Makroekonomikas uzraudzība

Pēdējo desmit gadu laikā ES ir saskārusies ar lielu makroekonomisko nelīdzsvarotību un nopietnām konkurētspējas atšķirībām. Šāda nelīdzsvarotība ir gan saasinājusi 2008. gadā sākušās finanšu krīzes negatīvās sekas, gan kavējusi kopējās monetārās politikas pasākumu efektīvu izmantošanu to novēršanai. ES 2011. gadā izveidoja makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, lai identificētu un koriģētu šādu nelīdzsvarotību valstu līmenī, jo īpaši tādu nelīdzsvarotību, kura varētu izplatīties un ietekmēt citas ES valstis.

Juridiskais pamats

• Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pants;
• Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 119., 121. un 136. pants.

Mērķi

MNNP ir uzraudzības un izpildes nodrošināšanas mehānisms ar mērķi novērst un koriģēt makroekonomikas nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā. Minētā uzraudzība ir viens no Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada pasākumiem (2.6.4.).

Uzraudzība sastāv no šādām daļām.

1. Brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ), ko sagatavo Komisija un kas pamatojas uz rādītāju un robežvērtību apkopojumu. Apkopojuma rādītāji raksturo ārējo nelīdzsvarotību (tekošie konti, neto starptautisko investīciju pozīcija, reālais efektīvais valūtas kurss, izmaiņas eksporta tirgus daļā, darbaspēka vienības izmaksas) un iekšējo nelīdzsvarotību (mājokļu cenas, privātā sektora kredītplūsma, privātā sektora parāds, valsts parāds, bezdarba līmenis un izmaiņas finanšu sektora saistībās, kā arī citi rādītāji saistībā ar nodarbinātību un bezdarbu). Katram rādītājam ir robežvērtība, kuru sasniedzot, tiek dots signāls par iespējamu konkrētu problēmu; dažas robežvērtības atšķiras eurozonas dalībvalstīm un valstīm, kas tajā neietilpst. Ja kāda dalībvalsts pārsniedz vairākas robežvērtības, Komisija veic padziļinātu izvērtēšanu, proti, plašāku ekonomisko analīzi, lai noteiktu, vai konkrētajā gadījumā var rasties makroekonomikas nelīdzsvarotība, vai arī tā jau pastāv un vai nelīdzsvarotība ir novērsta.
2. Preventīvi ieteikumi. Ja padziļinātajā izvērtēšanā Komisija konstatē makroekonomikas nelīdzsvarotību, tai jāinformē Parlaments, Padome un Eurogrupa. Padome pēc Komisijas ieteikuma var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamos ieteikumus saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta LESD 121. panta 2. punktā. Preventīvie MNNP ieteikumi ir daļa no konkrētai valstij adresētajiem ieteikumiem, kurus Padome Eiropas pusgada ietvaros katra gada jūlija mēnesī adresē katrai dalībvalstij.
3. Korektīvi ieteikumi pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā (PNNP). Ja padziļinātajā izvērtēšanā Komisija konstatē, ka attiecīgajā dalībvalstī pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, tai jāinformē Parlaments, Padome, Eurogrupa, attiecīgās Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku padome. Padome pēc Komisijas ieteikuma un saskaņā ar LESD 121. panta 4. punktu var pieņemt ieteikumu, kurā konstatē, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, un iesaka attiecīgajai dalībvalstij veikt korektīvus pasākumus. Padomes ieteikumā jāizklāsta nelīdzsvarotības raksturs un iespējamās sekas un jāprecizē izpildāmie politikas ieteikumi un termiņš, kādā attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz korektīvo pasākumu plāns.
4. Korektīvo pasākumu plāni. Dalībvalstij, attiecībā uz kuru ir uzsākta PNNP, Padomes ieteikumā noteiktajā termiņā jāiesniedz korektīvo pasākumu plāns. Padomei, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, jāizvērtē korektīvo pasākumu plāns divu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.
5. Korektīvo pasākumu novērtējums. Padomei, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu, jāizvērtē, vai attiecīgā dalībvalsts ir veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus. Ja Padome uzskata, ka dalībvalsts šādus pasākumus nav veikusi, tai pēc Komisijas ieteikuma jāpieņem lēmums (pamatojoties uz apgrieztu kvalificētu balsu vairākumu), ar kuru konstatē neizpildi, un ieteikums, ar kuru nosaka jaunus termiņus korektīvo pasākumu veikšanai.
6. Iespējamās finansiālās sankcijas. Eurozonas dalībvalstīm, kas neņem vērā saistībā ar PNNP adresētos ieteikumus, var tikt piemērotas pakāpeniskas sankcijas, sākot no depozīta, par kuru maksā procentus, līdz ikgadējam naudas sodam. Minētajam ar procentiem apliktajam depozītam vai naudas sodam būtu jāsasniedz 0,1 % no IKP.

2024. gada 29. aprīļa Regula (ES) 2024/1263, kas atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, pārveido budžeta stāvokļa uzraudzības regulējumu un ekonomikas politikas koordināciju. Jaunā regula mijiedarbojas ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomikas nelīdzsvarotību. Saskaņā ar šo jauno regulējumu Padome var pieņemt ieteikumu, atzīstot, ka pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, ja dalībvalsts nepilda valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā izklāstītās reformu un ieguldījumu saistības, kuru mērķis ir īstenot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus saskaņā ar MNNP. Turklāt dalībvalstīm, kam piemēro PNNP, ir jāiesniedz pārskatīts vidēja termiņa fiskālais un strukturālais plāns, kas kļūst par korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011.

Sasniegumi

Kopš MNNP sākšanas 2012. gadā to dalībvalstu skaits:

• par kurām tiek uzskatīts, ka tajās pastāv nelīdzsvarotība, laikposmā no 2012. līdz 2015. gadam pieauga no 12 līdz 16, bet 2018. gadā samazinājās līdz 11, 2019. gadā – 10, 2020. un 2021. gadā – 9 un 2022. gadā – 7, bet 2023. gadā pieauga līdz 9;
• par kurām tiek uzskatīts, ka tajās pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam pieauga no 0 līdz 6, bet 2018.  gadā samazinājās līdz 3 un saglabājās nemainīgs līdz 2022. gadam, pirms tas 2023. gadā samazinājās līdz 2.

Komisija vēl nav ierosinājusi sākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, neraugoties uz to, ka Padome un Eiropas Centrālā banka aicināja šo procedūru izmantot pilnā apjomā, vajadzības gadījumā piemērojot korektīvo daļu.

Visām valstīm, kurās pastāv nelīdzsvarotība, piemēro īpašu uzraudzību, kas ir stingrāka attiecībā uz tām valstīm, kurās ir pārmērīga nelīdzsvarotība, un paredz dialogu ar valsts iestādēm, ekspertu apmeklējumus un regulārus progresa ziņojumus. Tam vajadzētu arī palīdzēt uzraudzīt konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu attiecīgajās dalībvalstīs.

Ja uzskata, ka kādai dalībvalstij draud makroekonomikas nelīdzsvarotība, tad dažus vai visus konkrētajai valstij adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēmusi Eiropas pusgada procedūrā, var pastiprināt ar MNNP. Gadu gaitā šo ieteikumu skaits ir palielinājies, bet to izpildes līmenis nav pieaudzis.

Eiropas Parlamenta loma

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, Parlaments ieguva tiesības kopā ar Padomi pieņemt noteikumus par daudzpusējo uzraudzību (LESD 121. panta 6. punkts).

Tiesību aktos par makroekonomikas uzraudzību ir paredzēts dialogs par ekonomikas jautājumiem. Lai uzlabotu dialogu starp Savienības iestādēm, it īpaši starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu labāku pārredzamību un pārskatatbildību, Parlamenta kompetentā komiteja var uzaicināt Padomes priekšsēdētāju, Komisiju, Eiropadomes un/vai Eurogrupas priekšsēdētāju apspriest viņu lēmumus vai izklāstīt komitejai, kādas ir veicamās darbības Eiropas pusgada ietvaros. Šajā dialogā Parlaments var arī piedāvāt iespēju piedalīties viedokļu apmaiņā ar dalībvalsti, kurai Padome sagatavojusi ieteikumus saistībā ar PNNP.

Vēlā rudenī Parlaments pauž viedokli par notiekošo Eiropas pusgada ciklu (tostarp par Padomes pieņemtajiem konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem), ņemot vērā arī to, kas nolemts kopīgā sanāksmē ar dalībvalstu parlamentu kompetento komiteju pārstāvjiem.

MNNP ietvaros Komisija sadarbojas ar Parlamentu un Padomi to makroekonomisko rādītāju noteikšanā, kas jāiekļauj rādītāju kopsavilkumā, kuru izmanto dalībvalstu iespējamās makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzībā. Komisija 2020. gada februārī sāka ES ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanu, tostarp izvērtēšanu par MNNP noteikumu efektivitāti un progresu, kas panākts virzībā uz ciešāku ekonomikas politikas koordināciju un dalībvalstu ekonomikas snieguma nepārtrauktu konverģenci.

Parlaments veicina dalībvalstu parlamentu iesaistīšanos, rīkojot ikgadējas sanāksmes ar dalībvalstu parlamentu attiecīgo komiteju locekļiem. Turklāt un atbilstoši katras dalībvalsts tiesiskajai un politiskajai sistēmai dalībvalstu parlamentiem vajadzētu būt pienācīgi iesaistītiem Eiropas pusgada norisē un stabilitātes programmu, konverģences programmu un valstu reformu programmu sagatavošanā, lai palielinātu pieņemto lēmumu pārredzamību, līdzdalību tajos un atbildību par tiem.

 

Maja Sabol / Samuel De Lemos Peixoto

06-2024