Kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS)

Eiropas Savienība ir izveidojusi kopējo statistiski teritoriālo vienību klasifikāciju, kas pazīstama kā NUTS, un tās mērķis ir Eiropas Savienībā veicināt saskaņotu reģionālo statistikas datu vākšanu, apkopošanu un publicēšanu. Šo hierarhisko sistēmu izmanto arī reģionu sociālekonomiskai analīzei un intervences pasākumu noteikšanai ES kohēzijas politikas ietvaros.

Juridiskais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003, kas vairākkārt (2005., 2008., 2013. un 2017. gadā) grozīta galvenokārt saistībā ar jaunu dalībvalstu pievienošanos ES. Ar jaunākajiem 2017. gada grozījumiem tika izdarītas daudz vērienīgākas izmaiņas, proti: 1) ieviesta teritoriālo tipoloģiju juridiskā atzīšana Eiropas statistikas vajadzībām; 2) sniegtas dažādu teritoriālo tipoloģiju galvenās definīcijas un statistiskie kritēriji; 3) nodrošināta teritoriālo tipoloģiju saskaņota un pārredzama piemērošana un izmantošana ES līmenī un dalībvalstīs; un 4) precizēta pilnvaru deleģēšana Komisijai.

Arī pielikumi vairākas reizes tikuši pielāgoti, īstenojot Komisijas regulas; pēdējo atjauninājumu pieņēma 2022. gada decembrī un ar to – kā jau parasti – tika ieviestas administratīvi teritoriālā iedalījuma izmaiņas vairākās dalībvalstīs. Attiecībā uz datu nosūtīšanu Komisijai (Eurostat) tas ir piemērojams no 2024. gada 1. janvāra.

Mērķi

Reģionālā statistika ir ES statistikas sistēmas pamats, kā arī pamats reģionālo indikatoru noteikšanai. Tās struktūra tika izveidota 20. gs. 70. gadu sākumā, pamatojoties uz sarunām starp dalībvalstu nacionālajām statistikas iestādēm un Eurostat jeb Eiropas Savienības Statistikas biroju.

Statistikas lietotāji tika norādījuši, ka aizvien aktuālāka kļūst vajadzība datus saskaņot Savienības līmenī, lai būtu pieejami visā Eiropas Savienībā salīdzināmi dati. Lai veicinātu saskaņotas reģionālās statistikas vākšanu, nosūtīšanu un publicēšanu, ES ir izveidojusi NUTS klasificēšanas sistēmu.

Tādējādi ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 radītais vienotais tiesiskais regulējums nodrošina reģionālās statistikas stabilitāti laika gaitā.

Struktūra

NUTS klasifikācija nosaka dalībvalstu ekonomiskās teritorijas iedalījumu, kas ietver arī to ārpusreģionālo teritoriju. Tā sastāv no ekonomiskās teritorijas daļām, kas nevar tikt pievienotas noteiktam reģionam: gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais plato, teritoriālie anklāvi (vēstniecības, konsulāti un militārās bāzes), izrakteņu atradnes, kuras ir starptautiskajos ūdeņos un kuras ekspluatē attiecīgajā teritorijā bāzētas struktūras.

Lai reģionālo statistiku varētu salīdzināt, arī ģeogrāfiskajām zonām ir jābūt salīdzināmām pēc iedzīvotāju skaita. Jāņem vērā arī pašreizējā politiskā, administratīvā un institucionālā situācija. Vajadzības gadījumā neadministratīvajām vienībām ir jābūt noteiktam ekonomiskam, sociālam, vēsturiskam, kultūras, ģeogrāfiskam vai vides pamatojumam.

NUTS klasifikācija ir hierarhiska, jo tā katru dalībvalsti iedala trijos līmeņos: NUTS 1, NUTS 2 un NUTS 3. Otrais un trešais līmenis attiecīgi ir pirmā un otrā līmeņa apakšvienības. Katra dalībvalsts var lemt par šā hierarhiskā iedalījuma turpināšanu, sadalot sīkāk NUTS 3 līmeni.

Pašreizējā NUTS 2021. gada klasifikācija ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra, un tajā uzskaitīti 92 NUTS 1. līmeņa reģioni, 242 NUTS 2. līmeņa reģioni un 1166 NUTS 3. līmeņa reģioni.

Darbība

A. Definīcija

Teritoriālo vienību definīcija ir balstīta uz administratīvajām vienībām, kādas pastāv dalībvalstīs. Administratīvā vienība ir ģeogrāfisks apgabals, par kuru administratīvā iestāde ir pilnvarota pieņemt administratīvus vai stratēģiskus lēmumus saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesisko un institucionālo sistēmu.

Turpmāk ir uzskaitītas dažas pašreizējās administratīvās vienības, kas tiek izmantotas hierarhiskās NUTS klasifikācijas vajadzībām un kas ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1059/2003 II pielikumā:

1. NUTS 1 Beļģijā “Gewesten/Régions”; Vācijā “Länder”; Portugālē “Continente”, “Região dos Açores” un “Região da Madeira”.

2. NUTS 2 Beļgijā “Provincies/Provinces”; Spānijā “Comunidades y ciudades autónomas”; Francijā “Régions”; Austrijā “Länder”.

3. NUTS 3 Dānijā “Amtskommuner”; Francijā “départements”; Zviedrijā “län”; Ungārijā “megyék”; Čehijā “kraje”; Bulgārijā “oblasti”.

NUTS klasifikāciju papildina vietējo administratīvo vienību (LAU) sistēma. LAU ir NUTS iedalījuma struktūras pamats un ietver Eiropas Savienības pašvaldības un kumūnas: katrā dalībvalstī LAU sadala NUTS 3 vienā vai divos teritoriālās vienības papildu līmeņos. Turklāt tā dēvētie statistiskie koordinātu tīkli papildina NUTS klasifikāciju un tiek izmantoti uz datu kopām balstītu teritoriālo tipoloģiju aprēķināšanai. Komisija (Eurostat) savas tīmekļa vietnes attiecīgajā sadaļā uztur un publicē Savienības tipoloģijas, kuras veido teritoriālās vienības NUTS, LAU un koordinātu tīkla šūnu līmenī.

B. Robežvērtības

To, kurā NUTS līmenī attiecīgā administratīvā vienība ietilpst, nosaka, pamatojoties uz demogrāfiskajām robežvērtībām:

Ja dalībvalstī nepastāv noteiktam klasifikācijas līmenim atbilstīga pietiekami liela administratīvā vienība, tad šo līmeni izveido, apvienojot pietiekami daudzas mazāka izmēra un blakusesošās administratīvās vienības. Šādas apvienotās vienības dēvē par “neadministratīvajām vienībām”.

C. Grozījumi

NUTS klasifikācijas grozījumus var pieņemt kalendārā gada otrajā pusē un ne biežāk kā ik pēc trim gadiem. Tomēr, ja kādas dalībvalsts attiecīgā administratīvā struktūra būtiski mainās, grozījumus var pieņemt īsākos intervālos. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija par jebkādām administratīvo vienību izmaiņām vai citām izmaiņām, kas var ietekmēt NUTS klasifikāciju (piemēram, ja tiek mainīti komponenti, kas var ietekmēt NUTS 3 līmeņa robežvērtības).

Izmaiņas nelielās administratīvajās vienībās maina NUTS klasifikāciju, ja tās ietver iedzīvotāju skaita izmaiņas, kas attiecīgajās NUTS 3 teritoriālajās vienībās pārsniedz 1 % robežvērtību.

Attiecībā uz dalībvalstu neadministratīvajām vienībām NUTS klasifikācijas izmaiņas var veikt tad, ja šīs izmaiņas (iedzīvotāju skaita ziņā) samazina standartnovirzi no ES teritoriālo vienību kopuma.

Eiropas Parlamenta loma

Pildot savu kontroles struktūras lomu saistībā ar Komisijas ierosinātajām klasifikācijas izmaiņām, Parlaments vairākkārt ir uzsvēris, ka īpašu uzmanību vajadzētu pievērst atsevišķiem elementiem, piemēram, mazāka izmēra administratīvo vienību statistikas apstrādei. Izveidojot NUTS līmeni mazāka izmēra administratīvām vienībām, varētu precīzāk atspoguļot faktisko situāciju un novērst tādas novirzes kā, piemēram, ļoti atšķirīgas apdzīvotības reģionālo vienību iekļaušanu vienā un tajā pašā NUTS līmenī.

Jaunākajā regulas grozīšanā, kas notika 2017. gadā, Parlaments kā līdztiesīgs likumdevējs atbalstīja Komisijas priekšlikumu pielāgot NUTS regulu (attiecībā uz tajā iekļautajām teritoriālajām tipoloģijām), lai pievērstos aizvien lielākajai vajadzībai pēc datiem, kas saistīti ar kohēziju un teritoriālo attīstību.

 

Frédéric Gouardères

03-2024