kādas dalībvalsts valdības vai no kādas citas struktūras”. ECB neatkarība tiek uzturēta arī ar LESD 123. pantā minēto monetārās finansēšanas aizliegumu, ko piemēro arī dalībvalstu centrālajām bankām. Līgums paredz tradicionālu instrumentu izmantošanu (Statūtu 18. un 19. pants) un ļauj ECB Padomei pieņemt lēmumus par citu metožu izmantošanu (Statūtu 20. pants).
2. Pārredzamība un pārskatatbildība
Lai nodrošinātu ECB ticamību, Līgums (284. pants) un Statūti (15. pants) paredz ziņošanas pienākumu. Vismaz reizi ceturksnī ECB sagatavo un publicē pārskatus par ECBS darbībām. Katru nedēļu tiek publicēts konsolidēts ECBS finanšu pārskats. 2015. gada februārī ECB pirmo reizi publicēja atskaiti par ECB Padomes monetārās politikas sanāksmi, un, to darot, pieskaņojās citu vadošo centrālo banku komunikācijas politikai.
ECB neatkarība ir saskaņota ar atbildību sabiedrības un tās (ievēlēto) pārstāvju priekšā. Saskaņā ar LESD ECB vispirms ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā (sk. zemāk tekstā “Eiropas Parlamenta loma”). Abas iestādes ir vienojušās par papildu uzlabojumu ieviešanu pārskatatbildības satvarā, pārsniedzot Līguma prasības. ECB ziņo arī ES Padomei.
B. ECB monetārās politikas stratēģija
1. Pārskats
ECB Padome 1998. gada oktobrī vienojās par šādiem galvenajiem monetārās politikas stratēģijas elementiem: i) cenu stabilitātes kvantitatīvā definīcija, ii) ar šaurās naudas rādītāja palīdzību noteiktā naudas pieauguma uzraudzības būtiska loma, un iii) cenu izmaiņu perspektīvas izvērtēšana, pamatojoties uz daudziem un dažādiem faktoriem. ECB ir izvēlējusies monetāro stratēģiju, kas balstās uz diviem pīlāriem (ekonomiskā un monetārā analīze), kuru attiecīgā loma vēlreiz tika skaidri noteikta monetārās stratēģijas pārskatīšanas laikā 2003. gada 8. maijā.
2021. gada jūlijā ECB pabeidza savas monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu. Cenšoties veidot dialogu ar ieinteresētajām personām, ECB ir izveidojusi portālu “ECB uzklausa” un organizējusi virkni uzklausīšanu, kurās piedalījās iedzīvotāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un akadēmisko aprindu pārstāvji no visas eurozonas. Pašreizējā stratēģijā, kas ir periodiski jāpārskata (nākamreiz tas notiks 2025. gadā), no jauna ir definēts mērķis uzturēt cenu stabilitāti un divu pīlāru analīze. Tajā arī atzīta klimata pārmaiņu un finanšu stabilitātes ietekme uz cenu stabilitāti.
2. Mērķis uzturēt cenu stabilitāti
ECB Padome var brīvi noteikt mērķa uzturēt cenu stabilitāti precīzu definīciju. Kopš 2021. gada jūlija cenu stabilitāte tiek definēta kā inflācijas līmenis (saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) pieaugums eurozonā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) 2 % apmērā vidēji ilgā termiņā. Šis mērķis ir simetrisks, kas nozīmē to, ka gan negatīva, gan pozitīva novirze no tā tiek uzskatīta par vienlīdz nevēlamu. Var tikt noteikts pārejas periods, kurā inflācija mēreni pārsniedz 2 % mērķi.
3. Integrēts analītiskais satvars
Iepriekš minētā divu pīlāru stratēģija 2021. gada jūlijā tika pārskatīta un kļuva par integrētu analītisko satvaru, kas sastāv no: i) ekonomiskās analīzes, un ii) monetārās un finansiālās analīzes.
Ekonomiskajā analīzē galvenā uzmanība tiek veltīta reālajām un nominālajām ekonomiskajām norisēm. Monetārajā un finansiālajā analīzē tiek aplūkoti monetārie un finansiālie rādītāji, kas dod iespēju īpašu uzmanību veltīt monetārās politikas transmisijas mehānismam un finanšu nelīdzsvarotības un monetāro faktoru ietekmei uz cenu stabilitāti vidēji ilgā termiņā.
4. Klimata pārmaiņas
2020.–2021. gada stratēģijas pārskatīšanā tika atzīts, ka klimata pārmaiņas ietekmē cenu stabilitāti, un tāpēc ECB sava pilnvarojuma ietvaros apņēmās ņemt vērā ietekmi, ko izraisa klimata pārmaiņas un pārkārtošanās uz mazoglekļa ekonomiku. ECB Padome ir pieņēmusi ar klimatu saistītu rīcības plānu, kura mērķis ir monetārās politikas izvērtēšanā iekļaut klimata faktorus, paplašināt ar klimata pārmaiņām saistīto analītisko spēju, pielāgot monetārās politikas īstenošanas satvara modeli un veikt pasākumus ar vides ilgtspēju saistītās informācijas atklāšanas un paziņošanas jomā. Kopš tā laika ECB ir vēl vairāk paplašinājusi savu instrumentu kopumu, lai nostiprinātu klimata pārmaiņu apsvērumus savās monetārās politikas operācijās, un izklāstījusi prioritārās jomas, pēc kurām tā vadīsies savā darbā pie klimata pārmaiņām 2024. un 2025. gadā.
C. Monetārās politikas īstenošana
1. Standartinstrumenti
Svarīgākais ECB monetārās politikas instruments ir tās trīs galvenās monetārās politikas procentu likmes, ar kādām komercbankas var no tās aizņemties vai tajā noguldīt naudu, un tās ir šādas: galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likme, noguldījumu iespējas procentu likme un aizdevumu uz nakti procentu likme.
a. Atklātā tirgus operācijas
Atklātā tirgus operācijām ir svarīga loma procentu likmju uzraudzībā un koriģēšanā, likviditātes stāvokļa pārvaldībā tirgū un monetārās politikas nostājas paziņošanā. Eurosistēmas regulārās atklātā tirgus operācijas sastāv no vienas nedēļas likviditātes nodrošināšanas operācijām (GRO) un trīs mēnešu likviditātes nodrošināšanas operācijām (ilgtermiņa refinansēšanas operācijas jeb ITRO). GRO ir mērķētas uz īstermiņa procentu likmēm, savukārt ITRO nodrošina papildu — ilgāka termiņa — refinansēšanu.
Citas atklātā tirgus operācijas ir precizējošās operācijas un strukturālās operācijas. Precizējošo operāciju mērķis ir reaģēt uz negaidītām likviditātes svārstībām tirgū, it īpaši lai mazinātu to ietekmi uz procentu likmēm, savukārt strukturālo operāciju galvenais mērķis ir pastāvīgi koriģēt Eurosistēmas strukturālo pozīciju attiecībā pret finanšu nozari.
b. Pastāvīgās iespējas
Eurosistēma kredītiestādēm piedāvā divas pastāvīgās iespējas: aizdevumu iespēju uz nakti — lai, uzrādot pietiekamus atbilstīgos aktīvus, no centrālās bankas saņemtu likvīdus uz nakti, un noguldījumu iespēju — lai centrālajā bankā veiktu noguldījumus uz nakti.
c. Obligāto rezervju turēšana
Saskaņā ar Statūtu 19. panta 1. punktu ECB var pieprasīt kredītiestādēm Eiropas Centrālajā bankā un dalībvalstu centrālajās bankās turēt obligātas rezerves. Obligāto rezervju mērķis ir stabilizēt īstermiņa procentu likmes tirgū un radīt (vai palielināt) strukturālo likvīdu trūkumu banku sistēmā attiecībā pret Eurosistēmu, ar regulāriem likvīdu piešķīrumiem atvieglojot naudas tirgus procentu likmju kontroli.
2. Nestandarta instrumenti
a. Aktīvu iegādes programmas
Kopš 2009. gada ECB ir īstenojusi vairākas aktīvu iegādes programmas. Nu jau pabeigtās programmas ietvēra: nodrošināto obligāciju iegādes programmu (NOIP) — ko īstenoja no 2009. gada jūlija līdz 2010. gada jūnijam —, otro nodrošināto obligāciju iegādes programmu (NOIP2) — kuru īstenoja no 2011. gada novembra līdz 2012. gada oktobrim —, un vērtspapīru tirgu programmu (VTP), kas tika īstenota no 2010. gada maija līdz 2012. gada septembrim.
Aktīvās programmas ietver aktīvu iegādes programmu (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP).
AIP sastāv no šādām četrām atsevišķām programmām: uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP), valsts sektora aktīvu iegādes programma (VSAIP), ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programma (ANVIP) un trešā nodrošināto obligāciju iegādes programma (NOIP3). Aktīvu iegāde (jeb tā sauktā kvantitatīvā mīkstināšana) AIP ietvaros sākās 2014. gada oktobrī. Ikmēneša neto aktīvu iegādes apjoms vairākas reizes tika pielāgots — tas bija robežās no 15 miljardiem EUR (2018. gada oktobris līdz decembris) līdz 80 miljardiem EUR (2016. gada aprīlis līdz 2017. gada marts). Neto aktīvu iegāde tika pārtraukta divas reizes: no 2019. gada janvāra līdz oktobrim un no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada februārim. Šajos periodos ienākumi, ko guva no vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas atmaksas, tika pilnībā reinvestēti, tādējādi saglabājot Eurosistēmas turēto aktīvu vispārējo uzkrājumu. 2022. gada decembrī ECB Padome pirmo reizi nolēma samazināt API ietvaros turētos aktīvus, daļēji reinvestējot atmaksātās pamatsummas. Laikposmā no 2023. gada marta līdz jūnijam API aktīvu turējumi, ik mēnesi tika samazināti par 15 miljardiem EUR, izmantojot tā saukto kvantitatīvo ierobežošanu. Sākot no 2023. gada jūlija, ECB Padome nolēma, īstenot API ietvaros turēto aktīvu pilnīgu pasīvu likvidāciju, pārtraucot atmaksāto pamatsummu atkārtotu ieguldīšanu un tādējādi samazinot AIP aktīvu turējumus ar mainīgu ikmēneša tempu, kas ir atkarīgs no konkrētajā mēnesī atmaksāto pamatsummu apmēra. API ietvaros Eurosistēmas turēto aktīvu maksimālais apjoms 2022. un 2023. gadā sasniedza 3,2 triljonus EUR.
Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, 2020. gada martā sāka īstenot pagaidu PĀAIP (pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma), lai veiktu publiskā un privātā sektora aktīvu iegādi. Šai programmai sākotnēji atvēlēto summu vēlāk palielināja līdz 1,85 triljoniem EUR. PĀAIP ļāva “mainīt iegāžu plūsmu sadalījumu attiecībā uz to laiku, aktīvu grupām un jurisdikcijām”. PĀAIP ietvaros veicamās neto iegādes noteica saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu, pamatojoties uz aktīvu uzkrājumu. PĀAIP ietvaros veiktā aktīvu iegāde beidzās 2022. gada martā. Aktīvu uzkrājums tika saglabāts, ar atmaksāto pamatsummu reinvestēšanu vismaz līdz 2024. gada beigām. Tomēr 2023. gada decembrī ECB Padome nolēma, ka no 2024. gada jūlija PĀAIP reinvestētās summas tiks samazinātas par 7,5 miljardiem EUR vidēji mēnesī, līdz 2025. gada janvārī to reinvestēšana tiks pilnībā pārtraukta. Reinvestēšana starp dalībvalstīm notika elastīgi, “lai novērstu ar pandēmiju saistītos monetārās politikas transmisijas mehānismu apdraudošos riskus”.
b. Tieši monetāri darījumi (TMD)
2012. gada augustā ECB paziņoja par iespēju sekundārajos valsts obligāciju tirgos veikt TMD, lai nodrošinātu pienācīgu monetārās politikas transmisiju un aizsargātu savas monetārās politikas unikalitāti. Izstrādājot TMD, kā nosacījums to izmantošanai bija paredzēta makroekonomisko korekciju vai piesardzības pasākumu programmas īstenošana Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta / Eiropas Stabilitātes mehānisma ietvaros. Pēc minētā paziņojuma TMD instruments nekad nav ticis izmantots, taču joprojām ietilpst ECB instrumentu kopumā.
c. Transmisijas aizsardzības instruments (TAI)
Par TAI tika paziņots 2022. gada jūlijā, un tā mērķis ir atbalstīt monetārās politikas efektīvu transmisiju, kamēr ECB turpina normalizēt monetāro politiku. TAI, ko paredzēts izmantot kā otro “aizsardzības līniju” pēc reinvestēšanas PĀAIP ietvaros, ļauj veikt tādu vērtspapīru selektīvu iegādi sekundārā tirgū, kas emitēti jurisdikcijās, kuras saskaras ar finansēšanas apstākļu pasliktināšanos, ko neattaisno valstij raksturīgie ekonomiskie pamatrādītāji, un tā izmantošanas mērķis ir tiktāl, ciktāl nepieciešams, novērst transmisijas mehānismu apdraudošos riskus. TAI ietver šādus četrus atbilstības kritērijus: 1) atbilstība ES fiskālajam satvaram, 2) smagas makroekonomiskās nelīdzsvarotības neesamība, 3) valsts parāda atmaksājamība, un 4) stabila un ilgtspējīga makroekonomikas politika.
d. Perspektīvas norādes
Kopš 2013. gada jūlija ECB Padome sniedz perspektīvas norādi attiecībā uz turpmāko procentu likmju politikas kursu un aktīvu iegādi. Perspektīvas norāžu sniegšana bija būtisks pavērsiens ECB komunikācijas stratēģijā, jo tā paredz paziņošanu ne tikai par to, kā ECB vērtē attiecīgā brīža ekonomiskos apstākļus un cenu stabilitātes apdraudējumus vidējā termiņā, bet arī par šī vērtējuma ietekmi uz ECB monetārās politikas turpmāko ievirzi. Reaģējot uz augsto nenoteiktības pakāpi 2022. un 2023. gadā, ECB mazāk izmanto perspektīvas norādes. Sākot no 2022. gada jūlija, ECB savā lēmumu pieņemšanas procesā izmanto pieeju, kas ir atkarīga no katras atsevišķās sanāksmes un pieejamajiem datiem.
e. Ilgtermiņa refinansēšanas operācijas
2014. gada jūnijā ECB paziņoja par virkni ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO), kuru mērķis bija uzlabot banku veikto aizdošanu eurozonas kredītiestādēm, ko sākotnēji bija iecerēts veikt divu gadu laikā. Minēto mērķoperāciju otrā kārta (ITRMO II) sākās 2016. gada martā un trešā kārta (ITRMO III) — 2019. gada martā. Turklāt, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ECB Padome nolēma ieviest 11 papildu pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (PĀITRO). Pēc tās operacionālā satvara pārskatīšanas beigām 2024. gada martā ECB Padome paziņoja, ka tā ieviesīs jaunas strukturālas ilgtermiņa refinansēšanas operācijas kopā ar strukturālu vērtspapīru portfeli, lai apmierinātu banku strukturālās vajadzības pēc likvīdiem, kuras izraisa autonomi faktori un minimālās rezerves prasības. Ir sagaidāms, ka šie jaunie instrumenti tiks ieviesti, tiklīdz Eurosistēmas bilance sāks atkal ilgstoši palielināties.
Eiropas Parlamenta loma
ECB ir tieši atbildīga Eiropas Parlamentam. Šī pārskatatbildība tiek īstenota trīs galvenajos veidos.
Saskaņā ar LESD 284. panta 3. punktu un ECBS Statūtu 15. panta 3. punktu ECB priekšsēdētājs Parlamentam iesniedz gada pārskatu. Parlaments parasti pieņem rezolūciju par ECB gada pārskatu. ECB informē Parlamentu par pasākumiem, ko tā veikusi, ņemot vērā tā rezolūcijas.
ECB priekšsēdētājs parasti četras reizes gadā piedalās Parlamenta Ekonomikas un monetārās (ECON) komitejas sanāksmēs, lai paskaidrotu ECB politikas lēmumus un atbildētu uz komitejas locekļu jautājumiem (dialogs par monetārās politikas jautājumiem). Šīs sanāksmes ir atvērtas plašai sabiedrībai, un to stenogrammas tiek publicētas gan Parlamenta, gan ECB tīmekļa vietnē. Pirms katra dialoga par monetārās politikas jautājumiem ECON komitejas ārējā monetārās politikas ekspertu grupa sniedz neatkarīgu ieguldījumu un slēdzienu.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 140. pantu ikviens Eiropas Parlamenta deputāts Eiropas Centrālajai bankai mēnesī var iesniegt līdz sešiem jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski.
Šai praksei un citiem neformāliem pasākumiem, tādiem kā ikgadējais ECB apmeklējums vai ECB atzinumi par norisēm likumdošanas jomā, tika piešķirts oficiāls statuss 2023. gada jūnijā, kad Eiropas Parlaments un ECB parakstīja vēstuļu apmaiņu par abu iestāžu sadarbību centrālo banku darbības jomā.
Giacomo Loi / Dražen Rakić / Maja Sabol