31992L0070

Komisijas Direktīva 92/70/EEK

(1992. gada 30. jūlijs),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz apsekojumiem, kas jāveic Kopienas aizsargājamo zonu atzīšanas nolūkā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā 1976. gada 21. decembra Padomes Direktīvu 77/93/EEK par aizsardzības pasākumiem pret augiem un augu produktiem kaitīgu organismu ieviešanos un izplatīšanos Kopienā [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 92/10/EEK [2], un jo īpaši tās 2. panta 1 punkta h) apakšpunkta ceturto daļu,

tā kā saskaņā ar Direktīvas 77/93/EEK noteikumiem var definēt "aizsargājamas zonas", kurās pastāv paaugstināts risks augu veselībai un kur tāpēc var vienoties par īpašu aizsardzību, ievērojot nosacījumus, kas ir saderīgi ar iekšējo tirgu;

tā kā turklāt dalībvalstis var īpaši prasīt, lai par aizsargājamu atzītu zonu, kurā viens vai vairāki kaitīgi organismi, kas minēti šajā direktīvā un kas ir ieviesušies vienā vai vairākās Kopienas daļās, nav tur ieviesušies vai izplatījušies, kaut arī apstākļi tajā ir labvēlīgi tam, lai šādi organismi tur ieviestos;

tā kā tomēr, otrajā gadījumā, zonas atzīšanai par aizsargājamu jāpamatojas uz piemērota apsekojuma rezultātiem, kuri neapliecina pretējo;

tā kā apstākļos, kad nav vispārpieņemtu noteikumu par šādu apsekojumu veikšanas detaļām, tās ir sīki jāapraksta, pamatojoties uz saprātīgiem zinātniskiem un statistikas principiem;

tā kā ir jāiedibina vispārēji Kopienas nosacījumi, kas pirmajā posmā ietver pamatprincipus, kas jāievēro, veicot apsekojumus attiecībā uz kaitīgiem dzīvnieku valsts organismiem, jo īpaši attiecībā uz insektiem un ērcēm, kas kaitē augiem, kurus parasti audzē brīvā dabā, un pēc tam, kad ir pieejama tehniska informācija, paredz papildu pamatprincipus attiecībā uz citiem kaitīgiem organismiem;

tā kā dalībvalstīm ir jāievēro šie nosacījumi, kad tās pieprasa aizsargājamas zonas atzīšanu;

tā kā šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās augu veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1. Dalībvalstis, prasot aizsargājamas zonas atzīšanu, kā tas minēts Direktīvas 77/93/EEK 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta pirmajā daļā, nodrošina 2. punktā minēto nosacījumu ievērošanu.

2. Lai izpildītu 1. punktu, jāievēro šādi nosacījumi:

a) jāizveido oficiāla rīcības programma ar mērķi gūt apstiprinājumu tam, ka viens vai vairāki kaitīgi organismi, par ko ir runa minētajā direktīvā, attiecībā uz kuriem zona ir atzīstama par aizsargājamu zonu, nav tajā ieviesušies vai izplatījušies;

b) tās programmas pārraudzību, kas minēta a) apakšpunktā, veic personas, kas ir pilnvarotas rīkoties kā dalībvalsts "atbildīgās amatpersonas", kā tas ir noteikts šajā direktīvā.

3. a) Programma, kas minēta 2.punkta a) apakšpunktā, ietver:

- apsekojumu, kas pamatojas uz izpratni par attiecīgo kaitīgo organismu bioloģisko dabu un par attiecīgās zonas agronomiju un vides faktoriem, kā arī ir veikts, lietojot atbilstīgas analīzes metodes, tostarp augsnes substrāta un kultūrauga pārbaudi un, ja nepieciešams, laboratorisku pārbaudi,

- pastāvīgu režīmu, kas nosaka regulārus un sistemātiskus apsekojumus par tā kaitīgā organisma(-u) klātbūtni, attiecībā uz kuru zona ir atzīstama par aizsargājamu, atbilstīgos laikos un vismaz vienu reizi gadā,

- sistēmu, kas nodrošina apsekojumu rezultātu uzskaiti.

b) Pētījumus, kas minēti a) apakšpunktā, veic personas, kas ir pilnvarotas rīkoties dalībvalstu atbildīgo struktūru vārdā, kā tas minēts direktīvā; turklāt šīs personas ir pilnvarotas piekļūt visiem attiecīgajiem zemes gabaliem un ņemt augu, augu produktu un augsnes paraugus; viņiem ir arī vajadzīgā kvalifikācija pareizai apsekojumu veikšanai.

c) Apsekojuma metodoloģija, gaita un rezultāti ir pieejami ekspertiem, kas minēti direktīvas 19. panta a) apakšpunktā.

d) Par apsekojuma metodoloģiju un gaitu informē Komisiju. Komisija šo informāciju nosūta citām dalībvalstīm.

4. Veicot apsekojumus, kas minēti 3. punkta a) apakšpunktā, dalībvalstis attiecībā uz dzīvnieku valsts kaitīgiem organismiem, izņemot nematodes, un tādiem, kas ir saistīti ar mežu augiem vai augu produktiem, un kas kaitē kultūrām, kuras parasti audzē brīvā dabā, ievēro šādas pamatnostādnes:

a) apsekojumu veic attiecīgajā zonā;

b) apsekojuma metodoloģija pamatojas uz atskaites lauciņu metodi, kas ietver šādus elementus: tiek veidots novērošanas punktu tīkls kā sistemātiski veidots režģis, kas nosedz visu vajadzīgo zonu; katrā punktā reģistrē šādus parametrus: kārtas skaitlis, platuma un garuma koordinātas, topogrāfija un, ja vajadzīgs, sniedz vietas aprakstu.

Dalībvalstis, ja tas ir vajadzīgs, vāc papildu informāciju, novērošanas punktus var atzīmēt, var veidot kartes, kurās norādīti novērošanas punkti;

c) novērošanas punkta piemērotību nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

- laukumam ap punktu jābūt pietiekami lielam, lai punktu varētu izvēlēties,

- vispārējā gadījumā punkts atrodas iepriekš minētajā laukumā, lai varētu veikt atbilstīgas izvērtēšanas darbības,

- īpašos gadījumos, ja tas ir vajadzīgs, izvēlas citus punktus, piemēram vietās, kur pastāv liels kaitīgu organisma(-u) potenciālas izplatīšanās risks;

d) kur tas ir nepieciešams, reģistrē meteoroloģiskos un grunts datus; vislabāk to darīt novērošanas punktu vietās, bet datus var arī gūt no tuvumā esošas stacijas, kurā tie tiek regulāri mērīti. Reģistrē arī īpašus laika apstākļus (t.i. sausuma periodus, lielu nokrišņu daudzumu, utt.), kas var ietekmēt novērojumus;

e) apsekojums katrā novērošanas punktā atbilst vismaz šādām prasībām:

- izpētes priekšmets ir reprezentatīvs augu vienību vai augu produktu skaits,

- izpētes priekšmets ir attiecīgā viena vai vairāku kaitīgu organismu saimniekaugi vai saimniekaugu produkti; ja nepieciešams, tajā var iekļaut arī citus saimniekus,

- apsekojumā iekļauj:

- vizuālas pārbaudes, lai noteiktu kaitīgā organisma vai kaitīgo organismu klātbūtnes simptomus vai pazīmes, veic laikā, kad šādi simptomi vai pazīmes varētu būt maksimālas,

- šaubu gadījumos, paraugu laboratorisku pārbaudi;

f) nepieciešamības gadījumos novērošanas punktos lieto slazdus, kas pievilina attiecīgos organismus; izvēloties slazdu veidu un skaitu, kā arī pievilināšanas paņēmienu, ņem vērā kaitēkļa bioloģiskās īpatnības.

5. Var veikt jebkādus citus piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti 2. punktā izklāstītie nosacījumi.

6. Pamatnostādnes, kas minētas 4. punktā, ievēro attiecībā uz tajās neminētajiem kaitīgajiem organismiem, ja ir pieejama vajadzīgā tehniskā informācija.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais sešus mēnešus pēc Direktīvas 77/93/EEK I līdz V pielikuma pārskatīšanas. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem šos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka kārtību, kādā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai visus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, kuru reglamentē šī direktīva. Komisija par to informē citas dalībvalstis.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1992. gada 30. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Ray Mac Sharry

[1] OV L 26, 31.1.1977., 20. lpp.

[2] OV L 70, 17.3.1992., 27. lpp.

--------------------------------------------------