Banku savienība
Banku savienības pamatā ir priekšlikums, ko Eiropas Komisija iesniedza 2012. gadā – dažus gadus pēc tam, kad Eiropas Savienību piemeklēja smagā finanšu krīze. Galvenais jauninājums bija atbildības par eurozonas lielāko banku ikdienas uzraudzību pārcelšana no valstu līmeņa uz Eiropas līmeni. Kopš tā laika Eiropas Centrālā banka (ECB) ir bijusi atbildīga gan par monetārās politikas, gan uzraudzības uzdevumiem, lai gan tai tie bija stingri jānošķir. Vēl viena iestāde – Vienotā noregulējuma valde (VNV) – tika izveidota Eiropas līmenī, lai risinātu lielo banku bankrotu. Trešais elements ir Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma, kuras izveide tika pieprasīta bieži, tostarp no Eiropas Parlamenta puses, taču līdz šim tas izdarīts nav.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants un 127. panta 6. punkts.
Mērķi
Banku savienība (BS) joprojām ir būtisks ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) un iekšējā tirgus papildinājums; Pateicoties tai, ES līmenī tiek saskaņota atbildība par uzraudzību un krīžu pārvarēšanu. Banku savienība papildina tā vienotā noteikumu kopuma vienādu izpildi eurozonā, kurā ir reglamentētas ES bankas. Cita starpā, izveidojot BS, mēģina nodrošināt, lai bankas riskētu saprātīgi un lai banku maksātnespēju varētu noregulēt atbilstoši tiesību normām, cik vien iespējams, novēršot tās ietekmi uz ES dalībvalstu reālo ekonomiku un publiskajām finansēm.
Sasniegumi
A. Banku savienības ceļvedis
Eiropadomes priekšsēdētājs ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju, Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšsēdētāju un Eurogrupas priekšsēdētāju 2012. gada decembrī izstrādāja speciālu ceļvedi ar konkrētiem termiņiem, kā izveidot īstenu EMS. Būtiska šā ceļveža daļa bija atvēlēta integrētāka finanšu satvara, proti, BS, izveidei.
B. Vienošanās par VUM
Parlaments un Padome 2013. gada martā panāca politisku vienošanos par tāda banku savienības pirmā pīlāra – vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) – izveidi, kas aptvertu visas eurozonas bankas. Par VUM dalībniecēm pēc pašu izvēles var kļūt arī ES dalībvalstis, kas eurozonai pievienojušās nav. VUM, kas darbojas kopš 2014. gada novembra, atrodas ECB pārziņā un ir atbildīgs par lielāko un nozīmīgāko banku grupu tiešu uzraudzību, savukārt visu pārējo banku uzraudzību joprojām nodrošina dalībvalstu uzraudzības iestādes, taču šo uzraudzību koordinē ECB, kura arī ir galvenā atbildīgā par to. Kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai attiecīgā banka ir nozīmīga un līdz ar to – pakļauta ECB tiešai uzraudzībai, ir izklāstīti VUM regulā un VUM pamatregulā, un to pamatā ir bankas lielums, ekonomiskā nozīmība, pārrobežu darbības un nepieciešamība pēc tieša publiskā atbalsta. Šiem kritērijiem pilnveidojoties, laika gaitā attiecīgi mainās arī ECB pašas uzraudzīto banku faktiskais skaits. Turklāt ECB var jebkurā brīdī nolemt kādu banku klasificēt kā nozīmīgu gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka konsekventi tiek piemēroti augsti uzraudzības standarti.
Lai nepieļautu iespējamu interešu konfliktu, precīzi noteikumi reglamentē ECB organizatoriskās un darbības lomas nošķiršanu uzraudzības un monetārās politikas jomā.
C. Visaptverošs novērtējums
Pirms ECB uzņemas pildīt uzraudzības pienākumus, tā veic “finanšu veselības stāvokļa pārbaudi”, ko vēl sauc par vispārējo novērtējumu, kas ietver aktīvu kvalitātes pārbaudi un spriedzes testu. Minētā novērtējuma mērķis bija panākt banku bilanču lielāku pārredzamību, lai nodrošinātu precīzu sākumpunktu. Novērtējuma rezultāti, ko publicēja 2014. gada oktobrī, liecināja par to, ka 25 no 130 izvērtētajām bankām trūka kapitāla.
Kad ECB visas bankas pati pārbauda pirmo reizi, tā veic līdzīgu minēto banku „finanšu veselības stāvokļa pārbaudi”. Piemēram, pēc Bulgārijas lūguma iedibināt ciešu ECB un Bulgārijas Nacionālās bankas sadarbību ECB, piemēram, veica sešu Bulgārijas banku visaptverošu novērtējumu, kura rezultātus tā publicēja 2019. gada jūlijā.
No 2014. līdz 2022. gadam visaptverošā novērtējuma divas daļas (aktīvu kvalitātes pārskatīšana un spriedzes tests) tika veiktas paralēli. Pēc tam rezultāti tika apvienoti un publicēti vienlaikus. Tomēr 2022. gadā ECB nolēma sadalīt visaptverošo novērtējumu un turpmāk veikt abas daļas kā neatkarīgus pasākumus un publicēt rezultātus neatkarīgi.
D. VNV/VNM
2014. gada martā Parlaments un Padome panāca politisku vienošanos par banku savienības otrā pīlāra – vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) – izveidi. VNM izveides galvenais mērķis ir nodrošināt, lai banku savienībā izveidojusies banku maksātnespējas situācija tiktu pārvaldīta efektīvi, cik vien iespējams, samazinot nodokļu maksātājiem un reālajai ekonomikai radītās izmaksas. Gadījumos, kad ir jārīkojas, lēmumu par bankas noregulējuma sākšanu pieņem centrālā iestāde – Vienotā noregulējuma valde (VNV), taču praksē šis lēmums tiks īstenots sadarbībā ar dalībvalstu noregulējuma iestādēm. VNV sāka darboties kā neatkarīga ES aģentūra 2015. gada janvārī, un kopš 2016. gada janvāra tā darbojas ar pilnu jaudu.
2017. gada jūnijā VNV pieņēma savu pirmo lēmumu par noregulējumu Banco Popular lietā. Tomēr VNV nolēma noregulējuma darbības 2017. gada jūnijā attiecībā uz Banca Popolare di Vicenza un Veneto Banca, 2018. gada februārī attiecībā uz ABLV Bank AS un tās meitasuzņēmumu ABLV Bank Luxembourg S.A. un 2019. gada augustā attiecībā uz AS PNB Banka neveikt.
Tā vietā šīm bankām tika piemērota valsts maksātnespējas process. 2022. gada martā VNV pieņēma vairākus lēmumus par Sberbank Europe AG maksātnespēju — tā ir banku grupa, kuras daļas vēlāk daļēji tika likvidētas un daļēji pārņemtas no citu banku puses (plašāku informāciju sk. šeit).
E. KPD un KPR
Minimālā kapitāla prasībās ir noteikts, cik lielam ir jābūt bankas kapitālam, lai banku uzskatītu par tādu, kas var darboties droši un pati segt ar tās darbību saistītos zaudējumus. Finanšu krīze uzskatāmi parādīja, ka iepriekšējās tiesību aktos noteiktās minimālā kapitāla prasības nopietnas krīzes apstākļos faktiski izrādījās pārāk zemas. Tādēļ starptautiskā līmenī tika panākta vienošanās attiecīgās minimālās robežvērtības palielināt (“Bāzele III” principi). 2013. gada aprīlī Parlaments pieņēma divus leģislatīvus aktus, ar kuriem attiecīgās bankām noteiktās prudenciālas kapitāla prasības tiek pārņemtas ES tiesību aktos, – ceturto Kapitāla prasību direktīvu (KPD) un Kapitāla prasību regulu (KPR). KPD un KPR spēkā stājās 2014. gada janvārī.
Vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū stiprina vienots noteikumu kopums, kas ir piemērojams visām Eiropas Savienībā esošajām bankām, jo lielākā daļa tehnisko noteikumu, kas bankām ir jāievēro, ir tieši piemērojami un nepieļauj nesaskaņas, kuras var radīt direktīvu īstenošana ar valstu tiesību aktu starpniecību. Papildus tam Parlamenta un Padomes pieņemtajos tiesību aktos vēl bija jānoslīpē dažas tehniskas detaļas. Tādēļ Komisija tika pilnvarota izstrādāt papildinošus leģislatīvus aktus (tā dēvētos 2. līmeņa pasākumus), ar kuriem precizē trūkstošās tehniskās detaļas.
2016. gada novembrī Komisija iepazīstināja ar visaptverošu tādu reformu kopumu, kuru mērķis bija grozīt KPD un KPR izklāstītos noteikumus. Parlamentā vienlaicīgi tika apspriesti divi likumdošanas priekšlikumi, ar kuriem groza KPD un KPR. Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja pieņēma tās pilno ziņojumu par grozošajiem priekšlikumiem 2018. gada jūnijā. 2019. gada jūnijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta grozītā Kapitāla prasību direktīva (KPD V) un Kapitāla prasību regula (KPR II).
F. ENAS
2015. gada novembrī Komisija iepazīstināja ar tiesību akta priekšlikumu, kura izstrādes mērķis bija papildināt banku savienību ar vēl vienu elementu, proti, Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS). Komisijas sākotnējais priekšlikums balstījās uz pastāvošajām valstu noguldījumu garantiju sistēmām, un tajā ir ieteikta pakāpeniska ENAS ieviešana. Komisija šo priekšlikumu ir iecerējusi kā banku sektoram izmaksas kopumā neradošu sistēmu (lai gan bankām ar augstāku riska pakāpi tiks prasīts veikt lielākas iemaksas nekā drošākām bankām), un tā ierosina papildu aizsardzības garantijas un pasākumus, ar kuriem banku darbības izraisīto risku samazina.
Eiropas Parlamenta referente Esther de Lange savu ziņojuma projektu par ENAS publicēja 2016. gada novembrī. Turpmākajās Parlamentā un Padomē notikušajās diskusijās attiecībā uz sistēmas izveidi tās pēdējā posmā atklājās atšķirīgas nostājas. Lai veicinātu progresu, Komisija 2017. gada oktobrī publicēja papildu paziņojumu, kurā bija ierosināti daži ENAS veidošanas varianti. 2020. gada decembrī trīs ES iestādes vienojās par 2021. gada likumdošanas prioritātēm, tostarp saistītajā darba dokumentā par ENAS.
Jaunais referents par šo dosjē Othmar Karas iepazīstināja ar ziņojuma projektu, kas ECON komitejā tika apspriests 2024. gada 20. martā. Minētajā ziņojumā ir ierosināts ENAS izveidot trīs posmos un ir paredzēts tikai pirmais posms, proti, “ENAS I”, lai pēc jauna Komisijas priekšlikuma – vēlākā posmā – panāktu pāreju uz pilnīgu apdrošināšanas shēmu, kas segtu zaudējumus.
G. KPNA reforma
Lai gan daudzi piekristu ka atbildības par eurozonas lielāko banku uzraudzību ikdienā pāreja no valstu līmeņa uz Eiropas līmeni kopumā ir īstenota optimāli, tas, vai pašreizējā banku noregulējuma sistēma ir piemērota, joprojām ir neskaidrs.
Ņemot vērā pieredzi, ka dažu vidēju un mazāku banku bankrots tika risināts ārpus noregulējuma sistēmas, dažkārt izmantojot nodokļu maksātāju naudu, nevis šim nolūkam paredzētos resursus (banku iekšējie resursi vai nozares finansēti drošības tīkli, piemēram, vienotais noregulējuma fonds), Eiropas Komisija ierosināja vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas ir iekļautas kategorijā “Krīzes pārvaldība un noguldījumu apdrošināšanas (KPNA) reforma” (plašāku informāciju sk. šeit).
Ziņotājs Luděk Niedermayer iepazīstināja ar ziņojumu par agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansēšanu, par kuru komitejā balsoja 2024. gada martā un kurš ir iekļauts aprīļa otrās plenārsesijas darba kārtībā.
Eiropas Parlamenta loma
Reaģējot uz īstenas EMS izveides ceļvedi, Parlaments 2012. gada 20. novembrī pieņēma rezolūciju “Virzība uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz reālas banku savienības izveidi. 2013. un 2014. gadā pieņemot un ieviešot svarīgus grozījumus leģislatīvajos aktos par VUM, VNM, NGS, kā arī BAND un KPD IV, Parlaments būtiski veicināja reālas banku savienības izveidi.
Ar šiem tiesību aktiem Parlamentam tiek piešķirta jaunizveidoto institūciju darbības kontroles loma. ECB, pildot uzraudzības lomu (proti, darbojoties VUM ietvaros), ir pārskatatbildīga Parlamenta un Padomes priekšā. Tās pārskatatbildība iepretim Parlamentam sīkāk ir reglamentēta Parlamenta un ECB Iestāžu nolīgumā (IN).
Līdz šim Ekonomikas un monetārajā komitejā ir notikušas 28 plānotās VUM priekšsēdētāju uzklausīšanas (2014. gada martā, 2014. gada novembrī, 2015. gada martā, 2015. gada oktobrī, 2016. gada martā, 2016. gada jūnijā, 2016. gada novembrī, 2017. gada martā, 2017. gada jūnijā, 2017. gada novembrī, 2018. gada martā, 2018. gada jūnijā, 2018. gada novembrī, 2019. gada martā, 2019. gada septembrī, 2019. gada decembrī, 2020. gada maijā, 2020. gada oktobrī, 2021. gada martā, 2021. gada jūlijā, 2021. gada oktobrī, 2022. gada martā, 2022. gada jūnijā, 2022. gada decembrī, 2023. gada martā, 2023. gada jūnijā, 2023. gada novembrī un 2024. gada martā).
To pašu procedūru piemēro arī Vienotā noregulējuma valdei, kuras priekšsēdētājs vismaz reizi kalendārajā gadā piedalās Parlamenta atbildīgās komitejas rīkotā uzklausīšanā par to, kā šī valde pilda noregulēšanas uzdevumus. Līdz šim Ekonomikas un monetārajā komitejā ir notikušas 25 plānotās VNV locekļu uzklausīšanas (2015. gada jūnijā, 2016. gada janvārī, 2016. gada jūlijā, 2016. gada decembrī, 2017. gada martā, 2017. gada jūlijā, 2017. gada decembrī, 2018. gada martā, 2018. gada jūlijā, 2018. gada decembrī, 2019. gada aprīlī, 2019. gada jūlijā, 2019. gada decembrī, 2020. gada maijā, 2020. gada oktobrī, 2021. gada martā, 2021. gada jūlijā, 2021. gada decembrī, 2022. gada martā, 2022. gada jūlijā, 2022. gada novembrī, 2023. gada martā, 2023. gada jūlijā, 2023. gada decembrī un 2024. gada martā).
Ar izsmeļošākām ziņām par VNV pārskatatbildību Parlamenta priekšā un ar to saistīto praktisko kārtību var iepazīties Parlamenta un VNV noslēgtajā iestāžu nolīgumā, kas tika publicēts 2015. gada 24. decembrī.
Ar sīkāku informāciju par šo tematu var iepazīties Ekonomikas un monetārās (ECON) komitejas tīmekļa vietnē (šeit).
Marcel Magnus