Solidaritātes fonds
Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ļauj ES sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstij, pievienošanās sarunās iesaistītai valstij vai reģionam lielas dabas katastrofas gadījumā.
Juridiskais pamats
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 175. panta trešā daļa un 212. panta 2. punkts, Padomes Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 661/2014 un (ES) 2020/461(ES), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002.
Mērķi
Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ļauj ES efektīvi atbalstīt dalībvalsti vai pievienošanās sarunās iesaistītu valsti tās centienos novērst kaitējumu, ko radījusi liela dabas katastrofa vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.
Solidaritātes fonds nav instruments ātrai reaģēšanai uz konkrētām ārkārtas situācijām vai dabas katastrofām. Tādiem nolūkiem ir paredzēta rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos.
Solidaritātes fonds ir galvenais ES instruments, ar ko atbalstīt atgūšanos no dabas katastrofām un paust ES solidaritāti. Tas ļauj ES sniegt efektīvu atbalstu ES dalībvalstij (vai kandidātvalstij), lai palīdzētu tai tikt galā ar tādu lielu dabas katastrofu sekām kā plūdi, mežu ugunsgrēki, zemestrīces, vētras vai sausums. Kopš 2020. gada Solidaritātes fonds ir nodrošinājis finansējumu arī lielu sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, piemēram, Covid-19 pandēmijas, gadījumā. Ņemot vērā to, ka pieaug ar klimata pārmaiņām saistītu ekstremālu laikapstākļu un dabas katastrofu biežums un intensivitāte, Solidaritātes fonda nozīme tiek atzīta arvien vairāk.
Budžets
Solidaritātes fonds tika izveidots 2002. gadā, lai reaģētu uz lielajiem plūdiem, kas 2002. gada vasarā piemeklēja Centrāleiropu. Kopš tā laika tas ir sniedzis atbalstu vairāk nekā 130 gadījumos. Līdz šim atbalstu no Solidaritātes fonda ir saņēmušas 24 dalībvalstis (kā arī Apvienotā Karaliste) un trīs kandidātvalstis (Albānija, Melnkalne un Serbija) un kopumā ir izmaksāti vairāk nekā 8,2 miljardi EUR.
Kopš 2021. gada Solidaritātes fonds un rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos tiek finansēti kā viens instruments, ko dēvē par rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR). Maksimālais SEAR gada budžets ir 1,2 miljardi EUR (2018. gada cenās).
2024. gada februārī tika pārskatīta daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, nodrošinot papildu finansējumu jaunu un gaidāmu problēmu risināšanai, ar ko saskaras ES. Veicot šo pārskatīšanu, maksimālais SEAR gada budžets tiks palielināts par 1,5 miljardiem EUR. Šā palielinājuma mērķis ir uzlabot ES spēju rīkoties krīzes un ārkārtas situācijās.
Īstenošana
Solidaritātes instruments sniedz palīdzību kā dotāciju, kas papildina saņēmējvalsts publiskos izdevumus un ir paredzēta tādu būtisku ārkārtas un atjaunošanas pasākumu finansēšanai, ar kuriem likvidē principā neapdrošināmus postījumus. Atbalsttiesīgi steidzami pasākumi ir šādi:
- enerģētikas, dzeramā ūdens, notekūdeņu novadīšanas, telesakaru, transporta, veselības aprūpes un izglītības infrastruktūras un iekārtu tūlītēja atjaunošana darba kārtībā;
- pagaidu mītņu nodrošināšana un glābšanas dienestu finansēšana, lai nodrošinātu katastrofas skarto iedzīvotāju vajadzības;
- tūlītēja preventīvās infrastruktūras nostiprināšana un kultūras mantojuma aizsardzība;
- katastrofas skarto zonu sakopšana, tostarp dabas zonu sakopšana;
- ātri sniegta palīdzība, tostarp medicīniska palīdzība, iedzīvotājiem, kurus skārusi liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija, un iedzīvotāju aizsardzība pret risku, ka tie varētu tikt skarti.
ES var piešķirt finansiālu atbalstu jebkurai dalībvalstij vai kandidātvalstij, kas pēc lielas dabas katastrofas to pieprasa. Skartajai valstij jāiesniedz pieteikums 12 nedēļu laikā pēc katastrofas. Pēc tam Komisija izvērtē pieteikumu un ierosina finansiālā atbalsta summu.
Dotācijas piešķiršanas procedūra un tai sekojošā budžeta procedūra (Parlamenta un Padomes apstiprinājums) var ilgt vairākus mēnešus. Tiklīdz apropriācijas ir darītas pieejamas, Komisija noslēdz nolīgumu ar saņēmējvalsti un izmaksā dotāciju.
Ar 2014. gada reformu tika ieviesta iespēja dalībvalstīm pieprasīt avansa maksājumus, par kuru piešķiršanu lemj Komisija, ja ir pieejami pietiekami resursi. Maksimālais avansa maksājumu apmērs ir 25 % no paredzamās Solidaritātes fonda finansiālā atbalsta kopējās summas un nedrīkst pārsniegt 100 miljonus EUR.
Saņēmējvalsts ir atbildīga par dotācijas izmantošanu un tās izlietojuma revīziju. Ārkārtas pasākumus var finansēt ar atpakaļejošu datumu, lai varētu finansēt darbības jau no katastrofas pirmās dienas.
Pasākumus nedrīkst finansēt divreiz, un saņēmējvalsts ir atbildīga par to, ka Solidaritātes fonda segtās izmaksas nesedz citi ES finanšu instrumenti (īpaši kohēzijas, lauksaimniecības vai zivsaimniecības politikas instrumenti).
Dotācija ir jāizlieto 18 mēnešu laikā no tās piešķiršanas dienas. Neizlietotā daļa saņēmējvalstij ir jāatmaksā. Sešus mēnešus pēc minētā 18 mēnešu termiņa beigām tai ir jāiesniedz Komisijai ziņojums par dotācijas izlietojumu. Minētajā dokumentā ir detalizēti jāatskaitās par izdevumiem, kas atbilduši Solidaritātes fonda finansējuma saņemšanas prasībām, kā arī par visu citu saņemto finansējumu, tostarp apdrošināšanas maksājumiem un kompensācijām no trešām personām. Tajā ir jāizklāsta arī veiktie vai ierosinātie novēršanas pasākumi, tostarp Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošana šim nolūkam; katastrofā vai ārkārtas situācijā gūtā pieredze, attiecīgo ES tiesību aktu par katastrofu riska novēršanu un pārvaldību īstenošanas stadija; un jebkāda cita būtiska informācija par veiktajiem novēršanas un ietekmes mazināšanas pasākumiem.
Eiropas Parlamenta loma
Parlaments 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu – īstenošana un piemērošana uzsvēra Solidaritātes fonda kā galvenā instrumenta, kas ES ļauj reaģēt uz nopietnām katastrofām, nozīmību. Vienlaikus tas kritizēja nepieņemami ilgo laiku, kas vajadzīgs, lai sniegtu palīdzību cietušajiem reģioniem vai dalībvalstīm, un aicināja šādas kavēšanās mazināt, vienkāršojot attiecīgās procedūras un dodot iespēju veikt avansa maksājumus, un šīs izmaiņas tika iekļautas jaunajā tiesību akta priekšlikumā, kuru sagatavoja 2013. gada jūlijā. Komisijas priekšlikumā tika iekļauti arī citi Parlamenta ierosinājumi, piemēram, aicinājums skaidrāk un precīzāk definēt katastrofu jēdzienu un intervences darbības jomu.
Parlaments 2016. gada 1. decembra rezolūcijā par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu – izvērtējums uzsvēra, “cik svarīga bija 2014. gada pārskatīšana, kurā izdevās pārvarēt bloķēšanu Padomē un beidzot atsaukties Parlamenta atkārtotiem aicinājumiem uzlabot palīdzības reaģētspēju un efektivitāti, lai nodrošinātu ātru un pārredzamu reakciju, palīdzot dabas katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem”.
Savā 2021. gada 18. maija rezolūcijā par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšanu Parlaments aicināja Komisiju saistībā ar turpmāko reformu:
- turpināt darbu dalībvalstu pieteikšanās procedūras vienkāršošanai un paātrināšanai, nodrošināt ātrāku reaģēšanu uz katastrofām un ārkārtas situācijām;
- labāk ņemt vērā reģionāla mēroga katastrofas;
- izvērtēt sausuma periodu īpašo ietekmi un pievērst tiem uzmanību nākamajā regulā;
- iespēju robežās pievērst uzmanību reģioniem, kas ir visneaizsargātākie pret lielām vai reģionālām dabas katastrofām vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām, jo īpaši tālākiem reģioniem, salām, kalnu reģioniem un reģioniem ar augstu seismisko vai vulkānisko aktivitāti vai iespējamību saskarties ar turpmākām sabiedrības veselības krīzēm;
- stiprināt un vienkāršot sinerģiju starp ES Solidaritātes fondu un Eiropas kohēzijas politikas fondiem, kā arī Savienības civilās aizsardzības mehānismu (instrumentu, kura mērķis ir stiprināt sadarbību civilās aizsardzības jomā starp dalībvalstīm un 10 tādu valstu grupu, kas nav ES dalībvalstis, lai uzlabotu katastrofu novēršanu, sagatavotību tām un reaģēšanu uz tām);
- vairāk ņemt vērā jaunākos riska novēršanas principus, nosakot projektus, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu, un iekļaut regulā principu “atjaunot uzlabojot”;
- noteikt par pienākumu saņēmējvalstīm informēt iedzīvotājus par ES finansiālo atbalstu.
Parlaments uzskata, ka turpmāk var nākties no jauna izvērtēt ES Solidaritātes fonda budžetu, lai nodrošinātu, ka šis budžets ir pietiekami liels, lai efektīvi reaģētu uz lielām un reģionālām dabas katastrofām un liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijām.
Nepieciešamība reformēt Solidaritātes fondu ir atspoguļota arī 2022. gada 7. jūnija rezolūcijā par ES salām un kohēzijas politiku: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi. Parlaments aicina labāk reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaras ES salas, un uzsver nepieciešamību uzlabot ES Solidaritātes fondu, lai to pielāgotu tādiem apdraudējumiem kā dabas katastrofas vai klimata pārmaiņu sekas.
Plašākai informācijai par šo tematu skatīt Reģionālās attīstības komitejas tīmekļa vietni.
Kelly Schwarz